VALSTS KONTROLES DOKUMENTI, ZIŅAS

Apstiprināts

Valsts kontroles padomē

1998.gada 29.jūlijā (protokols Nr.15)

Valsts kontrolieris R.Černajs

Latvijas Republikas Valsts kontrole

Atzinums

Par valsts budžeta izpildi 1997.gadā

Turpinājums.

Sākums "LV" nr. 261/264., 10.09.1998., nr. 265/266., 11.09.1998.

IV. Valsts pamatbudžeta izpilde

1. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļas izpilde

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļā lielākais īpatsvars bija nodokļu ieņēmumiem — 474 766 807 lati jeb 80,4% no kopējiem ieņēmumiem, bet, salīdzinot ar 1996.gadu, nodokļu īpatsvars kopējos valsts pamatbudžeta ieņēmumos ir samazinājies (1996.gadā — 88,6%). Palielinājies nenodokļu ieņēmumu īpatsvars — no 7,6% 1996.gadā līdz 10% 1997.gadā. To sekmēja ieņēmumu pieaugums no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas no 0,2% 1996.gadā līdz 4,1% 1997.gadā. Savukārt nodokļu ieņēmumos samazinājās pievienotās vērtības nodokļa īpatsvars — attiecīgi no 58,2% līdz 48,9%, muitas nodokļa — no 4,1% līdz 3,7% un pārējo nodokļu īpatsvars — no 0,3% līdz 0,1%. Nodokļu ieņēmumos, salīdzinot ar 1996.gadu, pieaudzis uzņēmumu ienākuma nodokļa īpatsvars no 12,4% līdz 13,3% un akcīzes nodokļa īpatsvars — no 13,2% līdz 14,1%.

Ievērojami pieaudzis budžeta iestāžu ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem īpatsvars — no 3,8% 1996.gadā līdz 9,6% 1997.gadā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu izpilde 1997.gadā parādīta 3.tabulā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļas izpilde

3.tabula (Ls)

Ieņēmumu avots 1996.gada 1997.gada 1997.gada Izpilde Īpatsvars % .

izpilde plāns izpilde % 1996.g. 1997.g.

(5/4) izpildē izpildē

Ieņēmumi kopā 459 492 730 574 804 368 590 385 979 102,7 100,0 100,0

Nodokļu ieņēmumi 407 006 100 453 906 292 474 766 807 104,6 88,6 80,4

Iedzīvotāju ienākuma

nodoklis 102 607 0,1

Uzņēmumu ienākuma

nodoklis 57 290 283 60 400 000 78 634 571 130,2 12,4 13,3

Peļņas nodoklis

Apgrozījuma nodoklis

Pievienotās vērtības

nodoklis 267 666 603 292 010 327 288 522 543 98,8 58,2 48,9

Akcīzes nodoklis 60 652 011 83 955 965 82 980 053 98,8 13,2 14,1

Nodokļi, nodevas un

maksājumi par

tiesībām lietot

atsevišķas preces 1 200 000 1 956 665 163,1

t.sk. valsts nodeva par

licenču izsniegšanu

atsevišķu uzņēmējdar-

bības veidu veikšanai 1 324 023 1 200 000 1 956 665 163,1 0,3 0,3

Muitas nodoklis 18 654 554 16 340 000 21 995 475 134,6 4,1 3,7

Pārējie nodokļi 1 316 019 — 677 500 0,3 0,1

Nenodokļu ieņēmumi 34 723 965 52 995 592 58 964 281 111,3 7,6 10,0

Latvijas Bankas

maksājumi 1 500 000 2 000 000 2 022 652 101,1 0,3 0,3

Maksājumi par valsts

kapitāla izmantošanu 6 047 775 5 417 392 7 341 105 135,5 1,3 1,2

Procentu maksājumi

par kredītiem 5 617 000 4 590 243 81,7 0,8

Iemaksas Eiropas

rekonstrukcijas un

attīstības bankas

kredītam 3 020 677 0,7

Iemaksas Pasaules bankas

rehabilitācijas kredīta

procentu nomaksai 1 437 454

Iemaksas Eiropas

rekonstrukcijas un

attīstības bankas kredīta

procentu nomaksai 1 425 279

Iemaksas Japānas EXIM

bankas kredīta procentu

nomaksai 552 747

Iemaksas lauksaimniecībai

izsniegtā Pasaules

bankas kredīta procentu

nomaksai 339 488 0,8

Satiksmes ministrijas

iemaksas saņemto kredītu

procentu nomaksai 123 362

Liepājas pašvaldības

iemaksas Pasaules

bankas kredīta procentu

nomaksai 37 198

Pašvaldību iemaksas par

Pasaules bankas kredītu

komunālajiem projektiem 22 800

Valsts nodevas un

maksājumi 7 888 806 7 960 000 11 368 791 142,8 1,7 1,9

Ieņēmumi no valsts

īpašuma iznomāšanas 317 747 200 000 539 312 269,7 0,1 0,1

Sodi un sankcijas 5 333 938 5 800 000 5 134 632 88,5 1,2 0,9

Pārējie nenodokļu

ieņēmumi 3 206 577 1 104 000 3 741 067 338,9 0,7 0,7

Ieņēmumi no valsts

nekustamā īpašuma

pārdošanas 681 386 24 897 200 24 226 479 97,3 0,2 4,1

—no tiem Valsts

privatizācijas fonda

iemaksas 21 527 200 21 400 105 99,4

t.sk. iemaksas no speciālā

Ekonomikas ministrijas

budžeta 1 000 090 21 527 200 21 400 105 99,4 0,2

—Citas iemaksas par

nekustamo īpašumu 3 370 000 2 826 374 83,9

t.sk. ieņēmumi no

Skrundas lokatora nomas

maksas 50% apmērā; 1 372 182 1 370 000 1 411 250 103,0 0,3

Valsts nekustamā īpašuma

aģentūras iemaksas no

valsts nekustamā

īpašuma pārdošanas 2 000 000 1 415 124 70,8

A/s "Banka Baltija"

iemaksas 404 763

A/s "Latvijas Tautas

banka" iemaksas 11 696 0,1

Budžeta iestāžu ieņēmumi

no maksas pakalpo-

jumiem un citiem

pašu ieņēmumiem 17 762 665 67 902 484 56 654 891 83,4 3,8 9,6

Budžeta ieņēmumu plāna izpildi, galvenokārt ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), ietekmē arvien pieaugošās PVN atmaksas, kas pārsvarā saistītas ar kokmateriālu eksportu.

Brīvo ekonomisko zonu izveide arī ir ietekmējusi nodokļu ieņēmumus. Nodokļu ieņēmumi Rīgas tirdzniecības brīvostā un Ventspils brīvostā, salīdzinot ar 1996.gadu, samazinājušies.

Ieņēmumu pieaugumu sekmējuši vairāki faktori — inflācijas % samazināšanās, akcīzes nodokļa likmes palielināšanās vairākām preču grupām, kā arī iekasēto nodokļu apjoma pieaugums. Nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar 1996.gadu, palielinājušies par 67 760 707 latiem, bez tam 36 954 961 lats no akcīzes nodokļa ieņēmumiem ieskaitīts speciālajos budžetos.

1.1.Pievienotās vērtības nodoklis

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi 1997.gada valsts pamatbudžetā paredzēti 292 010 327 latu apmērā, faktiski bija 288 522 543 lati jeb 98,8% no plānotā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi palielinājušies par 7,8%.

Pēc VID iesniegtajiem datiem, PVN nodokļa ieņēmumi bijuši 288 522,8 tūkst. latu (skatīt 7.tabulu 23.lapā) un tie sadalās šādi (tūkst. Ls):

— PVN no juridiskām un fiziskām personām — 76 921,1;

— apgrozījuma nodokļa maksājumi par iepriekšējiem gadiem — 4 872,6;

— uz valsts robežas iekasētais PVN no juridiskām un fiziskām personām — 206 729,1.

Lielākais īpatsvars PVN nodokļa maksājumos ir uz valsts robežas iekasētajam PVN — 71,7%. PVN ieņēmumu pieaugumu pozitīvi ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījuma cenu un importa apjoma pieaugums, kā arī šī nodokļa maksātāju skaita pieaugums.

1.2. Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 1997.gada valsts pamatbudžetā paredzēti 83 955 965 latu apmērā, faktiski bija 82 980 053 lati jeb 98,8% no plānotā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 36,8%. Bez tam, speciālajā veselības aprūpes budžetā ieskaitīti 3 991 304 lati, Valsts autoceļu fondā — 32 963 657 lati, kopsummā valsts speciālajā budžetā ieskaitīti akcīzes nodokļa ieņēmumi 36 954 961 lata apmērā. Tātad kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 1997.gadā valsts kopbudžetā bijuši 119 935 014 lati.

Akcīzes nodokļa pieaugums izskaidrojams ar to, ka, ievērojot Eiropas Savienības prasības, pakāpeniski tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes.

Akcīzes nodokļa ieņēmumus, tāpat kā PVN ieņēmumus, ietekmē līdzīgi makroekonomiskie faktori, t.i., iekšzemes pieprasījums, kā arī ar akcīzes nodokli apliekamo preču importa pieaugums.

Akcīzes nodokļa ieņēmumos 46,7% veidoja maksājumi par svinu nesaturošu benzīnu, tā aizstājējproduktiem un komponentiem, 30,7% veidoja maksājumi par pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu (4.tabula).

Akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūra

4.tabula

Maksājuma veids Summa Īpatsvars

(tūkst. Ls) %

Rektificētais etilspirts 66,6 0,05

äampanietis un visu veidu vīni 3 095,5 2,58

Pārējie alkoholiskie dzērieni, izņemot alu 36 782,5 30,67

Alus ar etilspirta saturu 5,5 tilpumprocentiem 94,0 0,08

Tabakas izstrādājumi 10 788,8 9,00

Zelts un citi dārgmetāli un to izstrādājumi ar briljantiem,

dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem 388,7 0,32

Vieglie automobiļi 2 399,0 2,00

Svinu nesaturošs benzīns, tā aizstājējprodukti un komponenti 55 995,8 46,69

Svinu saturošs benzīns, tā aizstājējprodukti un komponenti 36,7 0,03

Dīzeļdegviela, tās aizstājējprodukti un komponenti 9 882,1 8,24

Petroleja 405,3 0,34

Kopā 119 935,0 100,00

1.3. Muitas nodoklis

Muitas nodokļa ieņēmumi 1997.gada valsts pamatbudžetā bija paredzēti 16 340 000 latu apmērā, faktiski bija 21 995 475 lati jeb par 34,6% pārsniedza plānoto. Salīdzinot ar 1996.gadu, muitas nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 17,9%, ko sekmēja muitas iestāžu darba uzlabošanās.

Muitas nodokļa apjomu ietekmē Latvijas noslēgtie brīvās tirdzniecības līgumi, kā arī nodokļu atvieglojumi. Turklāt, ar 1997.gada 1.jūliju stājās spēkā "Muitas likums", saskaņā ar kuru atcelta ievedmuita vieglajiem automobiļiem un samazināta ievedmuita vairākām preču grupām (ziediem, margarīnam, augļu sulām u.c.).

1.4.Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 1997.gada valsts pamatbudžetā bija paredzēti 60 400 000 latu apmērā, faktiski bija 78 634 571 lats jeb par 30,2% pārsniedza plānoto. No 1996.gada uzņēmumu ienākuma nodoklis palielinājies par 37,3%.

Pēc VID iesniegtajiem datiem, uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi bijuši 78 634,8 tūkst. latu (7.tabula) un to veidoja (tūkst. Ls):

— ienākumi no uzņēmumiem — 76 882,3;

— peļņas nodokļa maksājumi par iepriekšējiem gadiem — 1 752,5.

1.5. Valsts nodevas

Valsts nodevas 1997.gadā veidoja valsts nodevas un maksājumi un valsts nodevas par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai. Kopā valsts nodevu ieņēmumi pārskata gadā bija plānoti 9 160 000 latu apmērā, faktiski bija 13 325 456 lati jeb par 45,5% pārsniedza plānoto.

Valsts nodeva par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai 1997.gada valsts pamatbudžeta ieņēmumos bija paredzēta 1 200 000 latu apmērā, faktiski bija 1 956 665 lati jeb par 63,1% pārsniedza plānoto.

Pārējās valsts nodevas un maksājumi pārskata gadā bija paredzēti 7 960 000 latu apmērā, faktiski bija 11 368 791 lats jeb par 42,8% pārsniedza plānoto.

1.6. Pārējie ieņēmumi

Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu 1997.gada valsts pamatbudžetā bija plānoti 5 417 392 latu apmērā, faktiski bija 7 341 105 lati, pārsniedzot plānoto par 35,5%.

Salīdzinot ar 1996.gadu, maksājumu apmērs palielinājies par 21,4%.

Ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas 1997.gada valsts pamatbudžetā bija paredzēti 200 000 latu apmērā, faktiski bija 539 312 lati jeb 2,7 reizes pārsniedza plānoto.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ienākumi palielinājušies par 69,7%.

Sodi un sankcijas, t.i., iemaksas no pārbaudēs atklātajām slēpto un samazināto ienākumu summām, pārskata gadā bija paredzētas 5 800 000 latu apmērā, faktiski bija 5 134 632 lati jeb 88,5% no plānotā.

Kopējie ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas 1997.gada valsts pamatbudžetā bija paredzēti 24 897 200 latu apmērā, faktiski bija 24 226 479 lati jeb 97,3% no plānotā, t.sk.:

— ieņēmumi no Skrundas RLS zemes nomas maksas:

Saskaņā ar līgumu "Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Vienošanās par Skrundas radiolokācijas stacijas tiesisko statusu tās pagaidu funkcionēšanas un demontāžas laikā" Krievijas puse par pagaidu lietošanā nodoto zemi maksā nomas maksu 5 milj. ASV dolāru gadā. Minētā summa tiek pārskaitīta divos maksājumos ik pusgadu. 1996.gada 16.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.23 "Skrundas radiolokācijas stacijas pagaidu nodotās zemes nomas maksas līdzekļu izlietojuma kārtība" nosaka, ka speciālajā budžetā ieskaitāmā daļa nedrīkst būt mazāka par 50% no saņemtās nomas maksas.

1997.gadā gan valsts pamatbudžetā, gan valsts speciālajā budžetā bija paredzēti ieņēmumi 1 370 000 latu apmērā katrā.

Faktiski valsts pamatbudžetā ieskaitīti 1 411 250 lati, kas par 3% pārsniedza plānoto. Arī valsts speciālajā budžetā ieskaitīti 1 411 250 lati;

— ieņēmumi no Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta 1997.gada valsts pamatbudžetā bija paredzēti 21 527 200 latu apmērā, faktiski bija 21 400 105 lati jeb 99,4% no plānotā;

— ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas bija paredzēti 2 000 000 latu apmērā, faktiski bija 1 415 124 jeb 70,8% no plānotā.

Latvijas Bankas peļņas atlikuma iemaksas 1997.gadā bija paredzētas 2 000 000 latu apmērā, faktiski bija 2 022 652 lati jeb par 1,1% vairāk.

Procentu maksājumi par kredītiem 1997.gada valsts pamatbudžetā bija paredzēti 5 617 000 latu apmērā, faktiski bija 4 590 243 lati jeb 81,7% no plānotā.

Pārējie nenodokļu ieņēmumi, t.i., ieņēmumi no kreditoru un deponentu parāda summām, kurām iestājies prasības noilgums, konvertējamās valūtas kursu izmaiņām, zemes ierīcības darbiem izlietoto budžeta līdzekļu atmaksas, obligātajam valsts darba dienestam pakļauto personu nopelnītie līdzekļi, ieņēmumi no dzīvokļu un komunālajiem pakalpojumiem, valsts mantas realizācijas ieņēmumi, nenodokļu un nodevu avansa maksājumi, kā arī citi ieņēmumi bija paredzēti 1 104 000 latu apmērā, faktiski bija 3 741 067 lati jeb 3,4 reizes pārsniedza plānoto.

1.7.Budžeta iestāžu ieņēmumi

no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem

Budžeta iestāžu ieņēmumus no maksas pakalpojumiem, kuri 1996.gadā tika ieskaitīti speciālajā budžetā, 1997.gadā ieskaitīja valsts pamatbudžetā maksājumu postenī — pašu ieņēmumi, tādēļ salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maksājumi palielinājušies par 38 892 226 latiem jeb 3,2 reizes (1996.gadā — 17 762 665 lati). Pašu ieņēmumi pārskata gadā bija paredzēti 67 902 484 latu apmērā, faktiski bija 56 654 891 lats jeb 83,4% no plānotā.

1.8.Maksājuma parādi valsts pamatbudžetam

Maksājumu parādu summa valsts pamatbudžetam, neskaitot maksājumus, kuru nomaksas termiņi pagarināti, pēc stāvokļa uz 1998.gada 1.janvāri bija 94 309,3 tūkst. latu un 31 018,0 tūkst. latu — parādu summa nodokļu maksātājiem, kuriem saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu, t.i., privatizējamiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuri tiek likvidēti, tiek pārtraukta pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas aprēķināšana likumdošanas aktos noteiktajos gadījumos (kopā 125 327,3 tūkst. latu).

1997.gadā parādu summa valsts pamatbudžetam palielinājās par 6 453,3 tūkst. latu jeb 5,4% (1996.gadā parāds bija 118 874,0 tūkst. latu).

5.tabula

Kopsavilkums par budžeta maksājumu parādiem

Latvijas Republikā uz 1998.gada 1.janvāri (tūkst. Ls)

Maksājuma nosaukums Parādu t.sk. .

summa Pamat- Pamat- Nokavē-

kopā parāds parāda juma

palielinājums nauda

Pievienotās vērtības nodoklis 22 484,1 17 096,0 1 800,6 3 587,5

bez tam apturētie (pēc 29.p.) 2 948,5 2 162,3 328,0 458,2

bez tam termiņa pagarinājumi 7 800,0 5 885,2 1 902,9 11,9

Apgrozījuma nodoklis 31 024,3 15 531,0 5 574,0 9 919,3

bez tam apturētie (pēc 29.p.) 11 078,8 5 035,1 2 171,2 3 872,5

bez tam termiņa pagarinājumi 2 644,5 1 177,6 1 260,8 206,1

Ienākuma nodoklis no uzņēmumiem 6 854,8 5 680,6 370,0 804,2

bez tam apturētie (pēc 29.p.) 256,9 189,4 27,6 39,9

bez tam termiņa pagarinājumi 499,2 459,8 29,2 10,2

Peļņas nodoklis 18 452,5 8 259,3 2 835,9 7 357,3

bez tam apturētie (pēc 29.p.) 12 584,3 5 751,6 2 389,4 4 443,3

bez tam termiņa pagarinājumi 2 863,8 1 074,1 1 466,5 323,2

Akcīzes nodoklis 14 812,5 8 597,0 2 383,2 3 832,3

bez tam apturētie (pēc 29.p.) 3 932,6 2 404,0 760,9 767,7

bez tam termiņa pagarinājumi 1 362,0 1 278,9 83,1 0,0

Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu 681,1 494,6 186,5 0,0

bez tam apturētie (pēc 29.p.) 216,9 149,9 67,0 0,0

bez tam termiņa pagarinājumi 291,6 171,3 120,3 0,0

Parādu summa valsts pamatbudžetam 94 309,3 55 658,5 13 150,2 25 500,6

bez tam apturētie (pēc 29.p.) 31 018,0 15 692,3 5 744,1 9 581,6

bez tam termiņa pagarinājumi 15 461,1 10 046,9 4 862,8 551,4

Parādu summa kopā 140 788,4 81 397,7 23 757,1 35 633,6

 

Tabulā nav ietvertas parādu summas, kuru maksāšanas termiņš pagarināts uz valsts robežas, ievedot preces Latvijas Republikā.

