Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza

Čehijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Jana Bulenova ( Jana Bulenovį )

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Pasniedzot Latvijas Valsts prezidentam savu akreditācijas vēstuli, Jana Bulenova teica:

Jūsu ekselence, godātais prezidenta kungs!

Man ir liels gods nodot jums akreditācijas rakstu, ar kuru Čehijas Republikas prezidents iecēlis mani par Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci ar rezidenci jūsu valstī. Vienlaikus atļaujiet man nodot jums Jaroslavas Jeslinkovas kundzes atsaukšanas dokumentus sakarā ar to, ka beidzas viņas akreditācija Latvijā.

Es ļoti augstu vērtēju iespēju, ka varēšu darboties kā pirmā rezidējošā Čehijas Republikas vēstniece Latvijā. Diplomātiski pastiprinot mūsu savstarpējās attiecības, Čehijas Republika apstiprina savstarpējās sadarbības ieguldījumu un uzsver ieinteresētību pašreiz pieaugošā bilaterālo sakaru tempa turpināšanā politiskajā, ekonomiskajā un kultūras jomā. Latvija ir progresīva valsts, kam ir liela nozīme Baltijas reģiona stabilitātē.

Par mūsu politisko attiecību dinamisko attīstību liecina vizītes visaugstākajā līmenī un fakts, ka regulāri kļuvuši mūsu ārlietu ministru kontakti. Mēs ar prieku sagaidām jūsu vizīti Čehijas Republikā nākamajā gadā un paredzam, ka varētu notikt mūsu premjeru vizītes un ar vizītēm varētu apmainīties mūsu valstu parlamentu priekšsēdētāji.

Čehijas Republika pieder pie tām zemēm, kas atbalsta Eiropas Savienības un NATO paplašināšanas nepārtrauktību, vienlaikus pildot saistības, kas izriet no piederības šīm institūcijām. Mēs esam pārliecināti, ka saistībā ar šiem procesiem mūsu valstu kontakti kļūs intensīvāki, un esam gatavi sadarboties un atbalstīt Latviju visās jomās, kuras paredz šis uzdevums. Saistībā ar Eiropas integrācijas procesu mēs atbalstīsim arī Latvijas virzību uz OECD un CEFTA.

Lai uzlabotu bilaterālos ekonomiskos sakarus, mēs esam gatavi atbilstošā veidā paplašināt jau iedibinātās līgumsaistības arī citās jomās. Parakstīšanai ir sagatavoti līgumi lauksaimniecības jomā. Ekspertu sarunas, lai sagatavotu līgumprojektus transporta jomā, par cīņu pret terorismu, nelegālo narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību, var sākties nekavējoties. Mūsu savstarpējo sakaru bagātināšanai ieguldījumu dos sadarbība izglītībā un kultūrā. Mēs esam ieinteresēti būtiski attīstīt darba kontaktus starp ministrijām un uzņēmējdarbības subjektiem.

Jūsu ekselence, es gribētu paust gandarījumu par to, ka ar savu veikumu varēšu palīdzēt piepildīt mūsu kopējos nodomus un apliecināt jums, ka veltīšu visus savus pūliņus mūsu valstu attiecību uzpluakumam. Lai to izdarītu, es atļaujos lūgt jūsu uzticību un palīdzību, kā arī Latvijas valdības palīdzību.

Jūsu ekselence, godātais prezidenta kungs, pieņemiet, lūdzu, no manis labklājības un panākumu vēlējumus šās zemes tautai, kā arī visa laba vēlējumu jums jūsu grūtajā amatā un arī manas visdziļākās cieņas apliecinājumu.

Savukārt Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā sacīja:

— Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Čehijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā!

Pārlapojot vēstures lappuses, pārliecināmies, ka latviešu un čehu tautas jau kopš sirmas senatnes ir saistījušas ciešas garīgas saites. Nosacīti tālā ģeogrāfiskā distance un piederība pie dažādiem Eiropas reģioniem ir maldinoša. Mūsu senči ar saviem darbiem vairoja Svētās Romas impērijas varenību. Izcila nozīme Vidzemes latviešu zemnieku garīgajā dzīvē bija hernhūtismam, kura saknes meklējamas reformācijas pārņemtajā Bohēmijā un Morāvijā. Vēl šodien latvieši atceras čehu namdari Kristiānu Dāvidu, kurš astoņpadsmitā gadsimta sākumā ieradās Latvijā, apguva latviešu valodu un latviešu zemniekiem mācīja lasīt un rakstīt.

XX gadsimta sākums mūsu tautām deva vienreizēju iespēju savu likteni veidot, balstoties uz gadsimtos pārbaudītām vērtībām. Tomēr cerības izdzēsa Otrais pasaules karš. Tā rezultātā mūsu tautas iepazina gan nacisma, gan komunisma pazemojumus. Tādēļ Latvijā dziļi emocioāli un personīgi šogad atcerējāmies Prāgas pavasari — čehu tautas brīvības alku radītu protestu. Prāgas pavasaris bija mūsu dziesmotās revolūcijas prelūdija.

Laikā, kad abas valstis tuvojas jaunajam gadu tūkstotim, ar gandarījumu jāsecina, ka mūs saista vienoti mērķi un kopīga izpratne, kā tos sasniegt. Latvija un Čehija ir iekļāvušās pievienošanās Eiropas Savienībai procesā. Vienoti esam izpratnē, ka patiesu devumu Eiropas drošībai spēsim dot vienīgi ar pilntiesīgu dalību Ziemeļatlantijas aliansē. Latvija apsveic Čehijas veikumu un sasniegumus, pievienojoties NATO.

Kopīga izpratne par Eiropas un eiroatlantiskajiem procesiem paplašina arī mūsu valstu divpusējās sadarbības ietvarus. Latvija un Čehija šodien ir izvērsušas aktīvu visu līmeņu politisko dialogu, kā arī ievērojamas saimnieciskās un kultūras aktivitātes. Tas, ka Čehijas Republiku Latvijā pārstāvēs Rīgā rezidējoša vēstniece, Latvijā tiek augstu novērtēts. Mūsu valstu divpusējās sadarbības potenciālam ir vēl neizmantotas rezerves. Tādēļ esmu pārliecināts, ka jūsu stāšanās amatā ļaus mūsu tautām vēl pilnīgāk īstenot savas kopīgās ieceres.

Jūsu ekselence, vēlreiz sveicu jūs ar stāšanos šajā augstajā amatā un novēlu sekmīgu un patīkamu uzturēšanos Latvijā.

Pēc akreditācijas ceremonijas notika Latvijas Republikas Valsts Prezidenta Gunta Ulmaņa un Čehijas Republikas vēstnieces Janas Bulenovas saruna, kuras laikā tika apspriesta turpmākā Latvijas un Čehijas sadarbība. Atzinīgi vērtējot līdz šim noslēgtos līgumus, G.Ulmanis atzīmēja, ka plašāki kontakti būtu lietderīgi tirdzniecības apjoma palielināšanā, abu valstu ministriju, resoru sadarbībā. J.Bulenova izteicās, ka šādu kontaktu īstenošanā nozīmīga ir Čehijas Republikas vēstniecības atvēršana Rīgā. Vēstniece informēja, ka parakstīšanai sagatavoti līgumi lauksaimniecības jomā un Čehija ir gatava arī intensīvākām sarunām par citām nozarēm.

Jana Bulenova dzimusi 1946. gada 17. oktobrī Teplicē, Čehoslovākijā. Beigusi Ekonomiskās augstskolas matemātikas un fizikas fakultāti, pēc tam studējusi tirdzniecības ekonomiku Vīnē, apgūstot Pasaules bankas kursu, papildinājusi izglītību Eiropas Komisijas kursos Briselē un apguvusi ekonomiskās politikas kursu Tokijā.

Darba gaitas Jana Bulenova sākusi 1969. gadā Prāgā, Mašīnbūves tehnoloģijas un ekonomikas pētniecības institūtā, veicot zinātniskās pētniecības darbu ekonomisko analīžu jomā. No 1985.līdz 1989. gadam bijusi referente valsts plānošanas komisijā, bet no 1989.līdz 1992. gadam strādājusi Tautsaimniecības ministrijā par ekonomiskās politikas nozares un ekonomisko analīžu un privatizācijas nozares direktora vietnieci. No 1992. līdz 1993. gadam vadījusi Makroekonomisko analīžu nodaļu Tautsaimniecības ministrijā. No 1993. gada J.Bulenova strādājusi Čehijas Republikas Ārlietu ministrijā par Eiropas Savienības nozares direktora vietnieci un starptautisko ekonomisko organizāciju nozares direktori, veicot arī Viduseiropas iniciatīvas koordinatores pienākumus.

Jana Bulenova daudz laika veltī lektores un publicistes darbībai, viņu interesē mūzikas vēsture un klavierspēle. Vēstniece ir precējusies, vīrs ir mašīnbūves inženieris, dēls un meita studenti.

Valsts Prezidenta preses dienests

un

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors