Par sadarbību ar Itāliju

Turpinājums no 1.lpp.

Darba sanāksmē, apspriežot ekonomisko jautājumu bloku, galvenā uzmanība koncentrēta uz sadarbību starp Latvijas un Itālijas tirdzniecības un rūpniecības kamerām, starp abu valstu vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, kā arī sadarbību informācijas apmaiņas, transporta un tranzīta jomā. Nākamgad Itālijā varētu notikt mūsu valsts semināri par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas un Ventspils brīvostas priekšrocībām — Itālijas puse ir apliecinājusi savu gatavību sekmēt šādu semināru norisi. M. Riekstiņš izteica arī pārliecību, ka tuvākajā laikā varētu stāties spēkā Latvijas un Itālijas līgumi par investīciju aizsardzību un konvencija par dubultās aplikšanas ar nodokļiem atcelšanu, kas būtiski sekmēs abu valstu ekonomiskos sakarus.

Itālijas delegācijas vadītājs, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Pjetro Fasīno pievienojās sanāksmes pozitīvajam vērtējumam. "Mana vizīte Latvijā notiek pēc Itālijas prezidenta Luidži Skalfāro un premjerministra Romāno Prodi vizītēm jūsu valstī. Tas apstiprina Itālijas lielo interesi par Latviju," teica Itālijas Ārlietu ministrijas delegācijas vadītājs. "Divos gados mēs esam palielinājusi savu ekonomisko un politisko klātbūtni šajā reģionā, jo uzskatām, ka tieši no šī reģiona daudzējādi būs atkarīga Eiropas nākotne." Ilustrējot savu viedokli, Pjetro Fasīno žurnālistiem pastāstīja, ka pēdējos divos gados Itālijas vadošie politiķi īstenojuši apmēram divsimt svarīgas vizītes uz Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm un ka puse no Itālijas premjerministra vizītēm bijusi uz šī reģiona valstīm. "Itālija jūsu reģionu uzskata par stratēģiski ļoti svarīgu," atkārtoti uzsvēra Pjetro Fasīno.

Itālijas delegācijas vadītājs arī apliecināja savas valsts atbalstu Latvijai tās ceļā uz Eiropas Savienību. "Mēs stingri vadāmies no stratēģijas palīdzēt valstīm, ar kurām vēl nav sāktas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā," teica Pjetro Fasīno, atzinīgi novērtējot Latvijas pēdējo gadu ekonomiskos sasniegumus. "Protams, tas ļoti būtiski tuvina jūsu valsti Eiropas Savienībai," uzsvēra Itālijas delegācijas vadītājs, atzinīgi novērtējot arī Saeimas pieņemtos Latvijas Pilsonības likuma grozījumus. "Tā ir laba juridiskā bāze krievvalodīgo problēmas atrisināšanai Latvijā," teica P.Fasīno. "Ceru, ka arī pēc referenduma šīs izmaiņas stāsies spēkā." Tas nozīmēs vēl vienu Latvijas soli pretim Eiropas Savienībai."

 

"Latvijas Vēstnesis":

— Vai sanāksmē tika skartas arī Krievijas ekonomiskās krīzes problēmas ?

M.Riekstiņš:

— Šī problēma tika skarta, Itālijas delegācijas vadītājam tiekoties ar ārlietu ministru Valdi Birkavu. Mēs paudām arī savu viedokli par jauno valdību, kas patlaban tiek veidota Krievijā.

P.Fasīno:

— Protams, mēs šai problēmai pievērsām uzmanību — gan sarunā ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani, gan ārlietu ministru Valdi Birkavu. Itālija ar lielu uzmanību seko notikumiem Krievijā. Ne vien tāpēc, ka Krievija ir liela valsts, bet arī tāpēc, ka mums ar Krieviju ir ciešas ekonomiskās attiecības.

"Latvijas Vēstnesis":

— Kā Krievijas krīzi izjūt Itālija?

P.Fasīno:

— Itālija starp Eiropas valstīm ir otra lielākā Krievijas tirdzniecības partnere un trešajā vietā pēc investīciju apjoma Krievijā. 1998.gada februārī Krievijas prezidenta Jeļcina vizītes laikā tika parakstīts globāls rīcības plāns Itālijas un Krievijas sadarbības attīstīšanai visās jomās. Tāpēc arī kopš paša Krievijas krīzes sākuma mūsu pozīcija bijusi ļoti skaidra: ir jāpalīdz Krievijai izkļūt no šīs krīzes. Būtu liela kļūda stāvēt malā un mierīgi novērot šo krīzi. Pēdējo dienu notikumi Krievijā liecina — ja mēs šai valstij nepalīdzēsim, krīze vēl padziļināsies. Atveseļošanās periods būs ilgāks, nekā domājām agrāk. Eiropas Savienībai šajā procesā jāuzņemas līdera loma — palīdzēt Krievijai grūtajā periodā. Ne vien lai palīdzētu Krievijai — mēs uzskatām, ka krīzes pārvarēšana Krievijā būs svarīgs stabilitātes garants Eiropā. Tāpēc arī mēs esam Krievijai apstiprinājuši savu gatavību pildīt visas savas saistības.

"Latvijas Vēstnesis":

— Vai Krievijas krīze, jūsuprāt, varētu iespaidot Eiropas paplašināšanās procesu?

P.Fasīno:

— Es uzskatu, ka Krievijas krīze nedrīkst iespaidot Eiropas Savienības paplašināšanās tempu. Gluži otrādi — mums intensīvāk jāstrādā pie Eiropas integrācijas tieši tāpēc, lai Krievijas krīze nevarētu ietekmēt citas valstis. Jo Eiropas stabilitātes pamats ir vienota Eiropa.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors