Frakciju viedokļi

Pēc 1998.gada 10.septembra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

E.Inkēns

(frakcija "Latvijas ceļš"): Neapšaubāmi šodien bija interesanta Saeimas diena un izskatītie likumprojekti. Kā parasti, beidzoties kārtējam Saeimas darba cēlienam, šajā gadījumā — 6.Saeimai, likumprojektu ir daudz un mums jāpaspēj tos visus izskatīt līdz galam, lai nākamajai Saeimai nepaliek daudz nepadarīta darba. Tomēr, neskatoties uz to, ka šodien daudz strādājam ar likumprojektiem, jāsaka, ka visvairāk žurnālisti interesējas nevis par tiem, bet gan par to, ko mēs domājam par situāciju Krievijā, un šajā sakarībā gribu dažus vārdus teikt par to, kā situācija Krievijā var ietekmēt Latviju un kas mainīsies līdz ar jaunajiem nozīmējamiem amatiem mūsu kaimiņvalstī.

Kā jūs zināt, šodien par jauno Krievijas premjera kandidātu nominēts bijušais ārlietu ministrs J.Primakova kungs, kurš pirms tam bija akadēmiķis un Krievijas drošības iestāžu vadītājs. Ko tas nozīmē? Pilnīgi skaidrs, ka J.Primakovs nav pietiekami kompetents ekonomisko problēmu risināšanā, bet pašreiz Krievijā katra diena, kad netiek risinātas ekonomiskās problēmas, iet arvien dziļāk ekonomiskā purvā vai slīkšņā — sauciet to, kā gribiet. Nedomāju, ka sevišķi patiesi ir apgalvojumi par iespējamo pilsoņu karu Krievijā, tomēr krīze tiešām ir nopietna. Acīmredzot J.Primakovs kā kompromisa figūra ir vajadzīgs tieši tāpēc, lai V.Černomirdins varētu tikt izziņots par vicepremjeru un turpinātu kārtot savu ekonomisko politiku tā, kā viņš to redz. Ko tas nozīmē mums? Katra diena, kas Krievijā turpina haosu, turpina sagādāt Latvijai zaudējumus — gan bankām, gan uzņēmējiem, tāpēc, ja arī kādam ir ļauns prieks par to, ka kaimiņiem iet slikti, tajā pašā laikā jādomā, ka tā ir runga ar diviem galiem, un otrs gals, pilnīgi droši, var trāpīt arī mums. Pašreizējā brīdī tiešas sekas Latvijas ekonomikai, ja skatām nacionālā kopprodukta pieaugumu, varbūt nav tik lielas, bet, ja krīze turpināsies, varam sagaidīt, ka šīs sekas būs lielākas. Līdz ar to — J.Primakova izraudzīšanās Krievijai tomēr ir gaisma tuneļa galā un varbūt arī mazs pluss mums. Uzreiz gan jāsaka — man liekas, ka arī te ir sava bīstamība. Ja J.Primakova kungs nevar būt spēcīgs runātājs jeb runas vīrs ekonomikas jautājumos, tad viņš ir spēcīgs politikas jautājumos, sevišķi ārpolitikā, kurā, kā mēs zinām, kad J.Primakovs bija ārlietu ministrs, ar Latviju attiecības neuzlabojās, bet pasliktinājās. Es ļoti negribētu, lai viņš izmantotu savas zināšanas, piemēram, Baltijas jautājumā, un varbūt tieši tāpēc, ka viņš nezina citas tēmas, atkal saasinātu attiecības ar Baltijas valstīm – kaut vai tāpēc, lai uzturētu savu prestižu, jo diemžēl ir zināmas pazīmes, piemēram, tas, ka Krievija pēc kāda laika atkal atcerējusies, ka arī Igaunijā kaut kas neesot kārtībā. Tas nozīmē, ka spiediena politika acīmredzot nemainīsies.

Otrs temats, par ko gribēju šodien runāt, ir par kādu pirmdienas notikumu, un nākamais runātājs, E.Jurkāna kungs, arī tajā piedalījās. Saeimas Eiropas lietu komisija pirmoreiz atstāja parlamenta telpas un devās izbraukumā uz Liepāju, kur bija jārisina divas problēmas, kas saistītas ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām. Proti, jautājums bija par "Liepājas metalurgu", kas gadu pēc privatizācijas, ja jūs atceraties — vēl pirms gada mēs runājām par to, ka šī rūpnīca jāslēdz parādu dēļ, spēja atdot valstij parādus, veiksmīgi attīstīties un uzstādīt jaunu tehniku, kas ir ļoti dārga. Līdz šim valsts "Liepājas metalurgam" deva skaidri redzamu atbalstu, uzliekot izvedmuitu metāllūžņiem, kas ir galvenais resurss. Tas nozīmē, ka šis uzņēmums vienkārši tika subsidēts, bet tas neatbilst pasaules praksei. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai "Liepājas metalurgs" attīstītos, tāpēc lūgsim vēl par gadu pagarināt uzņēmumam šo īpašo stāvokli, kaut gan zinām, ka tas nav pārāk normāli. Otrs jautājums bija par Liepājas speciālo ekonomisko zonu, kas ir galvenais motors Liepājas izaugsmei. Arī te mēs domājam, ka valdībai nevajadzētu steigties mainīt zonas statusu vai to pasliktināt. Kā parlaments uzskatām, ka valdībai jāapdomā savi soļi, pirms tā izdara kustības, kas var pasliktināt ekonomisko situāciju.

E.Jurkāns

(Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija): Esmu pārliecināts, ka šīsdienas Saeimas plenārsēdē un tās norisē būtiskākais jautājums bija parlamenta akceptētais lēmuma projekts "Par ārkārtas situāciju Latvijas laukos". Līdzīgi pārējiem kolēģiem deputātiem, arī es iepriekšējās nedēļās vairākos Latvijas pagastos pārliecinājos, ka situācija tiešām ir ārkārtēja. Diemžēl ar nožēlu jāsaka, ka neviens valdības pārstāvis nerunāja par zemkopības ministru, kas šodien nepiedalījās šī jautājuma apspriešanā, lai gan īstenībā diskusijai par šo jautājumu vajadzēja notikt Ministru kabinetā. Citādi iznāk, ka Saeimai jādomā gan par budžetu, gan par to, kas jāuzdod izpildīt Ministru kabinetam. Tas ir pilnīgi absurds! Paldies, ka deputāti ļoti aktīvi piedalījās šī jautājuma izskatīšanā un gandrīz vienbalsīgi nobalsoja par to, jo pret bija tikai viens deputāts, kura uzvārdu es ļoti gribētu zināt. Tātad — Saeima pieņēma būtisku lēmumu attiecībā uz situācijas stabilizāciju laukos, un pirmā problēma ir izvērtēt, cik lieli zaudējumi radušies lauku un zemnieku saimniecībām, uzņēmumiem ne tikai graudkopībā, bet arī visās pārējās nozarēs. Tas ir Zemkopības ministrijas uzdevums, un tuvākajā laikā — esmu par to pārliecināts — ministrija to arī realizēs. Turklāt arī Ministru kabinetam jāizvērtē, cik liela summa būtu nepieciešama, lai varētu izmaksāt kompensācijas lauku ražotājiem sakarā ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem — to Saeima uzdeva Ministru kabinetam.

Otrs jautājums, kas man šķiet būtisks un kuru valdība joprojām nav īstenojusi, ir robeža, lai Latvijā intervences pasākumu laiku netiktu ievesti ne tikai graudi un milti, bet arī pārējā lauksaimniecības produkcija, kuru mēs spējam un esam saražojuši šeit, Latvijā.

Bez tam Saeima ieteica Ministru kabinetam izskatīt iespējas un iesniegt Saeimā grozījumus šī gada budžetā, lai varētu izmaksāt šo kompensāciju naudu, kuras summas tiks precizētas, bet apmēram tās ir 3,5 — 4 miljoni latu.

Vēl būtisks jautājums, ko Saeima izskatīja, ir par zemnieku saimniecībām, kas tagad sēj ziemājus — gan rudzus, gan kviešus. Viņiem daļēji tas tiks kom-pensēts, lai zemnieki varētu saņemt apgrozāmos līdzekļus un turpināt pārējos lauku darbus. Es vēlreiz izsaku nožēlu, ka zemkopības ministrs nespēja un neatrada laiku piedalīties šajā plenārsēdē. Pirms pusotra gada tika pieņemts lauksaimniecības likums, kurā skaidri un stingri noteikts, ka valdībai jāizstrādā lauksaimniecības politika, tajā skaitā arī graudu politika, bet mēs redzam, ka valdība tikai septembrī sāka kaut ko risināt, pēc tam atkāpās no saviem lēmumiem, un tagad ar novēlošanos to spiesta darīt Saeima — pieņemt konsekventu lēmumu un, cerams, ka valdība to spēs realizēt. Tomēr gribu vēlreiz uzsvērt, ka šajā būtiskajā plenārsēdē nepiedalījās ne finansu ministrs, ne zemkopības ministrs.

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai"): Šodien no Saeimā skatītajiem jautājumiem vispirms gribu pieminēt lēmuma projektu par ārkārtas situāciju Latvijas laukos. Protams, Saeima savu attieksmi ir izteikusi, un labi, ka parlaments vismaz kaut kā mēģina izdarīt darbus, ko nav paveikusi valdība, bet domāju, ka paši zemnieki vērtēs, vai šis lēmums būs tas, kurš kaut ko reāli dos, vai kārtējo reizi bijusi tikai parunāšanās un reālu rezultātu nebūs. Laiks rādīs, bet cerēsim, ka kaut nedaudz, bet no mūsu darba būs arī kāds labums. Raksturojot kopējo situāciju Latvijas laukos, jāsaka, ka no valsts politikas viedokļa tā ir absurda, jo valstī faktiski nav realizēti konkrēti pasākumi, lai zemniekam nodrošinātu tādus saimniekošanas apstākļus, kas viņam ļautu plānot savu ražošanu un savā saimniecībā to attīstīt tādā veidā, lai viņš varētu vispirms izdzīvot, bet pēc tam arī dzīvot ar zināmu augšupejošu tendenci. Tas šobrīd diemžēl vēl nenotiek.

Vēl no Saeimas darba gribu ļoti īsi pieskarties jautājumam par īpašuma sākumdeklarēšanu, ko Saeima šodien nodeva komisijām. Tur varētu būt interesantas diskusijas, diemžēl vēlēšanas ir pārāk tuvu, lai šo likumprojektu varētu paspēt nopietni izstrādāt. Pieminēšu arī to, ka citā likumprojektā Saeima neatbalstīja Tautas kustības "Latvijai" priekšlikumu palielināt akcīzes nodokli cigaretēm. Domāju, ka tā bija lieta, ko mēs varējām izdarīt, jo, no vienas puses, tas ierobežotu smēķēšanu, un, no otras, — dotu iespēju nedaudz papildināt trūcīgos budžeta ieņēmumus, protams, ar nosacījumu, ja normāli strādā policija un tiek ieviesta kārtība.

Daudzi cilvēki šodien gan sev, gan citiem, arī man kā politiķim, uzdod jautājumus par politisko situāciju valstī. Es redzu, ka cilvēki meklē kritērijus, pēc kuriem veikt savu politisko izvēli vēlēšanās. Tautas kustība "Latvijai" sniedz skaidru atbildi, ka līdzās mūsu cilvēkiem tas ir arī mūsu paveiktais darbs Saeimā, tie ir vairāk nekā 2,5 tūkstoši iesniegto likumdošanas ierosinājumu, un, es domāju, ka cilvēki, kas sekojuši Saeimas darbam, labi zina, kāds ir mūsu darbs, un viņi var izdarīt arī šo vērtējumu.

Protams, vēlēšanām tuvojoties, ir spēki, kas mēģina aktualizēt referenduma jautājumu, bet es domāju, ka tas, kādu lēmumu sabiedrība pieņems, jā, tas ir būtisks, bet tas nebūs tas, kas izšķirošā veidā noteiks Latvijas likteni nākotnē. Daudz lielākā mērā Latvijas likteni izšķirs tas, kādi politiskie spēki noteiks valsts virzību nākamajos četros gados. Labas politikas rezultātā četros gados iespējams valsti nostādīt uz uzplaukuma ceļa, bet slikta politika var likt mūsu valstij spert vēl vienu plašu soli pretī bezdibenim. Valdība nevar radīt darba vietas, bet tā var ļaut cilvēkiem strādāt un tā efektīvi cīnīties pret korupciju, neļaujot tai pieņemties milzīgos apmēros. To visu iespējams izdarīt, un izvēle tagad būs jūsu rokās.

M.Lujāns

(Tautas saskaņas partijas frakcija): Mani kolēģi jau daudz stāstīja, arī nākamie noteikti pastāstīs par to, ko šodien parlaments paveicis, bet man gribas runāt par to, par ko jau runāja E.Jurkāna kungs.

Patīkami, ka "Saimnieka" pārstāvji beidzot aizbraukuši uz laukiem un sākuši domāt par to, kas tur notiek. Bet te jau vairs nav jādomā, te šausmās reizēm gandrīz jākliedz. Arī Tautas Saskaņas partija apmeklēja Jelgavu, Jēkabpili, Pļaviņas, arī pārējos reģionus. Mēs braucam un tiekamies, un aina ir vairāk nekā drausmīga. Šeit jārunā un jādomā par to, ka drīzumā ne tikai laukos būs jāizsludina ārkārtas situācija, bet arī visā valstī. Viena no problēmām — reģionālais bezdarbs. Ja Jelgavā lielākais darba devējs ir Jelgavas psihoneiroloģiskā slimnīca, tad tas ir kauns. Šajā pilsētā cukura fabrika strādā sezonas darbus, Jelgavas RAF ir montāžas brigāde, kas veic demontāžas darbus, arī citi lielākie uzņēmumi ir bankrotējuši, un cilvēki nezina, kur palikt un ko darīt. Truklāt te aizvien funkcionē pieraksta sistēma. Citos reģionos, piemēram, Tukumā, Olainē, Ogrē kaut kādi uzņēmumi funkcionē, no turienes var atbraukt darbā uz Rīgu, bet visumā tā ir nopietna problēma, nemaz jau nerunājot par to, ka reģionos ir masveida alkoholisms, cilvēkiem nav darba, un man daudzi tikšanās dalībnieki teica, ka pensionārs jau šajā situācijā ir pat laimes cilvēks, jo viņam vismaz maksā naudu, bet jaunajiem nemaksā neko. Tāpēc tā diena, kad ģimenēs saņem bērnu pabalstus, reizēm izvēršas par prieka dienu. Šī ir ļoti smaga problēma, tāpēc šai un arī nākamajai valdībai vajadzētu daudz nopietnāk pievērsties reģionu problēmām un beigt demokrātijas spēles. Ja aizbrauc un redz, ka vietējais pagastvecis nav spējīgs pārvaldīt, tad, iespējams, pašvaldību valsts ministram jābeidz demokrātija, jāatceļ šis pagastvecis, negaidot jaunas vēlēšanas un jārisina problēmas uz vietām. Arī A.Šķēles kunga solījumi par pieraksta sistēmas atcelšanu palikuši tikai deklaratīvā līmenī, un cilvēks savam depresīvajam reģionam ir piesaistīts kā dzimtcilvēks. Kamēr valsts nerisina darba vietu jautājumu, cilvēks nevar aizbraukt projām — tur, kur Latvijā parādījušās jaunas darba vietas — Liepājā vai kur citur. Viņš sēž un gaida kaut kādu pabalstu, tā lēni iznīkstot, jo arī mirstība slimību, alkoholisma un bezcerības dēļ ir milzīga. Tas ir skumji, un tā ir problēma šai un arī nākamajai valdībai, jo es neticu, ka šī valdība to spēs atrisināt.

Nevar piekrist arī E.Inkēna kunga optimismam par to, ka Krievijas situācija neskar Latviju — skar un jau šodien, jo man liekas, ka nevienam nav jāmelo — aizbrauciet uz Enguri, uz zvejnieku ciematiem — rūpnīcas ir apstājušās, un cilvēki tiek atlaisti no darba bezmaksas atvaļinājumos, jo noliktavas ir pilnas ar konserviem, kurus savā laikā realizēja uz Krieviju. Deklaratīvā līmenī palicis arī G.Krasta kunga paziņojums, ka būs finansiāla palīdzība, lai ekonomika varētu pārorientēties uz Rietumu tirgu. Cilvēki, kas tagad zaudējuši darbu, es nezinu, vai spēs to dabūt atpakaļ. Tāpat neesmu pārliecināts, ka Krievijas krīze tiks atrisināta vienas dienas laikā — tā būs daudzu mēnešu problēma. Tikai no mums ir atkarīgs, vai ļausim sagrūt pārstrādes rūpniecības nozarei, jo ir informācija, ka pat cienījamā A.Šķēles kunga uzņēmumi sākuši atsevišķu cilvēku atlaišanu no darba, jo arī lielie pārstrādes uzņēmumi zaudējuši savu tirgu Krievijā. Arī tā ir nopietna problēma, un tas atkal būs jautājums, par ko jūs lemsiet, tās būs nākamās valdības galvassāpes, jo tuvojas ziema, un līdztekus šim mezglam tā ir vēl papildu problēma. Jaunajai valdībai būs jāpieņem nepatīkami lēmumi, bet tas nepieciešams, lai varētu saglabāt normālu situāciju un Latvijā neatkārtotos tas haoss, kas pašlaik ir Krievijā.

I.Kreituse

(Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas frakcija): Es gan gribētu uzreiz teikt — nav jau vēl tik traki un nav jau tas velns tik melns, kā viņu mālē. Krievijas situācija Latvijā nevar atkārtoties, jo mums nav tādas vēsturiskās pieredzes un mēs savas valsts attīstībā esam aizgājuši daudz tālāk.

Es gribētu runāt par vairākiem jautājumiem. Pirmais bija mūsu frakcijas iesniegtais labojums Pilsonības likumā par naturalizācijas logu atcelšanu. Tātad jautājums, par ko Saeimā jau vairākums bija vienojušies, — ļaut iegūt pilsonību Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, nokārtojot latviešu valodas un vēstures eksāmenu un parakstoties par lojalitāti pret šo valsti. Savukārt tautas izlemšanai būtu atstāts jautājums par bērniem — dot viņiem pilsonību vai nedot. Mēs sakām viennozīmīgi — nevienam nevar dot Latvijas pilsonību, ja viņš nezina valsts valodu, valsts vēsturi un nav lojāls pret šo valsti. Bet mūsu ierosinājums tika noraidīts, jo partijām šodien, loģiski, svarīgāk ir aģitēt par sevi — tām neinteresē ne tie cilvēki, kas varētu iegūt pilsonību, ne arī pasaules viedoklis, jo visiem šķiet, ka referendumā viņi uzvarēs.

Vēlreiz gribu skaidri pateikt mūsu partiju apvienības viedokli — Darba partija, Kristīgi demokrātiskā savienība un Latvijas Zaļā partija saka viennozīmīgi — balsojiet par Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu. Tātad par to, lai neviens nesaņemtu Latvijas pilsonību bez valodas zināšanām. Uzskatu, ka tas ir svarīgs moments, lai gan K.Čerāna kungs teica, ka tas tā neesot. Bet vēl svarīgāks ir tas, lai mīļotie vēlētāji neuzķertos uz to, ko mana māte un vecmamma mācīja — nekad neko neņem kapos un nenes mājās, jo tas nav tavs. Un tāpēc man ir savādi, ka Latvijas cilvēki, arī tie, kas tic Dievam, pieņem šos kapu zemes maisiņus, jo iedomājieties paši, cik liela bedre palika vietā, kur izraka 150 kg zemes! Kādreiz vajag padomāt par to, un, man šķiet, ka tā jau vairāk ir kapu apgānīšana nekā kaut kāda svētas zemes dalīšana.

Otrkārt, par tabakas akcīzes nodokli. Bija interesanti klausīties, kā kungi, kas bija apsolījuši Latvijas izglītības darbiniekiem, ka viņi akcīzes nodokli no tabakas palielinās un pārdalīs par labu izglītībai, šodien zālē pēkšņi kļuva kaismīgi šī nodokļa noliedzēji. Kārtējo reizi gan Dz. Ābiķa kungs no Tautas partijas, gan K.Leiškalna kungs no "Latvijas ceļa" varonīgi cīnījās par to, lai Latvijā cigaretes būtu pēc iespējas lētākas un lai pēc iespējas vieglāk būtu tās dabūt un smēķēt. Un, lai gan K.Leiškalna kungs noliedza, ka "Latvijas ceļam" ir kāda ieinteresētība, kā frakcijas vadītāja esmu saņēmusi vēstuli, ko bija parakstījis šīs partijas biedrs un kurā bija teikts, ka akcīzes nodokli nevajag paaugstināt. Tāpēc gribu teikt: "Kungi, nevajag nopīpēt savu sirdsapziņu cigaretes dūmos!"

Un vēl maza piebilde pie tā, kas šodien notika un ko sprieda par lauksaimniecību. Loģiski, ka šo lēmumprojektu atbalstīja visi — arī tie, kas sirdī tam neticēja un negribēja atbalstīt. Bet šo lēmumprojektu vajadzēja realizēt valdībai jau krietni pirms tam, kad par to sāka spriest Saeima. Šodien es sēdēju un rēķināju: viena minūte — 300 lati. Ja saliktu kopā kvēlās deputātu runas, kurās viņi mēģināja pierādīt, cik ļoti viņi mīl zemniekus, saskaitītu un sareizinātu ar šiem 300 latiem, nez cik tonnas labības varētu nopirkt un cik zemnieki šodien varētu atviegloti uzelpot! No vienas puses, es apsveicu ar to, ka beidzot šis lēmumprojekts ir pieņemts, no otras puses — man ir mazliet skumji, jo tam vajadzēja darboties jau sen, nevis šodien te liet runas plūdus par to, cik ļoti mēs mīlam zemniekus. Zemniekiem nevajag mūsu mīlestību, zemniekiem vajag naudu un iespēju saimniekot.

J.Dobelis

(apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcija): Šodien bija ļoti patīkami redzēt, cik tomēr iedarbīgs ir tas, ka jau pirmajā plenārsēdē pēc pārtraukuma samazinājām debašu laiku no 15 minūtēm uz 5 pirmo reizi un no 5 minūtēm uz 2 minūtēm otro reizi. Kvēlie garrunātāji, kas ļoti mīlēja lasīt interesantas lekcijas par jebkuru tēmu, kļuvuši gausāki, jo viņiem vairs nav iespējas izteikties par visu un visiem. Līdz ar to varējām pieņemt vairākus svarīgus likumprojektus — tādus, kas skar mūsu valsts ekonomisko attīstību. Protams, bija un būs jautājumi, kur ir lobēšana un interesētās personas, kur vajag izrādīt savu slēpto vai atklāto mīlestību pret kādu jautājumu, lai jau mūsu pilsoņi redz, kurš ir tas labais. Tā ka būs arī tādi jautājumi, un šodien viens no tādiem, protams, bija par mūsu lauku stāvokli. Kurš tad nu šodien pateiks, ka viņš nemīl laukus? Bet es atceros, ka vēl astoņdesmitajos gados, kad te vēl bija okupācijas vara, jau runāja par lauku prioritāti, tāpēc man tie, kas visvairāk runā, ka viņiem ļoti gribas, lai lauki plauktu un zeltu, rada vismazāko uzticību.

Gribu atzīmēt, ka pēc mūsus apvienības ierosmes acīmredzot 28. septembrī būs ārkārtas plenārsēde, kurā mēs skatīsim Valsts valodas likumu — likumu, kura mums vēl nav, jo Latvijā darbojas tikai 1989. gadā pieņemtais Valodu likums.

Tātad ir ārkārtīgi svarīgi šo likumu pieņemt, jo bijuši daudzi šķēršļi, lai to traucētu, bet, pateicoties mūsu valdībā esošo frakciju atbalstam, ir kopīga vienošanās, ka būs šāda sēde.

Kārtējo reizi atkal bija jārunā par iespējamo attieksmi pret Pilsonības likumu un tā grozījumiem, un, kaut pavisam īsi, varējām izteikt arī savu viedokli. Taču gribētos teikt vienu — paldies Dievam, šajā tautas nobalsošanā ļoti būtisks ir tas, ka tie, kas vēlas, lai atceļ šos grozījumus, balso par. Tas ir labdabīgi, jo reizē šis balsojums "par" nozīmē balsot par latviešu valodu. Ceru, ka tautas vairākums to labi sapratīs, un sapratīs arī to, ka ar šo balsojumu "par" mēs aizstāvam sevi.

Gribētos vēl piezīmēt, ka nu jau pat ASV izteikušās, ka mūsu tautas nobalsošanas rezultāti tās neietekmēšot, neesot jau tik traki, bet ieteikt nu gan viņi mums iesaka vēl rūpīgi padomāt. Jebkurā gadījumā tas skaidri un gaiši parāda, ka pret to, ko pieņēmis pilsoņu vairākums, iebilst ir ārkārtīgi grūti.

Un vēl pavisam īsi par šo danci ap tā saucamo aizsardzības ministra T.Jundža atrašanos vai neatrašanos amatā. Protams, T.Jundža kunga diezgan ciniski izteiktie vārdi, ka karavīrs, tikko viņš ir ārpus kazarmām, vairs nav tas, par kuru būtu jāatbild viņa komandieriem, izklausījās ļoti nepatīkami. Plus vēl arī tas, ka Aizsardzības ministrija neizrāda īpašas aktivitātes, lai reaģētu uz tiešām drausmīgo notikumu Alūksnē. Tieši tas lika mums rūpīgi pārdomāt situāciju, jo Tālavs Jundzis ir ministrs un mums jādomā par to, ko darīt šādā gadījumā. Tāpēc esam nolēmuši rūpīgi uzklausīt visas frakcijas un saprast, kāda ir to attieksme. Bet pirmām kārtām pašam T.Jundzim jālemj par to, vai viņš uzskata, ka joprojām atbilst ieņemamajam amatam. Bet, protams, visu tālāko izšķirs Saeimas balsojums.

Noņemot visus šos jautājumus, kas prasītu garas runas, paldies Dievam, operatīvi un īsā laikā izdevās pieņemt ļoti daudz diezgan konstruktīvu projektu.

R.Dilba

(Latvijas Zemnieku savienības frakcija): Gribu pateikt, ka Ernestam Jurkānam bija apvainojoša runa, ka zemkopības ministrs A.Rāviņš nepiedalījās plenārsēdē. Viņš tajā piedalījās, bet, protams, nevarēja tam veltīt visu dienu, jo sākotnēji bija plānots, ka šos jautājumus izskatīs dienas pirmajā pusē. Ministrs vairākas stundas atradās plenārsēdē šeit, Saeimā, bet viņam jāpilda arī ministra pienākumi, kurus nav iespējams atlikt, tāpēc A.Rāviņam bija jādodas projām. Bet viņš zvanīja un, braucot mašīnā, cītīgi klausījās to, kas notiek plenārsēdē. Pārmetumi, kā vienmēr, tiek virzīti tiem, kas kaut ko dara, un šajā gadījumā tie tika adresēti arī Latvijas Zemnieku savienībai un, protams, Zemkopības ministrijai par to, ka lauksaimniecībā nekas netiek darīts. Taču visi šie jautājumi ir sākti risināt stipri sen. Ja jūs atceraties, Latvijas Zemnieku savienība jau pirmajā pusgadā budžeta maiņā ierosināja atrast līdzekļus lauksaimniecības stabilizācijai. Tātad 2,1 miljonu atvēlēt Labības tirdzniecības aģentūrai trīs mēnešu normas graudu iepirkšanai. Doma bija skaidra un gaiša — trīs mēnešu norma ir pietiekami daudz, lai tirdzniecības aģentūra varētu uzsākt graudus pirkt valsts rezervei, bet pēc tam, ja pārstrādātāji tirgū nepadodas, pielietot intervences pasākumus. Tas nozīmē, ka valsts varētu turpināt pirkt, bet jau par aizņēmumiem, kas, pēc mūsu ierosinājuma, būtu jādod Tirdzniecības aģentūrai.

Bet, kā redzat, sākoties gan politiķu, gan arī citu personu aktivitātei, šajā tirgū ar tādiem atsevišķiem lēmumiem var radīt neskaidrību arī tirgotājiem un ražotājiem — kas tad būs un kā nebūs.

Mēs jau pašā sākumā viennozīmīgi ietājāmies par to, ka par graudiem jāmaksā 74 lati tonnā. Uzskatu, ka arī par rudziem cena nedrīkst būt mazāka. Varētu arī piekrist 69 latiem par tonnu, kas sākotnēji bija mūsu ierosinājums, bet diemžēl tas netika pieņemts. Arī valdības sēdē, balsojot citu partiju valdības vīriem un ministriem, šādu lēmumu nepieņēma.

Ja runājam tālāk, tad tajā pašā reizē tika runāts arī par tirgus stabilizāciju. Mēs jau prognozējām, ka tirgus toreiz vairāku politisku iemeslu dēļ ar Krieviju būs nestabils un iespējams cenu kritums. Mēs pieprasījām 4 miljonus latu — tikpat, cik iznāk šodien. Zemkopības ministrija pašreiz ir aprēķinājusi visas izmaksas, arī tās, kas saistītas ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem. Visi šie aprēķini ir sagatavoti un iedoti politiķiem. Politiķi, saņemot tos no Zemkopības ministrijas, gāž pretī, ka nekas netiek darīts, lai situāciju uzlabotu. Taču ir izdarīts liels darbs, un tālāk jāizšķiras par finansēm, jo budžetā šie līdzekļi paredzēti arī pirmajā pusgadā, kad budžetu pārskatīja. Ja šie 4 miljoni būtu piešķirti, tad vismaz tirgus stabilizācija un cenu svārstības tiktu atrisinātas.

Tālāk par kompensāciju. Tieši Latvijas Zemnieku savienība iesniedza priekšlikumu par to, ka Ministru kabinetam jāizvērtē visi šie faktori un jāatrod līdzekļi vismaz daļējai kompensācijai sakarā ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, kas radījuši vislielākos zaudējumus tieši lauksaimniekiem un zemniekiem. Pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem, tie ir aptuveni 31 miljons latu. Tātad šie zaudējumi, kaut vai daļēji, valdībai tagad jāizvērtē un jāatrod līdzekļi to kompensācijai.

Vēl jautājums, kas ir ļoti svarīgs, un to es uzsvēru arī sēdes laikā, ir par robežsakārtošanu — lai mūsu tirgū neieplūstu citu valstu lauksaimniecības produkti. Šeit jāpieņem ārkārtas lēmumi — tas nozīmē, ka robeža jāaiztaisa pilnībā ciet, lai lauksaimniecības produkti no citām valstīm neiekļūtu mūsu valstī. Bet tas jāizlemj valdībai, jo šim jautājumam sēdē paredzēts atsevišķs punkts.

Bez tam gribu piebilst, ka šodien notika arī pensionāru organizēts pikets, kas tika virzīts uz dažādām sociālajām problēmām, kas ir mūsu valstī un skar pensionārus saistībā ar pensiju palielinājumu un pensiju indeksāciju. Latvijas Zemnieku savienības deputāti tikās ar pensionāriem — mēs uzaicinājām viņus uz frakciju, pārrunājām šīs problēmas un pieņēmām viņu prasības. Nākamtrešdien ir plānota īpaša frakcijas sēde tieši pensionāru problēmu risināšanai, uz kuru mēs uzaicināsim arī pensionāru pārstāvjus, lai varētu izrunāt visas problēmas un izskatīt, kādā veidā tās varētu risināt.

Saeimas preses dienests