no 1.lpp.

1996.gadā valdība uzsāka īstenot bezdeficīta budžeta politiku, sastādot pirmo bezdeficīta budžetu 1997.gadam. Tas tika sekmīgi izpildīts ar 6,5 procentu pārpalikumu (no pamatbudžeta apjoma).

Nav problēmu arī ar šī gada budžeta izpildi. Pirmo pusgadu mēs noslēdzām ar 11 procentu pārpalikumu. Pašlaik valdības institūcijās ir sagatavots budžeta projekts 1999.gadam, kas būs jau trešais bezdeficīta budžeta gads. Tajā pirmoreiz ir skaidri iezīmētas valdības izdevumu prioritātes — aizsardzība, izglītība un infrastruktūras, īpaši transporta infrastruktūras attīstība.

Nodokļu sistēmas sakārtošana, to iekasēšanas uzlabošana un izaugsme ekonomikā dod iespēju pakāpeniski uzlabot iedzīvotāju materiālās labklājības līmeni.

Sociālās drošības tīkls ir arī nepieciešamais priekšnoteikums, lai sabiedrībā neizveidotos pārmērīga sociālā spriedze, kas varētu apdraudēt ekonomisko pārkārtojumu norisi.

Visvairāk labklājības līmeņa pieaugumu Latvijā pašlaik izjūt pensionāri, kuru reālie ienākumi pēdējā gada laikā ir palielinājušies par 14 procentiem. Tas panākts nevis ar voluntāriem lēmumiem, bet pamatojoties uz veiksmīgu jaunās pensiju sistēmas un sociālo maksājumu sistēmas darbību. Tādēļ, es ceru, tas ir tikai iesākums būtiskam pensionāru dzīves līmeņa uzlabojumam jau tuvākajos gados.

Valdība savu uzdevumu sociālajā jomā saskata indivīda iespēju paplašināšanā ekonomikas jomā un izglītības sistēmas uzlabošanā un reformēšanā. Pakāpeniski jāpilnveido arī nodokļu sistēma, lai tā veicinātu uzkrājumus un personisko atbildību par vecumdienām. Šie pasākumi palīdzēs izveidot Latvijā plašu un stipru vidusslāni — sociālās stabilitātes pamatu.

Izvērtējot ekonomisko reformu gaitu Latvijā, pašreizējo ekonomisko un sociālo situāciju, kā arī tos pasākumus, kas mums vēl būs jāveic tuvākajos gados, varam uzskatīt, ka pamatuzdevumi Latvijas ekonomikas pārejai uz tirgus saimniecību ir izpildīti.

Latvijā ir izveidota uz tirgus principiem balstīta ekonomiskā sistēma, kas ir atvērta un liberāla, kas atrodas integrācijas procesā Eiropas Savienībā.

Veidojoties jauniem, privātiem uzņēmumiem, privatizējot valsts uzņēmumus un ienākot ārvalstu kapitālam, reformu gaitā panākta privātā īpašuma dominante īpašuma struktūrā.

Valsts pārvaldes institūcijas vairs nenodarbojas ar ekonomikas administratīvo vadīšanu, var teikt, ka tām vairs nav pat iespēju, nav instrumentu īstenot ekonomikas administratīvo vadību.

Latvijā izveidota un tiek pilnveidota tirgus ekonomikas infrastruktūra — komercbanku sistēma, vērtspapīru, naudas un darba tirgus.

Latvija īsteno liberālu un atvērtu ārējo ekonomisko politiku, jāatzīmē, ka šajā gadā Latvija tiks uzņemta Pasaules tirdzniecības organizācijā, jo ir izpildīti visi iestāšanās nosacījumi.

Turpmāko gadu Latvijas ekonomiskā un sociālā attīstība notiks jau pilnībā tirgus saimniecības ietvaros, attīstot tirgus infrastruktūru, reformējot valsts pārvaldes sektoru un izglītības jomu, turpinot reformas veselības aizsardzībā un, es ceru, jau vistuvākajā laikā liberalizējot infrastruktūras uzņēmumus.

Šie pasākumi vairs nav tik daudz saistīti ar sistēmas maiņu, ar tirgus sistēmas izveidi, cik ar tās pilnveidošanu, ar ekonomiskās attīstības līmeņa palielināšanu.

