no 1.lpp.

Tomēr, kā uzsvēra G. Krasts, mazās un vidējās uzņēmējdarbības pozitīvā loma ekonomikas attīstībā ir ne tikai tieša, bet arī pastarpināta. Šī ekonomikas sfēra nodrošina sabiedrības sociālajai stabilitātei tik svarīgā vidusslāņa veidošanos. Svarīgi arī, ka šāda mēroga uzņēmumi spēj efektīvi reaģēt uz visām tirgus konjunktūras un politiskās vides svārstībām un gadījumā, ja kādā sektorā ciesta neveiksme, ātri pārorientēties uz izdevīgāku darbības lauku.

Pēc Ministru prezidenta domām, līdz šim visgrūtāk pārvaramais straujas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības šķērslis ir bijis naudas resursu trūkums. Situācija pozitīvi varētu mainīties pašlaik, ja Krievijas finansu krīzes rezultātā Latvijas komercbankas ieinteresētos arī par nelielu kredītu piedāvājumu Latvijas tirgū.

Pētījumā "Kā jūtas mazais uzņēmējs" komentētas 295 uzņēmumu īpašnieku vai vadītāju socioloģiskās aptaujas rezultātā gūtās atbildes. Līdzīgi Eiropas Savienībā pieņemtajai praksei, arī Latvijas sociologi balstījušies uz pieņēmumu, ka par mazu tiek uzskatīts uzņēmums ar 1 — 49 strādājošajiem, bet par vidēju — uzņēmums, kurā nodarbināti 50 — 249 strādājošie. Pētījumā komentētās aptaujas respondenti bijuši Rīgas, piecu Latvijas lielpilsētu un piecu rajonu pilsētu uzņēmēji.

Komentējot pētījuma secinājumus, Tālis Tīsenkopfs analizēja šīs grupas uzņēmumu darbības sfēras — to struktūra gandrīz nemainīga saglabājusies jau aptuveni piecus gadus. Tikai nedaudz — no 43 līdz 44 procentiem — pieaudzis tirdzniecības uzņēmumu īpatsvars, no 43 uz 42 procentiem samazinājies pakalpojumu sfēras uzņēmumu skaits, līdz 5 procentiem sarucis ražošanas un rūpniecības uzņēmumu skaits, nemainīgi daudz palicis celtniecības uzņēmumu — 9 procenti.

Pētījumā analizēti arī uzņēmuma darbības uzsākšanu un veiksmīgu turpināšanu visvairāk traucējošie apstākļi. Kā visgrūtāk atrisināmās problēmas uzņēmuma darbības sākumā aptaujātie minējuši starta kapitāla trūkumu, augstos nodokļus, apgrozāmo līdzekļu trūkumu, grūtības ar telpu nomu un svārstības uzņēmējdarbību reglamentējošajā likumdošanā. Savukārt, analizējot uzņēmējdarbību ietekmējošos faktorus, gandrīz visi uzņēmēji atzinuši pozitīvās izmaiņas: strauji uzlabojusies uzņēmēju informētība un zināšanas par tirgu; daudz vieglāk pieejamas kļuvušas jaunās tehnoloģijas; audzis vietējais pieprasījums; uzlabojies uzņēmumu ēku un telpu, kā arī izmantotās tehnikas, iekārtu un mašīnu stāvoklis; labāka kļuvusi arī telekomunikāciju infrastruktūra, kā arī cilvēku resursi — darbinieku uzticamība un kvalifikācija. Savukārt vēl negatīvāka, pēc uzņēmēju atzinuma, ir kļuvusi nodokļu politikas un konkurences saasināšanās ietekme.

Pētījumā piedāvāts arī apsekoto uzņēmumu darbības, apgrozījuma un peļņas pārskats. Salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, ievērojami — līdz 25 procentiem — pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuru apgrozījums gadā pārsniedz 200 tūkstošus latu, vēl joprojām vidējais uzņēmuma apgrozījums gadā ir starp 50 un 200 tūkstošiem latu, bet līdz 18 procentiem samazinājies to uzņēmumu īpatsvars, kuru apgrozījums ir mazāks par 50 tūkstošiem latu.

