• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Zemes kopēju pļaujas svētkos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.09.1998., Nr. 269 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32797

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkursi

Vēl šajā numurā

16.09.1998., Nr. 269

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Zemes kopēju pļaujas svētkos

Kad druvas un lauki nokopti, apcirkņos un klētīs guldīta raža, tad klāt ir pļaujas svētki. Tradīcija, ko godā turēja Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis. Šoruden tradicionālā starptautiskā lauksaimniecības izstāde "Vecauce '98" sagaida zemkopjus ne tik priecīgā noskaņojumā, jo daļa tīrumu vēl nav nokopta. Arī šīs dienas izrautas lietus mākonim.

Par šārudens starptautisko lauksaimniecības izstādi "Vecauce '98"

Par jaunāko tehniku, tehnoloģiju un sasniegumiem

Atklājot izstādi, Vecauces mācību un pētījumu saimniecības direktors Ludvigs Teteris sveica visus klātesošos. Zemkopības ministrs Andris Rāviņš savā runā atzīmēja, ka ar izstādi "Vecauce '98" noslēdzas izstāžu cikls, kas tika rīkots katrā novadā, lai iepazīstinātu zemkopjus ar visu jaunāko lauksaimnieciskajā ražošanā. Šogad pirmoreiz atklāta otrā subsīdiju programma, kas paver iespējas lauksaimniekiem iegādāties augstražīgu tehniku. Lauksaimniecības ražošanas attīstībā un tehnoloģijas modernizācijā šogad jau iztērēti 4,3 miljoni latu, ciltsdarba uzlabošanā - 2,6 miljoni, sēklkopības attīstībā - 1,6 miljoni. Kopējā izlietotā summa šiem mērķiem ir 10,4 miljoni latu.

Valdības vārdā izstādes dalībniekus sveica Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs. Viņš uzsvēra, ka izstāde savu mērķi būs sasniegusi tikai tad, ja no visa progresīvā, kas tiek piedāvāts, gūs tās apmeklētāji, un par to daudz domāts, arī rīkojot šo skati.

Izstādes dalībniekus sveica LLU rektors Voldemārs Strīķis, uzņēmējs Mārtiņš Rītiņš un ASV Viskonsinas štata uzņēmējs Juris Plēsums. Izstādi atklāja ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs.

Iepazīstoties ar daudzveidīgajiem stendu materiāliem, ikviens varēja pārliecināties, ka sevišķi daudz šogad paveikuši lauksaimniecības zinātnieki. Vispirms jau paši mājinieki - Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Par bāzes saimniecībām tiek izmantotas valsts mācību pētījumu saimniecība "Vecauce", Skrīveru un Ulbrokas zinātnes centrs, kā arī zinātnes centrs "Sigra". Abas dienas izstādes apmeklētāji varēja aplūkot kultivētās ganības, arī "Vecaucē" audzētos kukurūzas un lucernas laukus, ielūkoties slaucamo govju ēdienkartēs. Saimniecības speciālisti konsultēja un piedāvāja jaunāko šķirņu sēklas kartupeļus, daudzgadīgo zālāju sēklas. Protams, izstādes dienās tika piemērotas cenu atlaides.

Valsts Augu šķirņu salīdzināšanas centrā tiek veikti konkursa salīdzinājumi visām Latvijā selekcionētajām un Eiropas valstu vadošajām selekcijas un sēklkopības firmās selekcionētajām jaunākajām augu šķirnēm. Ik gadu šeit novērtē 115 graudaugu, 60 kartupeļu, 50 dārzeņu, 30 cukurbiešu un 130 citu kultūraugu šķirņu. Speciāliste Ina Gromozdina iepazīstināja ar jaunākajiem kukurūzas hibrīdiem 'Rasaut' un 'Nemo', kas selekcionēti Holandē un Vācijā. Kukurūzai jāieņem pienācīga vieta dzīvnieku ēdienkartē. Arī pie mums iespējams izaudzēt līdz trīs metrus augstus augus un sasniegt zaļmasā 400 līdz 500 centnerus no hektāra. Iegūt dīgstspējīgu sēklu gan ir iespējams tikai saulainās vasarās. Pie izstāžu halles atradās arī kartupeļu un burkānu dažādu šķirņu paraugi. Cilvēku lielā interese par tiem bija apliecinājums arī uzņēmuma darba nozīmīgumam.