Arī starptautiskās finansu un ekonomiskās organizācijas, piemēram, Starptautiskais valūtas fonds, arī Pasaules banka, pēdējā laikā arvien pozitīvāk vērtē Latvijas panākumus gan makroekonomikas līmenī, gan arī sasniegumus atsevišķās jomās, piemēram, banku sektora uzraudzībā, veselības aizsardzības un pensiju reformā.

Latvijas kā "small and open economy" attīstības gaita lielā mērā ir atkarīga no mūsu vietas ārējā tirgū, no situācijas, kāda valda šajā tirgū.

Pašlaik mūsu kaimiņos — Krievijā — nestabilitāte un neskaidrība par šīs valsts ekonomisko un politisko nākotni ir sasniegusi neprognozējamus apmērus. Šie procesi neapšaubāmi ietekmēs arī mūsu valsts rūpniecības nozaru, transporta un banku sektora attīstību. Tāpat kā daudzas Rietumeiropas un ASV bankas, arī atsevišķas Latvijas bankas cietīs zināmus zaudējumus Krievijas finansu krīzes rezultātā.

Pašlaik šīs krīzes ietekmē Latvijā par maksātnespējīgu kļuva viena banka, kas pārlieku bija orientējusies uz darbību Krievijas finansu tirgū. Taču jāatzīmē, ka tās aktīvi ir tikai 3 procenti no kopējiem Latvijas banku sektora aktīviem. Mūsu centrālā banka reālus draudus Latvijas banku sistēmai šajā situācijā nesaskata. Latvijas banku sistēma turpinās darboties, pastāvot stingriem uzraudzības kritērijiem, kas mums ir vieni no stingrākajiem Austrumeiropā. Latvijai ir 1995.gada banku krīzes rūgtā pieredze, kad dažu komercbanku bankrota rezultātā tika zaudēti ap 40% no kopējiem banku aktīviem. Tādēļ banku sistēmas drošumam pēdējos gados tiek pievērsta īpaša uzmanība.

Arī Latvijas, tāpat kā citu valstu, eksports uz Krieviju pašlaik ir apstājies. Latvijā tas visvairāk skar pārtikas, zivju un mašīnbūves rūpniecības nozares, kuru realizācijas apjomā Krievijas īpatsvars ir no 8 līdz 35%.

Krievijas krīzes ietekmē var samazināties šo nozaru attīstības tempi, tā var radīt ražošanas apturēšanu atsevišķos uzņēmumos vai pat to bankrotu. Mēs skatām dažādus variantus, kā palīdzēt šiem uzņēmumiem modernizēties, uzlabot ražošanas procesa kvalitāti, kas ir galvenais priekšnoteikums to pārorientācijai uz Rietumu tirgiem.

Taču jāatzīmē, ka Krievijas īpatsvars pēdējos gados Latvijas eksportā samazinājās jau labu laiku pirms redzamām krīzes pazīmēm Krievijā. Tas notika strukturālo faktoru ietekmē, Latvijas rūpniecībai pārorientējoties uz stabilāko un perspektīvāko Eiropas Savienības valstu un citiem tirgiem.

Ja 1993.gadā Krievijas īpatsvars Latvijas eksportā bija 29%, tad šī gada pirmajā pusgadā tas bija samazinājies līdz 16 procentiem. ES īpatsvars Latvijas eksportā šajā pašā laika posmā palielinājās no 32 līdz 53 procentiem.

Samazinājies arī Krievijas importa īpatsvars, līdz ar to pašlaik šīs valsts īpatsvars Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumā ir sarucis līdz 14 procentiem. Krievija vairs nav Latvijas lielākā tirdzniecības partnere, to apsteidz Vācija.

Krīze Krievijā liks mums straujāk veikt rūpniecības nozaru restrukturizāciju. Latvijas rūpniecības dinamiskākās nozares, kā, piemēram, mežrūpniecība, tekstilrūpniecība, jau pašlaik ir pilnībā vai lielā mērā orientētas uz Rietumu tirgu.

Ir jācenšas saglabāt tirgus daļu Krievijā, bet stabilitātes dēļ mums noteikti jāpastiprina Rietumu orientācija arī pārējām nozarēm.

Transporta pakalpojumiem, kas mūsu ekonomikas nozaru struktūrā ieņem lielu īpatsvaru, Krievijas krīzes ietekmē var izveidoties pat labvēlīgāki attīstības nosacījumi, jo Krievijas rubļa devalvācija un nepieciešamība pēc ārvalstu valūtas var sekmēt eksportu no šīs valsts. Savukārt investīciju resursu trūkums jaunu projektu īstenošanai liks Krievijai intensīvāk izmantot esošos transporta koridorus, piemēram, naftas tranzīta koridoru caur Latviju.