Par to, ka uzņēmējdarbība kļūst aizvien ienesīgāka, liecina arī uzņēmēju atbildes uz jautājumu par viņu darbības peļņu. Tikai 12 procenti aptaujāto apgalvojuši, ka uzņēmums 1997. gadā nesis zaudējumus (par 1996. gadu tā apgalvojuši 14 procenti respondentu), 27 procenti — ka nav bijis ne peļņas, ne zaudējumu (1996. gadā — 29 procenti), bet 58 procenti atzinuši, ka uzņēmums strādājis ar peļņu (1996. gadā — tikai 45 procenti).

It īpaši notiekot ekonomiskām svārstībām kaimiņvalstīs, svarīgs ir tirgus jautājums. Kā secināts pētījumā, gandrīz visi — 95 procenti — aptaujāto uzņēmēju darbojas savas pilsētas tirgū, 21 procents — novada robežās, bet 31 procents — vienlaikus arī visā Latvijā. Tikai 12 procenti aptaujāto uzņēmēju darbojas arī eksporta tirgū, 33 procenti no tiem savas preces un pakalpojumus eksportē uz Eiropas Savienības valstīm, 20 procenti — uz Igauniju un Lietuvu, bet 18 procenti — uz Neatkarīgo Valstu Savienības valstīm.

Analizējot sadarbību ar pašvaldību un valsts institūcijām, 39 procenti uzņēmēju atzinuši, ka vislielākās grūtības viņiem sagādā jautājumu risināšana Valsts ieņēmumu dienestā. No aptaujātajiem 29 procenti uzskata, ka sarežģīta ir arī sadarbība ar pašvaldībām, 27 procenti — ar sanitāri higiēniskajiem dienestiem, 22 procenti — ar muitu, 21 procents — ar Uzņēmumu reģistru, 18 procenti — ar Valsts zemes dienestu.

Pētījumā iekļauti arī jautājumi par nepieciešamību valsts un pašvaldību iestādēs savu problēmu ātrākas un efektīvākas atrisināšanas labad veikt neoficiālus maksājumus vai dot kukuļus. Kaut arī uzņēmēji uz šiem jautājumiem atbildējuši izvairīgi, aptuveni trešdaļa uzņēmēju atzinusi, ka ir nācies sniegt nemonetāru pateicību dāvanu vai suvenīru veidā, vidēji katru 15 latu vērtībā. Savukārt 20 procenti aptaujāto ir devuši kukuļus vidēji 190 latu vērtībā.

Ņemot vērā pētījuma pasūtītāja — valdības — intereses, aptaujā ticis iekļauts arī jautājums par valdības veikto uzņēmējdarbības pasākumu reālo ietekmi. Kā uzskata pētījuma autori, vai nu nepietiekamā informācijas apjoma, vai arī šo pasākumu mazās efektivitātes dēļ vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka valsts atbalsts ir bijis neefektīvs. Šādas atbildes pamatā, iespējams, bijis relatīvi īsais laiks kopš uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu sākšanas valstiskā mērogā. Par līdz šim jūtamāko valsts veikto pasākumu uzņēmējdarbības atbalstam aptaujātie atzinuši sociālā nodokļa darba devēja daļas samazināšanu un mazajiem uzņēmējiem piedāvāto iespēju saņemt nodokļu atvieglojumus.

Socioloģiskajā pētījumā gūtie rezultāti tiks izvērtēti Ekonomikas ministrijas darba grupā, lai lemtu par Nacionālās mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalsta programmas korekcijām. Pēc G. Krasta domām, ņemot vērā šo informāciju un nolūkā uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā, jau drīzumā varētu tikt ierosināti grozījumi vairākos normatīvajos aktos un veikti citi pasākumi.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore