• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.09.1998., Nr. 267/268 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32767

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta Komitejas 14. septembra sēdē

Vēl šajā numurā

15.09.1998., Nr. 267/268

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Sākam 10. septembra sēdi. Turpinām apspriest iepriekšējā sēdē iesākto darba kārtības jautājumu — Pieprasījumu komisijas atzinums.

Pēdējais mums debatēs par šo jautājumu runāja deputāts Pēteris Apinis. Tagad ir pieteicies debatēs runāt Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns

(TB/LNNK). Paldies! Labrīt, kolēģi! Man ir pavisam īsa piebilde. It īpaši Apiņa kunga sacītā sakarā. Tā ir šāda. Apiņa kungs, nav runa par domstarpībām starp divām augstskolām. Latvijas Universitāti, kurā nu ir arī Medicīnas fakultāte un Medicīnas akadēmija. Komisija par to nemaz nedebatēja. Bet runa un problēma ir par to, kas risināms šajā Augstskolu likuma noteiktajā kārtībā. Ministrija nevar apstiprināt Vētras kungu par Stradiņa universitātes rektoru. Nevar. Šobrīd oficiāli pastāv tikai Medicīnas akadēmija. Stradiņa universitāte ir tikai, es atļaušos sacīt, šīs Medicīnas akadēmijas iecerē. Saeima un tikai Saeima var apstiprināt attiecīgas augstskolas Satversmi, un tikai pēc tam, kad Satversme ir apstiprināta Saeimā, var sekot tālāka praktiskā rīcība. Šāda Saeimas lēmuma nav, tātad nevar prasīt ministrijai apstiprināt rektoru Vētru par Stradiņa universitātes rektoru.

Tāpēc es, jau ziņojot par komisijas lēmumu — noraidīt šo priekšlikumu, šo pieprasījumu, sacīju tieši to.

Pavisam cits ir jautājums par turpmāko — par nākamo pieprasījumu, kas ir izskatīts vakar komisijas sēdē, bet par to mēs runāsim turpmāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šis jautājums ir skatīts. Es gribu simtprocentīgi piekrist savam komisijas sekretāram, ka pieprasījums būtu noraidāms pēc būtības.

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Pieprasījumu komisijā mēs izskatījām šo jautājumu. Pieprasījums ir noraidāms tāpēc, ka tas ir tehniskas dabas jautājums. Ministrs ir Gaigals — "Latvijas ceļš", un Vētra arī ir "Latvijas ceļš". Vienkārši tur nav saskaņoti dokumenti. Ministru kabinetam jeb ministrijai ir jāuzraksta, ka Latvijas Medicīnas akadēmija pašreiz skaitās Stradiņa universitāte. Jāpieņem tāds lēmums, par cik Stradiņa universitāte, jeb Medicīnas akadēmijas senāts tādu lēmumu ir pieņēmis, un vienkārši šis pieprasījums faktiski vairāk ir kā jautājums. Tas tika izskatīts, un es domāju, ka mēneša laikā to noteikti varētu atrisināt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Tabūna kungs vēlas kaut ko piebilst? Vai balsosim? Nevēlas. Godātie kolēģi, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pieņemšanu Saeimā. Pieprasījumu komisijas atzinums jums ir zināms. Tas ir apspriests. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 45, atturas — 5. Pieprasījums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Mums ir ļoti daudz iesniegumu par iespējamajām izmaiņām darba kārtībā. Viens no tiem ir sešu deputātu priekšlikums — izskatīt ceturtās sadaļas 11.punktu — Pieprasījumu komisijas atzinumu — tūlīt pēc tagad izskatītā jautājuma. Tā kā tie ir savstarpēji saistīti. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Mēs varētu 11.punktu izskatīt tūlīt. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais, godātie kolēģi, ir priekšlikums no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Viņi lūdz darba kārtības 79.punktu — likumprojekts "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" otro lasījumu izskatīt aiz 11. darba kārtības jautājuma. (No zāles deputāts A.Rubins: "Nevajag! Es esmu pret!") Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Runāt varbūt vēlas Rubina kungs. Lūdzu!

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Andris Rubins, Latvijas Atdzimšanas partija. Es esmu pret pārējiem grozījumiem šodienas Saeimas darba kārtībā. Par visiem es prasīšu balsot. Mums ir ļoti saspringta Saeimas darba kārtība. Mums ir pieprasīta ministra Jundža demisija. Mēs zinām, ka mūsu valstī Jundža pakļautībā esošie karavīri nosita cilvēku. Vairāk nekā astoņus cilvēkus piedauzīja...

Sēdes vadītājs.

Mēs tagad neapspriežam...

A.Rubins

. Mēs tagad spriežam par darba kārtību. Es esmu pret darba kārtības mainīšanu, Čepāņa kungs!

Sēdes vadītājs.

Ar Jundzi šajā jautājumā nav nekāda sakara, Rubina kungs! Runa ir par grozījumiem Radio un Televīzijas likumā.

A.Rubins

. Redziet, ja jūs neredzat sakaru, tad es redzu. Ja mēs darba kārtību mainām un ieliekam citu punktu iepriekš, tas nozīmē, ka pārējie tiek atvirzīti, un mēs jau te divas trīs dienas nevaram izskatīt to darba kārtības punktu, kas bija iekļauts, ka vienu Saeimas deputātu no "Tēvzemei un Brīvībai" par alkohola lietošanu nevaram dot tiesāšanai. Visu laiku tāpēc, ka maina darba kārtību. Jūs taču esat Prezidijs! Ja jūs pieņemat to darba kārtību, tad pieņemsim tādu likumu, ka to, ko Prezidijs ir pieņēmis, mēs nemainām darba kārtību vai lai iesniedz mainīt darba kārtību vienu dienu iepriekš. Sagatavojiet darba kārtību. Kāpēc visu laiku šāda mainīšana? (No zāles deputāts R.Jurdžs: "Kārtības rulli lasīji…") Jā! Redziet, Jurdžs arī saka, ka papriekšu vajag par Vidiņu izskatīt par to dzeršanu. Un Jundzi, kas saistīts ar dzeršanu armijā. Cilvēku nosit! Saprotiet, cilvēku nosit, un Jundzis pat neatvainojas. Bet tagad grib atlikt. Ko atlikt? Un atbildīgs tur ir Krasts — Ministru prezidents un Ministru prezidenta biedrs — "Latvijas ceļa" pārstāvis Gorbunovs, kurš arī atbild par Jundzi. Visa valdība. Bet Jundzis te paziņo, ka viņš nav valdībā. Tas ir tas pats, ka viens saka: "Kamēr sieva mājās, tikmēr sieva, kad aiziet uz Čaka ielu, tad vairs nav sieva!" Viņš neatbild. Viņš neatbildēs par zaldātiem, vai ne, kas ir ārpus armijas. Es esmu pret jautājuma pārcelšanu. Lūdzu, pēc darba kārtības! Ja ne, balsosim par visiem punktiem.

Sēdes vadītājs.

Par runās Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Godātais Prezidij! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdza pārvietot darba kārtībā šo jautājumu ne aiz tā iemesla, ka mums gribētos kādu citu jautājumu atbīdīt. Gribu paskaidrot, ka šis otrā lasījuma projekts ir tapis uz Ministru kabineta iesniegtā un speciālas Saeimas komisijas izstrādāta projekta pamata, saskaņots ar Eiropas Savienības rekomendācijām. Tā nav tikai mūsu kaila vēlēšanās iestāties Eiropas Savienībā, bet latviešu līdzdalība sakārtotā Eiropas audiovizuālajā sistēmā. Ja šis jautājums paliek tajā vietā, kur tas ir, ir absolūti nereālas cerības, ka mēs to varam dabūt gatavu, bet tas, godātie kolēģi, tomēr nav nekāds priekšvēlēšanu jautājums. Tas ir Latvijas sakārtotības jautājums. Vēl jo vairāk, ka absolūtais vairākums no priekšlikumiem ir pieņemts. Es ceru, ka šis jautājums neizraisīsies vētrainas debates. Ļoti lūdzu atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu — izdarīt izmaiņas darba kārtībā. 79.punktu izskatīt aiz 11. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 7, atturas — 11. Lēmums ir pieņemts. Izmaiņas ir izdarītas.

Nākamais priekšlikums ir no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kuri lūdz šīsdienas darba kārtības 67.punktu — likumprojekts "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" un 68.punktu — likumprojekts "Nacionālo bruņoto spēku likums" izskatīt pirms darba kārtības piektās sadaļas 12.jautājuma. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Vai vajag balsot? (No zāles deputāts A.Rubins: "Jābalso!") Vajag. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 13, atturas — 10. Arī šis priekšlikums ir pieņemts. Šos jautājumus mēs izskatām pirms 12.jautājuma.

Vēl ir piecu deputātu priekšlikums — izskatīt darba kārtības 26., 69., 73. un 78.jautājumu, nosaukumi šeit nav uzrādīti, pēc 7.darba kārtības jautājuma. Godātie kolēģi! 26., 69., 73. un 78., pēc 7.darba kārtības jautājuma. Par grib runāt Roberts Jurdžs kā viens no iesniedzējiem.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šie likumi skar sociālās sfēras sakārtošanu. To izskatīšana neaizņems daudz laika, jo tie ir īsi likumprojekti. Tā kā es ierosinu tos pārcelt un īsā laika posmā pieņemt, lai mēs varam izdarīt šo darbu šajā sēdē.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tā kā deputāti protestē, tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo piecu deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 11, atturas — 17. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, godātie kolēģi, ir priekšlikums no Juridiskās komisijas, kura ierosina 28.punktu — likumprojekts "Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā", 30.punktu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā", un 49.punktu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesas varu"" izskatīt tūdaļ pēc otrās sadaļas — Prezidija ziņojumi, tātad pēc tiem, par kuriem mēs jau tikko nobalsojām.

Nākamais priekšlikums ir — 28., 30.un 49. darba kārtības punktu izskatīt pēc tam. Vai kolēģi vēlas runāt? Vai balsosim? Rubina kungs protestēja pret visiem, tādēļ mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izsakiet attieksmi par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 12, atturas — 5. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais, godātie kolēģi, priekšlikums ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kuri lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā darba kārtības 8.punktu tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem otrajam lasījumam sagatavoto lēmuma projektu "Par ārkartas situāciju Latvijas laukos". Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Vai balsosim? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 3. Tas ir pieņemts.

Nākamais priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā ir atkal no Saeimas Juridiskās komisijas. Atvainojiet, to mēs esam izskatījuši. Tātad ir tagad no pieciem deputātiem. Godātie kolēģi, es lūdzu nedaudz uzmanību! Ierosinu šīsdienas sēdes darba kārtībā 10., 12., 14., 15., 16., 17., 18., 20., 22., 26., 41., 43., 48. un 79.punktus izskatīt pēc 7.darba kārtības jautājuma, tas ir, pēc likumprojekta "Par fizisko personu īpašumu". Tad, godātie kolēģi, vai ir... Tad vēlas runāt Gundars Valdmanis. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis ,Tautas kopa "Brīvība". Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! Skatat, kas atkal notiek šajā plenārsēdē.

Mēs pirmo pusstundu... lielāko daļu no pirmās pusstundas pavadām, lai izmainītu to, ko mūsu ļoti kompetentais Prezidijs ir jau sastādījis, it kā konsultējoties ar frakcijas vadītājiem un tā tālāk. Un tas nav tikai tad, kad mēs patērējam to pirmo pusstundu katru plenārsēdi, bet pēc tam ir ļoti grūti sekot dienas kārtībai. Nu, tā dienas kārtība, kas ir sastādīta, spēkā vairs nav, un tā mēs varam ar lielu ātrumu un paviršību pieņemt tos gudros lēmumus, par kuriem Saeima jau būs gadu tūkstoti slavena. Es domāju tā, kad mums vajadzētu pieņemt normu, ka, ja Prezidijs nespēj sastādīt dienas kārtību, kurā tikai ir ārkārtējas maiņas, patiešām, ja vakar Krievija mums piesaka karu, tad dienas kārtība būtu jāmaina, bet, ja Prezidijs ir tik nekompetents, ka, konsultējoties ar mūsu Sadarbības padomes lēmējiem un frakcijas vadītājiem, nespēj sastādīt dienas kārtību, kur ir minimālās maiņas, ka mēs patiešām varam ķerties pie darba, nezaudēt to laiku, ko mēs tagad zaudējam katru reizi, ka tad Prezidijam vajadzētu pateikt, ka nespēj, un uzdodat mums opozīcijā sastādīt dienas kārtību.

Mēs zinām, par ko tautai būtu jārunā, būtu jāsaprot, kāpēc mēs uztraucamies tikai par to, ka krievu militārie virsnieki nedabū pensijas Latvijā. Te ir vesela čupa leģionāri, kuri nesaņem pensijas. Liela daļa no represētiem nedabū atlīdzinājumus par tām lietām, kas ar viņiem notikušas, tiem valdība negrib piegriezt vērību, bet mēs Saeimā pārstāvam tautu, mums ir nacionālais bloks, skat, cik liels tas ir. Mēs varētu uzstādīt tādu, nu, dienas kārtību, ka mēs nolemtu, vai tādi, kas ir tiesājuši latviešu jaunatni uz maksimāliem sodiem Sibīrijā, vai tādi drīkstētu sēdēt brīvās Latvijas Saeimā, mums varētu būt īsti laba dienas kārtība, bet šitā dienas kārtība, kur atkārtoti un atkārtoti mēs skrejam cauri, pieņemam lēmumus, kas prezidentam patīk un tad nepatīk, un mēs dodam vadošām partijām un frakcijām iespēju runāt, cik viņi mīl lauksaimniekus, bet nekā priekš viņiem nedarām. Tā neder, bet, kad mēs atnākam uz Saeimu un pirmās 20 vai 25 minūtes grozām to dienas kārtību un atstājam galu galā tādu dienas kārtību, kur neviens nespēj sekot, tas, manuprāt, ir nepieņemami.

Un kas tad ir atbildīgs? Tie esam mēs opozīcijā? Laikam tie gudrie kungi, pirmie sekretāri, kas sēž Prezidijā. Vai tad viņi patiešām nespēj ar jūsu palīdzību, frakciju vadītāji, nolemt, kāda būtu pareiza prioritāte tautai? Vai tad mēs nevarētu pie tās prioritātes palikt? Es jums lūgtu — mēģināsim ievest to disciplīnu, kad dienas kārtības maiņas notiks tikai tad, kad patiešām nepieciešams, kaut kāds ārkārtas gadījums ir noticis, lai tā dienas kārtība ir sastādīta šodienai, tas būtu no pirmdienas pēcpusdienas līdz šim laikam. Un kategoriski balsot pret un uzlikt cenzūru tiem, kas lūdz maiņu, bet, ja nē, tad tie, kas lūdz maiņu, lai viņi pievieno balsojumu par neuzticību Prezidijam, jo mēs vienkārši šeit tērējam laiku un it nekā laba tautai nepadarām, bet ko darām — sarežģījam turpmāko sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš

(6.Saeimas sekretārs). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka visiem šajā zālē, izņemot Valdmaņa kungu, kas trīs gadus te pavadījis, bet nav sapratis, kādā veidā strādā Prezidijs un veido dienas kārtību, ir skaidrs, ka Prezidijam nav tiesību pašiem vai arī konsultējoties ar kādu, vai ar Valdmaņa kungu, vai ar kādu citu, veidot dienas kārtību, kā viņi gribētu veidot, šajā gadījumā ir strikti noteikumi, un deputātiem ir tiesības. Ja jūs, Valdmaņa kungs, es nezinu, kā jūsu partiju sauc, grūti atcerēties, viņa bieži mainās, bet tie numur viens, cik es atceros, iegūs te 51 vietu, jūs varēsiet uzlikt cenzūru. Pagaidām Prezidijam, nevienam citam nav tiesību uzlikt cenzūru, bet atbilstoši Kārtības rullim jebkuram no jums, arī jums, Valdmaņa kungs, ir tiesības likt priekšā izmaiņas dienas kārtībā. Ja jūs domājat, ka Prezidijs ir ļoti priecīgs par to, ka katru rītu ir jāmaina dienas kārtība, tā tas nav. Bet tā ir jūsu iniciatīva, un sēdes vadītājam un Prezidijam ir vienīgais pienākums izpildīt to, ko vēlaties šajā gadījumā jūs. Es to paskaidroju vienkārši, lai cilvēkiem, kas klausās šo radiopārraidi, nerastos greizs priekšstats par to, kā strādā Prezidijs vai kā strādā šeit deputāti. Un, ja jūs gribat, lai vairāk tiktu padarīts, es vienkārši aicinātu mazāk šeit nodarboties ar priekšvēlēšanu aģitāciju, bet pieņem likumus, kuri dienas kārtībā jau drīz sasniegs simtu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. (No zāles: "Lūdzu vēlreiz nobalsot! Mums nav izdalīts!") Godātie kolēģi, es tikai lūdzu ņemt vērā to, ka par 79.jautājumu mēs jau esam izlēmuši, to mēs izskatīsim pēc 11.jautājuma, šajā priekšlikumā ir minēts arī 79.jautājums, bet par to mēs jau esam izlēmuši, tātad par pārējiem. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 18, atturas — 7. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir arī piecu deputātu priekšlikums, kuri saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā un lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministram Tālavam Jundzim", darba kārtības 8.punkts, izskatīt 17.septembra Saeimas sēdē. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Deputātu priekšlikumus mums ir jāizskata. Lūdzu, Čerāna kungs! Tātad Čerāna kungs runās pret šo priekšlikumu.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Neatkarīgi no tā, kāda šeit būtu katra no mums attieksme pret šo lēmuma projektu, tad mums ir šis lēmuma projekts šajā Saeimas plenārsēdē jāizskata, jo Saeimas Kārtības rullis nosaka to, ka neuzticība ministram tiek izskatīta no piecām līdz desmit dienām pēc šī attiecīgā lēmuma projekta iesniegšanas. Tāpēc šeit mums būtu šis priekšlikums vienkārši jānoraida. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins runās par. Nav viņa. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 19, atturas — 7. Deputātu priekšlikums ir pieņemts, un darba kārtībā šis punkts tiek svītrots un tiek izskatīts 17.septembra Saeimas sēdē..

Vēl ir no Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi — izskatīt darba kārtības 62.punktu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", 73.punktu likumprojekts "Grozījums likumā "Par humānās palīdzības sūtījumiem"" un 78.punktu — likumprojektu "Darba devēju organizāciju likums" pirms darba kārtības 13.punkta — likumprojekts "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī". Par vēlas runāt Ludmila Kuprijanova. Lūdzu!

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es saprotu, diez vai šodien jau būs kāda jēga, jo te jau būtībā bija galvenais pārcēlums 62.jautājumam, tas ir trešais lasījums Pensiju likumā. Jūs ļoti labi zināt, kā veicas ar trešo lasījumu, un ne pirmo nedēļu, bet nu iesniegums ir, un es jūs lūdzu atbalstīt — 62.punktu pārcelt tā, kā ir teikts iesniegumā, ja mēs šodien līdz tam tiksim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai ir iebildumi? Balsojumu prasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 8. atturas — 11. Priekšlikums ir pieņemts.

Izskatām otro darba kārtības jautājumu, kā vienojāmies, 11. ir Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, labklājības ministram Vladimiram Makarovam, izglītības un zinātnes ministram Jānim Gaigalam sniegt atbildi uz jautājumiem par situāciju Latvijas Medicīnas akadēmijā . Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es paredzu, ka būs visai nopietnas debates tādēļ vēlos sniegt nedaudz sīkāk ieskatu pieprasījuma būtībā. Pirmkārt, ir skaidrs tas, ka augstskolu reorganizāciju var izdarīt tikai Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra priekšlikuma. Šāda Ministru kabineta lēmuma nav.

Otrkārt. Jebkuras augstskolas darbības tiesiskais pamats ir tās satversme. Spēkā šobrīd ir Medicīnas akadēmijas satversme, kurā strikti noteiktas akadēmijas funkcijas.

Treškārt. Medicīnas akadēmija pati pieņēmusi jaunu satversmi jau kā Stradiņa universitātes satversmi šogad. Bet, kā jūs saprotat, tai nav nekāda juridiska spēka, jo to nav apstiprinājusi Saeima. Kā jau es minēju, iepriekšējo pieprasījumu izskatot.

Ceturtkārt. Diemžēl Medicīnas akadēmija jau strādā pēc jaunās satversmes, tātad Stradiņa Medicīnas universitātes satversmes, par ko jau runāts arī, piebilstu, iepriekšējā pieprasījumā, kad jautājums bija par to, kāpēc rektoru Vētru Izglītības un zinātnes ministrija neapstiprina par rektoru. Pieprasījumā, atgādināšu, ir minēts, ka ir nelikumīgi nodibinātas jaunas struktūrvienības, nodibinātas vairākas uzņēmējsabiedrības. Tas minēts arī Valsts kontroles aktā, kur konstatēta liela, nelikumīga naudas tērēšana. Pieprasījumā šis skaitlis minēts pusmiljons. Bet par Valsts kontroles aktā konstatēto būtu atsevišķa saruna. Es te negribu tuvāk par to runāt.

Sestkārt. Medicīnas akadēmija jaunajā satversmē pasludinājusi Stradiņa klīnisko slimnīcu un Bērnu klīnisko slimnīcu par savām struktūrvienībām. Tātad drīkst brīvi ar tām rīkoties, piemēram, iecelt un atcelt galveno ārstu un tā tālāk.

Septiņkārt. Ir visai īpatnēja situācija, kā konstatēja komisija, Medicīnas akadēmija atrodas Labklājības ministrijas pakļautībā, vienlaicīgi arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā. Kā augstskola, kuras darbību regulē Augstskolu likums. Kā jau es teicu, finansu lietas kārto Labklājības ministrija. Būtiski ir arī tas, ka šo jauno satversmi vērtējusi Labklājības ministrija un devusi tai negatīvu vērtējumu. Skaidrs, ka Medicīnas akadēmija ir rīkojusies bez Ministru kabineta akcepta. To mēs komisijā konstatējām.

Un, kā paskaidroja Gaigala kungs, ir sagatavoti pat noteikumi par minēto divu slimnīcu pārņemšanu atpakaļ. Tas, protams, neizslēdzot Medicīnas akadēmijai iespējas jo cieši sadarboties ar šīm slimnīcām, bet uz citiem noteikumiem — uz līguma pamata vai kā citādi.

Un vēl viena piezīme, ko komisijai izteica bijušais izglītības un zinātnes ministrs Celmiņa kungs. Ministrs ir lietas kursā bijis, ticies arī ar Medicīnas akadēmijas rektoru, bijis akadēmijā, ir bijusi pat attiecīga vienošanās, ka var virzīt jauno satversmi likumīgā ceļā. Diemžēl reorganizāciju akadēmija ir sākusi bez Ministru kabineta un pēc tam Saeimas akcepta, un jau šo satversmi realizē, kā jau es teicu. Tā ir, protams, pretlikumīga rīcība.

Un vēl. Komisijā bija diskusijas par to, cik saistošs ir Valsts kontroles revīzijā konstatētais. Jāteic, ka pārkāpumu tur ir ļoti daudz konstatēts. Par to domas komisijā dalījās. Daudzi komisijas locekļi uzskatīja, ka ir saistoši skatīties šos Valsts kontroles rezultātus ar šo pieprasījumu, daži bija pretējās domās. Komisijai palika iespaids, ka Medicīnas akadēmija izmantoja šo, varētu teikt, duālo situāciju, ka šo akadēmiju pārrauga divas ministrijas, bet līdz galam, kā saka, neviena. Un sāka rīkoties uz savu galvu, un, protams, tad rodas nelikumības.

Un vēl viena piezīme, un tūlīt beidzu. Valsts kontrolē konstatētie pārkāpumi ir visai lieli. Protams, rektors Vētra šos Valsts kontroles rezultātus lielā mērā apšauba, bet tā jau ir cita runa. Ņemot vērā nupat dzirdēto, ko es sacīju, komisija nolēma pieprasījumu virzīt uz Saeimu, tātad, jūsu, deputātu, izlemšanai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tieši tāpēc, ka komisija ir atbalstījusi šī pieprasījuma izskatīšanu Saeimā, es šo pieprasījumu diezgan rūpīgi izstudēju un paskatījos, kā šis pieprasījums saistās kopā ar dažādiem likumdošanas aktiem, un nonācu diemžēl pie secinājuma, ka pieprasījumā uzdotie jautājumi, maigi izsakoties, pārsvarā ir nekorekti. Un tagad es paskaidrošu konkrēti.

Jautājums — kas ir atbildīgs par to, ka notiek studentu uzņemšana augstākajā mācību iestādē, kura ir nodibināta nelikumīgi? Medicīnas akadēmija jau pastāv sen, un Medicīnas akadēmija nav dibināta nelikumīgi. Medicīnas akadēmija ir nomainījusi savu nosaukumu uz Paula Stradiņa universitāti. Un šajā sakarā es iepazinos ar Augstākās izglītības padomes lēmumu nr.15, izraksts no sēdes protokola nr.54, un Augstākās izglītības padome neiebilst pret Latvijas Medicīnas akadēmijas nosaukuma maiņu — pārsaukšanu par Rīgas Stradiņa universitāti. Jautājums par nosaukuma maiņu ir augstskolas satversmes sapulces kompetencē. Tā ka diemžēl šis jautājums faktiski ir nekorekts.

Otrs jautājums — kāds ir pamatojums divu lielāko valsts slimnīcu materiālās bāzes nodošanai citai organizācijai? Vēl Gaiļa valdības laikā tika pieņemts lēmums, ka šīs attiecīgās klīnikas tika reģistrētas kā valsts īpašums uz Medicīnas akadēmijas vārda. Ar Labklājības ministrijas lēmumu tas tika nodots Medicīnas akadēmijai. Tā ka jāsaka atklāti, ka arī šis jautājums ir samērā nekorekts.

Un pēdējais — trešais jautājums. Un, manuprāt, tas, cienījamie kolēģi, ir visbūtiskākais, un es tiešām jūs aicinu par šo trešo jautājumu nopietni padomāt, pirms jūs nospiežat balsojuma pogas. Es pilnīgi piekrītu, ka nelikumības jebkurā augstskolā ir jānovērš. Bet tanī pat laikā es gribu jums atgādināt, ka Valsts kontrole ir neatkarīga valsts institūcija, kurai būtu ļoti nevēlams, ja deputāti ietekmētu priekšlaicīgi Valsts kontroles pieņemtos lēmumus. Un es jums gribu atgādināt, ka revīzija skaitās pabeigta tad, kad Valsts kontrole ir izskatījusi šo jautājumu un pieņēmusi galīgo lēmumu kolēģijā. Jo šajā gadījumā Valsts kontrole pēc revīzijas materiālu nodošanas Medicīnas akadēmijas rīcībā ir saņēmusi no Latvijas Medicīnas akadēmijas paskaidrojuma rakstu. Un, kamēr šis paskaidrojuma raksts nav Valsts kontrolei kolēģijā izskatīts, diemžēl revīzija nav uzskatāma par pabeigtu. To nu cienījamajiem juristiem, kuri arī, starp citu, ir parakstījuši šo deputātu pieprasījumu, vajadzēja zināt. Šajā gadījumā, ja mēs šodien jau pieņemam šo pieprasījumu atbalstošu lēmumu, mēs faktiski ar šo savu lēmumu ietekmējam Valsts kontroles galīgā lēmuma pieņemšanu kolēģijā. Es vēlreiz atkārtoju to, ko es jau teicu. Es arī simtprocentīgi esmu pret to, ka jebkurā no mūsu mācību iestādēm notiek nelikumības. Bet kamēr Valsts kontrole nav pieņēmusi galīgo lēmumu, mūsu lēmums, atbalstot šo pieprasījumu, var tikt iztulkots kā spiediena izdarīšana uz neatkarīgu institūciju — uz Valsts kontroli. Tieši šī iemesla dēļ, un tas ir arī ētiskas dabas jautājums, es aicinu šodien, es atkārtoju — šodien, šo pieprasījumu noraidīt. Varbūt ka tas kļūs aktuāls pēc zināma laika.

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mani ārkārtīgi izbrīna, ka mūsu Izglītības un kultūras komisijas priekšsēdētājs absolūti neorientējas likumdošanā, kas attiecas uz viņa darbības sfēru, un mēģina apgalvot, ka šeit tās Augstākās izglītības padomes, kas ir lielā mērā sabiedriskas organizācijas... (No zāles: "Nav sabiedriska organizācija!") Jā, tā ir mūsu akceptēta, bet faktiski darbojas uz sabiedriskiem pamatiem. Ka tā ir šinī gadījumā zināms sabiedrības balsts, kurai ir tiesības izteikt atzinumu, tikai izteikt atzinumu, bet ne pieņemt lēmumus par akadēmijas pārorganizāciju par universitāti. Šo lēmumu saskaņā ar Augstskolu likumu neizlemj kaut kāda padome, viņi dod tikai atzinumu, bet lēmumu pieņem Ministru kabinets. Un šis ir principiāls lēmums, jo akadēmijas pārvēršana par universitāti ir reorganizācija, sakarā ar ko mainās šīs augstskolas pakļautība. Tā no Labklājības ministrijas pāriet uz Izglītības ministrijas pārraudzību katrā ziņā.

Otrkārt, šeit mainās arī kārtība, kādā apstiprina tās satversmi, un vesela rinda citu momentu. Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu par šīs akadēmijas pārvēršanu par universitāti, un mēs neesam apstiprinājuši viņas satversmi, kas ļautu viņai mācīt universitātē paredzētus priekšmetus, bet ne tikai to, kas ir šobrīd tās Satversmē, tas ir, respektīvi, ārstniecības un farmakoloģijas disciplīnas. Man arī, no savas puses, nav nekādu iebildumu, ja likumā noteiktā kārtībā attiecīgās valsts institūcijas pieņems šādu lēmumu, lai viņa pārvēršas. Es nemaz neuzskatu, ka tas radītu kaut kādu konkurenci un tā tālāk. Tas ir jāizvērtē, vai mums ir tāds valsts finansējums, vai ir vajadzība radīt vēl vienu universitāti vai nē. Tas ir jāizlemj. Bet katrā ziņā nevar to iedomāties, ka sanāk Satversmes sapulce universitātē, viņa gan tā nav nosaukta tajā protokolā, pieņem lēmumus, ka turpmāk viņiem pakļautas ir divas lielākās mūsu slimnīcas, un viņa var tās likvidēt vai reorganizēt un aiztaisīt ciet šīs divas lielākās slimnīcas, ka viņa var iecelt šos vadītājus, ka viņa var pieņemt studentus tādās specialitātēs, kas viņiem satversmē nav paredzēts. Jūs iedomājieties tagad — tiek pieņemti studenti Stradiņa universitātē, un arī droši vien tiks izdoti diplomi pēc beigšanas Stradiņa universitātē. Kur šie studenti šos diplomus var likt? Viņi var uzkārt uz nagliņas, jo tie nebūs starptautiski atzīti diplomi, jo kad pieprasīs mūsu ministrijā, vai tie ir attiecīgi sertificēti diplomi šai universitātei, viņa teiks, ka tāda universitāte mums vispār neskaitās. Tā ir fiļkina grāmata, kā krievu valodā saka. Respektīvi, pie šādiem apstākļiem es domāju, ka jāievēro ir likums.

Un Pieprasījumu komisijas sēdē abi ministri, uz kuriem attiecas šī darbības sfēra, gan Labklājības ministrijas pārstāvis, veselības ministrs, gan arī izglītības ministrs, atzina, ka pieprasījums ir virzāms un valdībai nāksies ievest attiecīgu kārtību. Un tāpēc mēģinājumi šeit aizkavēt, es domāju, tikai kaitē mūsu studentiem. Mēs nodarīsim tiem studentiem... Ātrāk ir jāieved kārtība. Mēs šodien negribam prasīt neko aizslēgt, neko nē, bet tikai izdarīt pēc iespējās ātrāk visu, ko likums paredz, lai būtu skaidrs, kādai šai mācību iestādei ir jābūt, kāds ir tās statuss, ko tā drīkst pieņemt un ko tā nedrīkst darīt.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij, Sadarbības padome, kolēģi Saeimā! Nākot uz tribīni, man kāds teica, lai es nepiemirstu atgādināt, ka es esmu pirmajā sarakstā... un arī lūdza, lai es būtu saudzīgs un žēlīgs.

Redziet, man nav stenogrammas priekšā, bet pagājušā nedēļā, kad mēs par šito jautājumu runājām, es esmu diezgan drošs, ka mums apgalvoja, ka viss ir kārtībā, tikai kādi dokumenti ir nepareizi iesniegti, un tūlīt, kā tie būs iesniegti, tā viss būs kārtībā. Es domāju, ka tur mēs tikām maldināti. Es domāju, ka es zinu, kas to darīja, bet līdz kamēr es neesmu pārbaudījis stenogrammu, es neesmu drošs, bet varbūt vainīgais pats piecelsies un teiks — jā, es jūs maldināju beidzamo reizi.

Bet lieta laikam ir drusku tā, kā Bišera kungs ir teicis. Ka šeit ministrijas nerūpējas par to, kas notiek mūsu mazajā zemītē. Iet studenti reģistrēties, rektors ir vai nav, gads plūst, un zini, tas taču mums nekā nenozīmē... Mums nav jārūpējās par to studentu, kas ir grūti savācis to naudiņu, lai tur ietu. Mums nav jāuztraucas par to, ka mūsu internacionālais tēls tiek tālāk bojāts, jo būs un nebūs studenti no nezin kaut kādām tur fiktīvām universitātēm... Viss tas it kā ir vienalga. Mēs esam runājuši par Makarova kungu piemērotību amatam.

Mēs esam arī runājuši, kad Grīnblata kungs bija tanī pozīcijā, par izglītības ministra piemērotību amatam, bet es domāju, ka šis ir ļoti vienkāršs piemērs, ka nevar vienkārši šie kungi sanākt kopā, izlemt kaut ko, kas ir būtisks mūsu tautai un daudziem studentiem. Šie divi kungi, viņi ir par daudz aizņemti, lai darītu kaut ko citu. Laikam skatās, kurš privatizēs ko, bet rūpēties par to, lai būtu elementāra kārtība, tas viņiem ir par grūtu. Un, lūk, var atnāk no mūsu Pieprasījumu komisijas jau vairākus mēnešus šitā lieta... nu ne mēnešus, bet būs jau mēnesis vismaz, var to bremzēt, atnākt ar maldīgām ziņām, ka viss ir kārtībā, tur tikai rektors nav iesniedzis papīrus, tūlīt būs viss kārtībā, tad zinām, ka nē, tur ir nekārtības, tur viena ministrija un otra ministrija it kā nespēj rīkoties uz priekšu. Šī nekārtība, kas ir mūsu valdībā, ir, manuprāt, tīša, nevarētu būt, ka kompetenti cilvēki nevar tās samērā mazās problēmas, kas mūsu valstī varētu būt, mēs esam te tikai maza daļa no kādas Ņujorkas pilsētas vai pat Monreālas pilsētas lieluma, kur Monreālā 15 domes cilvēki atrisina visus jautājumus. Šeit mēs esam simts, mums ir ministrijas, un skat, kā mēs mākam marinēt tomēr cilvēkiem svarīgu jautājumu.

Es domāju, ka mums vajadzētu nopietni domāt, laipni lūgt, ko mēs tur atkal veselu dienu debatēsim, lai kā labklājības ministrs, tā izglītības ministrs vienkārši atvainojas un aiziet prom no darba, bet pirms tam sanākt pusstundu kopā un nokārto šo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Izskatot šo desmit deputātu pieprasījumu, ir jāsaka, ka šajā pieprasījumā ir vairāki pamatoti un diezgan būtiski jautājumi, kuri ir uzdoti un kuri prasa atbildi. Un, protams, viens no šiem jautājumiem ir jautājums par divām Medicīnas akadēmijas klīnikām. Augstākās izglītības likums nosaka to, ka augstskolai var būt patstāvīgi mācību institūti, bet šis likums nenosaka, ka augstskolai var būt patstāvīgas ārstniecības iestādes vai kādi citi uzņēmumi. Tādā veidā, kā savā laikā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par šo divu klīniku nodošanu izglītības iestādei, tikpat labi varēja pieņemt lēmumu, pieņemsim, par "Latvenergo" nodošanu Universitātei vai kādu citu līdzīgu procesu, jo, lūk, mums jau nav, kur citur sagatavot enerģētiķus. Protams, šajās klīnikās tiek ārsti sagatavoti, bet tikai uz citādām attiecībām, nevis galvenajam ārstam ir jābūt rektora pakļautībā, bet viņiem ir jābūt normālam sadarbības līgumam. Un šobrīd mēs redzam, kāds ir rezultāts šim procesam, kas notika 1995. gadā. Mums ir pieņemta valsts koncepcija par to, kādā veidā ārstiem ir jābūt izglītotiem pēcdiploma apmācības procesā, par to, ka viņiem ir jāstrādā slimnīcās un viņiem ir jāiziet teorētiskā bāze. Mums ir noticis rezidentu sadales konkurss, un to vada valsts slimokase, taču šinī konkursā parādījās sekojošas iespējas. Citi ārsti, citas ārstniecības iestādes, citas izglītības iestādes nav tiesīgas noslēgt līgumu, sadarbības līgumu ar Paula Stradiņa slimnīcu un bērnu slimnīcu tikai tamdēļ vien, ka darbojās trešās puses ieinteresētība, trešā puse, kas ir Medicīnas akadēmija, ir sagrābusi monopolu un neļauj attīstīties šādai demokrātiskai un pilnvērtīgai izglītības sistēmai.

Nākošais jautājums ir par nosaukuma maiņu. Kā Bišera kungs pieminēja, ja gadījumā nosaukums, kas pašreiz tiek, lietots, un tā ir Rīgas Stradiņa universitāte, nav atzīts un nav reģistrēts, tādā gadījumā tā faktiski ir studentu apmānīšana. Es varu piebilst to, ka šāda studentu mānīšana ir jau notikusi vairākus gadus. Tamdēļ, ka līdz... Es nevaru pateikt konkrēto gadu, bet vēl pirms pāris gadiem padomju laikā tā saucās Rīgas Medicīnas institūts, un nekur starptautiski nav reģistrēta Latvijas Medicīnas akadēmija, vēl visur —Pasaules veselības organizācijā un citās institūcijās — figurē Rīgas Medicīnas institūts. Bet mūsu Medicīnas akadēmija pieņem ārzemju studentus, un tas ir standarta process. Kā šie studenti beidz, aizbrauc uz mājām, pēc mēneša atgriežās atpakaļ, un viņiem ir vajadzīga vēl viena izziņa bez diploma, un tā ir izziņa no Nacionālās ārstu organizācijas un nacionālās Veselības ministrijas par to, ka šajā valstī ir atļauts ārstiem strādāt ar šīs augstskolas diplomiem. Gan es, gan arī ministra kungs ir parakstījis daudzas šādas te izziņas ārzemju studentiem.

Nākošais. Es gribētu pieminēt par to, kādā veidā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija skatīja augstskolu satversmi vairākas reizes. Pirmo reizi tad, kad mēs skatījām akadēmijas sagatavoto satversmi, kurā skanēja, ka tā ir akadēmija, tajā bija paredzētas vairākas normas, kas ir pretrunā ar citiem likumiem, par to, ka šīs slimnīcas nonāk šīs akadēmijas pilnīgā īpašumā, par to, ka ar akadēmijas senāta lēmumu var pieņemt lēmumu par klīnikas slēgšanu, pakalpojumu cenu noteikšanu, par to, ka akadēmija ir tiesīga atvērt lieltirgotavas, zāļu ražošanas uzņēmumus un ka uz viņiem nedarbojas vairāki nodokļu likumi. Nav jāmaksā muita un tā tālāk, ja tiek ievesta aparatūra šīm iestādēm. Principā tā ir brīvā ekonomiskā zona valsts iekšienē. Komisija noraidīja. Pēc tam šī satversme faktiski nepārstrādātā veidā pienāca vēlreiz komisijā, un tad piedalījās pats rektors, kurš uzstāja, ka mums nav tiesību uzspiest vai ieteikt, lai akadēmija savu satversmi saskaņo ar Labklājības ministriju, jo, lūk, augstskolai jādarbojas tikai atbilstoši Augstākās izglītības likumam, un citi likumi nav saistoši. Tamdēļ es redzu, ka tiešām šajā pieprasījumā vairāki jautājumi ir ļoti pamatoti un būtiski, un es aicinātu atzīt to kā pieprasījumu.

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Andris Rubins, Latvijas Atdzimšanas partija. Tas jautājums ir tas pats, ko mēs skatījāmies ar pirmo pieprasījumu. Mums pastāv šodien Latvijas Medicīnas akadēmija, kura ir pieņēmusi lēmumu, ka saucās Stradiņa universitāte. Senāts ir pieņēmis to lēmumu, jau tiek uzņemti studenti, bet diemžēl mūs valstī ir liela nesakārtotība. Pastāv Izglītības un Labklājības ministrijas, un neviena no viņām negrib uzņemtiem atbildību par valsts augstāko mācību iestādi. Es nesaprotu. Labklājības ministriju vada tēvzemietis Makarovs, un Izglītības ministriju vada Gaigala kungs. Un tagad viens uz otru futbolē, kurš it kā atbild par Latvijas Medicīnas akadēmiju vai par Stradiņa universitāti. Klausieties, taču vajag vienreiz valstī būt kaut kādai kārtībai. Ja tā ir valsts mācību iestāde, tad vajag vienai no ministrijām atbildēt, un, ja redz, ka gadījumā tai augstākajai mācību iestādei neiet ar to nosaukuma maiņu, tad taču var nedēļas laikā Ministru kabinetā sasaukt Ministru kabineta sēdi un mainīt to nosaukumu. Nu kāda nozīme — vai tā saucās Latvijas Medicīnas akadēmija vai Stradiņa universitāte? Es domāju, ka Stradiņa universitāte vēl labāk skan, un tagad viņi ir paņēmuši papildus... Stradiņa universitātē ir arī citas fakultātes, un viņa atbilst universitātes statusam. Un, teiksim, sajaukt visas lietas vienā, ko tur darījusi Valsts kontrole un kas vainīgs, vēl jau nav galīgais lēmums, Stradiņa Universitāte nepiekrīt Valsts kontroles risinājumam, un es domāju, ka tas mums arī nebūtu jāizskata.

Jo faktiski nav pieprasījums, bet jautājums, jo te bija arī tāds jautājums — kas ir atbildīgs par to, ka radusies šāda situācija? Nu kas atbildīgs? Nu bezatbildība valdībā. Nu, protams, ja neviens neuzņemās, neviena ministrija, kas atbild. Ja Labklājības ministrija atdod labprātīgi, vai ne, Medicīnas akadēmijai un Stradiņa universitātei savas klīnikas, nu saprotiet, nu Stradiņa universitāte ņem, viņa redz, ka medicīna iet uz grunti, un ir jāņem, un es jums pateikšu, tas vispār ir pareizi, ka pie augstākajām mācību iestādēm atrodas klīnika. Es tikai nesaprotu, priekš kam mums vajadzīga Labklājības ministrija? Es domāju, ka valdībā vajadzētu arī visu kompleksi skatīties un atstāt Labklājības ministrijā 15 cilvēkus, un visu stratēģiju medicīnā varētu izstrādāt Stradiņa universitāte un to Labklajības ministriju atlaist, un arī vienu daļu no tām slimokasēm, un nauda būtu mediķiem. Tagad mums ir tik liels birokrātiskais aparāts. It kā kaut ko dara Makarova kungs, viņš te tēlo, ka kaut ko dara labklājības ministrs, mainās... Mūsu Saeimas laikā jau ir nomainījušies kādi 3 izglītības ministri, no visām partijām kādu laiku kāds ir bijis Izglītības ministrijā. Visi mūk no tās izglītības, es nezinu kāpēc... Skolotājiem neko nevar uzlabot, nerunājot nemaz par skolām. Paskatieties, kā skolas nolaistas.

Es domāju, ka šeit ir uzrakstīti tie jautājumi, un vienkārši vajag palūgt... Es jau arī Pieprasījumu komisijas sēdē teicu.... Un jautājums ir Ministru prezidentam Krastam, un Krasts nenāk uz komisijas sēdi, jo abi divi ministri, kas bija — Gaigals un Jaksons pārstāvēja Labklājības ministriju, Makarovs neuzskatīja par vajadzīgu nākt uz mūsu Saeimas komisiju. Viņi ne par ko neatbild. Es komisijā ieteicu: "Atcelsim jautājumu uz vienu nedēļu, netraucēsim Saeimu, lai atnāk Krasts, un pa to nedēļu viņi jau varēja pieņemt lēmumu, ka tā saucas Stradiņa universitāte". Ja tā saucas Stradiņa universitāte, apstiprināt visus nolikumus. Ja, protams, Stradiņa universitātē ir kādas nekārtības, lūdzu, lai ir valdības komisija, lai skatās un atrisina visas nekārtības! Pa to laiku būtu sakārtotība. Tā ka es domāju, ka tomēr šis nav pieprasījums, bet tas ir jautājums, uz šiem jautājumiem atbilde ir jādod Ministru prezidentam Krastam. (No zāles:"Pareizi!")

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Mēs visi esam daudz bijuši dažādās pasaules valstīs un zinām jēdzienu — universitātes klīnika. Mēs visi ļoti labi zinām, ka katra pasaules valsts lepojas ar to, ka viņiem ir savas universitātes klīnikas, kas spēj strādāt ar ļoti sarežģītu slimnieku un kuras dara ne tikai to parasto ikdienas darbu, bet arī veic sarežģītus diagnostikas un ārstniecības pakalpojumus, bet bez tam zināma daļa slimnieku tiek speciāli stacionēti tādēļ, lai mācītu studentus. Mēs, arī daudzi no tiem, kas tikko ir runājuši, esam mācījušies šajās universitātes klīnikās, esam mācījušies Stradiņa slimnīcā un Bērnu slimnīcā un labi zinām, ka zināma daļa no šiem pacientiem bija paņemti slimnīcā tikai tāpēc, lai mums mācītu attiecīgu nozoloģiju, diagnostiku vai ārstēšanu.

Godātie kolēģi! Par to jautājumu, ka ir vajadzīga Stradiņa universitātes klīnika, es domāju, neviens no mediķiem savā dziļākajā būtībā pat nedomā, nediskutē. Tas, ka šinī gadījumā tā ir priekšvēlēšanu cīņa, un šinī brīdī kādam ir izdevīgi kaut kādā veidā nostādīt pret vienu no "Latvijas ceļa" pārstāvjiem Jāni Vētru, radīt kaut kādas kolīzijas, dot kaut kādus dīvainus skaidrojumus, to mēs varētu uzskatīt par priekšvēlēšanu cīņu, bet man tiešām nav skaidrs, vai tiešām izcilā partija "Saimnieks", kurai visvairāk vietu šobrīd ir Saeimā, domā, ka viņiem nākošajā Saeimā nebūs vairs iespēju risināt nevienu jautājumu? Ar ko tas būtu izskaidrojams? Vai ar pašapziņas trūkumu? Vai varbūt tas ir saistīts ar to, ka ir atsevišķs cilvēks, kurš ļoti slikti sadzīvo ar rektoru Jāni Vētru, viņš ir bijušais veselības valsts ministrs, bet ne es? Un kurš ir izteicis vēlēšanos strādāt Stradiņa slimnīcā. Un nevēlas strādāt savu personīgo domstarpību dēļ.

Godātie kolēģi! Mēs ļoti labi zinām, ka Augstskolu likums dod iespēju augstskolai mainīt savu nosaukumu. To zina arī Bišera kungs un man vienmēr ir milzīgs pārsteigums, ka Bišera kungs, nu tā mazliet savdabīgi transformē dažādus likumus, jo viņš ļoti labi zina, ka Augstākās izglītības padome nav sabiedriska organizācija, viņš zina, ka šī organizācija ir dibināta ar Saeimas lēmumu, un tajā viens no cilvēkiem, kurš balsoja par šo akadēmijas nosaukuma maiņu — par Stradiņa universitāti, bija jūsu draugs, labs paziņa, Latvijas Universitātes rektors Zaķa kungs. Mums visiem ļoti liela autoritāte.

Mēs ļoti labi zinām, ka šī Augstākās izglītības padome atzina, ka pēc visiem likumdošanas datiem ir tāda iespēja mainīt šo universitātes nosaukumu tāpēc ka jau 1994.gadā šī pati Saeima ir sešas augstskolas Latvijā atzinusi par universitātes tipa augstskolām. Viena no tām ir Latvijas Medicīnas akadēmija. To mēs arī visi ļoti labi zinām, ka pasaulē nosaukumu "akadēmija" netransformē kā nosaukumu "universitāte". Mums ir vajadzīgs, lai šis diploms, kuru, kā Požarnova kungs teica, saņem ļoti daudzi ārzemju studenti, lai šajā nosaukumā būtu rakstīts "universitāte", lai pie mums brauktu mācīties daudz ārzemju studentu.

Es gribu norādīt, ka Latvijas Medicīnas akadēmija tiešām ir tā augstskola uz kuru joprojām brauc mācīties ļoti daudzi augstskolu studenti, jo šīs augstskolas diploms ir ļoti vērtīgs un mūsu medicīnas izglītība tiek atzīta par ļoti labu. Mēs visi ļoti labi zinām, ka šīs augstskolas studenti ved Latvijas vārdu pasaulē. Mani visvairāk pārsteidz tas, ka viņi visi — vai tie ir no Indijas, Šrilankas, no dažādām Arābu republikām, iemācās latviešu valodu, kas mani patiesi pārsteidz, jo viņi tiešām ar mums — slimniekiem — runā latviešu valodā. Tas ir jautājums par valodas mācību, bez šaubām.

Godātie kolēģi! Es šodien aicinu noraidīt šo priekšlikumu, bet es domāju, ka mums noteikti ir daudz jāstrādā pie tā, lai agri vai vēlu sakārtotu divdomīgo situāciju Latvijas medicīnā un radītu vienu stabilu rokas spiedienu starp divām medicīnas augstskolām, starp divām medicīnas fakultātēm, ka mums jāatzīst tas, ka mums pašlaik medicīnu mācīs divās augstskolās — gan Latvijas Universitātē Medicīnas fakultātē, gan Stradiņa universitātē. Tas, ka mums ir radusies otra universitāte — Stradiņa universitāte, jo tas bija mūsu pašu vainas dēļ un arī mūsu ministru vainas dēļ radies tāds precedents, ka mēs esam ļāvuši...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas...

P.Apinis.

... šai situācijai eksaltēties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Augstskolu likums. "Latvijas Republikas iestādes, kuras veic izglītības un mācību darbu, savā nosaukumā vārdus "universitāte", "akadēmija" un "augstskola" var ietvert tikai pēc izglītības un zinātnes ministra apstiprinātas licences saņemšanas". Kā mēs zinām, no Izglītības ministrijas šāda licence nav saņemta. Mēs zinām arī šo garo vēsturi, kādi notikumi notiek ar Latvijas Medicīnas akadēmiju. Ar to ir saskārusies gan Sociālo un darba lietu komisija Saeimā, gan arī ministri. It kā jau tā problēma nebūtu, ir ļoti slavena un laba akadēmija vai bijušais Medicīnas institūts. Arī mūsu Saeimas deputāti ir beiguši šo augstskolu, bet divi gadi notiek riņķa dancis. Viens cilvēks nesaprot, otrs neizprot, un rezultāta nav. Rezultātā, pamatojoties uz to likuma pantu, kuru es nolasīju, iznāk, ka šī tagadējā augstskola nav likumīga. Nav likumīga. Tātad tie ir meli, tie ir apmelojumi. Šim pieprasījumam ir nozīme. Bet šis likums dod arī tiesības augstskolai būt autonomai, un tieši uz autonomiju pamatojas rektors Vētra, kurš pagaidām nav apstiprināts. Bet, kā mēs dzirdējām, viņš nav apstiprināts arī tāda maza sīkuma pēc, ka viņš nav uzrakstījis vienkārši iesniegumu, nav parakstījis, tātad vai te ir vainīga valdība, ka cilvēks nevar saprast, kādus dokumentus viņam formēt.

Nākošais moments. Sen jau ārstu aprindās ir baumas par to, ka akadēmijā notiek nelikumības. Kamēr nav lietisku pierādījumu, nedrīkstēja to teikt ne ministrija, ne arī deputāti, ne pārējie, ne Apiņa kungs. Re, kur mums tagad ir rezultāts! 8 mēnešu darbs, oficiāla Valsts kontroles institūcija, revizori iesnieguši speciālus dokumentus uz 49 lappusēm un aicina labklājības ministru iesniegt to Saeimā izskatīšanai. Tur cipari nav iepriecinoši. Secinājumi nav iepriecinoši. Tātad ne tikai dokumentus, ne tikai universitātes un akadēmijas nosaukuma maiņu nespēj veikt esošā augstskolas vadība, bet arī naudas lietas nav kārtībā. Tādi kā pagājušās 5.Saeimas laiku dinozauri izskatās šie vadoņi. Jau 5.Saeimā nebija pietiekošu likumu, 5.Saeimā pazuda gan banka "Baltija", pazuda 200 miljoni pamatbudžeta deficīts, viņi darbojās autonomi, uz viņiem likums it kā nedarbojās, šī autonomija ir novedusi līdz daļējai anarhijai.

Vakar mēs "Panorāmā" redzējām, kā priecājas Bērnu klīniskā slimnīca, kad viņiem uzdāvināts mikroskops, kas ir pasaules līmenī, kas nodrošinās mazo bērniņu slimību noteikšanu. Tātad arī ārstēšanas rezultātu uzlabošanai. Cik tas maksā, kā jūs dzirdējāt, par kādu summu to nopirka. No ziedotās naudas, nevis no akadēmijas naudas — par 2000 latiem. Bet mēs redzam, ka vienkāršiem remontiem 2000 latu ir nelikumīgi izmantoti mašīnai, kura nepieder akadēmijai. Mēs redzam, ka ir nodibināta SIA, Medicīnas akadēmijas namīpašumu pārvalde iznomājusi savu mantu, tātad akadēmija nodibina SIA un iznomā savu mantu par 295 000 latiem. Tātad šie dokumenti ir saistīti, un ir saistīti ar to nekārtību, kas tur notiek. Es domāju, šis pieprasījums ir jāatbalsta, lai šo Gordija mezglu vienreiz pārgrieztu.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es neaizkavēšu jūsu interesi sevišķi daudz, bet es patiešām vēlreiz gribu uzsvērt, arī Rubina kungam, ka futbolu nevajag spēlēt! Tā nav mūsu nodarbošanās. Futbolu spēlē profesionāļi, un ne slikti, kā mēs zinām pēdējā laikā, un ceram, ka spēlēs vēl labāk. Bet šī nesakārtotība nedrīkst ieilgt, nedrīkst turpināties un nedrīkst pastāvēt. Jo tā skar pārāk daudzus cilvēkus — gan Medicīnas akadēmijā mācību spēkus, visus darbiniekus, studentus, kuri patiešām šobrīd atrodas diezgan tādā dīvainā situācijā, it kā viss būtu kārtībā, bet tajā pašā laikā, kā šeit izskanēja no tribīnes, šie dokumenti var izrādīties, ja turpinātos šāda situācija, faktiski nederīgi. Tas skar arī ļoti, ļoti daudzus cilvēkus citur. Faktiski katru no mums, katru klausītāju, katru Latvijas cilvēku, kuri potenciāli varētu, kuri atrodas šajās divās slimnīcās, bērni, mazbērni. Nevarētu būt neskaidrība un nestabilitāte — gan Medicīnas akadēmijā, gan divās klīniskajās slimnīcās.

Es uzdotu šādu jautājumu: "Vai šo slimnīcu likteni vajadzētu noteikt akadēmijai vai ne?" Es, būdams nespeciālists, patiešām to nevaru pateikt. Diemžēl šobrīd nav pārliecības, man liekas, arī jums kopumā, deputāti, jo mēs neesam arī komisijā izzinājuši, nav ministrijā, faktiski es neesmu dzirdējis, ka ministrijas — gan Labklājības, gan Izglītības un zinātnes ministrija — zinātu, piemēram, par divu šo klīnisko slimnīcu vadības speciālistu viedokli, vai viņi gribētu palikt patstāvīgi un risināt savas problēmas, vai būt Medicīnas akadēmijas pakļautībā un viņu, tā sakot, pārvaldībā un rīcībā. Es domāju, ka ar šo problēmu ir jātiek skaidrībā. Laiks ir, es ceru, ka abas ministrijas to izdarīs, konsultēsies, it īpaši ar šīm divām klīniskajām slimnīcām, protams, arī ar Medicīnas akadēmiju. Tad, kad mēs izskatīsim šo pieprasījumu vēlreiz, es ceru, ka šobrīd tas tiks apstiprināts kā pieprasījums, kā lēma komisija, tad mēs būsim nedaudz lielākā skaidrībā. Bet skaidrībai šajās lietās ir jābūt, jo tā ir pārāk nopietna lieta. Ļoti, ļoti daudzu cilvēku un darbinieku gan darbs, gan veselība. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Viesturs Boka.

V.Boka

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu sākt savu uzrunu ar jautājumu: "Kur un kā Latvijā mācīties par ārstu un vai to vispār ir vērts darīt?" Kāda ir motivācija šodien mācīties par ārstu? Par nožēlu mums jāatzīst, ka pašlaik veselības aprūpes vidējais līmenis valstī ir tāds, ka nerada pašos spējīgākajos jauniešos motivāciju studēt medicīnu. Lielāku konkursu šodien redz Juridiskajā fakultātē, jo pastāv uzskats, ka valsti pārvalda gudri un izveicīgi advokāti.

Es gribētu dažus vārdus teikt par padomju medicīnas sistēmu, no kuras mēs visi nākam, kas balstījās uz principu — ātrāk un vairāk sagatavot ārstus konkrētām valsts sadalītām darba vietām. Tas bija šīs sistēmas mērķis un pie tam labi darbojās. Un tāpēc Medicīnas institūts Padomju savienībā, tāpat kā citas profesionālās augstskolas, atdalīja no universitātēm. Un līdz ar to arī vieglāk šaurākas profesionālās izglītības ietvaros varēja palielināt padomju ideoloģiju nesošo priekšmetu īpatsvaru mācību programmās.

Ko mēs gribējām Atmodas sākumā? 80.gadu beigās pirmajā Pasaules latviešu ārstu kongresā izskanēja vēlme pēc klasiskās universitāte atjaunošanas. Un kā labāko paņēmienu toreiz daudzi ieteica Medicīnas institūta un Latvijas Universitātes atkalapvienošanos. Tādējādi zem viena jumta atkal nonāk medicīna, jurisprudence, filozofija, ekonomika, sfēras, kas ikdienā būtiski iejaucas katra cilvēka un būtībā arī katra pacienta dzīvē. Kas noticis pa šo laiku? Notiek reforma... Bet kāda ir īstenība? Galvenais mīts par primāro veselības aprūpi mūsu valstī ir tas, ka tāda aprūpe Latvijā vispār pastāv. Lai gan ģimenes ārsts ir pasludināts par centrālo personu veselības aprūpē, medicīnas izglītība joprojām nav pārorientēta ar akcentu uz primāro veselības aprūpi kā valstiski svarīgu mērķi. Lai to sasniegtu, augstskolā ir jāpaplašina paramedicīnisko zinātņu vieta medicīnas izglītības programmās. Jo ģimenes ārsts nav persona, kas itin visu ārstē, bet gan ļoti bieži ir padomdevējs, psihologs, menedžeris, un nebaidos šī vārda — arī advokāts. Kas jādara? Viens no būtiskajiem uzdevumiem ir attīstīt piemērotus apstākļus mācīšanai un piemērotu vidi, kur mācīties. Galvenā uzmanība, organizējot mācību procesu, ir jāvelta medicīnas izglītības programmu un izglītības metodikas attīstībai, prātā paturot nepieciešamību ātri un elastīgi piemēroties jauniem apstākļiem. Politiķiem un administratoriem nāksies ielāgot, ka medicīnas izglītība pati par sevi arī ir zinātne, kas pēdējos gadu desmitos pasaulē strauji attīstās un pastāv daudzveidīgās formās. Lielu palīdzību šajā procesā var sniegt Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultāte, jo medicīnas izglītības zinātnei vajag arī savu akadēmisko bāzi. Metodiski savienot dažādas izglītības formas vienas augstskolas ietvaros līdz šim ir izrādījies neiespējami, jo būtībā tādi mēģinājumi Latvijā ir bijuši.

Kāds ir medicīnas izglītības rezultāts šodien? Jauno ārstu tālākais dzīves un karjeras ceļš ir visai neskaidrs, un būtībā tā nav augstskolas vaina šodien. Augstskolu savstarpējā sadarbība Latvijā ir jāņem par pamatu, veidojot starptautiski atzītu valsts veselības politiku. Un to var veicināt gan Latvijas Universitātes diploma augstais starptautiskais reitings, gan arī Medicīnas akadēmijas augstais intelekta koeficients, gan arī labā klīniskā bāze, ja vērtējam visas klīnikas Latvijā kopumā. Izraut dažas klīnikas no kopējā konteksta, izraut no kopējā pakalpojumu tirgus nav pārāk korekti. Un ko par to šodien saka autoritātes? Šo mērķi mēs sasniegsim daudz ātrāk, ja politiķi un valstsvīri nedomās par augstskolu pārņemšanu īpašumā. Un nekādā gadījumā mēs nevaram atbalstīt faktu, ka augstskolas komercdarbība un naudas pelnīšana ņem pārsvaru par akadēmisko ideju. Pašlaik, protams, ir katastrofāli neapmierinoša Labklājības ministrijas un Izglītības ministrijas sadarbība. Es uzskatu, ka pareizi būtu visas augstskolas deleģēt Izglītības ministrijai, un par to arī mums jārunā. Tas, ka šodien ir iesniegts šis pieprasījums, akcentē, ka problēma ir. Tas, ka uzstājas šeit tik daudz cilvēku, tas ir labi, ka tas notiek. Un tieši šī pieprasījuma forma ir tas, ka mēs panāksim jo ātrāku šī jautājuma izskatīšanu un jo ātrāk pieņemsim šos lēmumus. Es aicinu atbalstīt pieprasījumu!

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa.

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es uzstāšos kā neitrāla persona šajā samilzušajā strīdā par abām augstskolām. Vienīgi kā ieinteresēta persona no tā viedokļa, ka varbūt šo nākošo sagatavoto ārstu potenciālais pacients. Un tādēļ man ir visas morālās tiesības arī izteikt savu viedokli šajā kontekstā.

Vispirms es esmu mazliet izbrīnīts par pieprasījuma jautājumiem. Tie ir uzrakstīti nekvalificēti. Pirmajā jautājumā ir sacīts, ka ir mācību iestāde, kas neievēro pašas būtiskākās likuma prasības. Kādas likuma prasības? Mums ir tik daudz likumu, ka tur jau ir nepieciešams noteikt. Šeit ir uzrakstīts "likuma prasības". Kura likuma no entajiem? Nav saprotams, uz kuru likumu ir akcentēta doma. Tādēļ arī Gaigala kunga atbilde šeit ir kritizējama.

Tālāk otrs jautājums. Ir izteikta doma, ka ir augstskola, kura ir nodibināta nelikumīgi. Uz kāda pamata, kungi, jūs rakstāt, ka Medicīnas akadēmija ir nodibināta nelikumīgi? Tas, ka pašreiz notiek process, kur šī Medicīnas akadēmija maina statusu — pāriet uz universitātes nosaukumu, tas ir cits jautājums. Vai tas skar šīs augstkolas, ka reāli pastāv dibināšana nelikumīgi? Tada jau visas mūsu augstskolas gandrīz ir dibinātas nelikumīgi, jo notika šī te statusu un nosaukumu maiņa. Bez tam Augstskolu likuma 1.pantā ir deklarēta augstskolu neatkarība, saucamā autonomija. Un šīs autonomijas ietvaros ir paredzēts, ka katras augstskolas satversmes sapulces kompetencē ir noteikt, kā sauksies šī augstskola. Un, lūk, pašreiz Medicīnas akadēmija tieši to arī dara un ir noformējusi dokumentus šai te maiņai. Tas, ka satversme Saeimā nav guvusi virzību uz priekšu, tā nav Medicīnas akadēmijas vaina un Medicīnas akadēmijas administrācijas vaina. Un tas, ka Izglītības ministrijā ir noklusēts šis jautājums un nav atbilstoši virzīta tur tā licence, tā arī nav Medicīnas akadēmijas šo cilvēku vaina. Tā ir attiecīgās ierēdniecības neizdarība. Bet tagad tiek vērsta atbildība, lūk, uz šo te Medicīnas akadēmiju. Domāju, ka tas nav taisnīgi nekādā gadījumā.

Arī Augstākās izglītības padome piekrīt, ka ir iespējams mainīt no akadēmijas uz universitāti. Vēl jo vairāk, šī ir vienīgā no universitātes augstskolām, kas praktiski ir darbojusies universitāšu statusā. Šeit ir tikai formāls nokārtojums. Kāpēc pretoties tam? Požarnova kungs lieliski pierādīja, ka ir nepieciešama šāda pāreja, jo, lūk, šeit ārzemju studenti ir uzņemti. Mēs viņus apmainīt nevaram. Pēc tam viņiem rodas ar dokumentu piestādīšana ārzemēs visādas pretrunas un tā tālāk. Jāpāriet uz universitāti, šīs pretrunas izbeigsies. Arī šiem cilvēkiem neērtības izbeigsies. Neredzu nekādu vajadzību, ka te būtu kaut kādas pretrunas un ka būtu īpaši jānovilcina šis jautājums. Kāpēc jāpāriet no Labklājības ministrijas uz Izglītības ministriju ar šo nosaukuma maiņu? Nesaprotu to. Pašreiz nav atcelts arī Augstskolu likums. (No zāles deputāts I.Bišers: "Izglītības likumu vajag izlasīt! Īpaši 1.punktu.") Izlasiet tālāk par 1.pantu, Bišera kungs, un tad aizrādiet citiem, kas te runā.

Tālāk. Attiecībā uz pieprasījuma būtību. No šeit debatēs izskanējušā nav nekādas jēgas pieprasījumu veidot. Šeit ir jāskatās daudz augstākā līmenī. Acīmredzot īpašā plenārsēdē par medicīniskās aprūpes stāvokli un perspektīvām nākotnē, jo šis jautājums, kas iesniegts šodien, ir šī vispārīgā jautājuma tikai viena atsevišķa sastāvdaļa. Un šeit nav ko niekoties ar pieprasījumiem. Tas ir jānoraida. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es šeit nemēģināšu risināt problēmu no tāda viedokļa, kas būtu mums izdevīgāk — akadēmija, institūts vai universitāte. Neapšaubāmi, es varētu piekrist Pētera Apiņa teiktajam par to, ka universitātes klīnikas ir pazīstamas plaši pasaulē. Un tā pati par sevi ir atzīstama lieta. Tomēr vienlaicīgi es nevaru piekrist tiesiskajam nihilismam, kas mūsu valstī arī šīs akadēmijas statusa maiņas sakarā ir noticis. Jā, tieši tiesiskajam nihilismam. Jo pēc būtības runa jau ir par procedūru. Par procedūru, kādā veidā tā vai cita institūcija maina savu pakļautību vai maina savu statusu. Arī beigās, kā jau mēs redzam, kā šeit kolēģi izteicās, kā šis statuss beigu beigās atsaucās uz diplomu, kā šis diploms tiek izmantots pasaulē. Jo maina jau ne tikai nosaukumu — universitāte. Pēc būtības viņa maina arī savu iekšējo būtību, saturu. Šobrīd Medicīnas universitātē ir atklāta Politoloģijas fakultāte. Pirms tam tāda fakultāte nebija. Tas vienkārši liecina, ka ir jāpievelk klāt acīmredzot citi mācību priekšmeti, un tikai līdz ar to var iegūt šo universitātes statusu. Žēl, ka, risinot šādus nopietnus jautājumus, lietas noved līdz personīgo attiecību līmenim. Pētera kungs, nevar to tā darīt. Vienam iestādes vadītājam ar kādu citas iestādes vadītāju nav pietiekami labas attiecības, un tāpēc, lūk, ir pacēlusies šī problēma. Nē! Es negribu teikt, ka tāpēc. Dažkārt šādas personīgas pretrunas, tīri cilvēcīgās pretrunas, protams, problēmas saasina un izvelk priekšplānā. Bet varbūt daudz kur tāpēc, ka nav bijušas personīgas attiecības un nav bijusi pietiekami skaidra nostāja, daudzas lietas mūsu valstī ir vienkārši palikušas nekorekti sakārtotas un ar nekorektām procedūrām ir pieņēmuši tādu vai citādu statusu. Ja mēs šeit runājam par izglītības padomi, Augstskolu izglītības padomi... Kas ir šīs padomes?

Mūsu valstī ir pietiekami daudz padomes, kuras pieņem lēmumus ar konkrētām, reālām sekām. Tās pieņem konkrētus lēmumus. Es nevaru atbalstīt, ka padome, piemēram, ir izrīkojusies šādā veidā. Mums ir Nacionālā drošības padome. Viņa arī pieņem lēmumus, un tanī pat laikā atkarībā no tā, vai ministrs grib vai negrib, viņš tos realizē. Tā ka šādas padomes daudzkārt ir mēģinājušas un daudz ko ir atrisinājušas, bet ne vienmēr tā ir bijusi likumīga procedūra. Un likumīgai procedūrai ir ļoti liela nozīme. It sevišķi tad, kad ir kaut kas jānoskaidro. Un tāpēc es negribētu teikt, ka varbūt Vētras risinājums ir nepareizs, bet, ja tas ir procesuāli nepareizā ceļā iegūts, tad tas ir arī nelikumīgs. Tas nav tiesisks. Un tāpēc ir jādomā. Ja grib problēmas atrisināt, tās ir jārisina ar tiesiskiem ceļiem un tiesiskām metodēm.