Savu jaunāko produkciju demonstrēja graudu pārstrādes uzņēmumi. Pavisam drīz veikalu plauktos parādīsies "Dobeles dzirnavniekā" gatavotie dažāda veida pankūku milti. Tie atvieglos mājas soli daudzām saimniecēm. "Dobeles dzirnavnieka" produkcijas klāsts ir ļoti daudzveidīgs - sākot no lopbarības maisījumiem un beidzot ar miltiem, putraimiem utt. Kā pastāstīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks, graudus uzņēmums iepērk par 69 latiem tonnā, tuvākajā laikā būs iegādāts viss nepieciešamais daudzums. Protams, iepirktā labība ziemā maksās ievērojami dārgāk. Šoruden vislielākās grūtības sagādājis pārlieku lielais mitrums, "Dobeles dzirnavniekā" pieņemta labība ar mitruma saturu līdz 19 procentiem.

Arī Tukuma rajona lopbarības ražošanas sabiedrībai "Straume" bijusi šī pati problēma, jo nācies papildus žāvēt graudus. Patlaban jau viss nepieciešamais labības daudzums ir iepirkts. Uzņēmuma vadītājs Maksis Rozenbergs aicināja iegādāties daudzveidīgo produkciju - barības maisījumus un piedevas dažādām dzīvnieku grupām, suņu un kaķu barību.

Mazpamazām savu vietu zemnieku saimniecībās ieņem arī netradicionālie saimniekošanas veidi. Šajā izstādē bija iekārtots viens kopējs stends. Savu ieguldījumu tehnoloģijas izkopšanā sniedz LLU. Piemēram, dzērveņu audzēšanā konsultē profesors Imants Gronskis. Šoruden gaidāma laba raža - līdz 2,3 kilogramiem no kvadrātmetra. Nesen nodibinātā Latvijas Dzērveņu audzētāju asociācija apgādā savus biedrus ar stādāmo materiālu, rīko mācības.

Izstādē tika piedāvātas visdažādākās iekārtas un instrumenti. Piemēram, SIA "Fonons" pārdod ūdenssūkņus, kompresorus, vakuumsūkņus, metināšanas iekārtas, ģeneratorus un pat globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS). Kā pastāstīja uzņēmuma direktors Juris Zvirgzds, daļu no iekārtām iepērkot ārvalstīs, bet daļu komplektējot uz vietas. Mēnesī vidēji pārdodot 400 līdz 600 dažādas iekārtas, turklāt zemniekiem tiekot piedāvātas atlaides.

SIA "Larta 1" turpina Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpnīcas tradīcijas. Sadarbībā ar Dānijas uzņēmumu "Strangko" šeit ražo dažādas slaukšanas iekārtas. Zemnieki var izvēlēties vai ierīkot savā fermā piena vadu, apgādāt ar iekārtām slaukšanas zāli vai vienkārši slaukt piena kannās. Tikpat atšķirīgas ir arī cenas. Pilns komplekts slaukšanai piena vadā 100 govju fermā izmaksās ap 8 tūkstošus latu. Mēnesī uzņēmums uzstāda vienu slaukšanas iekārtu. Pieprasījums pēc slaukšanas aparātiem esot pietiekami liels. Dānijas uzņēmuma "Strangko" vadītājs Sorens Hjelms Nīlsens kā sava sadarbības partnera izvēles galveno priekšnoteikumu minēja to, ka rēzeknieši šajā jomā ir pieredzējuši un arī spēj nodrošināt pilnu servisu. Mārketinga menedžeris Māris Gailītis iepazīstināja ar jaunāko slaukšanas agregātu, kurš pēc slaukšanas automātiski noņem stobriņus. Kā šīs iekārtas darbojas, to varēja vērot "Vecauces" saimniecības kompleksā "Līgotnes". Jāpiebilst, ka rēzekniešu galvenais konkurents ir zviedru firma "Alfa Laval".