Pa nodokļu veidiem parāda summa valsts pamatbudžetam (neskaitot maksājumus, kuru nomaksas termiņš pagarināts) sadalās šādi (tūkst. latu):

— PVN un apgrozījuma nodoklis — 67 535,7;

— uzņēmumu ienākuma nodoklis un peļņas nodoklis — 38 148,5;

— akcīzes nodoklis — 18 745,1;

— maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu — 898,0.

6.tabula

Parādu summas valsts pamatbudžetam

sadalījumā pa atsevišķiem nodokļu veidiem (tūkst.Ls)

Nodokļa veids Parāds uz Starpība Parāds uz Starpība

01.01.96. 01.01.97. +,– % 01.01.97. 01.01.98. +, – %

Apgrozījuma

nodoklis +PVN 56 950,6 60 811,0 3 860,4 6,8 60 811,0 67 535,7 6 724,7 11,1

Akcīzes nodoklis 13 292,2 17 567,7 4 275,5 32,2 17 567,7 18 745,1 1 177,4 6,7

Peļņas nodoklis

+uzņēmumu ienā-

kuma nodoklis 36 042,8 39 531,1 3 488,3 9,7 39 531,1 38 148,5 –1 382,6 –3,5

Salīdzinot ar 1996.gadu, apgrozījuma un PVN parādu summa 1997.gadā ir palielinājusies par 6 724,7 tūkst. latu jeb 11,1%, akcīzes nodokļa parādu summa ir palielinājusies par 1 177,4 tūkst. latu jeb 6,7%, savukārt peļņas nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa summa samazinājusies par 1 382,6 tūkst. latu jeb 3,5%.

Valsts pamatbudžeta parādu summas lielāko daļu veido pamatparāds — 71 350,8 tūkst. latu jeb 56,9 %, pamatparāda palielinājums — 18 894,3 tūkst. latu jeb 15,1%, bet nokavējuma nauda — 35 082,2 tūkst. latu jeb 28,0%.

No nepiedzenamo summu kopuma lielāko daļu veido likvidējamo, privatizējamo un maksātnespējīgo uzņēmumu nodokļu parādi.

Viens no parādu palielinājuma iemesliem ir Valsts ieņēmumu dienesta audita rezultātā papildu aprēķinātie, bet budžetā neiekasētie ieņēmumi, kuri 1997.gadā palielinājuši kopējo parādu summu par 18 353,3 tūkst. latu. Šādu situāciju bieži rada arī tādi gadījumi, kuros likums piedziņu atļauj, bet faktiski tā nav iespējama — parādnieks nav atrodams un tam nav mantas, vai arī manta ir nelikvīda un to nav iespējams realizēt.

Likumā paredzētajā kārtībā maksātājiem piešķirti nodokļu maksāšanas termiņa pagarinājumi par 15 461,1 tūkst. latu (5.tabula), kā arī 1 803,9 tūkst. latu nodokļiem, kas maksājami uz muitas robežas, ievedot preces Latvijā.

Pa nodokļu veidiem nomaksas termiņu pagarinājumi saskaņoti (tūkst. latu):

— PVN un apgrozījuma nodoklim par 11 011,7;

— uzņēmumu ienākuma un peļņas nodoklim par 3 363,0;

— akcīzes nodoklim par 2 598,7;

— maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu par 291,6.

Galvenie parādu rašanās iemesli joprojām ir:

— grūtības gatavās produkcijas realizācijā;

— pašu apgrozāmo līdzekļu trūkums un ražošanai nevajadzīgo materiālu uzkrājumi;

— 1995.gada banku krīze;

— bezcerīgie parādi.

Nodokļu parādnieki valsts pamatbudžetam, kuru parādu summas pārsniedz 1 miljonu latu, ir 19 uzņēmumi, un to kopējā parādu summa ir 48 787,0 tūkst. latu jeb 34,2% no kopējās parādu summas.