Šeit Bišera kungs man arī teica, ka viņš kļūdījās, pieminot savā runā, ka akadēmijai šīs universitātes klīnikas, kuras ir nodotas, ka ir nodotas šīs slimnīcas. Lēmumā ir konkrēti teikts, ka ir nodoti nekustamie īpašumi Pilsoņu ielā 13, Vienības gatvē 45. Nevis šīs slimnīcas ir nodotas, nevis šīs klīnikas, bet ir nodoti nekustamie īpašumi. Starp nekustamo īpašumu un slimnīcu ir ļoti liela starpība. Intelektuālais potenciāls, ja vēl ne kaut ko citu, mēs varam pieskaitīt tieši pie akadēmijas vai pie slimnīcas klāt.

Un beigu beigās, kāpēc es runāju par to, ka katrai amatpersonai, risinot šos jautājumus, ir jāpieiet ļoti atbildīgi? Mēs atlikām uz vienu nedēļu šodien jautājumu par Jundža kunga atbilstību ieņemamajam amatam, ko gribam izskatīt. Jundzim būs jāuzņemas atbildība, politiska atbildība par to, ka kāds karavīrs, kurš ir nācis no mūsu sabiedrības, ir slikti uzvedies uz ielas. Un pilnīgi pamatoti viņam būs jāuzņemas atbildība. (Starpsauciens: "Nositis cilvēku!") Jā, nositis cilvēku. Jā, slimnīcās arī daudzkārt cilvēki aiziet bojā. Katru dienu kāds nomirst slimnīcā. Bet viņam būs jāuzņemas. Es nesaku, ka tas ir slikti vai labi. Viņam ir jāuzņemas, un to mēs arī izlemsim. Bet viņš uzņemsies atbildību par kāda cita nepadarītajiem darbiem. Bet šeit iet runa par Vētru konkrēti. Vai Vētra konkrēti pats ir darījis to, kas no viņa ir atkarīgs? Viņš nav darījis. Un tāpēc šī problēma šeit ir pacēlusies. Un tieši tāpēc es arī uzskatu, ka šis jautājums ir jāizskata nopietni un lai procedūra būtu ievērota, un lai šis lēmums būtu likumīgs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Sinkas kungam — par Ārlietu komisijas sēdi.

J.Sinka

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! 15 Sarkanajā zālē notiks Ārlietu komisijas sēde. Mums ir trīs likumprojekti skatāmi. Esiet tik laipni, atcerieties!

Sēdes vadītājs.

Kreituses kundzei — par komisijas sēdi.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļi. Komisijas sēde tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Aristids Jēkabs Lambergs, Andrejs Krastiņš, Normunds Pēterkops, Antons Seiksts, Ruta Marjaša, Edvīns Inkēns, Leonards Tenis, Edgars Bāns, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Paulis Kļaviņš, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim Pieprasījuma komisijas atzinuma apspriešanu. Debatēs runās Pauls Putniņš.

P.Putniņš

(LZS). Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Pirms kāda laika mēs vērtējām un priecājāmies, ka Latvijas Universitātē atklāja Medicīnas fakultāti. Universitāte tiecas pēc savas pilnskanības, kā tas ir pieņemts pēc pasaules standartiem. Arī Medicīnas akadēmija, pretendējot uz universitātes statusu un arī iedibinot jaunas fakultātes, faktiski šis process ir tieši tāds pats, tātad pēc pilnskanības jau ar universitātes statusu vien, īstenībā tas ir jauns lēciens, jaunas kvalitātes mūsu izglītības sistēmā, bet jūs redzat — procedūras ziņā šis jautājums, kas attiecas uz Medicīnas akdēmiju, ir samudžinājies, un faktiski neviens tur īsti netiek skaidrībā. Divu ministriju starpā šī lieta ir iestrēgusi, un tādēļ arī šeit, kā jau tas šodien šeit no tribīnes izskanēja, atsevišķos gadījumos pat nelikumības tiek piesauktas, bet labs darbs tiek kaut kā procesuāli saārdīts, un lai Dievs nedod, ja tas tiek apturēts. Attiecībā tieši uz to, ka divās augstskolās tiks apmācīti mediķi, tas vairo konkurences iespēju un samazina monopoliespēju, arī tas ir labi, tas viss mums jānovērtē.

Šeit tika piesaukts arī, pieprasījumā tas nav minēts, bet arī vakardien Pieprasījumu komisijā par šiem finansiālajiem pārkāpumiem, un taisnība ir tiem, kas saka, un, cik man zināms, arī galvenais kontrolieris Černaja kungs ir lūdzis šos jautājumus pašlaik neskart, kamēr nav oficiāls Valsts kontroles atzinums, kamēr konsīlijs tur nav izlēmis, kas tur notiek. Neoficiāli dokumenti šajā ziņā kaut kur jau parādās, bet mēs taču šeit nevaram uz tiem balstīties. Un tieši šī pēdējā apstākļa dēļ arī man liekas šodien pieprasījums ir noraidāms. Sagaidīsim šos dokumentus, redzēsim tos pārkāpumus, varēsim šeit vērtēt, bet tomēr es gribu teikt un aicināt jūs nevērsties pret Medicīnas akadēmijas jauno statusu un lielākajām iespējām, jo tad mēs vēršamies faktiski pret savu izglītības iespēju. Tātad es aicinu pašlaik noraidīt šo pieprasījumu, un sagaidīsim Valsts kontroles oficiālo atzinumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atkal mēs skatām jautājumus, kurus būtu jāizskata savā starpā diviem ministriem, varbūt mūsu sabiedrībai būtu jāpārrunā tas, bet nevis jārunā šeit no Saeimas tribīnes. Tiešām ir iespaids, ka valstī valda haoss, ka jauneklis nošauj jaunekli, ka tie, kam jāaizsargā mūsu tauta nospārda aizsargājamo, un tas nomirst, piekauj daudzus citus. Ārsts, kas beidzis mūsu Medicīnas akadēmiju un trīs gadus mācījies rezidentūrā, un tērējis valsts līdzekļus, tagad strādā ārzemju firmā un saņem vairāk nekā Saeimas deputāts. Kāpēc tas tā notiek, ka šoferis kādā ārzemju firmā saņem vairāk? Manuprāt, vai mūsu pašu sabiedrībai nevajadzētu izteikt skaļu, nepārprotamus iebildumus un protestēt pret tādu mūsu jaunās inteliģences iznīcināšanu? Es gribētu to salīdzināt ar 1941.gada deportācijām un inteliģences iznīcināšanu kā šodien, tā toreiz. Toreiz to vienkārši panāca ar naganu un badu, šodien to panāk ar tādu diskreditāciju un inteliģences diskrimināciju.

Jo nevar strādāt ārsts par algu, kas ir 5—6 reizes zemāka nekā ārzemju firmas šofera alga. Manuprāt, ka tas ir pamats, kāpēc krīt prestižs medicīnas izglītībai, kāpēc gudri, talantīgi, spējīgi ārsti aiziet no šīs profesijas, lai gan viņi ir mācījušies par mūsu nodokļu maksātāju naudu. Mēs nodrošinām ar talantīgiem cilvēkiem ārzemju kapitāla pelnīšanu. Vakar es runāju ar medicīnas māsu, kuru izlika no dzīvokļa tāpēc, ka viņa nevarēja samaksāt 40 latus par dzīvokli, jo viņas alga visu šo laiku bija 42 lati. Manuprāt, ka budžetā naudai ir jābūt. Mēs redzam greznās mašīnas, šodien pusstundu bija jāpārbrauc Vanšu tiltam, jo Vanšu tilts bija pieblīvēts ar vieglajām automašīnām, tātad šī nauda ir, valstī nav kārtības, un valstī valda haoss. Šo medicīnas māsu izlika no dzīvokļa, viņa mitinās kaut kur dārza mājiņā.

Tāpat nepārtrauktās reorganizācijas, transformācijas, arī šīs divas augstākās medicīnas apmācības iestādes — fakultāte un Stradiņa akadēmija. Vai šeit galvenokārt nav vadītāju ambīcijas? Vai šeit nav vadītāju nevēlēšanās saprast, ka ir jārunā, ka ir jāvienojas, ka varbūt mums nevajag divas medicīniskās augstskolas? Nē, tādēļ runājam mēs šeit, tādēļ satraucamies, tādēļ studenti nezina, vai viņu izglītība ir likumīga vai nē. Un budžeta nauda ir. Punktu sistēma, kas bija ieviesta medicīnā, ko rakstīja māsiņas, gan ārsti, kādas injekcijas viņi izdarījuši, cik dziļi, ar kādu adatu, tā nespēj nedz uzskaitīt šo manipulāciju skaitu, nedz arī pēc tam šīs manipulācijas pārbaudīja, un tā aiziet budžeta nauda, nekontrolēta un lieka. Tāpat daudz naudas aizgāja slimokasu manipulācijās ar šo budžeta naudu, telpām, īrēm, automašīnām, pat aizdevumiem, ko slimokase nedabū atpakaļ no krāpniekiem, kā tas bija Baldones sanatorijas gadījumā, kad aizdeva naudu šai krāpniecei slimokase, un daudzas citas mahinācijas — lielākas vai mazākas, kur pazūd šī budžeta nauda. Manuprāt, ka ir apkaunojoša arī Starptautiskā valūtas fonda iejaukšanās, kas nosaka mūsu mediķu algas, tāpēc es aicinu šodien pārtraukt šīs debates un ministriem savā starpā izlemt, kā būtu risināms šis jautājums. Ir jāatjauno ārstu prestižs, ārstu profesijas nozīmība sabiedrībā. Nedrīkst valsts Ministru prezidents Krasts, prezidents Ulmanis un Saeima nesaprast, ka mēs sējam nolieguma nezāļu sēklas jaunajā paaudzē, ka netic mūsu valstij, tā nedrīkst būt. Es aicinu pārtraukt debates un lūgt ministrus norunāt savā starpā, kā rīkoties tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis. Otro reizi.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Debatēs izskanēja ļoti daudzi, es domāju, pareizi viedokļi attiecībā uz medicīniskās izglītības sistēmu un uz medicīnas stāvokli valstī un nepārprotami arī komisija, starp citu, savā laikā neizteica atbalstu tam, ka medicīnas izglītība šobrīd valstī, augstākā medicīnas izglītība, ir sadrumstalota, bet tas nav īsti jautājums, kas skar apspriežamo lietu. Tā kā jūs, Bišera kungs, pieminējāt manu vārdu, un es tiešām jūs ļoti cienu kā spējīgu juristu, bet tomēr es nepiekrītu jums tanī jautājumā, ka Augstākās izglītības padome ir sabiedriska organizācija, jo Augstākās izglītības padome ir dibināta ar likumu, un valsts ir deleģējusi tai noteiktas tiesības, tā nav sabiedriska organizācija. Par Paula Stradiņa universitātes satversmi. Es jums gribu atgādināt, cienījamie kolēģi, ka šobrīd satversmes pieņemšana vai, pareizāk sakot, apstirpināšana ir mūsu kompetencē, Saeimas kompetencē. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šo Satversmi ir akceptējusi, bet mēs ļoti respektējam arī citu komisiju viedokli, un konkrēti šoreiz Sociālo un darba lietu komisijas viedokli, kurai bija pretenzijas pret šo Satversmi, un mūsu komisija ļoti cer, ka ar Sociālo un darba lietu komisiju un vēlreiz ar Stradiņa universitātes vadību pārskatīsim šīs Satversmes tekstu un nonāks pie kāda kompromisa un ka tiešām mēs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, varēsim arī virzīt šo jautājumu apspriešanai Saeimā. Tikai nobeidzot par pašu galveno, ko akcentēja faktiski vēl tikai viens deputāts...

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas.

Dz.Ābiķis.

Es pabeigšu vienā teikumā savu domu. Valsts kontroles revīzija vēl nav beigusies, cienījamie kolēģi, vēl nav beigusies, jo, ņemot vērā to, ka ir iesniegts paskaidrojuma akts, jautājums vēl tiks skatīts Valsts kontroles kolēģijā, un, ja mēs šodien atbalstām šo pieprasījumu, tad faktiski mēs izdarām spiedienu uz Valsts kontroli. Pagaidīsim, kamēr Valsts kontrole galīgi pieņem lēmumu šajā jautājumā, un tad varēsim atkārtoti skatīt šo lietu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas Pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 23, atturas — 6. Pieprasījums ir pieņemts.

Pirms pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, ir sešu deputātu iesniegums Prezidijam, kurā viņi lūdz atcelt Saeimas lēmumu par lēmuma projekta — izteikt neuzticību aizsardzības ministram Jundzim — pārcelšanu uz 17.septembra sēdi sakarā ar to, ka tas ir pretrunā ar Kārtības rulli. Motivācijai vārdu lūdz deputāts Rubins.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Andris Rubins, Latvijas Atdzimšanas partija. Deputāti! Pieņemot šo lēmumu, ir pārkāpts Saeimas Kārtības rullis, jo mēs pārcēlām to lēmumu, it kā deputāti, iepriekš vienojoties Sadarbības padomē, negribēja šodien izskatīt Jundža demisiju, kaut gan Jundzis pats vispār netur par vajadzīgu ierasties mūsu Saeimā. Es nesaprotu, kāpēc tas tā ir, es esmu dzirdējis, it kā Jundzis gribot pāriet "Latvijas ceļā" vai "Tēvzemē", bet uz Saeimu ir jānāk. Un te ir pārkāpts Saeimas Kārtības rullis. Saeimas Kārtības rullī ir rakstīts — Saeimas lēmuma projekts par uzticības vai neuzticības izteikšanu ministram jāizskata ne agrāk kā piecas dienas, bet ne vēlāk kā desmit dienas pēc tā izsniegšanas deputātiem. Es gribu atgādināt Prezidijam un es gribu atgādināt visiem deputātiem, kad 3.septembrī tika iesniegts visiem deputātiem, šis Kārtības rullis, un tāpēc es domāju, ka to jāatceļ un jāizskata ir šodien. Un tāpēc man nav saprotams, kāpēc Sadarbības padome... vai tad tiešām Sadarbības padome neko nesaprot, ja iesaka tādu lēmumu pieņemt? Sadarbības padome sastāv no visām varas partijām. Ja varas partijas negrib izskatīt Jundža demisiju šodien, tad taisiet lūdzu rīt vai parīt ārkārtas sēdi, rakstiet 34 deputāti pieprasījumu un skatiet citā laikā, es nesaprotu, kāpēc tāds jautājums tiek vispār virzīts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Saeimas Kārtības ruļļa trešās sadaļas 29. panta 3. daļa patiešām paredz, ka šāds Saeimas lēmuma projekts iekļaujams Saeimas sēdes darba kārtībā ne agrāk kā 5, bet ne vēlāk kā 10 dienas pēc tā iesniegšanas deputātiem. Rubina kungs teica, ka izskatāms. Bet rullī nav rakstīts "izskatāms", ir rakstīts "iekļaujams". Prezidijs šo jautājumu darba kārtībā iekļāva, un tādēļ Kārtības rullis pārkāpts nav. Nav pārkāpts arī tādēļ, ka Saeimas Kārtības ruļļa 51. panta 1. daļa pasaka, ka Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas komisijas, frakcijas vai ne mazāk kā 5 deputātu priekšlikuma var grozīt Saeimas sēdes darba kārtību arī sēdes laikā, kas tika izdarīts ar balsu vairākumu. (No zāles: "Tieši tā!")

Nākamais jautājums — Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds no depuātiem vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izziņas izdarītāja prokurora vai tiesneša — nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt Antons Seiksts — lūdzu!

A.Seiksts

(LC). Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es esmu par šī projekta nodošanu, tikai lūdzu to nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, jo tur ir jautājumi, kas tiešām arī attiecas uz mūsu specifiku. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģiem nav iebildumu par Seiksta kunga ierosinājumu — iekļaut komisiju sarakstā, kuras izskata minēto likumprojektu, arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju? Iebildumu nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kreituses, Nagļa, Zelgalvja, Kreitusa, Eniņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Godāto priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es domāju, ka šis ir ļoti unikāls priekšlikums un lūdzu piegriezt tam vērību. Nu jāsaka gan, ka vispār šo grozījumu izskatīšana mūsu Saeimā notiek ļoti dīvainā kārtībā. Vispirms ar valdības vadītāja parakstu mēs saņemam likumprojektus un visu to, ko viņš ir iesniedzis, mēs arī nemainītā kārtībā pieņemam, neizdarot nekādus būtiskus grozījumus, pēc tam valdības vadītājs aģitē, lai šie grozījumi nestātos spēkā, un nodod tos tautas nobalsošanai. Arī šeit mēs redzam, ka ir deputāti, kuri savā laikā nobalsoja par šiem grozījumiem, pēc tam viņi uzrakstīja Valsts prezidentam iesniegumu neizsludināt tos grozījumus, par kuriem viņi paši bija nobalsojuši, un tagad atkal tad, kad ir panākts, ka ir izsludināta tautas nobalsošana, bet kura vēl nav notikusi, atkal sniedz vienu daļu no šiem grozījumiem tagad, lai Saeima pieņemtu atkārtoti. Nu kā var tad, ja mēs esam nodevuši pēc jūsu ierosmes to tautas nobalsošanai, lemt un pieņemt atkārtoti tos pašus labojumus? Te tiek motivēts tā, ka daži labojumi ir labi, daži labojumi ir slikti. Kas to izšķirs? Tauta izšķirs. Es domāju, ka tauta varbūt ir vairāk satraukta par to, ka tiek atvieglota uzņemšana pusmiljonam pieaugušo nepilsoņu, nekā 18 000 bērnu uzņemšana pilsonībā. Tas vairāk apdraud.

Otrkārt. Man nav skaidrs... Nav nekādas garantijas, ka Saeimas vairākums būtu izmainījis savu viedokli un ka pie šī likumprojekta, ja tas tiks iesniegts un pat pieņemts pirmajā lasījumā, netiks iesniegti tādi labojumi, ka būs... ka tas neatšķirsies no tā Pilsonības likuma grozījumiem, ko mēs pieņēmām ap Jāņiem, un atkārtosies tas. Un tad notiks farss, notiks tautas nobalsošana par šo iepriekšējo likumu, bet nākošajā dienā pēc tautas nobalsošanas stāsies jau šis likums, par kuru tautas nobalsošana nebūs notikusi. Es domāju, ka mums tagad, ja mēs esam reiz to nodevuši tautas nobalsošanai, tad nav jātraucē šai tautas nobalsošanai, tai jāļauj notikt un pēc tam ir jāizvērtē tās rezultāti, un tad lai jaunā Saeima lemj, ja tas ir nepieciešams, vēl par kādiem tālākiem grozījumiem, kaut gan es ļoti ceru, ka šie akceptētie grozījumi stāsies spēkā un tad šis likumprojekts vispār būs lieks.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DPS, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Man gribētos teikt, ka tribīnē tikko kā runāja jurists, kurš ir radījis šo unikālo gadījumu un radījis to farsu, ko šobrīd spēlē gan Demokrātiskā partija "Saimnieks", gan "Latvijas ceļš" un, piedodiet man, arī "Tēvzemei un Brīvībai".

Mēs visi ļoti labi zinām, ka šie iesniegtie grozījumi nekādā veidā neatvieglo uzņemšanu pilsonībā, un Bišera kungs šeit atļāvās no tribīnes atklāti dezinformēt gan deputātus, gan tos, kas vēl klausās un kas var radio dzirdēt par to, ko šeit runā. Un tāpēc juristam vajadzētu vismaz būt profesionālim un ievērot savu jurista ētiku un zināšanu parādi.

Bet, kolēģi, mēs labi zinām arī kaut ko citu. Ka to situāciju, ka Latvijā notiek tautas nobalsošana, izraisīja kaut kas cits. Izraisīja tas, ka Juridiskā komisija, kuru vada Demokrātiskās partijas "Saimnieks" pārstāvis Juris Kaksītis, un tur arī aktīvi darbojas Ilmārs Bišers, savienoja divus atsevišķus un dažādus pēc būtības likumprojektus. Likumprojekts "Par naturalizācijas logu atcelšanu", tātad tas, ka Latvijā dzīvojošie cilvēki, nokārtojot latviešu valodas eksāmenu, Latvijas vēstures eksāmenu un apliecinot savu lojalitāti, var kļūt par Latvijas pilsoņiem, par to nobalsoja 51 Saeimas deputāts, pret to neiebilda neviena Saeimas komisija, pret to neiebilda neviena frakcija Saeimā, un bija skaidrs, ka šos likuma grozījumus pieņems, un arī cilvēkos tie ir saņēmuši atbalstu. Bet Saeimas Juridiskā komisija, nezinu, kādu apsvērumu dēļ, pievienoja klāt šim pirmajam Saeimā 51 balsi ieguvušajam lēmumam otru par automātisku bērnu uzņemšanu pilsonībā pēc vecāku gribas. Kāpēc tas tika izdarīts? Laikam bija cerība, ka izsitīs cauri un ka Saeimā izies tas, ko tik ļoti gribas izdarīt, lai saņemtu varbūt sev kādu labumu. Bija skaidrs, ka šo otro labojumu par bērnu uzņemšanu neatbalstīs Saeimas vairākums, jo savu noraidošo nostāju bija izteikusi vesela rinda Saeimas komisiju. To starpā arī Pilsonības likuma izpildes komisija noraidīja šādu likuma labojumu. Tā ka, redziet, šī situācija, kāda radās, jāuzņemās par to atbildība ir Saeimas Juridiskajai komisijai un tiem cilvēkiem, kas to iesniedza Saeimā un arī pēc tam nobalsoja.

Ko nozīmē šodien iesniegtie grozījumi? Grozījumi atbilst pilnīgi visam tam, ko ir pieņēmusi Saeima, izņemot iespēju bērniem automātiski naturalizēties. Es saprotu, ka šodien visiem šeit zālē sēdošajiem vai, pareizāk sakot, gandrīz visiem, ir viena lieta — kā padarīt sevi mīlamāku tautas acīs, lai 3. oktobrī par jums aizietu un nobalsotu pēc iespējas lielāks cilvēku skaits. Šodien reti kuru šajā zālē, un vismazāk tas ir Bišera kungs, interesē tie cilvēki, kuri jau varēja kļūt par Latvijas pilsoņiem, ja nebūtu savienoti šie divi dažādie priekšlikumi.

Es aicinātu jūs padomāt par to un nebūt tik pārliecinātiem, ka grozījumi paliks spēkā. Jo es arī no šīs tribīnes aicināšu noraidīt šos grozījumus, un es ceru, ka mani dzird ne tikai zālē sēdošie, bet arī citi. Darba partija, Kristīgi demokrātiskā savienība un Latvijas Zaļā partija uzskata, ka 22. jūnija grozījumi nav pieņemami Latvijai un ka cilvēkiem ir jābalso par — par atcelšanu. Bet tanī pat laikā, ja mēs būtu spēruši savu pareizo soli un pieņēmuši šo pirmo labojumu par naturalizācijas logu atcelšanu, tad šobrīd Latvijā vispirms nebūtu referenduma, un nauda ir uz jūsu atbildību, Juridiskā komisija, un tiem, kas balsoja par šiem abiem grozījumiem, kas tiek tērēta šim likumprojektam, tad šodien Latvijā jau ritētu normāls naturalizācijas process, cilvēki kārtotu latviešu valodas eksāmenu, kārtotu vēstures eksāmenu un kļūtu par pilsoņiem. Šo nevajadzīgo diskusiju ar bērniem mēs izraisījām.

Es iesniedzu šo likumprojektu ar vienu mērķi — lai vēl 6. Saeima varētu parādīt savu labo gribu un parādītu pasaulei, ka mēs esam par vienādām cilvēku tiesībām visiem Latvijas iedzīvotājiem, nevis radīt izņēmumu 18 000 bērniem, kuru vecākiem šīs tiesības tādā gadījumā it kā tiek atņemtas.

Un tāpēc es aicinātu deputātus pārdomāt vēlreiz un nobalsot vismaz par nodošanu komisijai, jo, ja referendumā noraidīs 22. jūnija grozījumus, tad Saeima varēs spert... šī Saeima, kura šo putru ievārīja vārda tiešajā nozīmē, salikdama kopā šos grozījumus, ka šī Saeima varētu pieņemt naturalizācijas logu atcelšanu un atstāt bērnu jautājumu risināšanu tad, kad būs Izglītības un Valodas likums.

Es lūdzu desmit sekundes vēl...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas... Vai deputāti piekrīt?

I.Kreituse.

Jo savādāk, kolēģi, es jūs lūdzu atcerēties četrus skaitļus Latvijā: 15 000 latviešu aizgāja krievu skolās tāpēc, ka nav latviešu skolu viņu dzīves vietās, 46% Latvijas pilsoņu Latvijas armijā nerunā un nesaprot latviešu valodu, 14% Latvijas pilsoņu un 79% nepilsoņu uzskata, ka Latvijā ir jābūt otrai valsts valodai — krievu valodai. Tāpēc, lūdzu, domājiet! Dati ņemti no Baltijas datu nama statistikas materiāliem.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 35, atturas — 19. Nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidija ierosina deputātu grupas iesniegto likumprojektu "Likums "Par fizisko personu īpašuma un ienākumu sākumdeklarēšanu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi un vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Izskatīsim divus iesniegumus. Desmit deputāti lūdz pārbalsot lēmuma projektu — Pieprasījumu komisijas atzinums — sakarā ar to... ir runa par pēdējo Pieprasījumu komisijas atzinumu, tas ir, otro darba kārtības jautājumu.... sakarā ar to, ka deputātiem Seikstam un Inkēnam nedarbojās balsošanas aparatūra. Izlemsim šo jautājumu sakarā ar Kārtības rulli. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Paldies! Tātad pieņemam... (Starpsauciens: "Balsot!") Balsojam par to vai pret to, vai ir izdarāma pārbalsošana sakarā ar deputātu iesniegumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu!

Lūdzu deputātus izteikt attieksmi, vai ir izdarāma pārbalsošana. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 33, atturas — 10. Pārbalsošana netiek izdarīta.

Nākamais iesniegums ir desmit deputātu parakstīts iesniegums, kuri lūdz Saeimas darba kārtības 29.jautājumu — likumprojektu "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" izskatīt kā darba kārtības 16.punktu. Aiz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Godātie kolēģi! Jums ir izdalīts jauns dokuments nr. 4601f, tā ir darba kārtība, kura ir sastādīta saskaņā ar Saeimas nolēmumu. Lūk, jau šajā dokumentā deputāti lūdz izdarīt izmaiņas. 29.jautājumu "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" izskatīt kā darba kārtības 16.punktu. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Juris Kaksītis vēlas runāt. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es runāšu pret. Acīmredzot ir jābūt kaut kādai konsekvencei, jābūt kaut kādai elementārai kārtībai un zināmā mērā arī korektumam pret pārējiem kolēģiem. Es jau nerunāju tad, kad viens otrs kolēģis vai pat komisija atļāvās tikai ciparus nosegt ar jautājumu. Triju gadu laikā mēs nezinām, ka tā ir lieta, mums tie ir jautājumi joprojām. Tiešām piecus jautājumus sameklēt dažādās lietās darba kārtībā līdz brīdim, kad man bija jābalso, es nevarēju, un es domāju, ka arī daudziem citiem tas sagādāja grūtības.

Tagad, kad ir izdalīta jauna darba kārtība, tagad, kad ir veikts šis pasākums, lai mēs varētu labāk orientēties, lūk, atkal ir jaunas izmaiņas! Nu galu galā, cik ilgi vienās izmaiņās mēs varam strādāt! Ir pagājusi jau pirmā sēdes daļa, kad mēs vēl cenšamies sakārtot pēc sava ģīmja un līdzības darba kārtību. Es aicinu izbeigt un nobalsot pret šādām izmaiņām, un turpināt tādās izmaiņās, tādā darba kārtībā, kāda ir izsniegta, un tad nebūs jāsūdzas par aparatūras nedarbošanos, kura gan nebija tā aparatūra, par kuru jūs runājāt, Seiksta kungs!

Sēdes vadītājs.

Par runās Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Godātais Kaksīša kungs! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ārkārtīgi reti, lai neteiktu, pāris reizes visa sasaukuma laikā, ir griezusies ar šādu lūgumu. Cilvēktiesību komisija nevarēja paredzēt, kā jūs pilnīgi pamatoti teicāt, ka būs desmitiem priekšlikumu, pat nenosaucot likumprojektus. Tāpēc es vēlreiz atkārtošu argumentāciju, kurā mēs ļoti nopietni lūdzam jūs ieklausīties. Tas nav politisks, tas ir Latvijas audiovizuālam tirgum ļoti svarīgs projekts, tā ir saskaņošana ar Eiropas Savienības rekomendācijām. Šis projekts netiks izskatīts, ja tas būs parastajā darba kārtībā. Vēl atgādinu, ka šajā projektā absolūtais vairākums priekšlikumu ir pieņemti, bet likumprojekta novilcināšana var Latvijā būtiski apgrūtināt ārkārtīgi svarīgas sfēras sakārtošanu.

Godātais Kaksīša kungs! Jums būtu jāņem vērā arī tas, ka es izpētīju, parasti jūs korekti rīkojaties, izpētīju darba kārtību, un Juridiskās komisijas priekšlikumi, tie projekti, kuri tiešām nav gari, es tos respektēju, un mūsu komisijas projektu ielika aiz jūsu. Ļoti lūdzu atbalstīt mūsu iesniegumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 21, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar jauno darba kārtību izskatām 9.darba kārtības punktu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"". Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4444. 1.priekšlikums. Šo Labklājības ministrijas priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs.

Nākamais priekšlikums arī ir no Labklājības ministrijas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs.

Arī 3.,4. un 5. priekšlikums ir no Labklājības ministrijas. Komisija tos ir atbalstījusi. Tas skar terminus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs.

6.priekšlikums arī ir līdzīgs. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs.

7.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija ierosina izslēgt 3.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 3.pantu. Pants tiek svītrots.

R.Jurdžs.

Labklājības ministrija ierosina izslēgt 5.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 5.pantu. Pieņemts.

R.Jurdžs.

Nākošais piedāvājums ir izslēgt 6.panta 3.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 6.panta 3.punktu. Pieņemts.

R.Jurdžs.

10.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina jaunu redakciju 6.panta 16.punktā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs.

11.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 7.panta pirmās daļas 1.punktu, otro, trešo un ceturto daļu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 7.panta pirmās daļas 1., 2., 3... Piedodiet, pirmās daļas 1.punktu un 7.panta otro, trešo un ceturto daļu. Pieņemts.

R.Jurdžs.

12.priekšlikums. Labklājības ministrija piedāvā jaunu redakciju nosaukumam. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs.

13.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina 8.panta jaunu redakciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs.

14.priekšlikums — izslēgt 9.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 9.pantu. Pants tiek svītrots.

R.Jurdžs.

15.priekšlikums — izslēgt 11.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 11.pantu. Pieņemts.

R.Jurdžs.

16.priekšlikums. Labklājības ministrija iesaka jaunu redakciju. Komisija to atbalsta un precizē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs.

17.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 13.panta pirmo un otro daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 13.panta pirmo un otro daļu. Pieņemts.

R.Jurdžs.

18.priekšlikums. Labklājības ministrijas priekšlikums. Papildināt 14.pantu ar sesto daļu jaunā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt papildināt 14.pantu ar sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

R.Jurdžs.

19.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina 15.pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 15.panta redakcijai.

R.Jurdžs.

20.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 16.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt svītrot 16.pantu. Pieņemts.

R.Jurdžs

. 21.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina aizstāt 18.panta 6.punktā vārdu "sniegto" ar vārdu "finansēto". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs.

22.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izteikt 19.panta trešo daļu jaunā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 19.panta trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

R.Jurdžs.

23.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 19.panta ceturto daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 19.panta ceturto daļu.

R.Jurdžs.

24.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 20.panta astoto daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 20.panta astoto daļu. Pieņemts.

R.Jurdžs.

25.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izteikt 20.panta devītās daļas otro teikumu jaunā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to akceptē. Pieņemts.

R.Jurdžs.

26.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 21.panta otrās daļas vārdus "par papildu ēdināšanu". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs.

27.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija ierosina izteikt 22.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 22. likumprojekta panta nosaukumam un tā pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijai. Pieņemts.

R.Jurdžs.

28.priekšlikums. Labklājības ministrija iesaka izteikt 23.panta otrās daļas 1.punktu jaunā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs.

29.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt otrās daļas 5.punktā vārdus "vecākiem un vecvecākiem, kā arī šķirtajam laulātajam, kas līdz bijušā laulātā nāvei ir saņēmis alimentus". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs

. 30.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina papildināt 23.panta piekto daļu ar vārdiem, kā tekstā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izmaiņām 23.panta piektās daļas redakcijā. Pieņemts.

R.Jurdžs.

31.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt septītajā daļā vārdus "un skaitli 5". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs.

32.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izslēgt 24.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 24.pantu. Pants tiek svītrots.

R.Jurdžs.

33.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina papildināt 25.panta trešās daļas ievaddaļu ar vārdiem "darba devēja". Un izslēgt trešās daļas 1. un 2.punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs.

34.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina izteikt 26.panta nosaukumu šādā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 26.panta nosaukumam "Apdrošinātās personas atbildība un ieturējumi no izmaksām". Pieņemts.

R.Jurdžs.

35.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina papildināt 26.pantu ar otro daļu jaunā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par likumprojekta 26.panta papildināšanu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

R.Jurdžs.

36.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina papildināt likuma 26.pantu ar trešo daļu. Redakcija ir redzama tekstā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

R.Jurdžs.

37.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija ierosina papildināt 26.pantu ar ceturto daļu attiecīgajā redakcijā, kāda ir tekstā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs.

19.lappuse. 38.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā. Redakcija ir redzama tekstā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta pārejas noteikumu papildināšanai ar 5.punktu tādā redakcijā, kā to akceptējusi komisija. Pieņemts.

R.Jurdžs.

39.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina jaunu pārejas noteikumu 6.punktu. Redakcija ir redzama tekstā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 6.punkta redakcijai. Pieņemts.

R.Jurdžs.

40.priekšlikums. Labklājības ministrija ierosina jaunu 7.punktu pārejas noteikumos. Redakcija ir redzama tekstā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt pārejas noteikumu 7.punkta redakcijai. Pieņemts.

R.Jurdžs.

41.priekšlikums. Labklājības ministrija piedāvā jaunu pārejas noteikumu punktu — 8.punktu. Redakcija ir redzama tekstā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt likumprojekta pārejas noteikumu 8.punkta redakcijai. Paldies! Pieņemts.

R.Jurdžs.

Tie ir visi priekšlikumi. Lūdzu balsot par otro lasījumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Kolēģi! Lūdzu, saņemiet pēdējos spēkus un piedalieties balsošanā! Vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

R.Jurdžs.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 15.septembrim.

Sēdes vadītājs.

Līdz 15.septembrim. Priekšlikums pieņemts. Paldies!

R.Jurdžs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību". Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Roberts Jurdžs. Vecajā numerācijā tas mums bija 69.punkts.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Tātad strādāsim ar dokumentu nr.4483. Šis likumprojekts ir sagatavots, iesniedzis ir Ministru kabinets un sagatavojusi ir Labklājības ministrija. Tas ir nepieciešams, lai saskaņotu likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" prasības ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu". Un lai arī saskaņotu ar Eiropas Savienībā pielietojamajiem uzņēmējdarbības ierobežošanas principiem. Tātad šis likumprojekts ir nepieciešams gan iekšējai valsts lietošanai, gan arī saskaņošanai ar integrācijas procesiem Eiropas Savienībā. Komisija to izskatīja un atbalstīja. Komisija arī lūdz to pieņemt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R.Jurdžs.

Lūdzu balsot par pirmo lasījumu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumu par iesniegšanas datumu un izskatīšanas datumu.

R.Jurdžs.

Priekšlikumus iesniegt līdz 15.septembrim un izskatīšanu 17.septembrī.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi, ka priekšlikumus iesniedzam līdz 15 un izskatām to nākamajā — 17.septembra sēdē? Iebildumu nav. Paldies, esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 11. — likumprojekts "Grozījums likumā "Par humānās palīdzības sūtījumiem"" pirmais lasījums. Pēc vecās numerācijas tas ir 73.jautājums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā —deputāte Aida Prēdele. Lūdzu!

A.Prēdele

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.4429, tas ir, likumprojekts "Grozījums likumā "Par humānās palīdzības sūtījumiem"", pirmais lasījums. Šis grozījums ir paredzēts tāpēc, lai atvieglotu un reizē arī padarītu nopietnāku humānās palīdzības kravu saņēmējiem to kārtību, kādā viņi var pieteikties Finansu ministrijā. Tātad būs nepieciešami dokumenti, lai saņemtu atļauju, un par to, kādi būs šie dokumenti un kāda būs šīs atļaujas saņemšanas kārtība, to katru reizi noteiks Ministru kabinets. Tāpēc, pirms mēs runājam tālāk par šī likuma būtību, es gribētu lūgt komisijas vārdā atzīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Piedodiet, vispirms izlemsim jautājumu par steidzamību. Tātad lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam priekšlikumu — likumprojektu atzīt par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tā kā debatēs deputāti pieteikušies nav, tad lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu un balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu!

A.Prēdele.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 15.datumam un izskatīšanu 17.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt ierosinājumam? Piekrīt. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais ir likumprojekts "Darba devēju organizāciju likums". Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Pēteris Keišs, un pēc vecās numerācijas tas mums ir 78.darba kārtības jautājums. Lūdzu, Leiša kungs!

P.Keišs

(LC). Izskatāmā dokumenta numurs ir 4588. Es lūdzu kolēģus arī sameklēt dokumentu nr.4588a, kas tika izdalīts no rīta. 1.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

P.Keišs.

2.priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs un kur ir izslēgts viens vārds "brīvprātīgi", ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt likumprojekta 1.panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

P.Keišs.

3.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, arī ir sakarā ar vārdu aizstāšanu, ko atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 3.panta redakcijai. Pieņemts.

P.Keišs.

4.priekšlikums, ko iesniedz Juridiskais birojs, attiecas uz 4.pantu un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 4.panta redakcijai. Pieņemts.

P.Keišs.

Tālāk es lūdzu jūs paņemt 4588A dokumentu...

Sēdes vadītājs.

4588A dokumentu. Ir runa par 5.panta redakciju. Lūdzu!

P.Keišs.

Jā. 3.lapaspuse. 5.pants. 5.priekšlikums — iesniedz Saeimas Juridiskais birojs, kur ir vārds "ietekmēt" aizstāts ar vārdu "traucēt" un kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 5.panta nosaukumam un pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

P.Keišs.

6.pants, komisijai strādājot, ir precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 6.panta precizētai redakcijai. Pieņemts.

P.Keišs.

7.priekšlikums — to iesniedzis Juridiskais birojs. Tas attiecas uz 10.pantu, kur ir izslēgts vārds "Latvijas". Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs.

11.pants, 8.priekšlikums — iesniedz Saeimas Juridiskais birojs. Precizēta 11.panta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt... Piedodiet, Valdmaņa kungs vēlējās runāt. Lūdzu! Par 8.priekšlikumu — 11.panta redakciju.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij! Sadarbības padome! Sadarbības kalpi! Tautas kalpi un darba ņēmēji! Es gribētu, lai jūs izprastu, ko mēs šodien darām. Ar tādu tempu mēs pieņemam pat divos lasījumos likumus, ar kuriem mūsu tautai būs jādzīvo. Mūsu arodbiedrības līdz šim ir bijušas pilnīgi nespējīgas kontrolēt un aizstāvēt darba ņēmēju. Bet mums šodien tiek likts priekšā projekts, ka darba devēji varēs sapulcēties un varēs lemt tādas lietas, kā, teiksim, kad frizieri dabūs tik un tik un ne vairāk stundā, vai medmāsas un tā tālāk. Mēs atļausim ar šito likumprojektu darba ņēmēja organizācijām veidoties un veidot kopēju fronti pret darba ņēmēju. Mēs esam redzējuši, kas ir noticis, kad tiek valstī ievests monopols. Vai tas ir pārstrādes vai citos jautājumos, bet mēs šeit ar steidzamību, kamēr mēs pat nevaram atrast papīru, esam nolēmuši, ka šitas likumprojekts ies uz priekšu ar steidzamību.

Un mans pirmais iemesls atnākt uz tribīni bija, lai šito nežēlīgo ritmu lauztu, lai mēs sāktu drusku domāt. Šeit ir runa par darba devēja organizācijas funkcijām. Veidot darba devēja organizācijas politiku. Tur nav nekādu ierobežojumu, kas varētu būt, ja mēs pieņemsim tikai 18 gadu vecas meitenes vai tā tālāk. Pārstāvam darba devēju organizāciju intereses attiecībās ar arodbiedrībām. Tad saprotiet, darba devējs nāks pret arodbiedrībām organizētā veidā. Mūsu arodbiedrības šodien ir nespējīgas, pat šodienas situācijā. Bet tagad pret viņiem nāks organizētas frontes. Nāks pret kaut kādu arodbiedrību, vai tās būs medmāsas, vai ārstu arodbiedrības, vai skolotāju arodbiedrības, darba devēji nāks jau ar savu pozīciju, ar savu gribu. Un šodien, kad Latvijā ir nežēlīgs bezdarbs, kad tu nevari pieprasīt to pašu algu, kas tiek maksāta normālā valstī, tāpēc, ka aiz tevīm stāv neticami daudz kandidātu, kas gribētu to nožēlojamo darbu, mēs šodien, šitā Saeima nolemsim ar steidzamību (ir jau nolemts, ka mēs tā darīsim) veidot darba devēju organizācijas pret arodbiedrībām. Informēšu savus biedrus par normatīvajiem aktiem sociālajā jomā — nosaka darba devēju organizācijas biedru apmācības, nepieciešamību noorganizēt tās, sniedz konsultācijas, piedalās darba strīdu un tā tālāk jautājumos.

Darba devējiem šeit mēs atļausim organizēties. Kamēr mūsu darba ņēmēji ir praktiski bez aizsarga. Es būtu domājis, ka Darba partija un citi būs šeit kājās un runās par šito, vai tad mēs patiešām drīkstam tādā laikā, kad darba ņēmējs ir gandrīz neaizsargāts Latvijā, atļaut darba devējiem, cilvēkiem, kam ir līdzīgas intereses, vai tas būtu pret takšu šoferiem, vai pret matu griezējiem, vai pret kaut ko citu, veidot organizācijas, kad tu tavā arodā nedabūsi vairāk kā 50 santīmu stundā, jo neviens cits tev to nedos.

Vai mēs drīkstam šitādu, manuprāt, koncepciju pieņemt, pat ja mēs to darītu lēnām un prātīgi. Bet mēs to esam kautkādīgi nolēmuši darīt ar steidzamību, un es varētu apgalvot, ka 90% no Saeimas deputātiem nav par nevienu no šiem jautājumiem domājuši. Mēs nedrīkstam turpināt šito nežēlīgo klipu, kad mēs pieņemam likumus 10 sekunžu ātrumā, kas ir saistoši un izšķir cilvēku dzīves spējas. Un nav jau tikai tas, ka mēs šeit akli pieņemam likumprojektus...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis

. ... saprotiet, ka tautai ir it kā jāpakļaujas un viņiem ir jāsaprot šito čupu papīru, ko mēs pieņemam ar steidzamību. Es jums lūgtu šito likumprojektu noraidīt pilnībā!

Sēdes vadītājs.

Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Lai nebūtu lieka satraukuma zālē, šis likumprojekts nav steidzams. Tas par steidzamu nekad nav lūgts un nekad nav atzīts. Šobrīd notiek otrais lasījums, un būs trešais lasījums, kur visi varēs iesniegt rakstiski priekšlikumus.

Pēc būtības Darba devēju likums ir vajadzīgs. Tas būs pēdējais likums, kas noslēgts visā pasaulē, kur civilizēti ir trīspusējās sarunas: valdība, darba devējs un darba ņēmējs, ko pārstāv arodbiedrības. Es neteikšu, ka arodbiedrības mums strādā spīdoši, bet es domāju, ka gluži tik ļauni nav. Un ir arī spēcīgas arodbiedrību organizācijas. Un to, ka darba devēju likumā ir precīzi formulēts, kādām ir jānotiek pārrunām, jo jūs redzat, tieši šinī priekšlikumā ir runa tieši par kolektīviem līgumiem, kas nebūt nav slikti. Un es gribētu arī Valdmaņa kungam pateikt, ka tur, kur ir spēcīgi darba devēji, civilizēti, un arī spēcīgas arodbiedrības, es varu konstatēt tikai ar lielu gandarījumu, ka minimālā alga vairs nav tik maza, kā valstī ir noteikta. Tādēļ šis likumprojekts var tikai palīdzēt darba devējiem un darba ņēmējiem, jo arī tie necivilizētie darba devēji būs spiesti pakļauties likumdošanai. Tādēļ es jūs ļoti lūdzu turpināt izskatīt šo likumprojektu. Ja kādam ir priekšlikumi, iesniegt uz trešo lasījumu, un arī atbalstīt to otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti skumji, ka šajā gadījumā kolēģim Valdmanim nu galīgi nevar piekrist, jo ar likumprojektiem ir jāiepazīstas pirms sēdes un jāiepazīstas tajā skaitā komisijā. Un, ja patiešām šeit ir tik smags jautājums, tad, Valdmaņa kungs, vajadzēja aiziet uz Sociālo un darba lietu komisiju un tur arī šo jautājumu izdebatēt. Bet es gribu pateikt to, ka Latvijā ir nepieciešama darba devēju organizācija, jo, pirmkārt, tas veicina normālu biznesa darbību, tas ir pirmais moments. Otrais moments, ka arī Latvijas uzņēmēji beidzot sāk apvienoties un saprast, un veidot kaut kādas struktūras, lai tajā skaitā kaut kā stāvētu pretī ārvalstu kapitāta nežēlīgam iebrukumam Latvijas teritorijā. Un tajā skaitā atkal arodbiedrības, un pareizi Kuprijanovas kundze teica, ka arodbiedrības valsti šodien neveido, to veidojam mēs ar jums, Valdmaņa kungs, ja mēs gribam izveidot arodbiedrību, mēs gribam aizstāvēt savas tiesības kaut vai šajā gadījumā pret mūsu darba devēju, Saeimas Prezidiju, bet, ja mūsu Saeimas Prezidijs apmierina, tad mēs varam arodbiedrību, Valdmaņa kungs, neveidot. Un tādēļ arī arodbiedrību process ir atkarīgs tikai no pašu uzņēmumu stāvokļa, ja uzņēmumam ir bankrots, tad to nekāda arodbiedrība nevarēs glābt. Un arī šajā gadījumā es, cienījamie kolēģi, uzskatu, ka tādam likumam ir lēnām jāiet. Jā, protams, ir jāuzmana, lai tas likums nepārvērstos kaut kādā nenormālā formā, bet šajā gadījumā uzstāties pret to ir nepareizi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis. Otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Man ir liels prieks, ka Kuprijanovas kundze, baltais zvirbulis, kas aizstāv tautu, ka viņa mani māca, kā civilizētā pasaulē ir. Es jums varētu pateikt, ka lai darbu devēji, viņi varētu ar kopēju fronti iet pret darba ņēmēju organizācijām, būtu liels, liels skandāls tanīs zemēs, kur es esmu audzināts. Ja vieni automobiļu ražotāji un otri, lielās firmas sanāktu kopā pateikt, ka mēs nedosim vairāk, tad būtu tāds skandāls, tā brīvā tirgus koncepcija ir, kad arodbiedrības turas kopā, bet tur, kur ir jau vairāki tūkstoši darba vietu, tas jau ir liels diezgan monopols. Viņam nav atļauja savienoties ar citiem, viņam ir katram atsevišķi jādabū, un tur, kur arodbiedrībām ir tas spēks, tur ir tas, ka tā var no "Ford—motor" kompānijas izcīnīt tik, un tagad, Kreisleram ir jādomā, vai viņi dos to pašu vai vairāk, ka viņi tomēr tos strādniekus grib, viņi negrib to streiku, kas būs, ja viņi nedos to pašu un šiten te, ka varētu nākt kopēji, ka varētu "Kreislers" un "Fords" sēdēt pie galda, un, sak, jūs parakstīsiet mūsu līgumu, tanī pašā laikā es domāju, ka tur ieliktu lielu daļu no "Kreislera" un "Forda" ierēdņiem cietumā par šitādu domu. Tā ir civilizētā pasaulē, Kuprijanovas kundze un arī Lujāna kungs. Es saprotu, ka jūs esat sociālists, ka jūs gribat palīdzēt strādniekam, es saku, ka jūs uzskatu par draugu, bet es domāju, ka šiten te jūsu domāšana pilnīgi aplama. Civilizētā pasaulē atļauj strādniekiem sabuntoties pret nežēlīgu darba devēju, tam darba devējam ir jau lielas spējas, bet neatļauj vairāk darba devējiem sabuntoties pret arodbiedrībām. Un darba devējiem tas nav atļauts.

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis.

Un nedrīkst būt arī Latvijā atļauts.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns. Otro reizi.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Man jāpasaka, Valdmaņa kungs, jā, es pilnīgi piekrītu tai situācijai, kā ir attīstītā Kanādā, bet es pateikšu, kā ir neattīstītā situācijā Latvijā. Latvijā ir ļoti vienkārši, ka tas pats uzņēmējs ir jāsargā, cienījamie kolēģi, no mūsu Saeimas vairākuma un Ministru kabineta, kas uzliek virsū tādus nodokļus, kur neviena arodbiedrība un arī neviens uzņēmējs, ja viņi maksās, nav dzīvotspējīgs. Un, tikai apvienojoties šādā veidā šiem uzņēmējiem, jā, Valdmaņa kungs, pēc pieciem, desmit gadiem būs jāpieņem cits likums un jāmaina varbūt normas, bet šodien šie uzņēmēji ir jāglābj, jāsargā no visiem, piedodiet, no "Lattelekom" monopoliem Anglijas, kas nāk iekšā un iznīcina mūsu vietējo uzņēmēju. Un es nezinu, kā mēs glābsim zivju rūpnīcas, kā mēs glābsim tajā pašā skaitā varbūt Šķēles pārstrādes uzņēmumus pēc pusgada, kad Krievijā tas bardaks ies tālāk. Darba vietas zudīs, tā ir realitāte, Valdmaņa kungs, un sapņot nevajag. Man nav otra pase, un es uz Kanādu neaizbraukšu, būs jādzīvo šeit un putra jāstrebj, ko mēs visi esam savārījuši.

Sēdes vadītājs.

Ludmila Kuprijanova. Otro reizi.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Par cik Valdmaņa kungs vienmēr ir ļoti emocionāls, es ceru, ka viņa emocijas jūs neiespaido un viņa atsauksmes uz civilizēto pasauli, ja viņš sevi pieskaita pie tādiem, ir neargumentētas. Tad es gribu paziņot, ka tieši darba devēju organizācijas, kas jau ir radušās Latvijā, kas gaida šo likumu, ko atbalsta arī arodbiedrības, bija tās, kas pārrunās ar valdību lūdza paaugstināt minimālo algu vēl šogad, viņi bija gatavi uz to soli. Uz to ko nebija gatava valdība. Un tādēļ šis likums ir ļoti vajadzīgs. Arodbiedrības to atbalsta, arodbiedrības, kuras arī grib sakārtotību un normālas attiecības, lai tās varētu normāli slēgt kolektīvos līgumus.

Un pēdējais. Cienījamie radioklausītāji, nekad es pie jums neesmu griezusies. Es jūs aicinu, visi tie, kas ir Valdmaņa kunga piekritēji, nu iesakiet viņam sirsnīgi nākt uz Sociālo un darba lietu komisiju kādreiz, un mēs viņu drusciņ pamācīsim. Pusotra mēneša vēl palicis, varbūt cilvēks drusciņ izglītosies. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Godātie kolēģi, pēc būtības par 8.priekšlikumu un komisijas atzinumu, par šo priekšlikumu iebildumu nebija? Vai kāds prasa balsojumu? Leiškalna kungs, šo jautājumu jūs man neadresējiet. Tātad deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu nr.8. Pieņemts.

P.Keišs

(LC). 9.priekšlikumu iesniedz Sociālo un darba lietu komisija par 12.panta pirmās daļas izslēgšanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 12.panta pirmo daļu. Pieņemts.

P.Keišs.

10.priekšlikumu atkal iesniedz Saeimas Juridiskais birojs, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs vēlas runāt par 10.priekšlikumu. Citiem jā, viņam nē. (No zāles: "Bet par priekšlikumu jārunā!")

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij! Padomes pakalpiņi! Tauta! Redziet, es jau esmu sešus mēnešus sēdējis ar Kuprijanovas kundzi Sociālo un darba lietu un Demogrāfiskajā komisijā, daudz ko iemācījos, ka nedrīkst sākt ar to, kas tautai ir vajadzīgs, ir jāsāk ar to, ka tautai ir jāizmirst badā, un tad mēs sāksim kaut ko locīt. Komunistu pasaulē jau tā bija, ka sanāca un nolēma, un iespundēja, tāpat kā mūsu tauta ir iespundēta. Ir jau nolemts, cik budžetā būs, cik nebūs, Sadarbības padome jau nolēmusi, kam dot un kam nedot, un tad nu būs organizācija, kur lielāko daļu pārvalda nomenklatūra. Saprotiet, ka bija komunistu partijas lēmums, kad jāpārņem, jāizmanto ekonomiskā vara, kas nomenklatūrai bija, un to jāpārvērš par politisku un citu varu, un ka lielākā vara nāk no tautas bada. Un šie tagad ekonomiskie varoņi savienosies, un tagad arodbiedrībām nav kur iet, viņiem nav iespēja izsist robu vienā organizācijā, lai varētu to pašu guvumu dabūt citā organizācijā, arodbiedrība paliek pilnīgi bezspēcīga, un tā ir laba komunistu kārtība.

Jo, redz, nedrīkst neviens izsist kaut ko priekš visiem, šeit ir jāuzliek bloku un visus jānospiež. Un tas likums ir tieši par to, godājamais Lujāna kungs, par ko mēs šeit runājam, jā, lai būtu tīra cīņa, lai strādnieks varētu patiešām organizēti atņemt savu servisu, varētu veidot arodbiedrības visā līdzīgu uzņēmumu frontē, ka visu latviešu ostas varētu pateikt, ka viņi pieprasa to pašu ko maksā Amerikas ostās, mums ir valsts monopols, ja kaut kas grib braukt uz Krieviju vai no Krievijas uz Atlantiju, tad mēs gribam būt tikpat labi maksāti, un viņi var uztaisīt to streiku, var to pieprasīt no pasaules un to dabūt.

Bet tagad mēs viņiem liksim priekšā organizācijas, kas jau būs nolēmušas, kad pietiek ar 3% gadā, kamēr inflācija ir 20% (No zāles: "Nemelo!") , tā kā mūsu pensionāru organizācijām jānoklausās, mums ir Labklājības ministrija, kas nolemj cik viņa var darbūt, mums ir šitās, nu, dāvinātāju organizācijas, bet, redziet, ko viņas dara, viņas atņem cīņas spēju tiem, kas grib sanākt kopā un aizstāvēt savas intereses. Jums tas nebija atļauts komunistu laikā, jūs to uzskatījāt par civilizēto pasauli, kā Kuprijanovas kundze stāstīja, tā nav civilizētā pasaule. Civilizētā pasaule ir, kad mazais drīkst apvienoties pret lielo. Te lielie nedrīkst sanākt kopā un dauzīt mazos, un tas ir visas civilizētās pasaules princips. Un es neizprotu šitās gudrās izrunas no tribīnes, kad mums ir šeit jādara tieši pretējā steidzamība. Latvieši, mēs zinām, kur mēs esam aizvesti ar šito filozofiju, kad mums it kā ir arodbiedrības, mums it kā ir trīsstūru galdi, un mīļais darba ņēmējs pasaka man, cik ar šito civilizēto filozofiju, cik tālu jūs esat tikuši. Cik labi jūs dzīvojat, cik tuvu jūs esat tam standartam algā, ko saņem Zviedrijā, tikai 150 kilometru no šejienes. Cik labi šitā civilizētā pasaule strādā. Nē, stāviet paši uz savām kājām, nepieņemiet papildu ierobežojumus, ko kungi, bagātie kungi, sanāks kopā un nolems, ka viņi ar jums kopā izcīnīs jums lielu 2% indeksāciju katrus četrus mēnešus, kamēr gadā inflācija ir 20%. Viņi jūs maldina, un jūs netiekat aizsargāti papildus ar to, ka darba devēji var organizēties, tas ir pilnīgs bleķis, tā ir maldināšana, meli. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Tā kā atkal nav bijuši būtiski vai vispār nekādi iebildumi par šo pantu un balsošanu neprasa. Vai deputātiem ir... Tā kā iebildumi nav pēc būtības bijuši un lielākā daļa deputātu piekrīt, balsošanu neprasa. Vai ir vajadzība balsot? (No zāles: "Balsošanu prasa!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Juridiskā biroja 10.priekšlikumu — 13.panta otrajā daļā svītrot vārdu "Latvijas" un "ja tādas tiek dibinātas", komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 2, atturas — 2. Pieņemts.

P.Keišs

(LC). Es vēl gribu atgādināt, ka 14.pantā komisija ir precizējusi redakciju un līdz ar to visi priekšlikumi otrajā lasījumā šajā likumprojekta ir izskatīti.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 2, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

P.Keišs.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt trešajam lasījumam līdz 15.septembrim.

Sēdes vadītājs.

Līdz 15.septembrim. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā". Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats, pēc vecās numerācijas 28.darba kārtības jautājums.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.4459 izskatīts uz otro lasījumu Juridiskajā komisijā, tātad 1.priekšlikums, skatāmies 2.lappusē, neliels precizējums pie 2.panta, jo Tiesnešu biedrība kopumā sanāk ne pārāk bieži, tātad priekšlikums papildināt ar valdi, šādos gadījumos šeit ir pilnvarota rīkoties Tiesnešu biedrības valde.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam un līdz ar to akceptē likumprojekta 2. panta pēc jaunās numerācijas redakciju? Piekrīt? Pieņemts.

M.Grīnblats.

Tālāk 4. lapaspusē otrais priekšlikums, kur atbildīgā komisija iesaka 7. panta otrās daļas 2. punktu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākamais priekšlikums ir jau vairākas lapaspuses tālāk. Tātad tā ir 7. lappuse. Atbildīgā komisija dod jaunu 9. panta otrās daļas pirmā teikuma redakciju, arī saistībā ar iepriekšējo labojumu par Ģenerālprokuratūru.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 8. panta jaunajai redakcijai? Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats.

Turpat arī 4. priekšlikums par šo pašu pantu — aizstāt vārdu "amatpersona" ar vārdu "ģenerālprokurors".

Sēdes vadītājs.

Arī 9. panta redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats.

Un tie arī ir tātad visi priekšlikumi. Juridiskā komisija aicina pieņemt šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus trešajam lasījumam.

M.Grīnblats.

Juridiskā komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 15. septembrim.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 15. septembris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Aigars Jirgens. Pēc vecās numerācijas — 30. darba kārtības jautājums. Lūdzu!

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 4461. Otrajam lasījumam neviens priekšlikums nav iesniegts, un Juridiskās komisijas vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus trešajam lasījumam.

A.Jirgens.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 15. septembrim.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi par minēto termiņu — 15. septembris? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats. Pēc vecās numerācijas — 49 darba kārtības jautājums.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments 4550. Pirmais priekšlikums. Skatāmies jau lappusē ar numuru 3. Tātad — ir redakcionāli precizēta 57. panta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 57. panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats.

Tālāk redakcionāls precizējums ir arī 60. pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Grīnblats.

Trešais priekšlikums — izslēgt tātad pirmā lasījuma labojumu un atstāt iepriekšējā tātad variantā. Atbildīgā komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs vēlas runāt... Tad ir kļūdas dēļ parādījies jūsu uzvārds. Paldies! Deputātiem iebildumu nav par komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākošais priekšlikums pie 75. panta, kur ir runa par to, ka vakances gadījumā vai tiesneša pagaidu prombūtnes laikā tieslietu ministrs var uzdot pildīt tātad tiesneša pienākumus arī citam atbilstošā līmeņa tiesnesim, un šeit Juridiskā komisija iesaka precizēt: ministrs var uz laiku, ne ilgāku par 6 mēnešiem... lai netiktu pakļauta pārāk tiesu vara tātad izpildvarai. Juridiskā komisija iesaka šādu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam un akceptē 75. panta tekstu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies!

M.Grīnblats.

Nākošais ir 5. priekšlikums. Analoģisks arī... precizē tieslietu ministra iespējas tātad norīkot pagaidu prombūtnes gadījumā ne vairāk kā uz 6 mēnešiem... Tāds pats priekšlikums pie 77. panta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 77. panta papildinājumiem, ko akceptējusi komisija? Pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākošais priekšlikums ir 6. Tas ir jau 8. lappusē, kur ir runa par tātad tiesas piesēdētāju atalgojumu nevis 75%, bet tikai 50% apmērā no tiesneša algas, sakarā ar to, ka tiesneša algas tomēr ir pieaugušas un tiesas piesēdētāja slodze nav tik liela. Juridiskā komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākošais precizējums tātad ir jau 90. lapaspusē. 7. priekšlikums. Tas pats, kas saistīts ar tiesnešu tātad disciplinārās atbildības likumu. Nevis tiesnešu biedrība, bet Tiesnešu biedrības valde.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav par komisijas atzinumu? Paldies! Tas ir pieņemts.

M.Grīnblats.

Un nākamais priekšlikums jau 8. — nākamajā lappusē pie 94. panta. Tātad svītrot šeit... tātad papildināt ar vārdiem "vai pazemināšanu", un trešajā punktā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 94. panta redakcijai? Pieņemts.

M.Grīnblats.

Un tas arī tātad ir viss. Līdz ar to mēs varam balsot par pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

M.Grīnblats.

Juridiskā komisija lūdz iesniegt deputātiem priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 15. septembrim.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģi piekrīt ierosinājumam — 15. septembris? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

 

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par ārkārtas situāciju Latvijas laukos". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Edgars Bāns.

E.Bāns

(DPS). Augsti godātie deputāti! Pirms es sāku iztirzāt lēmuma projektu par iesniegtajiem priekšlikumiem, atļaujiet īsumā ziņot par situāciju, kāda ir labības iepirkšanā pašreiz uz šo pirmdienu. Kopumā situācija nav daudz mainījusies pret iepriekšējo pirmdienu, un it sevišķi rudzu iepirkšanā. Rudzi iepirkti ir vairāk tikai par 3000 tonnām un pagaidām pārtikai sastāda 7,9 tūkstoši tonnu, tas ir 20% no nepieciešamā apjoma. Kviešu iepirktais apjoms sastāda 45% no pārtikai nepieciešamā apjoma. Arī kvalitāte nav diez cik augsta. Virs 28%... kviešiem ar lipekļa saturu virs 28% ir 18%, bet tātad no 23—27% — lipeklis ir 42% iepirktā daudzuma un 40% ir zem 23%. Tas liecina par to, ka labība praktiski iepirkšanai no zemniekiem ir zemas kvalitātes un ir diezgan apgrūtināta.

Un tagad par dokumenta nr. 4618 pirmo priekšlikumu. Latvijas Zemnieku savienības frakcija iesniedz priekšlikumu — nosaukt lēmuma projektu "Par situāciju Latvijas laukos". Iepriekš, kā jau jūs atceraties, bija "Par ārkārtas situāciju Latvijas laukos". Tautsaimniecības komisija Zemnieku savienības frakcijas iesniegumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģi piekrīt komisijas atzinumam par pirmo priekšlikumu?

E.Bāns.

Labajā pusē redzams, kas bija pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Kolēģi piekrīt? Pieņemts komisijas viedoklis.

E.Bāns.

Otrais priekšlikums. Deputāta Bāna. Tur bija redakcionālas izmaiņas. Es to noņemu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Skatām nākamo!

E.Bāns.

Trešais ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Vienkārši redakcionāli tekstā — "Saeima nolemj". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Bāns.

Ceturtais ir Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts un ir iestrādāts, 5. lapaspusītē jūs varat redzēt trīs punktus, kas ir iestrādāti, un praktiski ir tāds pats, tikai "rast" vietā ir "uzdot Ministru kabinetam rast". Tas ir 3. punktā. Teksts ir analogs.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt lēmumprojekta 1., 2. un 3., 4. punkta redakcijai? Valdmaņa kungs grib runāt. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij, Sadarbības padome, kolēģi Saeimā un draugi laukos! Tad, kad es pirmo reizi iepazinos ar to sazvērestību, kas valda pār šo zemi, Ojārs Blumbegs man stāstīja, ka viņam 65 cilvēki strādā, kā Latviju pataisīt par nabagu zemi, un ka viņam ir otra komisija 22 cilvēku lielumā, ko viņš sauca par burbuļpūtējiem. Un to burbuļpūtēju grupu es infiltrēju. Un tā nāca ar līdzīgiem pantiem: vajag izsludināt, vajag izvērtēt, vajag rast iespējas, Tur bija viskautkādi īsti sarežģījumi, kas Latvijai stāvēja priekšā, bet risinājums bija studijas, novērtējumi, salīdzinājumi ar citām tautām, veidot likumprojektus, tos pārbaudīt, bet redzat, no šitiem pirmajiem četriem ieteikumiem neviens nav ražīgs. To likumu var saukt, kā grib, bet tieši ceturtais, kur bija vismaz teikts — ieteikt Ministru kabinetam, tas nozīmē, ka Ministru kabinets varēja vai nevarēja rīkoties un iekrist šitanī slazdā, kad ir jākonstatē faktus, kad fakti jau ir zināmi. Vai tad patiešām ir jāsludina, ka laika apstākļu dēļ samazināta raža un ir zaudējumi? Vai to patiešām ir jāizsludina? To mēs taču visi zinām. Vai ir patiešām jāizvērtē, cik ir tie zaudējumi, jo redzi, tad, kad mēs runājām par to, ka mums vajadzētu sastādīt rēķinu pret Vāciju vai pret Krieviju par okupācijas laika sekām, tad, redzi, mēs neesam pilnīgi novērtējuši. Mēs neesam pilnīgi novērtējuši, lai gan Latvijas pilnvarotais jau 1952. gadā bija sastādījis rēķinu pret Vāciju ar kompetentiem cilvēkiem. Bet mēs vēl neesam novērtējuši. Un tā mēs vienkārši neko nedarām, jo mēs vēl esam vērtēšanā. Mums vēl vajadzētu precizēt un varbūt to ciparu pārskatīt un tā tālāk.

Es jums ieteiktu noraidīt 4. pantu tieši tāpēc, ka tas dara to, ko Ojāra Blumberga burbuļpūtēji darīja, ieteica novirzīties no lietas risināšanas ar studijām, ar precizēšanu un ar citiem maldiem. Izsludināt to, ko mēs jau visi zinām, un rēķināsim un domāsim, bet Dievs dod, ka mēs kaut ko īstu darītu. Es jūs lūgtu netērēt laiku pie pirmajiem trim, lai būtu, kā būtu, bet ceturto priekšlikumu kategoriski noraidīt par to, ka tas ir nepieklājīgs maldinājums. Ar šitiem likumprojektiem, ar domāšanu, ar precizēšanu nekas netiek veikts. Ķersimies pie 5., 6. un tālākajiem punktiem! Bet noraidīsim ceturto, jo tas var dot Ministru kabinetam iemeslu, ka viņi nevar iet uz priekšu, jo, redz, viņi vēl nav pabeiguši precizēt, viņi vēl nav izpildījuši ceturto punktu, kāpēc tad lai viņi pildītu sesto?

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt rezultātus.

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Aristids Jēkabs Lambergs, Andrejs Krastiņš, Pēteris Tabūns, Juris Galerijs Vidiņš, Jānis Ābele, Leonards Tenis, Jānis Ādamsons, Andris Rubins, Elmārs Zelgalvis, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Paulis Kļaviņš, Māris Vītols, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pusdiviem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi! Lūdzu visus atgriezties sēžu zālē! Rubuļa kungs — 49. Druvas kungs — 50.! Turpinam apspriest jautājumu. Debatēs pieteicies Roberts Dilba. Lūdzu, Dilbas kungs!

R.Dilba

(LZS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šeit Valdmaņa kungs iepriekš aktīvi aģitēja par to, ka 4.priekšlikums nav pieņemams. Es domāju — kāpēc? Ja tieši šis priekšlikums ir tas pats galvenais, kas tiek virzīts uz to, lai beidzot varētu tiešām mēģināt kaut vai daļēji kompensēt nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ radušos zudumus. Šeit šajā priekšlikumā ir pateikts, ka uzdod Ministru kabinetam izvērtēt lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumu iespējamo samazināšanos, salīdzinot ar 1997.gadu, kur noteikti arī tieši darba kārtības punkti, kādēļ un kas jāizskata, tas ir, izaudzēto, bet laika apstākļu dēļ zaudēto ražu, produkcijas tirgus cenu samazinājumu un resursu sadārdzinājumu, to papildu patēriņu ražas novākšanā, tātad tas viss kopā rada šos lielos zaudējumus lauksaimniekiem, un šo zaudējumu visu summu, es saprotu, nav reāli iespējams segt, bet vismaz daļēji segt. Pats lielākais sadārdzinājums ir diemžēl tieši laika faktora ietekmē, laika apstākļu ietekmē. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, laika apstākļu ietekmē ražas zudumi, pārrēķinot to naudas izteiksmē, sastāda vislielāko summu. Tas varētu būt orientējoši 31 miljona latu apjomā. Mēs vēl nezinām, kādi zudumi vēl var būt tālāk, izejot no laika apstākļiem, grūti prognozēt, kādi laika apstākļi vēl būs, bet jau, pašreiz izvērtējot varam konstatēt, ka šādā naudas izteiksmē ir samazinājums lauksaimniekiem.

Bez tam vēl tirgus šo cenu krituma dēļ radītie zaudējumi. Protams, zaudējumi, kas ir saistīti ar sadārdzinājumu gan ar resursiem, gan pakalpojumu izmaksu pieaugumu dažādiem energoresursiem. Tas viss vēl papildus nāk klāt. Tātad mūsu Latvijas Zemnieku savienības sagatavotais priekšlikums tieši tiek virzīts uz to, ka šie visi faktori, kas radījuši šos zaudējumus lauksaimniekiem, ir jāizvērtē rūpīgi, jāatrod iespēja, cik budžets atļauj, atrast valdībai finansējumu un šos zaudējumus daļēji kompensēt. Tāpēc es aicinu kolēģus tomēr atbalstīt šo priekšlikumu un mēģināt tomēr atrast iespēju uzlabot situāciju laukos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Godātie kolēģi! Kā jūs redzat, Dilbas kungs, komisija ir atbalstījusi visu, precizējot redakciju, un ne par velti pagājušās sēdes laikā mēs iebildām pret lēmuma projekta tūlītēju pieņemšanu, jo tur bija daudz kas jāsakārto. Pirmkārt, jānošķir lietas, kuras mēs Ministru kabinetam varam un drīkstam ieteikt. Un lietas, kuras mēs Ministru kabinetam kā izpildvarai varam uzdot.

Lēmuma projektā, kas šobrīd ir jūsu priekšā, šīs lietas ir precīzi definētas. Pie kam 9.priekšlikumā, ko iesniedzis Bāna kungs un kas ir lēmuma projektā kā 8.punkts, ir jautājums par dotācijām.

Par dotācijām iesētajiem ziemājiem, un arī šis ir Ministru kabinetam ieteikuma formā, jo mums kā parlamentam noteikti ir jārēķinās ar tām naudas summām, kuras mēs esam atdevuši Ministru kabineta rīcībā, vai ar tām naudas summām, kuras varēs rast Ministru kabinets, izdarot attiecīgos grozījumus. Tāpat kā Dilbas kungs, es aicinu atbalstīt gan atsevišķus punktus šajā lēmuma projektā, kā arī lēmuma projektu kopumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Bāna kungs! Lūdzu!

E.Bāns

(DPS). Komisijas vārdā es varu pateikt tikai to, ka bez izvērtēšanas nav iespējams neko ne noteikt, ne dalīt, ne palīdzēt, neko. Tā kā Valdmaņa kungam ir absolūta taisnība. Ja nepieciešams balsot, ja deputāti piekrīt, tad kā deputāti uzskata.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai. kolēģi, ir vajadzība, vai kāds pieprasa balsot par mūsu sagatavotā dokumenta 1., 2. un 3.punktu. Neprasa. Paldies! Par 4. Deputāta Bāna priekšlikumu. Tas ir 5.priekšlikums.

E.Bāns.

Deputāts Bāns... 5.priekšlikums. Ieteikt Ministru kabinetam... Klausieties ļoti uzmanīgi! Valsts uzkrājumiem, tas ir gan valsts rezerve, gan var būt arī Sēklu fonds, iepirkt, sākot ar 14., ieteikt viņiem noteikt cenu pārtikas kviešiem. Pārtikas kviešiem, nevis, kā agrāk — kvalitatīviem. Pārtikai atbilstoša kvalitāte, bet pārtikas kviešiem — 74 lati, kviešiem un rudziem — 69 lati par tonnu. Ieteikuma formā.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs vēlas par šo priekšlikumu runāt. Lūdzu!

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es piekrītu šim Bāna kunga priekšlikumam, es vienkārši nebiju iesniedzis savu priekšlikumu, bet es ieteiktu, ja varētu pateikt, ka nevis tieši noteikt 74 latus par pārtikas kviešu graudiem un 69 latus par rudzu graudiem, bet ne mazāk, jo nevar noteikti strikti cenu. Ja pēkšņi tirgus nosaka augstāku cenu, ko tad? Varbūt lai tirgus nosaka. Ja tā ir ieteikuma forma, tad jā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Bāna kungs, lūdzu komisijas vārdā!

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Ieteikuma formā varētu, kā tas būs ar līdzekļiem, kad to izskatīs, es domāju, ka tas noteikums ir ievērots.

Sēdes vadītājs.

Paldies, kolēģi! Tātad vai kāds pieprasa balsojumu? Mēs apspriežam dokumentu otrajā lasījumā. Neprasa. Varam piekrist akceptētajai 4.punkta redakcijai. Paldies! 5.punkts vai 6.priekšlikums.

E.Bāns.

6.priekšlikums. Deputāts Bāns iesniedzis. Iekšējā tirgus aizsardzība. Leiškalna kungs komisijā iesniedza papildinājumu, ka tas attiecas uz visu lauksaimnieciskās izcelsmes produkciju, tas ir ļoti svarīgi, ka mums ar Krieviju ir ekonomiskā nestabilitāte, var izsaukt arī preču plūsmu negatīvā virzienā. Tāpēc komisija to atbalstīja, un lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Grib runāt deputāts Roberts Dilba.

R.Dilba

(LZS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šī situācija, kas ir izveidojusies gan saistībā ar kopējo tirgu, tas ir, cenu pazeminājumu Eiropas tirgū, gan šis tirgus un visi kopējie ekonomiskie sarežģījumi, problēmas Krievijā. Tas viss rada milzīgas bažas par to, ka var visas lauksaimniecības preces, kas līdz šim tika virzītas jeb realizētas Krievijas tirgū, var aizķerties, tā nosacīti, jeb palikt pierobežas valstīs, konkrēti Baltijas valstīs, tajā skaitā arī Latvijas valstī, jo mēs esam tranzīta zeme, ļoti daudz produkcijas iet cauri mūsu valstij, tātad lieli draudi ir tam, ka lauksaimniecības preces un produkti var palikt šeit. Tas var sagraut pilnībā mūsu pašu tirgu un pilnībā būtībā iznīcināt mūsu lauksaimniekus, zemniekus.

Tāpēc šis lēmuma projekts par ārkārtas situāciju Latvijas laukos, ko mēs šeit gatavojam, ir arī pamats tam, ka mūsu valdība var pieņemt daudz striktākus nosacījumus attiecībā uz citu valstu tirgiem jeb ārējiem tirgiem. Šeit arī šis lēmuma projekta punkts arī nosaka to un aicina valdību izvērtēt šo reālo situāciju. Šeit ir pilnīgs pamats varbūt pat pieņemt valdībai lēmumu uz kādu laiku, vai tas ir mēnesis, vai tie ir divi mēneši, vispār aizliegt ievest pārtikas produktus mūsu valstī. Tātad tas ir ļoti kardināls mērs. Tas, protams, ir ļoti smags mērs attiecībā pret citām valstīm, ko pielieto ļoti reti daudzās valstīs, vispār ļoti reti pielieto, bet mums ir nopietni draudi. Un, ja ir nopietni draudi, tad ir jāizvērtē, un ir iespējams pieņemt šādu lēmumu. Tātad šeit ar šo lēmuma punktu mēs nosakām šo iespēju, un es arī gribu aicināt valdību tiešām rūpīgi izvērtēt, un varbūt, ka tiešām mums ir jāpieņem šis lēmums. Es aicinu atbalstīt šo punktu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad es saprotu, ka visi deputāti akceptē komisijas izstrādāto un iesniegto lēmuma projekta 5.punkta redakciju. Paldies! Pieņemts. Par 6.punktu. Lūdzu, Bāna kungs!

E.Bāns

. Nākošais ir 7.priekšlikums. Šeit deputāts Bāns iesniedzis, ka uzdot Ministru kabinetam, bet komisija nolēma, ka ieteikt Ministru kabinetam. Tā kā es pārstāvu komisiju, tad es gribētu runāt kā deputāts.

Sēdes vadītājs.

Jā, lūdzu! Edgars Bāns.

E.Bāns

(DPS). Ja iepriekšējos punktos, kur runājām par naudām, par budžetu, Kārtības ruļļa 87.pants nosaka, ka obligāti ir jābūt Finansu ministrijas saskaņojumam, tur mums bija nepieciešams ieteikuma formā, tad šeit par budžeta grozījumiem es domāju, ka mēs varam pilnā apmērā uzdot Ministru kabinetam iesniegt un visīsākā laikā. Pie tam Krasta kungs arī pats izteicās gan pa radio, gan pa televīziju, ka laikam jau būs šie grozījumi, tad ir jāmeklē iespējas, kur šo finansējumu rast. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Nevis ieteikt, bet uzdot. Pārējais teksts ir analogs.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vēlas runāt debatēs Jevgēņijs Zaščerinskis, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

J.Zaščerinskis

(Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamie deputāti! Situācija laukos, manuprāt, jums visiem ir skaidra, un es negribētu atgriezties pie tās analīzes. Varbūt tikai dažus vārdus par iespējamiem zaudējumiem jeb ienākumu samazināšanos ražotājiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Izvērtējot pēc Eiropas Savienības atzītās sistēmas lauksaimniecības nozares darbības novērtēšanai, speciālisti ir aprēķinājuši, ka nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ, kā jau šeit Dilbas kungs atzīmēja, šogad ienākumi var samazināties par 31,2 miljoniem. Kaut arī izaudzēta bija lielāka raža nekā iepriekšējā gadā, un līdz ar to bija ieguldīti arī lielāki resursi. 4,1 miljons būs mazāki ienākumi tāpēc, ka iepirkuma cenas samazinājušās gan graudiem, gan cūkgaļai, gan pēdējā laikā arī piena produkcijai. Iemeslus jūs visi zināt, un tas ir skaidrs. Aptuveni 7,5 miljonu lielumā ienākumi ražotājam samazināsies tāpēc, ka ir sadārdzinājušies resursi nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ un palielinājies to izlietojums. Kopā ienākumu samazinājums ir 43,5 miljoni. Ja atskaitīsim 7 miljonus subsīdijas, ko ražotājs šogad saņem vairāk, tad tiešais ienākumu samazinājums ir 36,3 miljoni. Es domāju, ka nav nozīmes stāstīt, kādas sekas tas var izsaukt laukos un kādi secinājumi no tā būtu jāizdara. Tāpēc uzskatu, ka būtu svēts pienākums šinī gadījumā sniegt atbalstu lauku ražotājam vismaz daļēju zaudējumu segšanai. Bez šaubām, ir ļoti svarīgi palīdzēt tagad ziemāju sējai. Bet tas ir tikai viena niecīga daļa no tiem zaudējumiem, ko cieš šogad lauku ražotājs.

Var jau populistiski paziņot, ka iedosim 24 jeb 27 latus uz katru ziemāju hektāru un ka šī summa jāņem no aģentūrai izdalītiem līdzekļiem. Cienījamie kolēģi! Aģentūrai izdalītie līdzekļi jau pēc būtības ir iedoti zemniekam un zemes produkcijas ražotājam. Pēc būtības tas nozīmē ieteikt zemniekam izņemt to naudiņu no savas kreisās kabatas un ieliekt labajā kabatā. Tā varētu būt tikai daļa no tās palīdzības, kas šogad jāsniedz ražotājam. Vēl ir iekulti labi vasaras kvieši. Vēl ir iekultas vēlās ziemāju šķirnes, par kurām zemnieks var pārdot aģentūrai un saņemt samaksu. Es domāju, ka tomēr ir jāatrod iespēja un jāatrod iespēja palīdzēt arī, mainot budžetu. Budžetā ir ienākumu pārpilde par izdevumiem. Tas būtu noteikti jāizdara. Un, bez šaubām, arī tajā skaitā ziemāju sējai. Jo, ja šogad, kā prognozē departamenta agronomi, ziemāji tiks apsēti tikai 50% no pagājušā gada līmeņa, tas nozīmē, ka mēs nākošajā gadā nespēsim nodrošināt savas vajadzības un būsim spiesti pirkt, importēt atkal pārtikas graudus, un samaksāsim tad ievērojami lielāku cenu, tas ir, muitas daļu un, teiksim, transporta izmaksas, un samaksāsim ārzemju zemniekiem. Es aicinu atbalstīt savējos zemniekus un atbalstīt arī lēmumprojekta 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vents Balodis.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Runājot par priekšlikumu, kurš paredz grozījumus budžetā un papildu līdzekļu izdalīšanu, es gribu atzīmēt, ka budžeta grozījumu likums, likums par budžeta grozījumiem jau ir atvērts Saeimā, un daudz ātrāk tas būtu, ja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sadarbībā ar lauksaimniecības ministru dotu šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, nevis pa jaunu lūgt, lai to dara Ministru kabinets, un atkal sniedz iekšā, jo tad diemžēl mums vairs nebūs laika, lai šo likumprojektu pabeigtu līdz galam. Tāpēc es aicinu tomēr, lai paliek varbūt tā redakcija, kāda bija pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Ervids Grinovskis.

E.Grinovskis

(LZS). Godātā Saeima! Es atrodos šeit tribīnē, lai atbalstītu iesniegto lēmumu, aicinu balsot par, bet gribu vēl pateikt kaut ko vairāk. Tas, kādā nervozā situācijā strādāja grupa deputātu pie šī lēmuma projekta šodien, liecina tikai par to, ka mums trūkst konsekventas agrārās politikas visos valsts vadības līmeņos. Un netiek pildīts Lauksaimniecības likums, ko šī Saeima pieņēma. Es neatceros, kurš pants, to varat paši pārbaudīt, bet Lauksaimniecības likumā bija ierakstīts, ka līdz 1.augustam jau zemniekam jāzina, kāda būs tirgus konjunktūra nākošajā rudenī. Šis pants netiek pildīts, un es gribētu to, lai šī gada klimatiskie apstākļi, sagādādami lielas bažas lauksaimniekiem, varbūt liktu kaut ko saprast Saeimai un valdībai, ka šis Lauksaimniecības likuma pants ir jāpilda. Ja tas netiek pildīts, tad tam vispār nav nozīmes. Šeit ir politikāņu, ne politiķu, bet politikāņu neizdarības.

Un vēl gribu piebilst to, ka šai intervences cenai kaut kā vajadzētu tomēr korelēt ar faktiskajām ražošanas izmaksām. Bet tagad ir tā — šogad ražošanas izmaksas klimatisko laika apstākļu dēļ ir krietni lielākas nekā citus gadus, bet cenas zemākas. Tas ir nepiedodams stāvoklis. Šīs divas mācības no šī rudens mums ir jāņem vērā. Ja tas netiks ņemts vērā, tad lauksaimniecībai izredžu nav nekādu.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis — Vienības partijas kādreizējais deputāts, tagad Tautas kopa "Brīvība". Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā un draugi laukos! Tad, kad mēs sākām saprast, ka Šķēles kungs grib mums uzbāzt brīvo tirgu laukos, Baltijā, tad mēs — vienībnieki — aizsūtījām jautājumu tā laika ministram Dilbam par to, cik liela bija tā starpība starp to, ko saņēma lauksaimnieks Eiropā par savu ražu, un to, ko saņēma latviešu lauksaimnieks. Un starpība bija divi pret viens. Dilbas kungs mums tur piecās lapās skaidroja par kvalitāti un nezin ko, bet lieta bija, ka latviešu zemnieks, ja viņš būtu bijis Eiropas Savienībā, būtu saņēmis divas reizes vairāk par savu ražu, nekā viņš saņem Latvijā.

Eiropas Savienība ir tagad pārgājusi no intervences cenu dotācijas vairāk uz tiešu dotāciju par hektāru. Bet tā dotācija, ko Eiropas Savienība dod saviem lauku ražotājiem, tomēr ir kaut kur ap 60% no tās kādreizējās tirgus vērtības. Jo nekas nepataisa vienu tautu ubagāku kā tas, ka ēd to, ko neražo. Mums ir jāsaprot, ka tas lauksaimnieks, ka viņš kaut ko dara Latvijas laukos, ka viņa izdevumi, tā ekonomiskā aktivitāte, ko viņš rada, rada ienākumus budžetā. Apmēram 70% apmērā, varbūt augstāk, nekā ir viņa izdevumi. Tā naudiņa, kas ienāk budžetā, varētu tikt izdota, lai dotētu viņu aktivitātes, un vienīgā starpība tad būtu, ka mēs būtu patērējuši to papildu naudu budžetā, kas nāk no viņa ekonomiskās aktivitātes, bet tas lauksaimnieks būtu nodarbināts. Viņa ģimene nejustu badu. Viņam būtu prieks no tā, ka viņš ražo. Viņa zeme būtu vērtīga, viņš būtu turīgs un bagāts. Viņu ģimenes neizjuktu, būtu mazāks alkoholisms, un mūsu tauta, kas nāktu no laukiem, varētu cerēt uz savu nākotni.

Bāna kunga panākumi lauku labā ir bijuši daudz, varbūt par maz, bet viņš ir cīnījies, un arī šodien viņa ieteikumi ir atbalstāmi. Un mums visiem būtu jāatmin, kā Bāna kungs cīnījās, kad viņš bija Vienības partijā, par laukiem, kā viņš cīnās šodien. Bet pašā pamatā ir tas, ka mēs esam pataisījuši lauku strādnieku, mūsu laukus it kā par ņēmējiem. Piemirsdami, ka tā ir tieši viņu aktivitāte, kas ir mūžu mūžos devuši Latvijas pārvaldniekiem tos ienākumus, kas ir Latviju taisījuši bagātu. Mums ir jāatgriežas pie tās ļoti vienkāršās koncepcijas, ka aktivitāte mūsu laukos rada ienākumus mūsu budžetā un ka mēs nedrīkstam to aktivitāti laukos pazaudēt, ka tā ir jāstimulē, lai tā aktivitāte būtu, lai mēs veidotu bagātību. Un ne tikai patērētu bagātību, ko citi ražo. Jo, ja mēs turpināsim ēst svešu ēdamo un paši neražot, tad gala rezultāts ir viegli saprotams. Mēs pārdosim to, kas mums pieder, lai mēs varētu ēst, un tad beigās paliksim pilnīgi bešā. Un tad mēs būsim vergi atkal uz 700 gadiem.

Atbalstīsim Bāna kunga priekšlikumus, bet sapratīsim, ka mums ir daudz dziļāka orientācija vajadzīga, mums ir jāatmet tos, kas grib mūsu tautu pataisīt par ubagiem, un jāsāk saprast, no kurienes nāk mūsu tautas bagātība. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Rāzna.

J.Rāzna

(DP, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi! Ja, godīgi sakot, man jāsaka, tad arī es atbalstu šo likumprojektu un arī šos priekšlikumus, bet tajā pašā laikā, sēžot šeit zālē un tagad stāvot tribīnē, es varu pateikt viennozīmīgi, ka acīmredzot no šī likuma, kuru mēs pieņemsim, izpildīts būs labi ja 2—3%. Un kapēc, es jums tūlīt pateikšu. To, ko šeit jau teica Grinovska kungs, mums ir Lauksaimniecības likums. Praktiski tas nepildās, un neviens par to arī neuztraucas. Ne tikai Lauksaimniecības likums vien mums nepildās. Mūsu valdība ir noteikusi, ka tā ar 1.septembri iepērk graudus par intervences cenām. Es gribētu dzirdēt šodien, 10.septembrī, cik naudas ir izlietots šo graudu iepirkšanai. Ir pagājušas desmit dienas, man liekas, ka neviens santīms, jo praktiski analīzes šiem graudiem nosaka dzirnavnieki, un dzirnavnieki ir ieinteresēti, lai šie graudi paliek papriekšu pie viņiem, un tikai tad, kad viņiem vairs šo graudu nevajadzēs, tad varbūt, ja paliks pāri, bet es esmu vairāk kā pārliecināts, ka šogad nekas pāri nepaliks, tātad neviena tonna graudu būtībā par intervences cenām netiks iepirkta. Es būšu ļoti priecīgs, ja tas tā nebūs, bet man šķiet, ka tas tā būs. Un, ja mēs šeit runājam, ja Lauksaimniecības likums nosaka, ka uz 1.augustu bija jābūt zināmam, cik daudz un par kādām cenām graudus iepirks nākošajā gadā, tad es gribu uzprasīt jums visiem šeit sēdošajiem, kā to var izdarīt, ja mēs nenosakām kvotas?

Vai jūs domājat, ka mūsu zemnieki nav spējīgi izaudzēt vairāk par 150 tūkstošiem tonnu kviešu? Vai 30 tūkstošiem tonnu rudzu? Atceraties 1992.un 1993.gadu, kad Kinna mocījās trīs gadus, lai tos rudzus dabūtu ārpus republikas aizgrūst kaut kur uz Baltkrieviju vai velns zina kur vēl viņus vispār lika. Šobrīd mēs sākam likumā par cukuru runāt par cukurbiešu kvotām, bet sen laiks jau bija mums sākt to darīt arī par graudiem. Un, kamēr šis jautājums netiks atrisināts, tad nekas nemainīsies. Es dzirdēju, ka kvotas, tās nestimulē ražošanas kāpinājumu. Nu, sakiet, kas vismazāk stimulē ražošanas kāpinājumu, ja ne neziņa, kur tu liksi un par cik tu liksi, tad kas ir bēdīgāk — vai kvotas vai darīt to, ka tas zemnieks nekā nezina. Un vēl daudz dažādas lietas. Es nevaru saprast, kāpēc mūsu valdība, teiksim, septembrī noteica 68 latus, oktobrī jau 74 latus. Nu, ja tā, tad vajadzēja iet uz priekšu — novembrī jau 78 lati un tā tālāk. Tā ka tam arī nav nekāda skaidrojuma. Bet būtībā tās lietas visas tikai parāda to, ka mēs īsti nemaz negribam nevienā līmenī ar šiem jautājumiem nodarboties. Un šeit der tas vecais teiciens, kas skan visās vietās, ka glābšana ir paša slīcēja rokās. Tāpat ar mūsu zemniekiem, lai viņi tiek paši, kā viņi grib, galā, un tad jau redzēs, gan jau kāds izdzīvos. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns

(DPS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Man ir neērti jūsu priekšā, arī jums noteikti neērti, kad Saeimai jāskata jautājumi, kas ir vistīrākā valdības kompetence. Vistīrākā valdības kompetence. Un prastākas lietas nav. Saeimai nav jānodarbojas, jāiesaka valdībai vai jāuzdod šādas lietas. Saeima pieņem likumus un lēmumus. Es noteikti tā kā jūs esmu izbraucis lielu daļu Latvijas pagastu, un situācija ir gaužām bēdīga, traģiska. Šodien šeit nav zemkopības ministra, arī neviena valdības pārstāvja, neviena ministra nav — ne finansu, ne ekonomikas, ne Rāviņa kunga, kaut jautājums iet, ir runa par budžetu. Man tā liekas, ka valdība ir pieļāvusi milzīgu taktisku kļūdu, un tas tikai rāda, ka tā nav profesionāla valdība, zinot, kad šogad sakarā ar laika apstākļiem raža būs piecas reizes zemāka, valdība sen jau varēja pieņemt lēmumu augustā un noteikt nevis 74 lati, un pēc tam, kā teica Rāznas kungs ļoti pareizi, nezināmu apstākļu dēļ samazina šo cenu, bet noteikt 80 latu un pieņemt šos 100 tūkstošus tonnu graudu, ja tādi būs vispār, nevis 800 tūkstoši. Kur ir profesionalitāte no Rāviņa kunga puses un tā milzīgā aparāta, kas ir Zemkopības ministrijā, ne prognozes, ne metodika, ne arī galva uz pleciem. Valdība būtu nopelnījusi milzīgus punktus, ja jūs gribat, arī vēlēšanu kampaņā, ja tādu būtu pieņēmusi lēmumu. Un šodien mēs runājam un lūdzam valdību — groziet budžetu, tūlīt Saeimas deputāti aprēķinās, cik lielu summu vēl vajag. Kas notiek vispār? Es domāju, ka šeit vajadzēja valdībai visai būt un pateikt, ka tā nespēj strādāt un neprot. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Domā par vēlēšanām, ne par laukiem!") Protams, Leiškalna kungs, protams, viņi domā par vēlēšanām, nevis par laukiem. Es ceru, ka nākošā valdība būs daudz profesionālāka, ko izveidos citi politiskie spēki. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs, otro reizi.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Jā, es kā zemnieks varu sacīt, ka es arī atbalstu šo ieteikumu, kaut gan man lielas jēgas no tā nebūs, bet mēģināts jau nav zaudēts. Arī vienkārši lasot "Lauku Avīzi", kur ir iekšā tāds raksts "Es garantēju", un tur tāds viens bārdains vīrs skatās tā dziļdomīgi uz mums un pārmet mums visiem, ka mēs esam tie vainīgie, kaut gan šis, es varētu teikt, kā man sacītu vairāki zemnieki, šis kriminālnoziedznieks ir visvairāk vainīgs (Starpsauciens: "Kurš tas ir?") lauku traģēdijām, pie lauku cilvēku likteņos, kurš pats ar savām rokām atšķēla lauku ražotāju no pārstrādātājiem. Un viņš tad ir tas, kas tur no tiem afišu stabiem skatās. Un to zemisko cinismu, ko viņš pārmet mūsu valdībai, mums deputātiem, ziniet, to viņš varētu adresēt sev.

Kad es sacīju, ka es atbalstu šo ieteikumu, es domāju, ka laukos zemnieki jau sāk veidot lauku karatiesas un šim noziedzniekam būs jāstājas lauku karatiesas priekšā.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es klausos un brīnos. Tā, it kā pēkšņi pamodušies visi un sākuši mīlēt laukus dažas nedēļas pirms vēlēšanām, bet es atvainojos, kur tad bijām un kur tad bijāt, it īpaši tas attiecas uz maniem kolēģiem, arī valdībā, koalīcijā, uz Zemnieku savienību, kur tad jūs bijāt? Es atvainojos, ne jau tikai šogad, ne jau tikai pavasarī un tā tālāk, kad bija jādomā un jāizstrādā zemkopības ministram, jūsu ministram, visi noteikumi gan par graudu iepirkšanu rezervē, valsts rezervē, gan par attiecīgiem noteikumiem cenu intervencē un visu pārējo. Es atvainojos, jūs, cienījamie kolēģi no Zemnieku savienības, vadāt šo ministriju kopš 5.Saeimas, kad mēs bijām opozīcijā, bet jūs bijāt pozīcijā ar "Latvijas ceļu". Sākot no Kinnas laikiem, Dilbas kungs, jūs tagad nākat tribīnē, un liekas, ka jūs pirmo reizi esat sācis domāt par lauksaimniecību un atklājat milzīgus brīnumus, bet jūs taču bijāt ministrs? Es atvainojos, kāpēc savā laikā, strādājot par ministru, jūs visu to nedarījāt, ko jūs šodien runājāt? Man izsauc izbrīnu. Es neesmu speciālists zemkopības lietās, bet es varu pateikt vispārējās lietas, paklausieties. Nu, nevajag tagad spēlēt uz cilvēku jūtām un izlikties par kolosāliem labdariem.

Jā, es atbalstu visu to, kas pašlaik rakstīts lēmumā, bet par to bija jādomā ilglaicīgā programmā, pie kuras bija jāstrādā jau kopš 5.Saeimas laikiem. Jūs nepārtraukti visu laiku atbildat par šo nozari, tad atbildiet, lūdzu, kāpēc Rāviņa kungs šodien nesēž šeit? Jums saitē viņu vajadzēja atvest, lai viņš atbild. Lai viņš atbild uz to, ko teica Rāznas kungs, kāpēc... Cik naudas izlietots pašlaik, lai iepirktu šos graudus? Ko darīt zemniekam ar šiem graudiem? Vai ir kaut kāda izstrādāta patiešām palīdzības programma vai nav? Saprotiet! Nu nav taču tā, ka pēkšņi jūs esat pamodušies, un nu ir gudri, nu ir visi vainīgi, valdība vainīga. Bet, es atvainojos, kas valdībai izstrādā attiecīgos likums, noteikumus un tā tālāk, ja ne konkrētā ministrijā? Ministrija liek Kabinetam priekšā, un pēc tam Kabinets apspriež un virza tālāk. Šī iniciatīva pašlaik sekoja no Saeimas, no Tautsaimniecības komisijas. Ļoti labi, ka tā bija, un beidzot tas bija jādara, bet, es atvainojos, kāpēc nenāk no Zemkopības ministrijas? No jūsu cilvēkiem? Lūk, kur ir jautājums. Tāpēc jau ir jauki pašlaik pazīmēties un teikt, ka visi mēs atbalstām jūs, zemniekus, un atbalstīsim, un kritīsim un celsimies, bet, ja šādā veidā risināsim šīs lietas, cilvēki, kuri sešus gadus ir atbildīgi par šīm lietām, tad nekas nebūs arī nākamajos sešos gados. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tik tiešām klausos un brīnos. Un brīnos par to, ka šajā tribīnē kāpj tie cilvēki, kuri ar saviem balsojumiem visu laiku ir konsekventi grāvuši lauksaimniecību. Pilnīgi pareizi šeit Grīga kungs jau vienu cilvēku noraksturoja ar to bārdu, kurš ir potenciālais kriminālnoziedznieks, bet kur tad mēs visi bijām, kad 1995.gada 21.decembrī šo cilvēku apstiprināja kā valdības vadītāju. Lielākais vairums deputātu nobalsoja arī par brīvās tirdzniecības līgumu ar lauksaimniecības precēm, kurš bija izdevīgs pārstrādātājiem, respektīvi, Šķēles impērijai. Un ko mēs tagad diskutējam? Man ir priekšlikums — izbeigt diskusijas un beidzot balsot.

Sēdes vadītājs.

Jevgeņijs Zaščerinskis, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Otro reizi.

J.Zaščerinskis

(Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamie deputāti! Es esmu spiests varbūt drusku informēt un zināmā mērā atvainoties Rāviņa kunga vietā, ka viņš pašlaik nav, bet jūs visi acīmredzot redzējāt, ka Rāviņa kungs bija no rīta uz to laiku, kad bija paredzēts šo jautājumu izskatīt. Sakarā ar to, ka tika izmainīta dienas kārtība, Rāviņa kungam bija ieplānots tiešām neatliekams pasākums citā vietā, viņš cerēja, ka viņš paspēs atgriezties uz šī jautājuma izskatīšanu, jo starpā bija ielikti veseli astoņi jautājumi. Nu, es gribēju par to informēt.

Otrs. Manuprāt, nebūtu pareizi arī izteikt tādus pārmetumus, kādi šeit izskanēja ministrijas adresē. Es negribu taisnoties, bet gribu tomēr, lai tā informācija deputātiem būtu. Jau aprīlī, kad mēs stabilizējām pašreizējo valdību, zemnieku frakcijai un Zemkopības ministrijai bija panākta konkrēta vienošanās, ka darbosies labības tirgus likums, ka labības rezerves iepirkumam tiks izdalīts 2,1 miljons, ko arī tiešām Saeima pēc zemnieku frakcijas priekšlikuma nobalsoja, un līdz ar ražas novākšanu sāksies valsts iepirkums, rezervē 3 mēnešu patēriņa norma, tālāk bija pieprasīti 4 miljoni, lai tālāk pēc rezerves iepirkumu pabeigšanas uzsāktu intervences mehānismu. Diemžēl, cienījamie deputāti, pamēģiniet atcerēties, kaut kur augustā tika pieņemts lēmums par intervences iepirkumu ar 1.novembri. Un tas nav adresējams Zemkopības ministrijai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Bāna kungs.

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Es gribu pateikties Valdmaņa kungam par labajiem vārdiem, bet pilnīgi atklāti es varu teikt, ka ne viens Bāns te strādāja, bet es strādāju Zemkopības ministrijā pie šiem jautājumiem, visi deputāti, Seiles kundze, Dilbas kungs, Ločmeļa kungs, un tā es visus 22, kas ir Saeimā lauksaimniecības deputāti, varētu nosaukt. Tā nav viena ideja, tā ir visu šo cilvēku ideja, ko atbalstīja komisija un pārējie deputāti. Tas ir viens.

Otrkārt, man gribas uzteikt Baloža kungu. Ja ne par citu, tad par viņa viltību. Ko jūs liekat priekšā? Jūs liekat priekšā iesniegt kā grozījumus, kad likums vēl nav atvērts, tas ir nodots tikai komisijām. Un komisijā, Tautsaimniecības komisijā jau nevienojās par to, no kurienes ņemt naudu. Vēl ir jādomā un vēl nav zināms, vai deputāti nobalsos pirmajā lasījumā. Tāpēc es lūdzu nepieiet tik pavirši. Ja atvērs šo likumu, dabīgi, tad mēs iesim un gādāsim arī no savas puses, bet Ministru kabinetam tak labāk ir zināms, no kuras pozīcijas ņemt un kā izlietot līdzekļus. Tāpēc es lūdzu balsot par manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, vai kāds prasa, lai tiktu balsots 7. deputāta Bāna priekšlikums un 6. punkts? Neprasa. Pieņemts.

E.Bāns

. Paldies. Astotais priekšlikums ir deputāta Bāna priekšlikums par iekšējo tirgu aizsardzību, atvainojos, par izmaiņām Ministru kabineta noteikumos, nenosakot minimālo iepērkamo graudu partijas normu. Šogad jāsaka... Domāts jau bija labi, bet jāsaka paldies par katru maisu, ko atved, ne jau par tonnu. Lietuvieši ir noteikuši, sākot ar vienu tonnu, un mans priekšlikums praktiski ir atbalstīts, un redakcija ir vienkāršota. Pēc Juridiskā biroja priekšlikuma.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt 7. lēmuma punkta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns.

9. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, par ko mēs arī ilgi un gari debatējām, nosakot, ka šogad par ziemāju apsēto hektāru jāsamaksā būtu dotācija 20 un 15 lati. Pie tam 20 lati — par rudziem, 15 lati — par kviešiem. Bez šaubām, zemgalieši mūs kritizē, ka tā nevar, bet var, jo rudzus iesēt ir daudz problemātiskāk, un te ir reģionālā zonalitāte, — jāņem vērā. Rudzus nevar Zemgalē... nu var jau sēt, bet nav vajadzības sēt, bet tur, kur sēj rudzus, tur izdevumi ir daudz augstāki. Kā radās šī summa? Divus gadus pēc kārtas dotācijas ir paredzētas — par sēklaudzēšanas hektāru maksāt 8 līdz 10 lati. Tā kā šoruden klimatiskie laika apstākļi ir smagi, būs gan vairāk jālieto minerālmēsli, jo minerālmēslus izskalo, būs vairāk un smagāk jālieto degviela, smagāk ir zemi strādāt. Tāpēc mēs šo dubultojām, un, ja ņem vērā, ka kviešu hektāra izaudzēšana maksā 156 lati, rudzu — 136 lati, tas sastāda apmēram 12% no kviešu izaudzēšanai nepieciešamās summas. Tādēļ lūdzam atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu un pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par 8. lēmuma projekta punkta redakciju nav? Pieņemts.

E.Bāns.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par šo lēmuma projektu, cerot, ka tomēr zināmu atspaidu tas zemniekiem dos. Paldies visiem!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam iesniegto dokumentu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret— nav, atturas — 1. Pieņemts. Par trešo lasījumu, Bāna kungs... Te ir rakstīts, ka tas ir otrajā lasījumā iesniegts, ja mēs pie tā neatgriežamies, tad dokuments ir pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Ludmilas Kuprijanovas un Gunāra Kusiņa pilnvarošanu par Saeimas pārstāvjiem Satversmes tiesā" . Juridiskā komisija. Bišera kungs, lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Kā jau jūs ziniet, ir iesniegts pret Saeimu prasības pieteikums Satversmes tiesā, un Juridiskā komisija ierosina apstiprināt par Saeimas pārstāvjiem Kuprijanovas kundzi un Kusiņa kungu. Kuprijanovas kundzi, par cik jautājums ir saistīts ar pensiju jautājumu, ar sociālā nodrošinājuma jautājumiem, un Kusiņa kungu kā mūsu Saeimas juristu.

Sēdes vadītājs.

Debatēt kolēģi nevēlas? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam Saeimas lēmuma projektu. Dokumenta numurs 4598. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šo dokumentu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, attturas — 1. Ludmila Kuprijanova un Gunārs Kusiņš pilnvaroti par Saeimas pārstāvjiem Satversmes tiesā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" . Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols. Pēc vecās numerācijas tas ir 12. dokuments. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Atbildīgajai komisijai nav iesniegts neviens priekšlikums uz trešo lasījumu, un lūdzu pieņemt likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" . Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti, mēs strādājam ar dokumentu nr. 4500 — "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" trešajam lasījumam. Pirmais ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, ko atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols.

Otrais ir Budžeta komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols.

Arī trešo ministra priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols.

Līdzīgi komisija atbalsta arī ceturto ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par ceturto priekšlikumu? Pieņemts.

M.Vītols.

Piektais ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, un atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols.

Atbildīgā komisija atbalsta arī sesto ministra Zīles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols.

Arī septīto priekšlikumu Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt papildināt 5. pantu ar 4. daļu šādā redakcijā? Pieņemts.

M.Vītols.

Nākamais ir Roberta Zīles priekšlikums — papildināt 6. panta 1. daļu ar 7. punktu, ko Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt papildināt 6. panta 1. daļu ar 7. punktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

M.Vītols.

Budžeta komisija atbalstījusi arī 9. — finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols.

Līdzīgi atbalstīts ir arī 10. priekšlikums — izteikt 11. pantu redakcijā, kāda ir ietverta tabulā. Budžeta komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 11. panta redakcijai? Pieņemts.

M.Vītols.

Budžeta komisija atbalsta arī 11. — finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt labojumiem likumprojekta 12. pantā? Pieņemts.

M.Vītols.

Budžeta komisija atbalsta arī 12. panta 3. daļas papildinājumu, kādu to ierosina finansu ministrs Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti akceptē? Pieņemts.

M.Vītols.

Līdzīgi arī Budžeta komisija atbalsta 14. panta papildināšanu ar 8. un 9. daļu, kā to ierosina finansu ministrs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt papildināt likumprojekta 14. pantu ar 8. un 9. daļu jums iesniegtajā redakcijā? Pieņemts.

M.Vītols.

Budžeta komisija atbalstīja arī 14. — finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt par 22. panta redakciju?

M.Vītols.

Un visbeidzot Budžeta un finansu komisija ir atbalstījusi finansu ministra priekšlikumu par šī likuma noteikumu piemērošanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta pārejas noteikumu tekstam, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

M.Vītols.

Lūdzu nobalsot deputātus par likuma pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Hipotekāro ķīlu zīmju likums" . Trešais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols. Iepriekšējās numerācijās tas bija 15. darba kārtības jautājums. Lūdzu!

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti, mēs strādājam ar dokumentu nr. 4501. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotais likumprojekts trešajam lasījumam par hipotekārajām ķīlu zīmēm. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols.

Atbildīgā komisija atbalsta arī otro Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tātad par 5. panta redakciju?

M.Vītols.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Paldies! Gan par pirmās, gan otrās daļas redakciju šajā pantā. Pieņemts.

M.Vītols.

9. pantā ir divi priekšlikumi. Pirmais — Juridiskā biroja, ko atbalsta Budžeta komisija.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 9. panta 1., 2. un 3. daļas redakcijai? Komisija to ir akceptējusi. Arī 4., arī 5. Pieņemts.

M.Vītols.

Tālāk ir 7. — Juridiskā biroja priekšlikums par 10. panta otrās daļas precizētu redakciju, ko Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 10. panta 2. daļas redakciju. Pieņemts.

M.Vītols.

Tātad 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums — mainīt atsauces uz pantu daļām, ko Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta un akceptē 12. panta 1., 2. daļas redakciju. Pieņemts.

M.Vītols.

9. ir Budžeta komisijas priekšlikums — izslēgt vienu vārdu 17. panta 4. daļas 1. punktā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par visa 17. panta redakciju — 1., 2., 3., 4. daļa ar visiem apakšpunktiem. Pieņemts.

M.Vītols.

Tālāk ir deputāta Straumes priekšlikums par pārejas noteikumu pirmā līdz ceturtā punkta izslēgšanu, ko Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt svītrot pārejas noteikumu 1., 2., 3. un 4. punktu? Pieņemts.

M.Vītols.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus nobalsot par likuma pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" . Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 4502. Pirmais priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikums, kura lūdz likuma tekstā vārdu "garantija" aizstāt ar vārdu "nodrošinājums". Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis.

Otrais ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikums par 1. panta 3. apakšpunkta jaunu redakciju, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

V.Balodis.

Trešais ir deputāta Jāņa Straumes priekšlikums, kuru komisija ir iestrādājusi komisijas priekšlikumā ar numuru seši.

Sēdes vadītājs.

Tātad, godātie kolēģi, vai jūs varētu akceptēt atbildīgās komisijas atzinumu par 3., 4., 5. un 6. priekšlikumu? Tie visi skar likumprojekta 2. pantu. Akceptē? Paldies! Pieņemts.

V.Balodis.

Septītais ir deputāta Jāņa Straumes priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies!

V.Balodis.

Arī astoto deputāta Jāņa Straumes priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

V.Balodis.

Devītais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 5. panta redakcijai?

V.Balodis.

Desmitais ir deputāta Straumes priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis.

Komisija nav atbalstījusi arī vienpadsmito — deputāta Jāņa Straumes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī šajā gadījumā piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis.

Nav atbalstījusi arī divpadsmito — deputāta Straumes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī te deputāti atbalsta komisijas atzinumu un līdz ar to likumprojekta 5. un 6. panta redakcijas...

V.Balodis.

Komisija nav atbalstījisi arī 13. — deputāta Straumes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Svītrot 4., tas ir, 6.panta ceturto daļu. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Šā panta 4.daļa tiek saglabāta.

V.Balodis.

14.priekšlikums ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta. Atvainojiet! Jānis Mauliņš vēlas runāt. (Starpsauciens: "Jāni, nerunā! Nevajag!")

J.Mauliņš

(TKL). Frakcijas "Latvijai" priekšlikums bija, lai turpmāk par cigāriem un cigarellām 1000 gabaliem 10 latu akcīzes vietā būtu 15 latu. Komisija diemžēl neatbalstīja. Paldies, ka vismaz 11 latu ielika tajā vietā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K. Leiškalns

(LC). Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Godātie deputāti! Godātais Mauliņa kungs un arī Dzintar! Es kā smēķētājs tiešām, neskatoties uz to, ka vēlēšanas ir tik tuvu, es nemēģināšu slavēt vēlēšanas. Es gribu atgādināt vienu krievu sakāmvārdu, un tas skan ļoti labi: "Sļiškom horošo eto...", nu kā lai vienkāršāk pasaka, "eto ploho!" Es tūlīt iztulkošu arī. "Ļoti labi, īstenībā ir ļoti slikti!" Ir neapšaubāmi, ka pakāpeniski tabakas izstrādājumu akcīzes nodoklis ir jāatceļ. Jāatceļ, samērojot ar tuvāko vai pie robežas esošo valstu akcīzes nodokli. Jo tikko mēs izdarām kaut ko pārāk labi, tas akurāt, ka mēs izdarām pārāk slikti, jo tas nozīmē, ka kļūst izdevīgi riskēt ar kontrabandas ievešanu šajā valstī. Jūs tūlīt teiksiet, ka kontrabanda, tas ir Muitas dienesta un Iekšlietu ministrijas uzdevums, bet risks sāk attaisnoties, tāpēc es atbalstītu patiesībā deputāta Straumes priekšlikumu, kur šie akcīzes nodokļu kāpumi nav tik strauji.

Tas, ka tuvāko 5 — 6 gadu laikā mēs vēl vairākkārt mainīsim šo likumu un cigarešu cenas izlīdzināsies drīzā laikā ar cigarešu cenām, teiksim, Vācijā, Zviedrijā vai kādā citā valstī, tas ir pilnīgi skaidrs, bet darīsim to pakāpeniski, lai neiznāktu tādas pašas problēmas kā Kanādas valdībai, kā visai Kanādas sabiedrībai, kas ļoti strauji pacēla akcīzi cigaretēm. Patiesībā legāli ievestas cigaretes vai Kanādā ražotas cigaretes vairs netika pirktas. Pirka tās, kuras tūristi un visādi citādi bēdu brāļi, tajā skaitā arī no mūsu zemītes, no Krievijas, ieveda čemodānos. Ieveda vienkārši iekšā, jo sods par pārkāpumu nebaidīja cilvēkus, kuriem bija iespēja iegūt lielu peļņu. Tā ka es aicinu atbalstīt tieši deputāta Straumes priekšlikumus, kas ir samērīgi, kas palielina cigarešu cenu noteiktās robežās un kas nerada vilinājumu nodarboties ar kontrabandu šajā jomā.

Jo ticiet vai ne, lai kādi nebūtu represīvie aparāti, lai kādi nebūtu sodi, tikko ir izdevība iegūt lielu peļņu, cilvēki ir gatavi riskēt un gūst peļņu. Pēc savas būtības visi šie palielinājumi iet garām valsts kasei. Ieņemtais akcīzes nodoklis būs mazāks nekā ieņemtie citi nodokļi no šīs "velna kaņepes", vai kā to sauc tirdzniecībā Latvijā, smēķēšana, protams, tas ir slikti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis!

V.Balodis

(TB/LNNK). Jāteic, Leiškalna kungs laikam gan nepareizi bija sapratis. Mēs pašlaik runājam par 14., tas ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kur paredz tabakas produktiem par 50% pacelt šo akcīzes nodokli. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka tomēr nevar tik strauji palielināt akcīzes nodokli, un ir nākusi ar 15. — savu priekšlikumu, kur paredz nākošajā gadā tikai par 10% paaugstināt akcīzi. Arī Finansu ministrija piekrīt šādam akcīzes paaugstinājumam, kas būtiski neradīs nekādus, teiksim, kontrabandas vilinājumus un tomēr zināmā mērā papildinās mūsu budžetu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. — frakcijas "Latvijai"priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 8, atturas — 29. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk lūdzu!

V.Balodis.

15. priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ierosina palielināt par 10% un noteikt, ka cigāriem un cigarellām par 1000 gabaliem ir 11 latu akcīzes nodoklis.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis.

16.priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Līdzīgs, kur paredz pacelt cigaretēm ar filtru un cigaretēm bez filtra būtisku paaugstinājumu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Šeit mēs daudzkārt esam runājuši par to, ka mums trūkst naudas tam un tam. Naudas trūkst. Bet tajā pašā laikā mēs baidāmies pacelt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, kuri savukārt ne tikai atņem mums iespēju gūt šo naudu, bet vēl papildus patēriņu rada, ārstējot tos cilvēkus, kas dabū gan tuberkulozi, gan vēzi no smēķēšanas un apsmēķē arī tos savus draugus, tajā pašā istabā esošos.

Un jāsaka tā, ka pašlaik ir briesmas ar to, ka meitenes studentes sāk smēķēt pat vairāk nekā puiši. Šī ir nelaime, bērnus nedzemdē, bet smēķē, tur atrod naudu, un tā ir savstarpēji sakarīga lieta. Cilvēki novirzās uz aplamībām. Sevišķi, ja viņi ir baroti ar to perverso informāciju, kas nāk bieži vien no televīzijas un žurnāliem un tā tālāk. Lūdzu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu! Mēs aicinām jūs atgriezties pie tikumības un veselīga dzīvesveida.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais kolēģi Mauliņ! Cienījamā frakcija "Latvijai"! Es pārstāvu komisiju, kurai būtu nepārprotami jāiestājas par to, lai mūsu jaunieši it īpaši mazāk smēķētu un līdz ar to būtu veselīgāki, un, kā jūs teicāt, dzimtu veselīgāki bērni. Tas tā tiešām ir, bet es simtprocentīgi piekrītu arī savam kolēģim Leiškalna kungam, ka viņš pilnīgi pareizi pateica.

Mauliņa kungs! Es negribu atkārtot to, ko teica Leiškalna kungs. Es jūs aicinu aiziet uz Rīgas tirgiem, it īpaši pie ieejām tirgos, kur diemžēl joprojām tirgo šīs kontrabandas cigaretes. Un, ja pieņems jūsu lēmumu, tad šīs kontrabandas cigaretes tirgos vēl vairāk. Diemžēl nesmēķēs mazāk, bet vairāk tirgos kontrabandas cigaretes, un valsts kasei diemžēl nauda aizies garām. Protams, ir jāstrādā policijai, ir jāstrādā muitai, bet diemžēl mēs redzam, ka tā mūsu policija ir tik vārga, ka pagaidām netiek galā. Diemžēl. Acīmredzot ir vajadzīga stiprāka valdība.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Ar to Šķēles kunga valdību mans kolēģis Ābiķis, protams, drusku pārspīlē. Vēl ir jāgaida kāds laiciņš un jāsaskaita balsis. Bet gribas, protams. Bet atgriezīsimies pie priekšlikumiem un pie tā, ko teica Mauliņa kungs. Vislielākā problēma vai vislielākā nelaime ir tad, kad mēs mēģinām sajaukt vienā putrā normatīvus jēdzienus, precīzus normatīvus jēdzienus un ciparus ar morāli. Vai mēģinām moralizēt par tēmu, kad mums ir jāpieņem konkrēti skaitļi. Mēģināt ceļu uz to mazo ellīti, kas ir vēl mazāki ienākumi. Jūsu priekšlikuma gadījumā, jūsu priekšlikuma pieņemšanas gadījumā valsts kase ieņems vēl mazāk. Tieši tāpēc, ka cilvēks nav tikai un vienīgi labs, Mauliņa kungs, ar retiem izņēmumiem, un es jūs pie tādiem pieskaitu. Jūs esat ideālists un labs cilvēks. Bet cilvēkam ir tā divdabība, un kopš baznīcas stratifikācijas dažādās konfesijās, kopš 17. gadsimta vidus ir radusies tā sauktā patērētāju sabiedrība, un viens no cilvēka galvenajiem dzinuļiem ir peļņa. Tad tiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka dažādus tarifus, dažādas nodokļu likmes šiem normatīvajiem aktiem, ir jābūt samērotiem ar cilvēka dziņu nopelnīt. Cilvēks ir gatavs, jūs varbūt atceraties to Marksa frāzi par to, ko darīs kapitālists, lai iegūtu tik un tik procentu peļņas, un pie 300% jau viņš bija apēdis savu sievu, bērnus. Ne tikai pīpējis istabā, kurā viņš dzīvo. Pie zināma peļņas procenta cilvēks ir gatavs riskēt. Un, ja šādi riskētāji šajā sabiedrībā, pieņemot nepamatotas nodokļu likmes, kļūst daudz, tad valsts kase neiegūst to peļņu, ko iegūst normāla akcīzes nodokļa, normāla apgrozījuma nodokļa, normāla iedzīvotāju ienākuma nodokļa rezultātā.

Es pats esmu smēķētājs. Diemžēl sešus gadus es biju atmetis. Man drausmīgi riebās smēķētāji vismaz tos sešus gadus, kad es nesmēķēju. Bet es negribu jaukt šīs normatīvās kategorijas, normatīvos jēdzienus ar moralizēšanu. Mums, protams, ir jāiet sabiedrībā. Un, ja kaut vai paši smēķējam, mums jāsaka, kādu tas ļaunumu nodara organismam, savam un visiem citiem un atstāj iespaidu uz pēcnācējiem. Tas viss mums ir jādara, bet ne jau šeit, Saeimas tribīnē, spriežot par cipariem. Patiešām ar labiem nolūkiem mēs bieži vien izdarām daudz lielāku skādi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš — otro reizi.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Es no Leiškalna kunga tā arī nedzirdēju tos aprēķinus, ko viņš pats prasa. Un aprēķini gan ir izdarīti veselības aizsardzības iestādēs un konstatēts, ka apmēram trīskārt ir palielinājusies saslimšana ar plaušu slimībām. Un no valsts vai, pareizāk, apdrošināšanas kasēm tiek izņemta nauda. Ja viņi smēķē, un, ja nesmēķētu, valsts iegūtu, varbūt valsts zaudētu uz to, ka būtu mazāk pircēju, bet toties būtu veselīgākā sabiedrība un nebūtu jāizdod nauda ārstēšanai. Un par policiju, kā jau te no vietas daži kliedza, patiešām vienkārši ir jāsaka — kauns! Ja pastaigā pa tirgu, katram, var teikt, lec virsū: "Pērciet spirķiku un pērciet cigaretes!" Bet kāpēc tur nav privātajā pārģērbtu policistu, kas vienkārši ņem un sastāda turpat uz vietas aktu un šos "uzlēcējus", uzbāzīgos cilvēkus vienkārši ņemtu ciet, kad nebūs izpildītāju, nebūs arī viņu komandieru, jo apakšslānis ir šie izpildītāji. Vienkārši, ja nestrādā policija, ja nestrādā Ministru kabinets, kas ir atbildīgs par šo policiju, tad nevajag sacīt: "Mēs nevaram!" Tad jau ļausim visu zagt, jo mēs arī nevaram. Mēs jau nevaram faktiski. Lielie zagļi dara, ko grib. To jau mēs zinām. Vai tiešām rokas nolaist? Uz to jūs aicinājāt? Godātais Leiškalna kungs! Man arī pret jums ir simpātijas, bet tādas aplamības nevajag runāt!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Čepāņa kungs! Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es nesmēķēju un neesmu smēķējis, un nožēloju tos un izsaku līdzjūtību smēķētāju radiem, sievām, bērniem. Leiškalna kungs, izsaku līdzjūtību arī jums, tātad kaimiņiem, draugiem un pazīstamiem. Smēķētājs mājās, tā tiešām ir sērga. Tā ir netīrība, tā ir smirdoņa, turklāt vēl hroniskas kaites mūža beigās, Leiškalna kungs!

Tagad par to, ka, Leiškalna kungs, jūs vēlaties Šķēli. Šķēle bija pie varas pusotra gada varbūt... (No zāles sauc: "Ābiķis!") Ābiķis vēlas Šķēli? Nu tie, kas vēlas, un kādas tantiņas arī vēlas, jo, teiksim, varbūt tā bija domāts, un te kāds nosauca kādu vīru, kas ir bārdains noziedznieks. Man arī ir bārda, bet es domāju, ka es nebūtu tas, par ko šeit runā. Tāpēc lūdzu uzmanīgi lietot salīdzinājumus, epitetus, un tomēr vajag nosaukt vārdā cilvēku, lai es nejustos neērti vismaz kādu laiku, kamēr es to noskaidroju.

Šķēle bija pie valdības ilgu laiku, un tajā laikā, tāpat kā šodien, tirgoja un tirgo spirtu un arī cigaretes. Bulduru tirgū, Kauguru tirgū, Rīgas tirgū, Tukuma tirgū, Talsu tirgū, visur tirgo pie visām ieejām un izejām cigaretes, daždažādu marku cigaretes. Tātad kontrabanda ienāk un ienāk. Es apbrīnoju mūsu valdību, ka tik spēcīgs un tik dižs iekšlietu ministrs mums ir, kas bijis arī aizsardzības ministrs un sekmīgi vadījis mūsu valsts aizsardzību.

Robežas nav bijušas apdraudētas un ir nosargātas. Un ka tagad viņš nevar padzīt kontrabandas tirgoņus no tirgus robežām. Tāpēc es domāju, ka nav svarīgi, vai bija kāda stingra roka pie varas vai būs, tik un tā šie lobiji, kas lobē šo kontrabandu, kas lobē tabakas ražotājus, tie laikam ir par daudz spēcīgi. Tajā pašā laikā, kad tirgoja cigaretes, pazuda vēl 3 miljoni latu "Latvenergo" lietā un pazuda vēl arī budžetā sakarā ar grozījumiem 81.panta kārtībā. To jūs visi jau labi zināt. Es domāju, ka mums vajadzētu dot iespēju cilvēkiem nevis apreibināties ar tabaku un alkoholu, bet neiznīcināt ražotnes, kā, piemēram, to dara Lauksaimniecības ministrija, iznīcinot pašreiz ražotni Piltenē, kas varētu pārstrādāt tos pašus graudus un citus produktus. Padomāt, lai būtu cilvēkiem darbs, nevis viņi meklētu šo kontrabandas alkoholu un kontrabandas cigaretes.

Tāpēc es aicinu atbalstīt akcīzes nodokļa palielināšanu šai preču grupai, jo man kā ārstam jāsaka, ka gan nikotīns, gan alkohols ir vienas no spēcīgākajām narkotikām, kā rezultātā ir pašnāvības, slepkavības un slimības, kā plaušu vēzis, tuberkuloze. Un tiem, kas grib mirt un slimot uz mūsu rēķina, tad par to būtu jāmaksā vairāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Mums laikam pirmais, kas būtu jāatzīst, ka mēs esam, manuprāt, laikam vienīgais parlaments Eiropā, kura telpās drīkst smēķēt un it īpaši neievērot pat smēķēšanas vietas, un klīst pa koridoriem ar pīpi zobos, uzskatot, ka tādā veidā tiek iesmaržināts gaiss.

Bet es gribētu dažiem te mūsu kolēģiem, kuri bija klāt vairākos šogad skolotāju, skolu direktoru, skolu arodbiedrību vadītāju saietos, kur tika pieņemti dokumenti, un kuri izteica atbalstu šiem dokumentiem, gan Ābiķa kungs, gan Putniņa kungs, gan Celmiņa kungs, un viens no šiem dokumentiem bija šāds, ka pārdalīt akcīzes nodokli par labu izglītībai. Un jūs visi to atbalstījāt. Tad kāpēc jūs negribat, lai šīs summa būtu lielāka, ko pārdala par labu izglītībai? Kad jūs esat patiesi? Tad, kad jūs prasāt tikai 50 santīmus lata vietā, vai tad, kad jūs sakāt skolotājiem, ka jūs dosiet to tūlīt. Es gan jau tobrīd iebildu skolotājiem, ka tas nav īsti korekti, jo iznāk tā, ka izglītībai būs labāk tad, ja vairāk pīpēs un vairāk dzers. Tad jautājums tikai — ko beigās skolos?

Bet, augsti godātie kolēģi! Es saprotu, ka jums nav problēmu nopirkt cigaretes un ka tas jums nav šķērslis smēķēt vai nesmēķēt. Bet jaunajai paaudzei vienai daļai tas, starp citu, ir šķērslis — smēķēt vai nesmēķēt. Cik maksā paciņa cigarešu, ja to pērk četrpadsmitgadīgais, kuram tā kabatas nauda nav tik liela? Jo lētākas cigaretes, jo lētāka iespēja izbaudīt to pirmo prieku, un pēc tam jau ir pavisam slikti, ja pat Saeimas koridorā nevar no šī prieka atteikties.

Tāpēc es, kolēģi, aicinu būt godīgiem pašiem par sevi un nestāstīt te tās lietas, kas izklausās pilnīgi amorāli. Tāpēc, ka ir kontrabanda, tāpēc, ka valstij ir nespēcīga policija un spekulanti, tāpēc nedrīkst paaugstināt cenu. Mēs jau, kad runājām par Alkohola likumu, dzirdējām šos argumentus. Varbūt arī tāpēc, ka valstī ir slepkavnieki, nevajag likt viņus cietumā, bet ļaut lai staigā riņķī, jo atkal būs nākamais slepkavnieks, ja to ieliks cietumā. Vai mēs ar savu šo runāšanu un, piedodiet man, cigarešu aizstāvji, arī lobēšanu, jo arī es saņēmu vēstuli, kur nevajag paaugstināt akcīzi, ka labi ir tā, un kāda ir pasaules prakse un ka lielu laimību nesīs cigaretes Latvijā, vai jūs nenonākat zināmās pretrunās? Un atcerieties to, ko jūs runājāt šeit, zālē, tad, kad jūs kārtējo reizi solīsiet izglītībai no akcīzes nodokļa un solīsiet, cik labi izglītība attīstīsies.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Kreituses kundze! Man galarezultātā neinteresē ne tā tabakas industrija, kas tomēr ir industrija, un tā ir industrija arī Latvijā, un es nekad nemeloju, Kreituses kundze, atšķirībā no jums. Nekad nemeloju! Es varu atļauties tāpat kā Bils pateikt patiesību, ko es domāju par visām lietām. Tāds nu man ir raksturs. Un melot es te netaisos. Es vienkārši gribētu pateikt, ja jūs tiešām varētu noticēt tām skaistajām lietām, ka, paceļot akcīzi, tā kopējā summa būs lielāka, tad es atbalstītu, jo es tiešām varu atļauties nopirkt to cigarešu paciņu vai par 65 santīmiem, vai par 95. Daudzi smēķētāji Latvijā gan to nevarēs. Tas viņiem radīs problēmas, un būs jāpāriet uz cigaretēm bez filtra. Daudzi Latvijā, kas ir smēķētāji, un tagad nerunāsim par to, vai tas ir labi vai slikti. Bet, ja es būtu pārliecināts, ka kopējais ienākums, palielinot akcīzes nodokli, palielināsies, es to atbalstītu ar abām rokām. Bet es esmu pārliecināts, ka būs otrādi.

Aicinu jūs atbalstīt ja ne Straumes kunga priekšlikumu, kur paliek iepriekšējās robežās, tad vismaz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, kur es neticu, ka vairākums ir kaut kādi specifiski tabakas industrijas lobiji, kas ir saņēmuši vēstules. Es, paldies Dievam, no savas mapītes to vēstuli neesmu izvilcis, ja tā tur ir, un neesmu izlasījis. Un tad atbalstīt komisijas viedokli, kas ļauj tā padārdzināt cigaretes, tā palielināt šo ievākumu, valsts budžeta ievākumu no akcīzes nodokļa saprāta robežās. Un tad tik tiešām mēs to ievāksim, un tad tik tiešām mēs kaut ko atdosim izglītībai. Mēs nevaram runāt, lai tā policija stiprāka vai kāds vēl ir stiprāks, vai muita ir spēcīgāka. Mēs varam runāt par situāciju, kāda ir, un šī situācija nav tikai Latvijā. Es vēlreiz atgādināšu par visnotaļ drošu un sakārtotu valsti Kanādu, kas ar šīm problēmām mocījās visnotaļ stipri, un sakārtota valsts, kas bija Savienotās Valstis 30.gados, 20.gados, kad tur ieviesa sauso likumu. Nu nekas neiznāca! Amerikāņu nācija kā dzēra to viskiju, tā dzer. (No zāles: "Nemelo!")

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas.

K.Leiškalns.

Es aicinu atbalstīt vismaz komisijas variantu!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es runāšu kā smēķētājs. Katrā ziņā mani nepārliecināja Dzintara Ābiķa runa, ka paaugstināsies kontrabanda un tā tālāk. Ziniet, tā ir mūsu bezspēcība, un mēs gribam likumdošanas līmenī atzīt savu bezspēcību tādēļ, ka tik un tā mēs dabūsim kaut kur pa kreisi. Ziniet, man smēķētāja stāžs ir kaut kur pie 30 gadiem. Un sāku es smēķēt skolas pēdējā klasē. Ja man nebūtu bijusi pietiekoši kabatas nauda, es nebūtu nopircis to "Prīmas" paciņu jeb ko tad smēķēja. Un es domāju, ka cenu padārdzināšana būs tieši profilaksei, lai skolnieki nesāktu smēķēt, ja tā cigarešu paciņa maksās dārgāk. Tāpat mani nepārliecināja Leiškalna kunga motivācija par to, ka, paaugstinot šo cenu, mēs valsts kasē neiegūsim tos līdzekļus, ko mes neiegūsim, un jūs salīdzinājāt ar sauso likumu Amerikā. Katrā ziņā mēs neievedam pilnīgu aizliegumu uz cigaretēm. Un, ja es gribēšu smēķēt, tad man tomēr vajadzēs atlicināt šo naudu.

Un tādēļ es tomēr aicinātu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumus, jo es esmu stingri pārliecināts, ka valsts kase ar to iegūs vairāk līdzekļu. Un, ja es gribu kaifoties no smēķēšanas, tad man par šo kaifu vajadzētu vairāk maksāt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse — otro reizi.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie kolēģi! Man nu gribas teikt, ka Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalns tikko kā sev izrakstīja nabadzības apliecību kā parlamentārais sekretārs. Ja ministrija neko nevar darīt, Kārli, tad ej projām, bet nesāc šeit tribīnē stāstīt, cik gaiša nākotne mūs sagaida. Un vēl viena piebilde maziņa, maziņa piebilde, Leiškalna kungs, jo bļaut no vietas, kad sieviete runā, nav pieklājīgi. Ir tā, ka šīs vēstules par akcīzes nodokļa paaugstināšanas kaitīgumu Latvijai izplatīja "Latvijas ceļa" biedrs.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

K.Leiškalns

(Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Te nu, Kreituses kundze, tiek aizskarts Iekšlietu ministrijas gods, un es nevaru nerunāt. Iekšlietu ministrija dara visu... Lujāna kungs, klusējiet, citādi Iekšlietu ministrija vērsīsies arī pret jums. Iekšlietu ministrija dara visu savu spēku, iespēju un budžeta robežās. Viss tas, kas notiek un kas saistīts ar kontrabandu šajā valstī, salīdzinot, teiksim, pirms trijiem gadiem, ir stipri izmainījies. Viss, kas ir saistīts ar ielu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, ir izmainījies. Vienīgais, ko policija šobrīd vēl nevar ierobežot, saucēju no vietas — Lujānu, jo viņam ir deputāta imunitāte.

Ilga Kreituses kundze! Policija dara visu savu iespēju robežās. Bet jebkurai iespējai ir robežas, policija šodien nevar konstatēt visu kontrabandu. Un parasti tas nenotiek nekur. ASV tērē miljardiem dolāru, lai cīnītos ar narkotiku ieplūšanu Savienotajās Valstīs, viņi bremzē šo procesu, viņi aptur procesu, daudzi cilvēki tiek notiesāti, daudzi tiek saķerti, bet process nav apstājies. Tā ir nemitīga sacensība starp likuma pārkāpējiem un likuma sargātājiem, kurus šobrīd pārstāvējusi Ilga Kreituses kundze. Jūs laikam pārstāvat otru pusi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ābiķa kungs, vai jums pietiks? Tabūna kungs, pietiks trīs minūtes? Vienu minūti. Lūdzu, Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mums Saeimā ir tik maz sieviešu, un, ņemot vērā, ka no Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra izskanēja zināmi draudi vienai no mūsu sieviešu pārstāvēm, un lai nevajadzētu viņai tā kā Rubina kungam aicināt apsardzi, es pats ierosinu, vārdu sakot, likt tam pašam Leiškalna kungam kā Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram parūpēties par Kreituses kundzes drošību.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis. Ābiķa kungs, nu viena minūte.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es jūtu, ka mēs pašreiz samērā nenopietni izturamies pret ļoti nopietnu problēmu. Ka valsts kasei diemžēl, pieņemot pārsteidzīgu lēmumu, var aiziet garām ievērojamas naudas summas. Un cienījamā Kreituses kundze! Es tāpat kā jūs negribu, lai skolnieki pīpētu, un es arī piekrītu tam, ka būtu labi, ja no akcīzes nodokļa pārdalītu par labu izglītībai naudiņu, bet diemžēl, ja mēs atbalstīsim tādus voluntārus priekšlikumus kā palielināt bez iepriekšējiem pamatotiem aprēķiniem akcīzes nodokli, tad valsts kasē, kā jau te minēja, ienāks ievērojami mazāk naudas. Un diemžēl tie skolnieciņi, viņiem ir vieglāk iegādāties to cigareti arī pie tā kontrabandista tirgū, jo veikalā bieži vien tomēr pārdevējs, paldies Dievam, ir godprātīgs un tam nepilngadīgajam nepārdod. Bet tie, kas stāv un tirgojas ar kontrabandu, viņiem ir vienlga, kam pārdot, kaut vai zīdainim. Tāpēc nenodarbosimies šeit ar demagoģiju. Es arī gribu, lai mūsu bērni nesmēķētu un lai mūsu valsts kasē ienāktu vairāk naudas, lai arī varbūt mēs tiešām izglītību varētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai balsosim? Līdz pārtraukumam trīs priekšlikumi. Komisijas vārdā — Baloža kungs.

V.Balodis

(TB/LNNK). Deputāti! Šeit ir atkal kaislības, un es gribētu teikt dažus vārdus arī komisijas vārdā, ko mēs esam apsprieduši tieši tā diezgan pragmatiski. Igaunija šogad gada sākumā ieviesa, paaugstināja ļoti stipri savu akcīzi, un rezultāts — pirmajā pusgadā ienākumi no akcīzes nodokļa tabakas produktiem ir mazāki nekā iepriekšējā gadā.

Otrais. Zviedrijā bija visaugstākā akcīze visās Skandināvijas valstīs. Zviedrija diemžēl šogad bija spiesta par 30% samazināt akcīzi, jo bija ļoti liela kontrabanda no Dānijas un Vācijas Zviedrijā, un viņi nespēja vairāk nosargāt savu tirgu. Veda gan tūristi bagāžniekos, gan diezgan organizēti ar lielām, smagām mašīnām.

Trešais. Vietējie ražotāji. Ir divas rūpnīcas "House of Prince" un rūpnīca, kas atrodas Juvelieru rūpnīcas teritorijā. No Latvijā ražotām apmēram 12% ir bezfiltra cigaretes, kuras pīpē galvenokārt gados veci cilvēki un kuri nevar atļauties pirkt cigaretes ar filtru. Ļoti liela kontrabanda šīm cigaretēm ir no Krievijas pierobežas un no Baltkrievijas. Galvenokārt tas ir Latgales rajonos, it sevišķi ar to izceļas Daugavpils apkārtne. Ja tiek paaugstināta par 50% akcīze bezfiltra cigaretēm, šī ražošana, tad "House of Prince" pārstāvji teica, ka mēs uzreiz slēdzam savas ražotnes, un līdz ar to ļoti daudzi cilvēki Latvijā paliek arī bez darba un šo produkciju Latvija vairs neražo, un principā tās cigaretes ienāks tikai no ārpuses.

Tādēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piedāvā savu variantu, kur paaugstina cigaretēm šo akcīzi par 10%, un tas ir saprātīgs risinājums gan budžetam, un arī Finansu ministrija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai balsosim pēc pārtraukuma vai pirms? Nesapratu gan nekā. Vēl švakāk sapratu. Divi paziņojumi pirms pārtraukuma. Andrejam Naglim par komisijas sēdi.

A.Naglis

(DP, KDS, LZP). Saimniecisko komisiju aicinu uz komisijas sēdi Jēkaba ielā 16, 104.kabinetā, pulksten 15.05. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Annai Seilei — par apakškomisijas sēdi.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie lauksaimniecības apakškomisijas dalībnieki! Lūdzu šeit pat blakus plenārsēžu zālei Dzeltenajā zālē, tāpat var pulcēties arī visi laukkopības atbalstītāji. Jautājums par Vecauci.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pusčetriem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, pārtraukums ir beidzies. Mums ir jābalso trīs priekšlikumi par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par frakcijas "Latvijai" 16.priekšlikumu, tekstu jūs redzat. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 10, atturas — 23. Nav pieņemts.

Nākamais ir deputāta Straumes priekšlikums, teksts redzams. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par šo priekšlikumu. Arī šo priekšlikumu komisija, kā redzat, nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Straumes 17.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 16, atturas — 30. Arī tas nav pieņemts.

Un pēdējais 18.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, tekstu arī redzat. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, kolēģi, izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 13. Pieņemts.

V.Balodis

(TB/LNNK). Paldies! Nākamais ir 19.priekšlikums, frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis

. 20. ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20.priekšlikumu. Arī tas ir pieņemts.

V.Balodis

. 21. ir deputāta Edmunda Grīnberga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis

. 22. ir deputāta Straumes priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 22.priekšlikumu.

V.Balodis

. 23. ir deputāta Grīnberga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta šo priekšlikumu. Paliek spēkā komisijas viedoklis.

V.Balodis

. 24. ir deputāta Straumes priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

V.Balodis

. 25. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Otro nodaļu nosaukt "Atbrīvojumi". Pieņemts.

V.Balodis

. 26. ir deputāta Jāņa Straumes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis

. 27. ir deputāta Jāņa Straumes priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 27.priekšlikumu.

V.Balodis

. 28. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis

. 29. ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis

. Tāpat arī komisija ir atbalstījusi 30. un 31.priekšlikumu, kuru ir iesniegusi Finansu ministrijas valsts sekretāre Andrējevas kundze.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 30. un 31.priekšlikumu.

V.Balodis

. 32. deputāta Jāņa Straumes priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

V.Balodis

. 33.ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Balodis

. 34. — deputāta Jāņa Straumes priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 34.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Balodis

. 35.ir deputāta Edmunda Grīnberga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis

. Tāpat arī komisija nav atbalstījusi 36.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Edmunds Grīnbergs.

Sēdes vadītājs.

Arī šajā gadījumā deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

V.Balodis

. 37.ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir iestrādāts Budžeta komisijas priekšlikumā nr.38.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas akceptētajam likuma stāšanās spēkā noteiktajam laikam — 1999.gada 1.janvāris. Pieņemts.

V.Balodis

. 39.ir deputāta Jāņa Straumes priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis

. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, un lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 4. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

V.Balodis

. Lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus trešajam lasījumam Budžeta komisijā līdz 15.septembrim.

Sēdes vadītājs.

15.septembris. Deputāti piekrīt? Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais ir likumprojekts "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" . Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis. Darba kārtības jautājums ir nr.17.

V.Balodis

(TB/LNNK). Budžeta komisija ir iepazinusies ar šo Finansu ministrijas sagatavoto likumprojektu un ir atbalstījusi to pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu!

V.Balodis

. Lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus līdz 15.septembrim ieskaitot.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 15.septembris? Nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" . Pirmais lasījums. Komisijas vārdā — Baloža kungs.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4504. Budžeta komisija ir sagatavojusi alternatīvu likumprojektu likumam par akcīzes nodokli un ir paredzējusi ne tikai to, kur deputāti bija iesnieguši un paredzējuši dārgmetālu akcīzes samazinājumu, bet arī no kopīgā akcīzes nodokļa likuma izņēmuši ārā akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, un arī jau tagad ir iesniegts, un mēs esam atbalstījuši pirmajā lasījumā akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, un Budžeta komisija ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu un lūdz atbalstīt deputātus to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 7. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu!

V.Balodis

. Lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus līdz 15.septembrim ieskaitot, Budžeta komisijā.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumi par minēto termiņu — 15.septembris? Nav. Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Tūrisma likums" . Trešais, pēdējais lasījums. Tautsaimniecības komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Trešais lasījums, tātad dokuments nr.4553. Sākam izskatīt iesniegtos priekšlikumus. Pirmo priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Eniņš, ierosinot papildināt likumā lietotos terminus ar jaunu terminu "dabas aizsardzība". Līdzšinējā likuma tekstā šāda termina nav. Tautsaimniecības komisija viņa iniciatīvu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Guntis Eniņš vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

G.Eniņš

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Šodien mēs no tūrisma attīstības gaidām lielas lietas, gaidām ienākumus valsts kasē, gaidām ienākumus tautiešiem un viņu dzīves līmeņa celšanos, gaidām, ka tūrisma attīstība nomaļos rajonos pacels dzīves līmeni, gaidām, ka tūrisms cels dzimtenes patriotismu, audzinās tēvzemes mīlestību, sagaidām, lai tūrisms audzinātu jaunatnē dabas mīlestību, bet jāzina, ka tūrisms var kļūt abpus griezīgs zobens, nesakārtots tūrisms var nest lielu ļaunumu dabai un dabas pieminekļiem. Es lūgtu jūsu uzmanību, atvērt šo likumu starp pirmo un otro lappusi — dabas aizsardzība un dabas pieminekļi ir tūrisma biznesa un tūrisma industrijas maize, tūrisms balstās uz trijiem vaļiem — uz dabas pieminekļiem, uz zemes bagātu ainavu un, treškārt, uz kultūrvēsturiskiem pieminekļiem. Tāpēc man nav saprotams, kā Tūrisma likumā var nebūt skaidrots vārds — dabas aizsardzība. Lūk, bet atšķiriet 6.lappusē, būs mans priekšlikums, kur es ierosinu pie 3.panta — tūrisma nozares uzdevumi, kur uzskaitīti visi tūrisma nozares uzdevumi, es ierosinu vēl desmito apakšpunktu, kas skan: nodrošināt tūrisma harmonisku attīstību saskaņā ar dabas aizsardzību tā, lai tūrisms nenonāktu pretrunā ar dabas aizsardzību. Kas te varētu būt iebilstams? Es lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu un ceru uz jūsu labvēlīgu sapratni.

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Godājamais priekšsēdētāj! Es domāju, ka šis likums, lai gan tas nav pārāk biezs un pantu nav daudz, ka tas ir viens no svarīgākajiem likumiem, lai pastāvētu mūsu valsts, lai pastāvētu mēs. Mēs taču arī visi esam dabas produkts, dabas bērni, varbūt izņemot tos, kas ir piesātinājušies ar nikotīnu. Tomēr gribētu uzsvērt, ka arī tiem, kas neuzskata, ka daba un dabas aizsardzība būtu svarīga mūsu tālākai dzīvei, varētu teikt, visas dzīves daudzveidībai, tiem tomēr vajadzētu šo likumprojektu īpaši pašreiz pētīt, iedziļināties, ir laiks mums saprast, ka galvenais ir dabas aizsardzība, jo, neievērojot zinātnieku priekšlikumus un ieteikumus, jo jau pirms desmit, piecpadsmit, varbūt pat divdesmit pieciem gadiem zinātnieki ieteica samazināt ogļskābās gāzes izmešu un citu atmosfēras piesārņotāju izmešu daudzumu atmosfērā, lai nerastos tā saucamais siltumnīcu efekts. Šodien mēs esam liecinieki šiem plūdiem, šīm lielām nelaimēm, arī Latvijā bija tādi plūdi, kādi agrāk nebija bijuši, citās valstīs iet bojā tūkstošiem cilvēku. Milzīgu postu nodara saimniecībai, lauksaimniecībai, tāpēc lūdzu, lūdzu pievērsiet uzmanību!

Šodien mēs skatām trešajā lasījumā Tūrisma likumu un deputāta Eniņa priekšlikums — mani pārsteidza komisijas slēdziens, vai nu komisija ir bijusi nekompetenta, vai atkal lobē kādu mežonīgo tūrismu, kas galvenokārt saistās ar ugunskuru kurināšanu, izciršanu, dzeršanu un smēķēšanu dabā. Es nesaprotu, kā tas var būt, ka komisija neatbalsta deputāta Eniņa priekšlikumu. Kur ir vienkārši uzsvērta dabas aizsardzības nozīmība sakarā ar šo likumu, tas taču ir tik vienkārši, un nav nekas sarežģīts šo jēdzienu skaidrojumā, ka dabas aizsardzība — tā ir pasākumu sistēma, kas virzīta uz vērtīgu, visās jomās nozīmīgu dabas objektu saglabāšanu un aizsardzību. Kāda varētu būt pretestība šim vienkāršam, loģiskam priekšlikumam? Kāpēc to neatbalsta? Es lūdzu atbalstīt Eniņa kunga priekšlikumu!

Tāpat arī par nākošo priekšlikumu, Eniņa priekšlikumu, ka papildināt 1. pantu ar terminu skaidrojumu šādā redakcijā: dabas pieminekļu, atsevišķu izciļņu un reti sastopamu dabas veidojumu ar zinātnisku, ētisku, ainavisku un kultūrvēsturisku nozīmi. Ir absurds, ka šodien sabrūk šie kultūrvēsturiskās nozīmes pieminekļi, un ja es lūdzu un runāju jums jau divus gadus šeit budžeta apstiprināšanas sakarībā, ka vajag nelielus budžeta līdzekļus izdalīt šiem kultūrvēsturiskajiem, ētiskajiem un arī ar zinātnisku vai ar ainavisku nozīmi objektiem dažus tūkstošus latus, kā, piemēram, Raunas dzirnavām, tas tagad pēc lietavām, neievērojot tātad dabas aizsardzību, par ko es runāju, varbūt tas ir siltumnīcas efekts vai kas cits, bet šinī gadījumā tas bija mūsu neefektīvais darbs, ka mēs nepiešķīrām dažus tūkstošus šo Raunas dzirnavu dambja sakārtošanai, un lietavas to izrāva, un 200 gadus vecais dambis ar visu granīta akmeņa kārtojumu un granīta speciāliem stabiem, kam bija nozīme kā izcilam ainaviskam un kultūrvēsturiskas nozīmes objektam... mēs nepiešķīrām šos līdzekļus. Šodien praktiski tur vairs nekas nav atjaunojams. Kāpēc mēs negribam saprast? Mēs esam, bet mēs nebūsim. Bet tiešām, vai ir vērts dzīvot tādā pasaulē, kurā cilvēki, it īpaši deputāti, neciena savus dabas pieminekļus, neciena dabu, neciena ainavu, neciena savu valsti. Es aicinu atbalstīt abus šos deputāta Eniņa priekšlikumus. Tie ir humāni, loģiski un nepieciešami, izskatot šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Godājamie deputāti! Es domāju, ka neviens no mums šajā zālē neiebildīs, ka nepieciešams aizsargāt dabu, un tajā skaitā arī saistot ar tūrisma industriju. Bet arī esmu pretī, lai mēs Tūrisma likumā sāktu definēt, kas ir dabas pieminekļi, kas ir dabas aizsardzība. Un vēl arī Ozoliņa kungs ierosināja, lai te mēs sāktu definēt arī, kas ir dūmgāžu izmeši un tā tālāk visus citus jautājumus.

Tas ir citu likumu jautājums, mēs nevaram te likt kaut kādas citas definīcijas, šīs definīcijas ir jāliek iekšā likumos par dabas aizsardzību un par dabas pieminekļiem, un tur arī tai definīcijai ir jābūt, un nevar katrā likumā... mēs vēl runāsim par kādu citu jautājumu un liksim citu definīciju. Vajag ierakstīt, ja te būtu kaut kur priekšlikums, ka tūrisma industrijai ir jāievēro dabas aizsardzības noteikumi un tā tālāk, kaut kādi pasākumi, bet ne jau definīcijas šeit ir jāliek iekšā.

Sēdes vadītājs.

Eniņš Guntis — otro reizi.

G.Eniņš

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie un mīļie deputāti! Es šādu atbildi jau it kā sagaidīju, ka tas ir citā likumā. Bet redziet, paskatieties, Bišera kungs, nopietnāk un sirsnīgāk šo jautājumu! Trešais priekšlikums, ko iesniedz Jānis Bunkšs, tur arī viņš balstās un saka vārdus, no viņa iesnieguma pēdējās divas rindiņas, skatieties " kā arī izglītot dabas aizsardzības jautājumos". Nu kaut vai šī te apstākļa dēļ ir vajadzīgs skaidrojums, nu kādos tad dabas aizsardzības jautājumos... Un, ja šeit dabas aizsardzība un dabas pieminekļi atkārtojas it kā no tā likuma, tas nav nekas slikts, tas ir pilnīgi nepieciešams. Tāpēc, ka vajag šos likumus saķēdēt, nu vairāk vai mazāk veikli tas man ir iznācis formulēt, tas ir cits jautājums. Bet, kā jau es teicu, jūs laikam neklausījāties mani, ka tūrisms, tūrisma industrijas attīstība nevar bez dabas pieminekļu saudzēšanas izdzīvot, ja tā apēd pati savas saknes kā cūka zem ozola izrok ozolam saknes, tad tai pašai nav vairs savas barības. Tas ir... Jā, labāk atbalstīsim, nekā ļausim....

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš — otro reizi.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Tūrisma nebūs, ja nebūs šo tūkstošgadīgo ozolu, ar kuru dedzināšanu te tagad sistemātiski nodarbojas. Tūrisma nebūs, ja nebūs Sietiņieža un ja nebūs Amatas klints. Ja nebūs Raunas dzirnavas ar dīķi, ar dambi. Tas jums ir jāsaprot. Un kas te būtu slikts, ja mēs saistītu, kas ir jāsaista obligāti. Dabas aizsardzība un dabas pieminekļi ar tūrismu. Bez tā nevar būt tūrisms.

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers — otro reizi. Man te kompjūterā jūsu uzvārds parādās, bet ja nē, tad debates beidzam, un komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti, tiešām dabas aizsardzība ir ļoti nopietna un svarīga lieta, un es to atzīstu, un it sevišķi tāpēc, ka es ilgstoši esmu strādājusi dabas aizsardzības objektos rezervātu administrācijā un esmu nodarbojusies arī ar šo praktisko aizsardzību. Bet ir divi likumi. Ir likums par dabas aizsardzību un par īpaši aizsargājamajiem objektiem. Šajos likumos ir paredzēti dažādi zonējumi. Vienas zonas kalpo tam, lai cilvēki iepazītos ar dabu, otras — kur cilvēks nedrīkst kāju spert. Ir paredzēta šajos likumos un arī citos likumos atbildība par to, ja šie likumi tiek pārkāpti. Bet šajā likumā iestrādāt normas, kuras nav minētas tālākajā tekstā, ja mēs neatbalstīsim Eniņa kunga nākošos priekšlikumus, nav jēgas. Un es paskaidroju arī to, ka 3. priekšlikums, par kuru šeit debatēs tika runāts, dabas tūrisms, kuru iesniedz Vides ministrijas valsts ministrs Bunkša kungs, arī runā par šo vienu no tūrisma veidiem. Šeit ir izdalīti dažādi tūrisma veidi. Tālāk — dabas tūrisms, kultūras tūrisms un tā saucamais rekreatīvais jeb atpūtnieku tūrisms. Tie nav saistāmi ar šo jēdzienu "dabas aizsardzība". Skaidrot šajā likumā dabas aizsardzību būtu apmēram tas pats kā, ja mēs šajā likumā ieliktu terminu "alkohols" vai kaut kas tamlīdzīgs. Pilnīgi no citas operas. Aicinu neatbalstīt šo Eniņa kunga priekšlikumu un atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam pirmo deputāta Eniņa priekšlikumu. Tekstu redzat. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma... Godātie kolēģi! Lūdzu vēlreiz mēģināsim balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret— 12, atturas — 31. Nav pieņemts.

A.Seile

. Nākošais priekšlikums — otrais — to arī iesniedz deputāts Eniņš. Tā ir dabas pieminekļu definīcija. Pamatojums tāds pats, kāpēc komisija noraidīja šo terminu. Šie termini ir skaidroti citos likumos par īpaši aizsargājamajiem dabas objektiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Leiškalns grib runāt par šo jautājumu. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Eniņa kungs! Jūsu priekšlikumos tik tiešām nav nekas slikts, vienīgais sliktais ir, ka tur nav nekas arī labs. Tie ir jautājumi, kurus risina citi likumi.

Bet es būtu ar mieru atbalstīt pilnīgi visus jūsu priekšlikumus, izņemot to vienu par to pusgadu un gadu, tā ir drusciņ cita lieta, atbalstīt visus, ja mēs par šiem jautājumiem nedebatētu. Nospriedīsim, šajā likumā ierakstīsim... iztērēsim nedaudz diemžēl ne Līgatnes, bet kādu vācu vai amerikāņu papīru, un lai tas likums tā iet. Tiešām tur nav nekas slikts nevienā no jūsu priekšlikumiem, bet jāteic, ka visas šīs lietas ir atrisinātas un reglamentētas, normatīvi reglamentētas daudzos citos likumos, kas runā tieši par šīm nozarēm. Šis likums ir par tūrismu. Jā... bet, ja mēs nedebatējam, Eniņa kungs, tad es atbalstīšu. Ja sākam runāt, tad balsošu pret.

Sēdes vadītājs.

Guntis Eniņš.

G.Eniņš

(DP, KDS, LZP). Paldies Leiškalna kungam arī par šādu trešo variantu. Mani, protams, pat apbēdināja un satrieca šī balsojuma rezultāti, es pretstatā Leiškalna kungam varu teikt, ka es nākšu par katru debatēt un izmantošu abas reizes, jo tas ir tik nopietni manā skatījumā. Es trīs gadus esmu šeit, Saeimā, bet atzīšos jums, cilvēki, ka es neesmu citas reizes tik daudz satraucies, kā tieši tagad, kad man šī te ir.... nu arī sirdslieta, varat ticēt, un es par to gribu cīnīties, es gribu... teikšu arī tā: kaut lai arī cilvēki par to dzird. Un es labprāt paskaidrotu, es paskatīšos vēl šo balsojumu, es pastāstīšu jums piemēru, kā iet bojā, kā ir Raunas staburags iznīcināts, ka tur vairs nav alpu kreimene, un citus piemērus... vienu aiz otra, un katru punktu es skaidrošu, bet, ja mēs varam atbalstīt, es esmu tad pateicīgs Leiškalna kungam.

Sēdes vadītājs.

Dainis Turlais.

D.Turlais

(DPS). Cienījamie kolēģi! Man gandrīz viss, ko es gribu teikt, ir vērsts Eniņa kungam. Jūs varbūt paskatāties, kas jums ir sagatavojis tos papīrus, ko jūs te lasāt. Varbūt viņi tomēr ir par citu likumu. Runāsim šodien par Tūrisma likumu, jo mums tagad ir Tūrisma likums, un tas likums, kur jums bija sagatavots, acīmredzot tas jau šeit, Saeimā ir pieņemts, un nenāciet vairāk.

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, es aicinu jūs saukt pie kārtības Turlā kungu, jo viņš man nevar pavēlēt, vai man nākt vai nenākt. Viņš vairs nav turklāt ministrs arī... iekšlietu.... ja viņam būtu spēks...

Sēdes vadītājs.

Neklausiet pats viņu, kāpēc man viņš būtu jāmāca...

L.Ozoliņš.

Nu es viņam to paskaidroju tagad arī... Un es kāpšu arī runāt un skaidrošu, kā tas būtu saistāms ar šo likumu — tie iepriekšējie likumi, kur tas ir aprunāts par dabas aizsardzību. Dabīgi, ka tas ir aprunāts. Bet vai Dabas aizsardzības likumu īpaši lasīs tie, kas nodarbojas ar tūrismu, kam ir galvenokārt iet, lauzt, dzert, dedzināt un smēķēt. Jo dabas aizsardzība praktiski ir grūti savienojama ar tūrismu, un tāpēc Eniņa kungs tiešām gribēja pastiprināt šo Tūrisma likumu ar dažiem dabas aizsardzības terminiem un to skaidrojumiem. Man ir kauns, ka tāda attieksme ir cilvēkiem, kuriem vajadzētu mīlēt dabu un savu dzimteni. Es esmu pārsteigts. Eniņa kungs, es jūs atbalstu.

Un es nākšu katrreiz runāt, kad jūs nāksiet runāt, tāpēc ka šeit cilvēki ir izglītoti politikā, īsti politikāņi, jūs maināt savus uzskatus kā ķirurgs maina asiņainos un mēslainos cimdus. Tādi jūs te esat, kungi, mīļie draugi! Un es arī aizstāvēšu katru upi, katru strautu, katru avotu, katru klinti un katru augu. Jūs zināt, ka pasaulē katru dienu iet bojā ap 3000 augu, kukaiņu un dzīvnieku sugām. Mēs nedrīkstam palikt ar savu netīro miesu pasaulē un pamazām iet bojā. Mēs dzīvojam, pateicoties tikai tam, ka ir augu un dzīvnieku daudzveidība. Atcerieties to, un tas nepasliktinās šo likumu. Tas pastiprinās šo likumu, vai jūs nesaprotat? Jo tālāk viss tas ir iestrādāts! Un tas ir iestrādāts tieši tādā sakarībā, ka tūrisms saistās ar dabas aizsardzību. Dabas, kas ir jūsu māte. Kauns tādiem deputātiem!

Es aicinu tiešām nevēlēt par šādiem cilvēkiem nākošajās vēlēšanās! Es aicinu nevēlēt par šādiem cilvēkiem! Ne par pārbēdzējiem uz citām partijām, ne arī par šiem, kas šeit ir!

Sēdes vadītājs.

Priekšvēlēšanu aģitāciju beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Arī Tautsaimniecības komisija atbalstīja Eniņa kunga dabas mīlestību un izteica zināmā mērā līdzjūtību, un es tam varu tikai pievienoties, ka mēs nevaram iestrādāt šajā likumā šos terminus, jo tie nav tālākajā tekstā, un tāpēc bez šīs dabas mīlestības, kas mums visiem piemīt, it sevišķi priekšvēlēšanu laikā, es domāju, ka jābūt arī prasmei veidot likumus. Un, no šī viedokļa skatoties, šajā likumā šis termins izrauts no visas terminu klasifikācijas, nav lietderīgi atbalstīt. Tāpēc aicinu to noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par otro deputāta Eniņa priekšlikumu! Teksts redzams. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 10, atturas — 30. Nav pieņemts.

A.Seile.

Trešais priekšlikums. Iesniedzis deputāts Bunkšs. Komisija ir atbalstījusi. Tas ir dabas tūrisma skaidrojums.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti tam piekrīt? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

Ceturto priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, kura precizējusi terminu "gids", nedaudz paplašinot tā jēdzienu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Seile.

Tālāk deputāta Eniņa priekšlikums, kas atkal ierosina ieviest šajā likumā vienu no aizsargājamo dabas objektu kategorijām — īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Komisija jau iepriekš minēto pamatojumu dēļ nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Eniņš runās par savu priekšlikumu.

G.Eniņš

(DP, KDS, LZP). Leiškalna kungs! Man jāizsaka... (Leiškalns sauc: "Es atbalstu!") Jā, jūs atbalstāt, bet tomēr ir pat vairums ar visām skumjām, kas mani neatbalsta, un man jānāk atainot, kāda ir šī pasaule, kāda ir tūrisma pasaule, un es to sākšu darīt. Vēl te ir diezgan daudzi punkti, proti, mani pārsteidz. Es, protams, ja Seiles kundze izsaka līdzjūtību man, es arī viņai varu izteikt līdzjūtību par to, ka, ja šeit viņa saka, ka nav likumā, man tālāk ir, man ir šie priekšlikumi, ir iestrādāti. Un atsaukties par to, ka šie ir citā likumā, neviens tūrisma kempingu un hoteļu, moteļu cēlājs neiet rakņāties. Protams, ir jurists, viņi cenšas varbūt izdabūt sev par labu. Šim likumam, es uzskatu, vajag būt saiknei ar tiem likumiem, kas tālāk izpleš Tūrisma likumu.

Es pastāstīšu jums to, ka nav mums vairs Raunas staburagā Alpu kreimulas, Daugavas senieleja ar Staburagu, ar visām kultūrvēsturiskajām vietām tika noslīcināta. Daugavas staburags bija vienīgā vieta, kur auga Alpu kreimulas, kad to noslīcināja, tad palika vēl tā sauktais mazais Raunas staburags, kur varēja skatīt un redzēt Alpu kreimulu. Un tagad, braucot uz Raunas staburagu, brauc autobusi, tūristi aiz lielas mīlestības iet tur un liek un atstāj kāzinieki savus ziedus, staigājot ir nomīdījuši, arī Alpu kreimulu vairs Latvijā nav. Lūdzu, kā pildās šis likums! Neviens nav sodīts par to. Un it kā par to arī nevar sodīt, ja nav sakārtota tūrisma kārtība.

Es varētu minēt jums citus piemērus. Ir Kazu Dravā sikspārņu alas, kur tika atklātas vislielākās sikspārņu ziemošanas kolonijas Padomju Savienības rietumos. Tur sāka nākt tūristi, tāpat brauca autobusi. Tagad šīs retās sikspārņu sugas ir tikpat kā iznīkušas. Kas notiek Riežupes alā? Par to jūs esat arī daudz dzirdējuši, bet arī šajās alās mājo Sarkanajā grāmatā ierakstītās sikspārņu sugas, kuras tur ziemo, bet ziemā sikspārņiem ir vajadzīgs miers. Tur iet ar svecēm, silda šo gaisu, bērni trokšņo. Jau divas visretākās sikspārņu sugas — naktstīķu sikspārņu suga ir pazudusi. Branta nakts sikspārņi ir pazuduši. Citas sugas tur ir palikušas pavisam maz. Tātad ko vajag? Tur vajag tikai vienu periodu tajā laikā, kad sikspārnis ziemo — no novembra līdz marta vidum slēgt šos apmeklējumus. Tas netiek darīts. Es minu šādus piemērus un gribu, lai tādā veidā darbotos tūrisms. Lai tādā veidā iedarbotos Tūrisma likums, bet nevis tā, ka tie lobiji un tās tūrisma firmas, kuras virza šo likumu, lai tikai sev izsistu labumu, lai izsistu budžetā, lai izsistu likumos brīvus ceļus, bet lai arī paši domātu, kā jau es teicu, par dabas pieminekļu aizsardzību kas ir tūrisma maize, Rugātes kundze!

Es gribu vērsties pie visu frakciju deputātiem, pie visu partiju deputātiem, kāda te var būt dabas pieminekļu aizsardzība, kāda te var būt pretruna sociālistiem vai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK? Vai "Līdztiesībai" kaut vai un "Latvijas ceļam"? Un visi pārējie. Iziesim uz to momentu, kas mūs vieno. Vai tad mūs nevieno dabas aizsardzība? Kurš ir pret to, un vai tad, kā teica Leiškalna kungs, nu labi, es esmu gatavs piekrist viņam. Ja tas neko sliktu nedara, tad, lūdzu, balsojiet tomēr par šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Eniņš.

Es stāstīšu arī par citām nelaimēm, kas mums ir.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! Jā, tūrists nr.1, lai gan Tūrisma likums saka, ka var būt tikai par tūristu pusgadu. Redziet, tas, ko mēs šodien darām, šajās debatēs mēs atklājam to māku likumdošanā, Seiles kundze! Mēs mākam izteikt žēlsirdību, līdzjūtību un nespēju. Mēs zinām, kas mūs vieno. Mūs vieno griba par dabu, griba par mūsu kultūru, par mūsu tautu. Mēs gribam, lai būtu labas algas, lai būtu ekonomiskā attīstība. Mēs visu ko gribam. Un tā kā Leiškalna kungs māk pateikt: "Mēs atbalstām!" Līdz runāšanas laikam, bet balsojot kaut kā aiziet greizi.

Seiles kundze tā labi pateica, ka mums ir jāmāk likumus taisīt. Un sapratu, kad viņa mums stāstīja, ka viņa māk. Un redzi, kā mūsu zeme ir aizsargāta. Mēs visi stāvējām par to, ka zeme netiks pārdota. Mēs visi stāvējām, ka mēs okupācijas sekas likvidēsim un nepieņemsim. Mēs stāvam par mūsu laukiem, bet ko mēs spējam pateikt, tā ir līdzjūtība, žēlsirdība un nespēja. Un no kurienes nāk tā nespēja? Tā nespēja lielāko daļu nāk no tautas maldināšanas, jo mēs spējam. Mēs spējam aizsargāt mūsu dabu, mēs spējam aizsargāt mūsu tautu. Mēs gadu desmitos esam pierādījuši, ka mēs spējam pievilkt tūristus. Mēs spējam. Bet tās politiskās gribas nav, jo politiskā griba ir pilnīgi pretēja. Tā politiskā griba ir tautu mānīt. Teikt: es tevi atbalstu, Eniņa kungs, es tevi atbalstu un aiziet prom un nebalsot. Redzēsim, kā tu balsoji un kā tavi kolēģi balsoja. Droši, ka mēs atnāksim un atkal raudāsim par bāreņiem, par mūsu tautas sūro likteni, par to, ka mēs budžetā nevaram piešķirt naudu tur un tur. Mēs spēlēsim tālāk. Un mēs mācēsim tā kā Seiles kundze un citi kolēģi valdībā. Mēs mācēsim likumdošanu. Mums tā māka ir. Mēs to likumu uztaisām tādu, ka tauta paliek neaizsargāta un tauta un mūsu valsts iet neceļus. Bet mēs teiksim, ka daudz kas mūs vieno — "Tēvzemei un Brīvībai" uz Brīvības pieminekļa, mūsu valoda, mūsu senči un viņi upuri, mūsu skaistā daba. Mēs neko no Latvijas nepārdosim, nevienu gabalu neatdosim ne sēlis, ne latgalis, ne vidzemnieks, kas viņi tur ir. Mēs par katru pēdu cīnīsimies, līdz atnāks sertifikāti, un tad mēs atdosim hektārus. Bet mēs esam vienoti. Mums ir žēl. Mēs izsakām līdzjūtību un tad parādām mūsu māku likumdošanā.

Es domāju, ka tas bija forši, kad Seiles kundze atnāca un mums pastāstīja to patiesību, jo mēs šeit esam šajā Saeimā to likumdošanas māku smagi parādījuši. Mēs esam to tautu tik labi sargājuši no visādām nelaimēm. Mēs esam vienoti, ka mēs sargāsim tautu, mūsu zemi, mūsu tautas labklājību, mūsu valodu. Mēs visi esam vienoti. Mēs visi izsakām, ka mēs atbalstām viens otru, bet balsojumā izdarām pretēji, jo kāda Sadarbības padome, kaut kāds velns mūs dzen. Seiles kundze, paldies par jūsu skolojumu, par jūsu apmācību, kā vajag likumus dot. Ar likumiem mēs nespēsim aizsargāt tautu un izteiksim žēlsirdību un līdzjūtību, un pateiksim tautai, ka mēs esam ar viņu. Paldies par skolu!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais kolēģi deputāt Gunti Eniņ! Es domāju, ka ne likumprojekta aizstāvētājai Seiles kundzei, ne man, kur abi esam ģeogrāfi, ir diezgan grūti pārmest par mīlestību pret dabu, un es jūs kā dabas aizstāvi ārkārtīgi cienu. Jūs labi zināt, ka es savā laikā uzrakstīju savu mācību grāmatiņu, es jūsu grāmatu tepat Latvijā citēju vismaz 7 — 8 reizes, jo tā ir viena no manām mīļākajām grāmatām, un es ļoti jūs cienu.

Cienījamais Eniņa kungs! Vai tūristi drīkst sist bērnus? Protams, ka nedrīkst. Bet vai tas ir jāraksta šajā likumā? Vai tas šajā likumā ir jāraksta, jo priekš tā ir Krimināllikums. Tāpat arī ir attiecīgs likums, kas skaidro šo terminu — "īpaši aizsargājamās dabas teritorijas". Es esmu gatavs atbalstīt jūsu 19.priekšlikumu, jo tas ir diskutējams pants, to varētu atbalstīt, bet šo priekšlikumu, cienījamais Eniņa kungs, aiz cieņas pret jums, nu vienalga es nevaru atbalstīt. Es nevaru, jo tas ir cita likuma jautājums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pauls Putniņš.

P.Putniņš

(LZS). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Protams, tagad par to runāt ir par vēlu. Ir trešais lasījums, bet, ieklausoties satrauktajā Gunta Eniņa teiktajā, tomēr jāizdara daži secinājumi. Redziet, kolēģi, faktiski komiski būsim mēs, nevis Eniņš būs komisks. Eniņš ir trešais tēva dēls un muļķītis. Beigās mēs paliksim tie, jo mēs neko nepanāksim ar savu perfekto likumdošanu, kur viens likums atsaucas uz otru.

Seiles kundzei ir taisnība, ka īpašajos likumos tas ir atrunāts. Bet mēs baidāmies kā no nāves pieminēt tādos likumos, kas ir aktuāli. Un šis likums ir aktuāls. Dabas sargiem būs vieglāk aizrakties un pierādīt tam tūrista vadītājam vai pašam tūristam, ko viņš dara, bet mēs gribam būt perfekti sterili ar savu sterilo likumdošanu. Mēs esam komiski un zaudējam Eniņa priekšā. Tautas gudrība to ir noteikusi, un tāpēc nevajag tik kategoriski. Protams, procesuāli pašlaik ir grūti trešajā lasījumā visu to sakārtot. Tas ir novēlots. Bet Eniņš šoreiz nav tas smejamais zēns. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Putniņa kungs, es ceru, ka jūs kolēģim Eniņam pats paskaidrosiet, kādā nozīmē jūs lietojāt, runādams par viņu, to apzīmējumu. Imants Liepa.

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arvien vairāk iezīmējas situācija, kas mūs atvirza tālāk no apskatāmā Tūrisma likuma. Rodas tāds iespaids, it kā mēs runātu par Dabas aizsardzības likuma grozījumiem, papildinājumiem un tamlīdzīgi.

Es domāju, ka šeit neviens neiestājas pret dabas aizsardzību un pret to, ka, veicot tādas vai citādas aktivitātes, ir jāievēro dabas aizsardzība. Par to te nav runas. Vēl jo vairāk. Par to nav runas šajos terminos. Vai mēs tos terminus te pieņemam vai nepieņemam, tas absolūti nekādu iespaidu neatstās. Vēl jo vairāk. Vai cienījamais terminu autors var garantēt, ka šeit ir absolūti identiski vienāds definējums šiem te jēdzieniem, kāds tas ir Likumā par dabas aizsardzību? Ja tas ir pilnīgi vienāds, tad nav jēgas pārrakstīt no viena likuma otrā. Jo tad, runājot par konkrētiem dabas aizsardzības momentiem tūrisma gaitā, interpretēs šo terminu tā, kā tas ir rakstīts Likumā par dabas aizsardzību. Ja turpretī jūs nevarat garantēt, ka šeit ir absolūti identisks šis definējums iepriekšējam, tad tādā gadījumā mēs šajā likumā ieviesīsim kaut ko citu, nekā jau iepriekš pieņemtajā. Un tas nozīmē, ka mēs vedam tikai uz liekiem strīdiem, gandrīz vai neatrisināmiem. Jo ir divi likumi ar dažādu interpretāciju. Tā nedrīkst būt. Tam jums ir jāpiekrīt. Un, šeit runājot, nevajadzētu mums pārmest, ka mēs esam pret dabas aizsardzību tikai tādēļ, lai novērstu šīs te iespējamās pretrunas. Tas, ka attiecīgās personas neskatīsies tur citos likumos, tas ir nonsenss. Nekad tā nevar būt. Tad jau šajā likumā būtu jāietver arī normas par celtniecību, normas par lauksaimniecību, par rūpniecību, un tā tālāk, un tā tālāk. Tad mums ir vajadzīgs tikai viens likums un nekas vairāk. Nevajag jaukt šos terminus ar šo terminu lietojumu konkrētās aktivitātes reglamentācijā. Tāds ir jautājums. Un es domāju, ka par terminiem te vispār vairs nebūtu ko debatēt un strīdēties. Ir cilvēki, kas ļoti gaida, lai mēs pieņemam Tūrisma likumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Eniņa kungs! Jau pie akcīzes nodokļa es teicu, ka mēs runājam par normatīviem dokumentiem, kur katrs pants regulē kādu noteiktu lietu. Šobrīd mēs jau veselu stundu strīdamies tikai par terminu skaidrojumiem. Tiem terminu skaidrojumiem, kas ir pārcelti uz šo likumu pa taisno no Dabas aizsardzības likuma, un nemitīgi moralizējam. Eniņa kungs, es tiešām esmu gatavs atbalstīt visus šos priekšlikumus, bet ja mēs netaisīsim debates vairāku stundu garumā par neko, Eniņa kungs, un tas maksā laiku un naudu. Viens no nākamajiem ir Pensiju likums. Mums ir vismaz 100 normatīvo aktu, kuri ir jāizskata vēl šai Saeimai. Un, ja mēs par katru termina priekšlikumu, kuram nav nekāda juridiska seguma, nekāda, Eniņa kungs, ticiet, šajā likumā nekādu terminu skaidrojumu, to terminu, kas nav pielietots likumā, tā nemēdz būt, Eniņa kungs. Jūs gribat būt labāks par visiem. Gribat, lai mēs esam tie muļķīši, kas it kā ienīst dabu. Nerunāsim! Nobalsosim, atbalstīsim visus jūsu priekšlikumus. Likums kļūs neskaidrāks, drusciņ nelabāks, bet tūrismam tas netraucēs.

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mēs varam likuma skaidrojumu nepieņemt, bet vēlāk, bišķiņ tālāk ir Eniņa priekšlikums. Paskatieties 23.priekšlikumu! Tur tieši ir rakstīts: "Veidot tādu tūrisma attīstības politiku, lai tūrisms veicinātu dabas pieminekļu apzināšanu un saglabāšanu, nevis apdraudētu tos." Labi, tas varbūt ir deklaratīvs, bet kas vainas ir tādam priekšlikumam? Dabīgi, šeit atkal komisija nav atbalstījusi. Es domāju, ka ir ieinteresēti, te ir lobisti meža zagļiem, jo pašreiz unikālos Latvijas mitros mežus, ko vajag pasludināt par vēl pasaulē tādiem retiem atlikušiem unikāliem dabas objektiem, kur ir ļoti plaša un daudzveidīga daba — gan augi, gan dzīvnieki, gan kukaiņi, tos cērt smagā tehnika, kas nāk no Zviedrijas, sadzen iekšā šajās mitrajās vietās galotnes, celmus, zarus, brauc pāri, cērt un pārdod. Un arī zog mežus. Tāpat kā jūs pašreiz runājat, ka nevajag tomēr pastiprināt šo likumu ar dabas aizsardzības skaidrojumiem, un tāpat arī meži līdz šim, mitrie meži nav aizsargāti, lai tos varētu pārdot, kāds pelna, ārzemēs tos tirgo 10 reizes dārgāk. Laba peļņa ir. Ja deputāti piedalās ostas pārvaldē vai kur citur, kas pārkrauj šos mežus, viņi ir ieinteresēti, lai neapstātos šis ļoti izdevīgais bizness, jo pašreiz ir ķērušies pie mitrajiem mežiem.

Tāpat tūrisms. Ļoti izdevīgs bizness. Tās ir viesnīcas, tās ir ceļazīmes, tā ir transporta izmantošana, autobusi, kuģi un liegumi jau ir interesanti tūristiem. Un viņi tur iet iekšā, jo tur ir reti objekti, dabas objekti, kuri, dabīgi, tāpat kā Raunas staburags, par viņu staigā, tad pēc kāda laika pazūd. Viņi iekārto, dabīgi, restorānus, hoteļus, laivu piestātnes. Ja mēs nenosargājām Staburagu toreiz, varbūt mēs nespējām, nebijām tik drosmīgi, un pašreiz nespējam aizsargāt šos atlikušos, vēl retos dabas un ainaviskos objektus, tajā skaitā mitros mežus, tad es domāju, ka mums vajadzētu vismaz aizsargāt no tūrisma industrijas tās ainavas, tos dabas objektus, tos retos un izcilos kokus, tos mitros mežus, kas vēl ir saglabājušies Eiropā, un tie ir Latvijā. Un, ja šo objektu nebūs un ja mēs tos nepastiprināsim ar šo likumu, tad mēs kļūsim neinteresanta zeme šiem tūristiem. Kāpēc mums ir jāizcērt un jāiznīcina unikālie dabas objekti — koki, avoti, atlikušās klintis, kas mums ir, smilšakmens klints? Ja mēs tos iznīcināsim, mēs būsim nevajadzīgi arī tiem pašiem tūristiem, ko viņi iepriekš būs izpostījuši. Tādēļ es uzskatu, ka tā ir maldināšana, tā ir mūsu maldināšana, tā ir vēlētāju maldināšana, kā paziņo gan Ābiķis, gan Leiškalns... Es jūtu, ka Leiškalns arī drīz pāries uz Šķēles partiju, vai ne? Viss ir jāpārdod, zeme, mežs, jāpārdod jūras krasti, jā, tirgojas jau arī ar jūras krastu. Neskatoties uz to, ka ir likumi, kas aizliedz to darīt. To dara Jūrmalā, to dara Liepājas apkārtnē, to dara Ventspilī un citās vietās.

Es domāju, ka nē, es esmu pārliecināts, ka mums šodien ir jābalso par Eniņa kunga priekšlikumiem tālāk. Un tad varbūt lai skaidrojumi būtu saistīti ar dabas aizsardzības likumdošanu, bet to, ko viņš šeit ir ieteicis, tas nav naivisms, tā nav kaut kāda varbūt īpatņa Eniņa kunga iedoma. Žēl, ka jūs to nesaprotat. Bet nu, daudz jau nekas nav saprasts. Un vēlāk izrādās, ka ir bijusi kādam īpatnim vai kādam cilvēkam, kas labāk pārzina šo problēmu, kas nav bijis tikai politikānis, kas ir pārdevies vienai, otrai varai un šodien atkal maina ādu, un maina šos netīros, asiņainos un mēslainos cimdus. Es aicinu balsot par visiem Eniņa kunga priekšlikumiem turpmāk. Un nevajag maldināt nedz klausītājus, nedz pašiem sevi.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij! Kolēģi Saeimā! Tauta! Mēs atkārtoti grēkojam pret to, kas mums ir svēts. Un tas, ka mums ir papildu ierobežojums pret to grēkošanu, nekādā veidā nejauc lietu. Mēs aizejam, paņemam un pārklasificējam kādu zemes gabalu no zaļās zonas, no dzīvojamo māju zonas. Mēs nolemjam, ka tāda tautas svētvieta kā Ķemeru viesnīca ir pārdodama. Nesen biju Liepājā. Redzu, kā mēs aizsargājam veco virsnieku, jūras virsnieku klubu. Mums daudz kas iet bojā. Mēs it kā visi vienoti, visi gribētu, lai tā nebūtu. Bet mēs tam atļaujam notikt. Un tas, ka daži, un es esmu starp tiem, domājam, ka mums tos ierobežojumus ir jāliek biežāk un tos pārkāpumus jāpataisa grūtākus tiem, kas atnāk un nolemj, ka var kāpās būvēt kaut kādu zviedru pilsētas vai ka var pārdot Ķemerus, vai ka var pārdot kaut kādas pilis Limbažos un taisīt tur kazino. Es pagājušās nedēļas nogalē biju aizbraucis uz Ķīšezeru. Tur karuselis taisīja tādu traci, ka nebija nemaz klusuma mežā.

Nekā nevarēja dzirdēt kā tikai foršas amerikāņu dziesmas. Tie ir grēki pret mūsu tautu, it kā nebūtu atļauts. Bet tie notiek. Aizej uz Doma baznīcu, svētā dienā mani uzrunā angļu valodā no katedrāles. Un viņš uzrunā latviešu puišus. Latviešu zaldātus. Grēki pret mūsu tautu notiek...

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes pagājušas, Valdmaņa kungs.

G.Valdmanis.

Es lūdzu, sargāsim, cik mēs spējam, kas mums ir svēts.

Sēdes vadītājs.

Guntis Eniņš — otro reizi.

G.Eniņš

(DP, KDS, LZP). Es pateicos Panteļējeva kungam, kurš ir balsojis par manu priekšlikumu, un izsaku izbrīnu druscīt par "Latvijai" jeb "zīgeristiešu" balsojumu, kurā atturēšanās noraida. Bet tagad es zināmā mērā domāju, ka varbūt tiks piepildīti tie solījumi, ka par konkrētiem priekšlikumiem, kā te sacīja gan Ābiķa kungs, gan Leiškalna kungs, ka nāks mans 19., 23., 25.priekšlikums, ka par tiem balsos. Protams, tad es... (No zāles deputāts Bišers: "Ja jūs tā šķiedīsiet laiku, tad nepietiks nekad!") Es jau nešķiežu. Nāk jau citi runāt. Es absolūti viņus neaicinu. Es biju apmulsis, jo es domāju, Leiškalna kungs man solījās, ka balsos, bet te viņš bija laikam atturējies. Bet nu es gaidīšu, kad būs konkrētais priekšlikums. Kāds tad būs balsojums par šiem dabas likumiem.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Tā kā šeit terminos tiek minēta tikai viena no aizsargājamo objektu kategorijām, šis priekšlikums ir noraidāms. Bet, noklausoties debates un tās rūpīgi izvērtējot, man sāk likties, ka šo terminu skaidrojumu varētu papildināt ar vēl vienu terminu, diemžēl tas nav iesniegts. Un tam vajadzētu būt tādam. Tūrists — tas ir laupītājs un barbars, kam nav saistošs neviens Latvijas Republikā spēkā esošais likums. Un no šī viedokļa skatoties, ka viss tas tomēr mūsu likumdošanā ir regulēts, un aizsargājamos objektos nedrīkst celt ne hoteļus, ne moteļus, un nedrīkst ieiet bez dabas aizsardzības inspektora pavadonības, es tomēr aicinu šo priekšlikumu noraidīt un jau priekšlaikus izsaku atbalstu, personīgu atbalstu, nevis komisijas, Eniņa kunga 19.priekšlikumam, kas satur vispārīgas normas.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 20, atturas — 25. Nav pieņemts.

A.Seile.

6.priekšlikums — iesniedz deputāts Bunkšs. Termins "Kultūras tūrisms". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Seile.

Tālāk 7.priekšlikums — iesniedz deputāti Nagobads un Bunkšs, par rekreatīvo tūrismu, skaidro šo terminu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Seile

. 8.priekšlikums — deputāts Apalups ierosina izslēgt 4.punktu 1.pantā, komisija to nav atbalstījusi, saglabājot sporta tūrisma skaidrojumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo deputāta Apalupa priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile.

Tālāk 9.priekšlikums — iesniedz deputāts Eniņš, un ar savu priekšlikumu viņš aicina par tūrismu — šo jēdzienu skaidrot kā personas darbību, kura uzturas kā tūrists ne ilgāk kā pusgadu attiecīgajā teritorijā. Visos starptautiskajos nolīgumos ir pretruna ar šo Eniņa kunga iesniegumu, un tur visur ir lietots viens gads. Tādēļ arī komisija Eniņa kunga priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Seile.

Arī 10.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Eniņš, komisija šo pašu iepriekš minēto iemeslu dēļ nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Seile.

11.priekšlikums. Iesniedz deputāti Nagobads un deputāts Bunkšs. Tas ir Tūrisma aģentūras skaidrojums. Un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Seile.

Tālāk ir tikai redakcionāli precizēti priekšlikumi, kurus Saeimas literāti ir labojuši, tie nav mums jāapspriež, un pārejam pie 12.priekšlikuma, kuru iesniedz deputāts Nagobads. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, izsakot precizētā redakcijā kā atbildīgās komisijas 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 12. un 13.priekšlikumu. Līdz ar to 3.panta 1.punkta redakcijai. Pieņemts.

A.Seile.

14.priekšlikumu iesniedz deputāts Bunkšs. Komisija to daļēji ir atbalstījusi un iestrādājusi 3.panta 1.punktā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Esam vienojušies. Pieņemts.

A.Seile.

15.priekšlikums. Iesniedzis ir deputāts Bunkšs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Seile.

Arī 16.priekšlikumu iesniedzis ir deputāts Bunkšs. Komisija arī šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Seile.

17.priekšlikumu jums piedāvā atbildīgā komisija, nosakot, ka vajag piešķirt atvieglojumus pensionāriem, invalīdiem, jauniešu un bērnu tūrismam. Komisija lūdz jūs atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam, līdz ar to 7.punkta redakcija ir pieņemta.

A.Seile.

Tālāk 18.priekšlikumu iesniedz Nagobads un Bunkšs. Komisija ir ierosinājusi atbalstīt viņu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek svītrots otrā lasījuma redakcijas 3.panta 7.punkts. Pieņemts.

A.Seile.

Tālāk ir Eniņa kunga 19.priekšlikums, kurš jau vairākkārt tika šeit pieminēts, komisija to gan nav atbalstījusi, bet es gribētu izteikt savu personīgo viedokli.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu! Runās deputāte Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Es aicinu atbalstīt šo Eniņa kunga priekšlikumu, jo tas, nosakot tūrisma nozares uzdevumus, papildina šos uzdevumus ar vienu jomu, ka ir jānodrošina tūrisma harmoniska attīstība saskaņā ar dabas aizsardzību. Es personīgi ierosinu to atbalstīt un aicinu arī komisijas locekļus mainīt savu iepriekšējo lēmumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Deputāts Eniņš grib runāt. Lūdzu! Eniņa kungs vai gribat sabojāt deputātu vienprātīgu atbalstu?

G.Eniņš

(DP, KDS, LZP). Labi, tad es nerunāšu. Es domāju, ka esmu vienīgais deputāts vienīgā šādā momentā, kas tagad iet prom no tribīnes, ticēdams jums, cerēdams, ka jūs atbalstīsiet.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Eniņa kungs! Balsosim! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Eniņa 19.priekšlikumu — papildināt 3.pantu ar 10.punktu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 6. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

20.priekšlikums. Iesniedz deputāts Nagobads un deputāts Apalups. Komisija to daļēji ir atbalstījusi, izsakot nedaudz citā redakcijā kā savu 21.komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20.un 21.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Seile.

22.priekšlikums. Deputāts Tenis ierosina veikt starptautiskā tūrisma darbības licencēšanu, ko mēs jau esam noraidījuši otrajā lasījumā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Tā, godātie kolēģi, par 22.priekšlikumu vēlas runāt Māris Pūķis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu, Pūķa kungs!

M.Pūķis

(Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es vēlētos paust Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viedokli šajā jautājumā. Mēs uzskatām, ka licencēšana kā valsts regulēšanas instruments ir principāli jālieto pēc iespējas mazāk. Un jebkurā gadījumā, ja sāk licencēt, tad jāzina, kāpēc licencēšanu dara. Šķiet, ka šajā gadījumā ir runa par to, lai starptautiskā tūrisma firmas būtu pietiekošā Iekšlietu ministrijas kontrolē. Un nebūt nav runas par to, ka kaut kādu ekonomisku vai citu apsvērumu, vai tautas interešu kaut kādu aizstāvēšanas dēļ būtu jāveic šāda licencēšana. Ja mēs licencēsim jebkuru jautājumu, kur var rasties policijas vai cita uzraudzība, tad mums licencējamo nozaru skaits strauji pieaugs, un tas kavēs tautsaimniecības attīstību. Bet es gribētu pievērst uzmanību, ka šajā likumā ir iestrādātas precīzas normas, kas ļauj saņemt visu nepieciešamo informāciju par visām firmām, kas nodarbojas ar starptautisko tūrismu, proti, tālākajos pantos ir iestrādāta reģistrācija, ir iestrādāts reģistrācijas mehānisms, ko veic Tūrisma aģentūra, un šo reģistrācijas mehānismu var noteikt Ministru kabineta noteikumi. Tādā gadījumā jebkura firma, kas nodarbojas ar šo jomu, ir precīzā Iekšlietu ministrijas uzskaitē, un tai var piemērot likumus. Turpretī licences atņemšana kā instruments, ar kuru palīdzību pārtraukt firmas darbību, ir būtībā netiesisks un nav raksturīgs tiesiskai valstij. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns

(Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Man rāda tikai 3 minūtes, nupat jau 5, un es runāšu Iekšlietu ministrijas vārdā, lai gan interesanti iznāk, viena tauta, viena valsts, viena valdība, un divi parlamentārie sekretāri cīnās par pilnīgi pretējiem viedokļiem. Interesanti, bet tā ir demokrātija. Tādēļ ķersimies pie lietas.

Iekšlietu ministrijas pilnīgi visas institūcijas uzskata, ka šobrīd Latvijā, vismaz starptautiskā tūrisma darbība ir licencējama. Es domāju, ka pašreizējos apstākļos šo licencēšanu vairāk vai mazāk pastiprina notikumi, kas risinās mūsu lielajā kaimiņvalstī. Paldies Dievam, un tā būs mums... Kaut vai šī kaimiņvalsts pēdējā laikā ir bijusi ļoti nedraudzīga pret mums, bet mēs vēlam tai tikai labu un ceram, ka tur lietas sakārtosies, bet ne tikai Latvijas presē, bet arī no Latvijas Republikas augstām amatpersonām mēs esam dzirdējuši draudus par ekonomiskajiem bēgļiem Latvijas virzienā, un šeit es domāju, ka nelicencētas starptautiskā tūrisma firmas varētu būt diezgan ievērojams atbalsts šādai iebraukšanai uz palikšanu Latvijā, tā ir problēma. Tāpat mēs jau pagājušā sēdē runājām, pagājušoreiz, kad mēs izskatījām šo likumprojektu, es runāju par lietām, kuras šobrīd tiek veiktas starptautiskā tūrisma aizsegā. Tātad tā ir tirdzniecība ar vīzām bez nolūka doties tūrisma ceļojumā. Īpaši starptautiskā tūrisma aizsegā notiek lietas, par kurām mēs šodien runājām, skarot akcīzes nodokli tabakas precēm, kontrabandas ievešana valstī ir daudz grūtāk kontrolējama, ja ar to nodarbojas tūrisma pārvadājumu firmas, jo pret tūristiem visas valstis ir viesmīlīgas, tajā skaitā arī muitnieki un policisti, kurus es šobrīd pārstāvu. Arī Imigrācijas departaments Iekšlietu ministrijā iebilst pret to, ka mēs šobrīd atceļam starptautiskā tūrisma licencēšanu Latvijā. Tātad vesela virkne problēmu ir, kuras šobrīd nav atrisinātas. Mēs nevaram teikt, ka visās Eiropas Savienības valstīs, kas visumā iestājas tieši tāpat kā es pret licencēm, starptautiskais tūrisms vai tūrisms vispār netiek licencēts, tas tiek licencēts ļoti daudzās sakārtotās, stabilās un stiprās Eiropas valstīs, un šīs valstis lieliski saprot problēmas vai nelaimes, kas var slēpties aiz tik skaistām izkārtnēm kā starptautiskais tūrisms, kā tūrisms vispār.

Es nemaz negribu runāt arī par pagājušās sēdēs skarto tēmu, kas ir tā sauktā seksindustrija jeb sekstūrisms, kas ir mazāk kaitīgs virzienā uz turieni un daudz kaitīgāks virzienā uz Latviju, jo pieprasījums rada piedāvājumu un otrādi, tātad, ja tiek... Arī zviedri tikko ir atzīmējuši, ka Latvija jau sāk kļūt par bērnu prostitūcijas zemi un ka šī sekstūrisma aizsegā Latvijā tiek propagandēta prostitūcija, kurā tiek izmantoti bērni, tātad ne jau par beļģiem drīz, tā teikt, visa pasaule runās kā par pedofīlu zemi, bet runās par mūsu mīļo Latviju. Un šobrīd nekādā veidā nav iespējams vērsties. Jā, arī Lietuvā ir noteikta īpaša reģistrācija, bet Ministru kabinets tikai par šo tūrismu, sevišķi, kas skar starptautisko tūrisma jomu Lietuvā, ir izdevis 24 dažādus Kabineta noteikumus. Nedomājiet, ka tā ir vienkārši tāda problēmiņa — licencēsim vai īpaši reģistrēsim, licence ir atņemams jēdziens, licence ir likvidējams jēdziens, un licence ir veids, ar kuru mēs spēcīgi un pamatīgi varam kontrolēt to ekonomisko darbību vai pat noziedzību, kas slēpjas zem izkārtnes — tūrisms. Augsti godātie deputāti! Savas frakcijas, un ne kā deputāts, vārdā es aicinu jūs atbalstīt, bet Iekšlietu ministrijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt deputāta Teņa priekšlikumu ar nr.22 par 6.panta otro daļu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Indulis Emsis.

I.Emsis

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Šeit es gribētu iestāties par to pozīciju un atbalstīt tos deputātus, kas neatbalsta deputāta Teņa priekšlikumu par šī starptautiskā tūrisma darbības licencēšanu. Es piekrītu tam, ka šobrīd eksistē virkne problēmu valstī, kas nav atrisinātas, par ko Leiškalna kungs tikko mums stāstīja, bet es pilnīgi labi apzinos, ka ar šādu licencēšanas ieviešanu šīs problēmas nevar atrisināt. Nevar atrisināt, tas nav atrisināms ar birokrātisku jaunu licencēšanas institūciju ieviešanu. Tie faktiski ir tikai un vienīgi šķēršļi uzņēmēju darbībai ar formālu raksturu, jo šīs licences izsniedzēji nekādi nevar pārbaudīt, vai ir bijuši pie vainas tie cilvēki, kas iebrauc Latvijā vai izbrauc, to, vai šie cilvēki ir vai nav bijuši iesaistīti kaut kādos likumu pārkāpumos, jo par to firmas neko nezina. Tās nav nekādi saistītas ar šo cilvēku personību izzināšanu, tās nevar uzņemties atbildību par tiem klientiem, kurus šīs firmas ieved valstī vai izved no valsts. Kādā veidā šīs firmas var to zināt? Viņas to nevar zināt, un tāpēc viņas nevar kļūt atbildīgas par to, ko dara šie tūristi Latvijā. Tātad mehānisms ir izvēlēts neadekvāts, un pie atbildības ir jāsauc nevis tās tūrisma firmas, bet pie atbildības ir jāsauc tie cilvēki, kas likumu pārkāpumus izdara.

Līdz ar to faktiskais iemesls, kāpēc šie priekšlikumi ir, lai palielinātu ieņēmumus, licencēšanas ieņēmumus. Tas ir vienīgais, ko var panākt, tas ir, panākt jaunus ienākumus caur uzņēmējdarbības ierobežošanu. Visu pārējo, ko paredz šī licencēšana, izņemot šo naudu par licenci, var panākt arī, reģistrējot uzņēmumus, un mēs to piedāvājam. Reģistrēsim visas firmas, un, ja kāda no tām tiks atklāta, ka tā nodarbojas ar kaut ko nelegālu, tad attiecīgi caur šo reģistru pret šo firmu varēs vērsties, bet tādā gadījumā nebūs nepieciešams šiem uzņēmumiem iet šo licencēšanas procesu un pierādīt, ka viņi nav kamieļi, teiksim tā, jo tas nav iespējams un... Es gribu vēlreiz uzsvērt to, ka licencēšana ir pieļaujama civilicētās valstīs tikai tajos gadījumos, ja tiek apdraudēta vide, cilvēka dzīvība vai valsts drošība. Es nevaru iedomāties, ka tūrisma firma varētu apdraudēt šos jēdzienus un līdz ar to, ka tās būtu licencējamas, tādēļ es ierosinu neatbalstīt šo 22.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Ameriks.

A.Ameriks

(DPS). Godātie deputāti! Diemžēl Leiškalna kungs izgāja ārā, es neredzu viņu, bet tas ir ļoti interesanti, kā deputātam dubultojas personība. Te viņš runā kā parlamentārais sekretārs, te kā frakcijas deputāts, un vienīgais ko pēc šīs runas varēja teikt vēl — urā ierēdņu armijai, jo, ja mēs licencējam, tad cilvēkiem atkal, ierēdņiem parādās darbs. Atkal parādās jaunas darbavietas ierēdņiem. (No zāles: "Bet mums viņi jālikvidē!") Urā! Un tādā gadījumā es varu pateikt tikai vienu. Jebkuri ierobežojumi šodien uzņēmējdarbībai, kas neskar tās sfēras, par kurām jau runāja Emša kungs, ir uzskatāmi par uzņēmējdarbības ierobežošanu.

Godātie deputāti! Varu pateikt tikai vienu. Nekas šai gadījumā nepalīdzēs, vai būs 5 ierēdņi mazāk, bet mums mūsu tūrisma firmām ir jādod iespēja šeit strādāt, nevis ierēdņiem pēc subjektīviem vai objektīviem principiem regulēt, kas, kad un ko drīkst darīt. Es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu, un arī turpmāk ir iesniegti vēl papildinājumi pie 31., ja nemaldos, vai 32. priekšlikuma, kur Tautsaimniecības komisija arī iesniegusi tādu pašu priekšlikumu. Jebkuri šādi ierobežojumi bremzē uzņēmējdarbību.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Emša kungs un tagad arī Amerika kungs ļoti labi pateica, un es arī domāju, ka nevajag atbalstīt, jo praktiski iznāk tā, ka lobējam ārvalstu tūrisma firmas, un neaizmirsīsim, ka deficīts mums tūrismā aiziet uz ārzemēm 134 miljoni latu, un es aicinu neatbalstīt lobēšanu, un tas ierobežo arī uzņēmējdarbību, un šo Teņa kunga priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es aicinu visus pašķirt nākamo lappusi likumprojektā, un 10. lappusē atbildīgā komisija ierosina, ka Latvijas Tūrisma aģentūra reģistrē tūrisma uzņēmumus datu bāzes izveidē un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Un man ir šobrīd brīnums par Leiškalna kungu, jo viņš parasti aizstāv mazos uzņēmējus, bet šoreiz viņš aizstāv barotavu ierēdņiem, jo pilnīgi pareizi te iepriekšējie runātāji teica, ka nekas cits vairāk kā mazo uzņēmēju darbības apgrūtināšana šinī priekšlikumā nav. Mani vienīgi izbrīna, ka "Saimnieks", Demokrātiskā partija "Saimnieks", kura vārdos deklarē, ka aizstāv mazos uzņēmējus, bet tās pārstāvis piedāvā normu, kas absolūti apgrūtina mazajiem uzņēmējiem strādāt.

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols — kā deputāts vai kā parlamentārais sekretārs, pats pasakiet... kā deputāts. Lūdzu!

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es neatbalstu un aicinu arī visus deputātus neatbalstīt šo ierosinājumu, jo, pirmkārt, tas rada papildu birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai Latvijā. Otrkārt, tas rada pamatu korupcijai. Visa veida komisijas, padomes, vienalga, kā mēs tās sauksim, kas regulē uzņēmējdarbību uz licenču pamata, kur ierēdnim jāpieņem lēmums, vai izdot vai neizdot licenci uz kādu termiņu, tas viss ir lielisks pamats korupcijai. Balsojot pret šo priekšlikumu, mēs balsosim pret korupcijas tālākām iespējām tieši šajā biznesa segmentā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa.

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es tomēr esmu pretējos ieskatos. Un domāju, ka šis priekšlikums ir atbalstāms. Kāpēc? Šeit motivēja ar to, ka ārzemēs augsti civilizētas un stabilas kultūras valstis un tā tālāk, un tā tālāk neatzīst šo licencēšanu, apmierinoties tikai ar reģistrāciju. Šeit ir jāpiezīmē, ka mums Latvijā tūrisms ir jauna tautsaimniecības nozare, tikko aizsākās šī tautsaimniecības nozare un nav salīdzināma ar tām, kas ir Rietumu pasaulē, kur tās darbojas desmitiem un simtiem gadu.

Otrkārt. Tik bēdīga kriminogēnā situācija, kāda ir Latvijā, diez vai vēl kur citur atradīsies, ja mēs domājam Rietumu pasauli. Šeit runāja par to, ka licencēšana ir pieļaujama tur, kur ir apdraudēta vide. Nu, ja tūrisms neapdraud vidi, tad sakiet, kas tad vēl apdraud? Ja tūrisms neapdraud vidi... kur apgrozās simtiem tūkstošu un desmitiem tūkstošu cilvēku.

Viņi vistiešākā veidā apdraud vidi. Te ir tas sarunu priekšmets, par ko mēs runājām, iztirzājot Eniņa kunga priekšlikumus. Par to, ka uzņēmējdarbība tiek ierobežota. Tā nav liela uzņēmējdarbības ierobežošana. Turklāt runā par mazajiem uzņēmumiem. Kāpēc par mazajiem? Mums, es ceru, būs lielas tūrisma firmas. Un, kad runājam par to, ko sacīja Emša kungs, noliegdams šo priekšlikumu vērtību, tad es pateikšu, ka pat tādā gadījumā, ja viņa sacīto uzņemam kā simtprocentīgu taisnību, tad tā ir tikai jautājuma vienas puses apskatīšana. Viņš runāja par tiem tūristiem, kas iebrauc pie mums, ka mūsu tūrisma firmas nevar atbildēt, kas tie ir par putniem. Bet vēl ir jautājuma otra puse. Par tūristiem, kas izbrauc uz ārzemēm. Un, lūk, arī par tiem ir jādomā, un jādomā par šo firmu darbību. Nevar būt tā, kā te bija dažus mēnešus atpakaļ. Esošā tūrisma firma apsola nezin kādus tur zilus brīnumus, cilvēki aizbrauc, un viņiem nav kur palikt vispār. Arī par to ir jādomā. Un šai firmai ar licencēšanas palīdzību ir iespējas to darīt.

Vēl jo vairāk. Šai firmai, ja tā ir licencēta un atzīta, tai ir iespējas ar citām ārpus valsts, ārpus Latvijas esošām firmām attiecīgi saskaņot tos jautājumus par tūristiem, kas no turienes iebrauc. Es šeit neredzu nekādus ierobežojumus. Es redzu tikai to, ka tā ir jautājumu sakārtošana pašreizējā sociālekonomiskajā situācijā Latvijā. Un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Andris Rubins, Latvijas Atdzimšanas partija. Kolēģi, es neatbalstu šo priekšlikumu, jo es uzskatu, ka licencēt vajag tikai tādas nopietnas iestādes vai, teiksim, medicīnas iestādes, kur mēs operācijas izdarām vai tā tālāk... Mums ir jāsamazina birokrātiskais aparāts valstī. Un jāsamazina ir vismaz uz pusi. Un šis te paver iespējas atkal palielināt, un lai būtu tur kādi cilvēki, kas nodarbojas atkal ar kādu licenču izdošanu vai kaut ko. Mums vajag, lai attīstās firmas, lai var attīstīties daudzi mazi uzņēmumi un lai maksā nodokļus, un sakārtot nodokļu sistēmu, lai tā būtu reāla. Un es nedomāju, ka te tūrismam ir vajadzīgas kādas licences. Ja tādas firmas strādā, tās var strādāt, tām ir klienti, lai tās strādā un maksā nodokļus. Tāpēc es uzskatu, ka mums nevajadzētu atbalstīt, jo mūsu programmā, un visi, es domāju, piekritīs, ka ir jāsamazina birokrātiskais aparāts valstī par 50%. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile

(TB/LNNK) . Cienījamie deputāti, ļoti atbildīgs balsojums. Noklausoties debates, radās tāds iepaids, ka visiem liekas, ka licencēšana, tas ir kaut kas ārkārtīgi stingrs un regulēts process. Bet Vides aizsardzības ministrija savā izziņā un arī ierodoties mūsu komisijas sēdē izteica viedokli, ka pašreizējā licences izsniegšana ir bijusi ļoti subjektīvs process. Un šajā priekšlikumā, ja mēs to atbalstīsim, balsojot par, tādā gadījumā netiek pat prasīti speciāli Ministru kabineta noteikumi. Un, tā kā licencēšana faktiski ir uzņēmējdarbību ierobežojoša procedūra un parasti to pieļauj tikai tajās nozarēs, kur nav pieļaujama brīva konkurence vai ir bīstamība cilvēku dzīvībai, veselībai, videi vai valsts drošībai, nevajadzētu šo licencēšanu atbalstīt. Tā vietā ir komisijas atbalstīts 26. priekšlikums, kurš paredz Latvijas Tūrisma aģentūrai izveidot datu bāzi, reģistrēt un pie reģistrācijas izstrādāt stingri iesniegtu dokumentāciju, kuru apstiprinātu Ministru kabineta noteikumi. Tāpēc es aicinu noraidīt Teņa kunga priekšlikumu, lai neieviestu patvaļu šajā licencēšanas procesā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu 22.priekšlikumu — papildināt 6. panta 2. daļu ar 8. punktu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 41, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Es domāju, ka uz šo svēto noti arī šovakar varam beigt. Lūdzu reģistrācijas režīmu ar identifikācijas kartītēm. Nebojāsim sev vakaru ar kaut kādu vēl neprincipiālu apspriešanu...

Godātie kolēģi! 37 deputāti ir pieprasījuši 16.septembrī sasaukt ārkārtas sēdi ar šādu darba kārtību: par traģisko demogrāfisko situāciju Latvijā. Prezidijs ir nolēmis 16. septembrī šo ārkārtas sēdi sasaukt pulksten 17 vakarā.

Lūdzu, Rudzīša kungs, reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Aristids Jēkabs Lambergs, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Andris Tomašūns, Kārlis Leiškalns, Indulis Bērziņš, Ēriks Zunda, Leonards Tenis, Ziedonis Čevers, Ilmārs Bišers, Edgars Bāns, Oļegs Deņisovs, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Paulis Kļaviņš, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Tātad nākamā ārkārtas sēde 16. septembrī pulksten 17.00 un kārtējā sēde 17. septembrī pulksten 9.00. 10. septembra paziņoju par slēgtu. Paldies! Uz redzēšanos!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!