Latvija savā stabilas izaugsmes stadijā

Pašreizējā ekonomiskā situācija pasaulē diemžēl izgaisina cerības, ka XXI gadsimtu mēs varēsim sagaidīt, pašapmierināti un mierīgi vērojot ekonomikas augšupeju.

Finansu krīze Dienvidaustrumāzijā un tagad Krievijā ir pārbaudījums Austrumeiropas valstu reformām — cik stipri ir jaunās ekonomiskās sistēmas pamati, pārejas valstu monetārā un valūtas stabilitāte.

Latvijas ekonomika pasaules finansu vētras sagaida izaugsmes fāzē ar stabilu monetāro sistēmu, stabilu valūtu un sabalansētu budžetu.

Izaugsmes process Latvijas tautsaimniecībā, kas vērojams pēdējos gados, liecina, ka reformu laikā izveidotie tirgus saimniecības pamati ir stabils atspēriena punkts mūsu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai.

Iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā palielinājās par 6,5 procentiem, šī gada pirmajā pusgadā tā pieaugums bija vēl lielāks, pēc ekspertu vērtējuma tas pārsniedza 7 procentus.

Izaugsme bija vērojama visos tautsaimniecības sektoros, rūpniecības ražošanas apjoms salīdzinājumā ar attiecīgo pagājušā gada periodu palielinājās pat par 12 procentiem.

Vēl iespaidīgāka ir Latvijas ekonomiskā izaugsme, ja to novērtējam ar tādu rādītāju kā kopprodukta pieaugums uz vienu iedzīvotāju, izteikts ASV dolāros.

Stabils nacionālās valūtas apmaiņas kurss un ekonomiskās aktivitātes kāpums ir ļāvis šo rādītāju kopš 1992.gada palielināt četras reizes (no 561 uz 2238 ASV dolāriem).

Protams, arī tagad tas vēl atpaliek no rietumvalstu līmeņa. Taču šī izaugsme raksturo tempu, ar kādu Latvijas ekonomika iekļaujas pasaules tirgus sistēmā un tuvojas attīstīto tirgus valstu līmenim.

Latvijas ekonomikas pašreizējās attīstības pamatā ir iepriekšējos gados veiktie strukturālie pasākumi un valsts institūciju koordinēta rīcība ekonomiskās politikas īstenošanā.

Tuvāk raksturojot Latvijas ekonomisko attīstību, es gribētu izdalīt trīs faktorus — strukturālo, monetārās un fiskālās stabilitātes, kā arī sociālo.

Privatizācija Latvijas ražošanas sektorā ir pabeigta. Rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības un finansu sektorā privātā sektora īpatsvars pārsniedz deviņas desmitdaļas. Izveidoti priekšnoteikumi ražošanas izaugsmei uz privātīpašuma un privātās iniciatīvas pamata.

Mūsu mērķis jau kopš reformu sākuma ir bijis radīt vienlīdzīgus, labvēlīgus apstākļus vietējā un ārvalstu biznesa darbībai Latvijā. Tas lielā mērā ir arī izdevies.

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas ekonomikā pārsniedz 1,3 miljardus ASV dolāru.

Latvijā izveidota naudas, kapitāla un vērtspapīru tirgus infrastruktūra. Par ārvalstu investoru uzticību šiem tirgiem liecina fakts, ka kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā pārsniedz 3,7 miljardus ASV dolāru. Un tās nav samazinājušās arī pēdējos mēnešus. Gluži pretēji, banku statistika liecina, ka atsevišķās Latvijas bankās vērojams naudas pieplūdums no ārvalstīm, arī no Austrumiem. Tā pamatā ir reputācija, ko Latvija jau kopš reformu sākuma ieguvusi ar savu liberālo un stabilo finansu un valūtas sistēmu.

Ekonomiskās stabilitātes pasākumus ar starptautisko finansu institūciju palīdzību Latvija sāka īstenot jau 1992.gadā, tūlīt pēc preču un naudas tirgus liberalizācijas uzsākšanas.

Jau pāris mēnešu laikā Latvijā tika apturēta hiperinflācija. No 952% 1992. gadā tā samazinājās līdz 109 procentiem 1993.gadā un turpmākajos gados — līdz vienam no zemākajiem līmeņiem Austrumeiropā.

Pašlaik patēriņa cenu pieaugums Latvijā jau kļūst samērojams pat ar atsevišķu Eiropas Savienības (ES) valstu līmeni. Piemēram, šī gada augustā 12 mēnešu inflācija Latvijā bija 3,7 procenti.