• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Kultūras ministrija
Kultūras ministrija publicē:
  • rīkojumus par grozījumiem Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Objekts iegūst vai zaudē valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu pēc rīkojuma publicēšanas;
  • paziņojumus par ģerboņa reģistrāciju un ģerboņa aprakstu un attēlu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kultūras ministrijas 2021. gada 4. oktobra rīkojums Nr. 2.5-1-116 "Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 17.11.2021., Nr. 224 https://www.vestnesis.lv/op/2021/224.9

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts augu aizsardzības dienesta informācija

Par mēslošanas līdzekļu un substrātu reģistrāciju un reģistrācijas apliecību anulēšanu

Vēl šajā numurā

17.11.2021., Nr. 224

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Kultūras ministrija

Veids: rīkojums

Numurs: 2.5-1-116

Pieņemts: 04.10.2021.

OP numurs: 2021/224.9

2021/224.9
RĪKI

Kultūras ministrijas rīkojumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 2 Visi

Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5-1-116

Rīgā 2021. gada 4. oktobrī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa
noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums"
9.11. punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (turpmāk – Likums) 14. panta devīto daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr. 473) 9. punktu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvaldes) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Ilūkstes jezuītu klostera kompleksa un Sv.Ursulas baznīcas fragmentu Augšdaugavas novadā, Ilūkstē, Brīvības ielā 6, (turpmāk – Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473 3. punktu izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums (Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2020. gada 29. aprīļa sēde Nr. 04 – 6.6/08, 5. §) ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieks, saskaņā ar Likuma 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu, informēts par priekšlikumu ar Pārvaldes 2020. gada 28. maija vēstuli Nr. 08-09.2/2490. Objekta īpašnieks ar 2020. gada 30. jūnija vēstuli Nr. 496 piekritis kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai.

3. Saskaņā ar Likuma 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Likuma 14. panta ceturtā daļa nosaka – Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes pieminekli var iekļaut starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 14. panta ceturtajai daļai. Ilūkstes jezuītu klostera komplekss ir ļoti vērtīgs arhitektūras piemineklis, kas saistīts ar vienu no nozīmīgākajiem jezuītu centriem Kurzemes – Zemgales hercogistē 18. gadsimtā, tapis vienlaikus ar Viļņas baroka un rokoko stilistikā celto Sv.Ursulas baznīcu un ir viens no retajiem saglabātajiem agro jauno laiku klosteru kompleksiem Latvijā.

Jezuītu kolēģijas ēka (klosteris) celta pēc jezuītu arhitekta Jakoba Ruofa projekta, sākotnējā plānojuma struktūra lielākajā daļā ēkas ir saglabājusies, klostera gaiteņus un sedz augsti krusta velvju pārsegumi (apmestas ķieģeļu mūra velves), ar krusta velvēm pārsegtas arī visas dzīvojamās celles.

Sv.Ursulai veltītās jezuītu baznīcas celtniecību finansēja ar Josafata Zīberga (Josaphat Zyberg) atbalstu, dievnama sākotnējais projekts un pirmais būvperiods (1754-1758) saistīts ar Viļņas jezuīta Toma Žebrauska (Tomas Žebrauskas, Żebrowski) vārdu, bet pēc viņa nāves vēlākajā būvperiodā (1760-1769) baznīcas plānā tika ieviestas izmaiņas. Ilūkstes jezuītu baznīcas arhitektoniskais risinājums, telpiskā kompozīcija un interjera apdare veidoja vienu no izcilākajiem ansambļiem, kam nebija analogu Kurzemes hercogistes robežās.

Tādēļ baznīcas pamatu, kā arī klostera ēkas aizsardzība un izpēte ir īpaši būtiska, jo tās ir vienīgās liecības par kompleksu, kas saglabājušās līdz mūsdienām, to tālākā izpēte var sniegt nozīmīgus jaunus secinājumus kā arhitektūras, tā arheoloģiskā materiāla kontekstā.

Objekta saglabājamās vērtības:

Arhitektoniskās: celtņu telpiskais risinājums ainavā, plānojuma struktūra, plānojums, konstruktīvā sistēma, konstruktīvie elementi, velvēti pārsegumi, fasāžu arhitektūra, mākslinieciskie elementi fasādēs, ailu aizpildījumi, interjeru dekoratīvā apdare, apkures sistēmas elementi, žogi.

Arheoloģiskās: virszemes un pazemes konstrukcijas, to elementi, plānojuma struktūra, reljefs, kultūrslānis, apbedījumu struktūra, apbedījumu inventārs, arheoloģiskās senlietas.

5. Pamatojoties uz Likuma 14. panta devīto daļu un Noteikumu Nr. 473 9. punktu, kā arī uz iepriekš konstatēto, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr. 128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

9310

Valsts nozīmes

Arhitektūra
Arheoloģija

Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti

Augšdaugavas novads, Ilūkste, Brīvības iela 6

1749–1753

6. Kultūras pieminekļa sastāvs: būves ar kadastra apzīmējumiem 4407 003 0169 001, 4407 003 0169 002; daļa no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 4407 003 0169 (baznīcas pamati).

7. Atbilstoši Likuma 23. panta pirmajai daļai Objektam noteikta individuālā aizsardzības zona. Apstiprinātais individuālās aizsardzības zonas kartogrāfiskais materiāls ir šī rīkojuma pielikums.

8. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta pirmā daļa un ceturtā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

9. Rīkojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā (Atbrīvošanas aleja 88, Rēzekne, LV-4601).

Kultūras ministrs N. Puntulis

 

Pielikums
Kultūras ministrijas
04.10.2021. rīkojumam Nr. 2.5-1-116

Grafiskais plāns

Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti

Augšdaugavas novads, Ilūkste, Brīvības iela 6

Valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģiskais piemineklis

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!