2020. gada 25. jūnijā Latvijas Republikas Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2019-24-03 ""Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam" (turpmāk – Spriedums). Spriedumā norādīts, ka apstrīdētajā normā noteiktais GMI līmenis kopsakarā ar citiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem nenodrošina to, ka ikviena trūcīga persona var dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai. Satversmes tiesa arī norāda, ka pakalpojumi, ko sniedz dažādas organizācijas un privātpersonas, var tikt uzskatīti par sociālās drošības sistēmas pasākumiem, tomēr visupirms tieši valsts un pašvaldības ir atbildīgas par to, lai ikvienai trūcīgai personai būtu nodrošinātas iespējas dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai. Tādējādi, vēl gadu pirms stājās spēkā Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" (turpmāk – MK noteikumi) sadaļa par mājokļa pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību, tika uzsvērta arī pašvaldību atbildība nodrošināt trūcīgām personām iespēju dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. panta 11. punktā noteiktajam mājoklis noteikts kā viens no elementiem personas pamatvajadzību nodrošināšanai, proti, tas ir minimums, kas nepieciešams ikvienam. Līdz ar to, ir izšķiroši svarīgi sniegt mājsaimniecībām atbalstu ne tikai mājokļa nodrošināšanā, bet arī ar to saistīto maksājumu segšanā.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmajā daļā paredzēts, ka pašvaldība, kuras teritorijā deklarēta personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Tāpat arī atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 7. un 9. punktā sociālās palīdzības nodrošināšana, kā arī palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar visā valsti vienoto mājokļa pabalsta aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību atbilstoši MK noteikumiem, ievērojams skaits mājsaimniecību nekvalificējas šā pabalsta saņemšanai, pašvaldība savu autonomo funkciju ietvaros, uzskata par būtisku sniegt individuālu sociālo palīdzību šīm mājsaimniecībām, nolūkā kompensēt ar mājokļa izdevumiem saistītos izdevumus. Līdz ar to, ir izšķiroša tieši individuālā pieeja katrai mājsaimniecībai, konstatējot, izdevumu apmēru, kuru iepriekš viena gada periodā mājsaimniecība saņēma saistībā ar sava mājokļa lietošanu. Viena gada periods pirms stājās spēkā jaunā mājokļa pabalsta aprēķināšanas un piešķiršanas kārtība teju sakrīt arī Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanu. Tādējādi, objektīvi vērtējot jaunas sociālās palīdzības sniegšanas mehānismu, visprecīzāko izdevumu apmēru saistībā ar mājokļa lietošanas izdevumiem, ir iespējams konstatēt, ņemot vērā izdevumus, kas ir veidojošies tieši pilna kalendārā gada griezumā (tostarp iekļaujot arī apkures sezonu) konkrētajai mājsaimniecībai. Tas ir gada griezumā pirms jaunās mājokļa pabalsta aprēķināšanas un piešķiršanas kārtības, proti, no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Saistošie noteikumi paredz, ka individuālās kompensācijas pabalstu sadzīves apstākļu uzlabošanai (turpmāk – Pabalsts) varēs saņemt mājsaimniecības, kas atbilstoši MK noteikumiem nesaņem mājokļa pabalstu, bet kurām laika periodā no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūlijam tika piešķirts vismaz viens no pašvaldības sociālajiem pabalstiem: dzīvokļa pabalsts siltumenerģijas patēriņa daļējai kompensēšanai; dzīvokļa pabalsts ūdens un kanalizācijas pakalpojumu daļējai kompensēšanai; dzīvokļa pabalsts īres maksas daļējai kompensēšanai sociālos īres dzīvokļos; dzīvokļa pabalsts īres maksas daļējai kompensēšanai pašvaldības dzīvokļos; dzīvokļa pabalsts kurināmā iegādes daļējai kompensēšanai. Tāpat arī Pabalstu varēs saņemt tās mājsaimniecības, kuras atbilstoši MK noteikumiem saņemt mājokļa pabalstu, bet tā apmērs mēnesī ir mazāks nekā iepriekš uzskaitīto pašvaldības pabalstu kopsumma mēnesī laika periodā no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūlijam. Līdz ar to Saistošie noteikumi paredz individuāli aprēķinātu Pabalstu attiecīgajai mājsaimniecībai.

Saistošo noteikumu īstenošana paredzēta līdz 2022. gada 31. decembrim.

Saistošo noteikumu izpilde neietekmēs pašvaldības funkcijas vai institucionālo struktūru. Saistošo noteikumu izpilde ietekmēs Sociālā dienesta darba apjomu, jo Pabalsta piešķiršanas procesā būs izvērtēt mājsaimniecībai iepriekš piešķirto pašvaldības sociālo pabalstu apmēru, kā arī nepieciešams pārbaudīt informāciju, izmantojot pieejamās ziņas un pieņemot atbilstošu lēmumu.