Arī Latvijas preču eksporta iespējas Krievijas tirgū jau tuvākajā nākotnē var uzlaboties. Pirmkārt, Latvijas ražojumu zemāko cenu dēļ. Otrkārt, Latvijas uzņēmēji labāk nekā Rietumu partneri izprot tās tirdzniecības norēķinu sistēmas specifiku — barterdarījumus utt., kas tuvākajā laikā Krievijā atkal atgūs lielāku lomu.

Tomēr vēlreiz gribu atgādināt, ka uz šādām tirdzniecības attiecībām savas rūpniecības attīstību nebalstīsim. Mūsu saimniecības pamatmērķis ir un būs kvalitatīvas produkcijas ražošana stabiliem maksātspējīgiem tirgiem.

Nozīmīga loma šajā pārorientācijas procesā un it īpaši pašreizējā posmā ir arī rietumvalstu tehniskajai palīdzībai. Es šeit gribētu minēt Zviedrijas valdības atbalsta fondu 1 miljarda Zviedrijas kronu apmērā mazā un vidējā biznesa attīstībai Baltijas jūras austrumu krastā, kas tika sniegta Baltijas jūras valstu padomes iniciatīvas ietvaros. Es ceru, ka šai iniciatīvai varētu pievienoties arī citas valstis.

Ārējā ekonomiskā telpa nav tikai ģeogrāfisks jēdziens. Atšķirībā no ģeogrāfiskās telpas ekonomisko telpu mēs lielā mērā varam veidot paši, pastiprinot kontaktus un integrējoties tajās valstu grupās, kuras uzskatām par stratēģiski perspektīvākajām.

Latvijas ārējās ekonomiskās politikas pamatmērķis ir integrācija Eiropas Savienībā, sakaru aktivizēšana ar Rietumeiropas attīstītākajām tirgus ekonomikām un ASV.

ASV un Baltijas hartas ietvaros šogad aktivizējusies Latvijas sadarbība ar ASV ekonomikas un arī drošības jomā.

Neapšaubāmi būtisku vietu mūsu nākotnes Eiropas redzējumā ieņem arī Baltijas un Ziemeļeiropas valstu reģions, to sadarbība un integrācija.

Ziemeļvalstis gan ekonomiski, gan politiski, gan izglītības un kultūras jomā asociējas ar stabilitāti. Stabilitāti, kas patlaban ir tik nepieciešama mūsu valstij un mūsu Baltijas kaimiņiem.

Baltijas valstis ir izveidojušas savas politiskās sistēmas un tirgus ekonomikas pamatus un ir pietiekami stipras, lai izturētu šos ārējās vides satricinājumus.

Tomēr neapšaubāmi Eiropas integrācijas procesu aktivizācija un sadarbības paplašināšana ar Rietumeiropas valstīm mūsu stabilitāti un attīstības perspektīvas nostiprinātu.

Uzskatu, ka plašāk jāizmanto Ziemeļvalstu un Baltijas valstu savstarpējās tirdzniecības un vienotas ekonomiskās telpas izveides iespējas. Pašlaik Baltijas un Ziemeļvalstu īpatsvars Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumā ir viena trešdaļa. To iespējams palielināt, paplašinot mūsu sadarbības jomas un savstarpējās tirdzniecības sortimentu.

Izmantojot gadījumu, es vēlreiz gribētu uzsvērt nepieciešamību turpināt Baltijas jūras valstu uzņēmēju sadarbību, ko aktivizēja Vallenberga kunga iniciatīva un reģiona valstu uzņēmēju tikšanās šā gada janvārī Rīgā pirms Baltijas jūras valstu vadītāju sanāksmes.

Noslēgumā es gribu izteikt cerību, ka Baltijas jūras reģions XXI gadsimta sākumā kļūs par Eiropas perspektīvāko un dinamiskāko reģionu. Par reģionu, kurā ekonomiskā attīstība būs sabalansēta ar sabiedrības attīstību, ar vides saglabāšanu un kultūras uzplaukumu. Baltijas valstis, kas tikko ir iegājušas tirgus ekonomikas sistēmā, piešķirs šī reģiona attīstībai dinamismu un svaigumu.