Zemkopības un ekonomikas ministri lauksaimniecības problēmu vērtējumos

Pēc A.Rāviņa domām, šobrīd ārkārtas situācijā laukos svarīga nozīme ir tam, kādu risinājumu piedāvās valdība, lai kaut daļēji palīdzētu zemkopjiem.

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi vairākus tiesību aktu projektus, kas ļautu stabilizēt pašreizējo kritisko stāvokli lauksaimniecībā. Ministrijas speciālisti ir izvērtējuši nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumu iespējamo samazināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Gan nelabvēlīgo laika apstākļu un neiegūtās ražas dēļ, gan dažādu resursu (degvielas, minerālmēslu) cenu pieauguma, atsevišķu produkcijas cenu krišanās dēļ lauksaimnieku ienākumi ir samazinājušies par 36,16 miljoniem latu. Lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumu samazinājums uz vienu sējumu platības hektāru šajā gadā ir 36, 30 latu.

Protams, šādu summu ne ministrijai, ne arī valdībai izmaksāt zemniekiem nav reāli, tomēr ir priekšlikums izdarīt grozījumus 1998.gada valsts budžetā un kompensēt zemkopjiem par katru apsēto hektāru apmēram 10 latus. Šogad ar dažādām lauksaimniecības kultūrām tika apsēts 996,1 tūkstotis hektāru, tātad apmēram 10 miljonus latu vajadzētu, lai realizētu iecerēto priekšlikumu.

Ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs, zemkopības ministrs Andris Rāviņš un LLU profesors Imants Bronskis lauksaimniecības izstādē Vecaucē

Šīs vasaras klimatiskie apstākļi nelabvēlīgi iespaidojuši gan graudaugu ražību un kvalitāti, gan citu kultūru laikus novākšanu. Citus gadus graudaugu ražas novākšanas darbi līdz septembrim gandrīz jau bija padarīti, bet šogad tie ir ieilguši. Optimālie labības vākšanas termiņi visām kultūrām gandrīz beigušies. Tā, piemēram, šobrīd ir novākti tikai 67 procenti kartupeļu no kopējās platības (59,6 tūkstoši hektāru), apmēram 70 procenti no graudaugu kopplatības (480 tūkstoši hektāru).

Tagad klāt ir ziemāju sējas laiks, bet zemniekiem to būs visai sarežģīti ievērot šā gada ražas nokulšanas dēļ. Savukārt tāda aizkavēšanās var izraisīt graudu ražošanas apjomu strauju krišanos nākamajā gadā, nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas graudkopības attīstību, radīt graudu deficītu un importa pieaugumu. Pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem, lai novērstu šo kritisko perspektīvu, ir nepieciešami aptuveni 2,9 miljoni latu.

Sakarā ar Krievijas tirgus zaudēšanu sarežģīta situācija izveidojusies piena produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem. Ir jāatzīst, ka Krievija tomēr bija viena no mūsu valsts lielākajām eksporta noieta vietām. Pašlaik Latvijā ir samērā lieli sviesta un siera uzkrājumi. Pastāv zināmas bažas — ja šie krājumi netiks realizēti, varētu strauji samazināties piena iepirkuma cenas.

Šodien, 16. septembrī, Briselē notiks sarunas ar Eiropas Savienības (ES) pārstāvjiem par to, lai Latvijai atļautu produkciju eksportēt uz ES valstīm ar samazinātu muitas nodevu, palielinātu kvotas nākamajam gadam. Sarunās piedalās Zemkopības ministrijas speciālisti.

Nepatīkama ziņa — ES Komisija no 7.septembra aizliegusi akciju sabiedrībai "Preiļu siers" eksportēt savu produkciju uz ES valstīm. Šāda lēmuma izskaidrojums ir uzņēmuma ražojumu nepietiekamā kvalitāte. ES savu lēmumu pamato ar to, ka, pārbaudot "Preiļu sieru", ticis atklāts, ka ES sanitārajām normām neatbilst fermas, no kurām uzņēmumam tiek piegādāts piens. Iespējams, šādu nostāju varēja iespaidot arī visai sarežģītā tirgus situācija ES, jo arī šo valstu pārtikas produktu eksports uz Krieviju ir apstājies.

Šobrīd valdībā tiek domāts, kā aizsargāt vietējo tirgu. Ir doma pieņemt lēmumu un uz laiku neļaut brīvi ievest produkciju no Lietuvas un Igaunijas. Īpašas pretenzijas ir Latvijas olu ražotājiem — mūsu tirgos ir iespējams iegādāties lietuviešu ražotās olas par ļoti zemām cenām.

Dagnija Muceniece