Šis rudens apstiprinājis sen zināmo patiesību, ka tehnika izšķir visu - jo tā kvalitatīvāka, jo labāki rezultāti. Visdažādāko marku traktorus, kombainus un piekabes inventāru piedāvāja gan Latvijas uzņēmumi, galvenokārt kā pazīstamu firmu dīleri, gan arī rietumvalstu ražotāji un tirgotāji. Viens no šādiem valstī pazīstamiem uzņēmumiem ir SIA "Silja" - lauksaimniecības, meža un sadzīves tehnikas tirgotājfirma. Saviem klientiem tā piedāvā jaunu un lietotu tehniku no Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Anglijas, Vācijas, Itālijas, Holandes un citām valstīm. "Juko", "Sampo", "Petkus", "Kronos" un citu marku tehnika ir labi pazīstama Latvijā. Firmas direktors Jans Maura atzina, ka ir visai grūti noteikt, cik lielā mērā subsīdijas ietekmējušas tehnikas iegādi. Un tā ir tikai lietas viena puse. Otra ir zeme un īpašumtiesības uz to. Nav noslēpums, ka Zemgales auglīgā zeme jau ir izpārdota. Šeit arī rekordražas ir 6 tonnas no hektāra. Optimāli būtu 7 līdz 8 tonnas no hektāra. Arī Somijā ir tā pati problēma, kas Latvijā - mazās lauku saimniecības nodarbinātas ar savām problēmām un nekādi nevar panākt to, lai tās uzklausītu. Tikai veidojot kooperatīvus un apvienojoties, iespējams ko panākt, to J.Maura vēlēja arī Latvijas zemkopjiem. Jāpiebilst, ka SIA "Silja" regulāri organizē mācības uzņēmējdarbības pamatos un ekonomikā.

 

Par skaistām telītēm, teķiem un zirgiem

Kaut arī lietus izmirkušais laukums ātri vien pārvērtās dubļu skrīnē, tas tomēr neatturēja daudzos interesentus no mājdzīvnieku demonstrēšanas pasākuma. Galu galā var taču uzvilkt gumijas zābakus! Kad apskatītas vistas, pīles un fazāni, truši un nercas, zirgi, govis, buļļi un cūkas, kazas un aitas, tad laiks iegādāties loterijas biļeti. Nebijis, bet ļoti saistošs pasākums. Šoruden Vecauces saimniecība piedāvā laimēt Limuzīna šķirnes vaislas bulli Fabiusu, kas dzimis pērnajā vasarā un pašlaik sver 332 kilogramus. Šīs šķirnes dzīvnieki valstī ievesti nesen, bet paver iespēju izkopt gaļas lopu audzēšanu.

Pirmie demonstrēšanas laukumā bija mājinieki - "Vecauces" saimniecība ir lielākā Latvijas brūnās šķirnes lopu audzētava, jo tās slaucamo govju ganāmpulkā ir 400 govju, kas izvietotas kompleksā "Līgotnes". Visaugstākais izslaukums bijis Latvijas brūnās šķirnes buļļu mātēm Daibei, kas 2. laktācijā deva 7351 kg piena, un Dīzijai, kas 4. laktācijā deva 6193 kg piena. Demonstrētā Dīzijas dēla Demo Topera meita Ābola vēl nav noslēgusi pirmo laktāciju, bet patlaban jau dienā izdod 24 kg piena ar 5,11% tauku saturu. Tikpat liels izslaukums ir Daskona Topera meitai Daivai.

Akciju sabiedrība "Kurzemes ciltslietu mākslīgās apsēklošanas stacija" demonstrēja divus Latvijas brūnās šķirnes vaislas buļļus. Pirmo reizi izstādes dalībnieki varēja iepazīties ar veselu ģimeni - māti, bulli un tā meitām, jo viens no vaisliniekiem bija Latvijas brūnās šķirnes bullis Demo Topers. Tika demonstrēts arī Dānijas sarkanās šķirnes vaislas bullis Angors Topers.

Akciju sabiedrība "Lopkopības izmēģinājumu stacija Jaunpils" specializējusies melnraibo lopu audzēšanā. Saimniecībā ir 1030 liellopi, no tiem 476 slaucamās govis. Šā gada septiņos mēnešos pārdošanai sagatavotas 30 melnraibās šķirnes teles. Saimniecībā ir viena no valstī ražīgākajām govīm Glorija, kas 3. laktācijā devusi 10 886 kg piena ar tauku saturu 4,05%. Izstādē demonstrēja Holšteinfrīzas šķirnes govi Gvardi, kas patlaban 3. laktācijā dienā dod 42 kg piena, un govi Ikli, kuras dienas izslaukums ir 35 kg.

Skatītāju simpātijas iemantoja Kurzemes CMAS Šarolē vaislas bullis Erichs, kas, tāpat kā Herefordas šķirnes vaislas bullis Ole, ievests no Vācijas. Kā komentēja Juris Plēsums, dzīvnieks ir izcils, ar labi attīstītu muskulatūru un sekmēs šķirnes izkopšanu Latvijā. Tas ir tikai viens solis ceļā uz kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanu.

Cūkkopības nozarē Latvijā ir labi sasniegumi. Par to varēja pārliecināties, vērojot visu septiņu saimniecību demonstrētos dzīvniekus. Talsu rajona SIA "Avoti" audzētie Latvijas baltās šķirnes trīsarpusmēnešus vecie sivēni svēra 45 kg, to diennakts vidējais pieaugums ir 425 grami. Šo šķirni saimniecībā izkopj jau 16 gadus. Pēdējos trīs gados ganāmpulku papildinājuši arī Landrases šķirnes dzīvnieki. Jāpiebilst, ka saimniecībā ir 2000 cūku, to skaitā 180 sivēnmāšu.

Trīs šķirņu krustojuma sivēnmāti ar sivēniem demonstrēja "Vecauces" cūkkopības komplekss "Pūpoli". Krustošanai izmantota Latvijas baltā, Igaunijas bekona un Pjetrenas šķirne. Šiem dzīvniekiem raksturīga liela ātraudzība, tāpēc ir pieprasījums pēc šeit audzētajām jauncūkām, zemniekiem nākas pat pierakstīties rindā.

Kurzemes CMAS Liepājas nodaļa, kas atrodas Grobiņas pagastā, demonstrēja Igaunijas bekona šķirnes vaislas kuili un nobarojamās jauncūkas, kas iegūtas, krustojot Latvijas baltā, Igaunijas bekona un Anglijas hibrīdkuili. Pēc šī krustojuma dzīvniekiem ir liels pierasījums. Zootehniķis Juris Kaļita viens no pirmajiem valstī veic interesantu darbu - datorizēto cūku pārraudzību apkārtējo zemnieku saimniecību ganāmpulkos. Šāda uzskaite dod iespēju novērst radniecisko krustošanu.

Izcilus rezultātus demonstrēja Liepājas rajona Nīcas pagasta zemnieku saimniecība "Rukši", kuru vada Liāna Aldermane. Šeit audzē Igaunijas bekona šķirnes cūkas, ganāmpulkā ir 3000 dzīvnieku, tajā skaitā 300 sivēnmātes, kuru auglība - 11,2 sivēni metienā. Demonstrēto jauncūku diennakts dzīvsvara pieaugums ir 590 grami, bet sešu mēnešu vecumā to svars sasniedz 93 līdz 107 kilogramus.

Arvien palielinās pieprasījums pēc liesas gaļas. Tāpēc jo svarīgi izvēlēties piemērotas šķirnes dzīvniekus. "Jaunpils"lauksaimniecības izmēģinājumu saimniecība demonstrēja Beļģu Landrases šķirnes kuili. Šī saimniecība ir Latvijā vadošā Landrases šķirnes izkopšanā. Šā gada septiņos mēnešos vien pārdotas 136 šķirnes cūkas.

Bauskas rajona Gailīšu pagasta SIA "Uzvaras-Strauti" izstādē demonstrēja Djurokas šķirnes dzīvniekus, arī vairākšķirņu krustojumus.

Savukārt Rīgas rajona Stopiņu pagasta SIA "Ulbroka" izstādē piedalījās ar Anglijas Jorkšīras, Pjetrenas un Latvijas baltās šķirnes krustojuma dzīvniekiem. Minētā saimniecība ir lielākā nobarojamo dzīvnieku audzētava, tās cūkkopības kompleksā ir 9000 dzīvnieku, tai skaitā 900 sivēnmāšu. SIA "Ulbroka" ir viena no progresīvākajām cūkkopības saimniecībām valstī, tur ieviesta moderna cūku ēdināšanas un turēšanas tehnoloģija, liela uzmanība tiek veltīta dzīvnieku selekcijai.

Par to, ka Latvijā joprojām saglabātas zirgkopības un jātnieku sporta tradīcijas, noteikti jāpateicas zirgkopības mācību centram "Mušķi", kuru vada LLU lektors Guntis Rozītis. Arī šajā izstādē priecēja jauniešu demonstrētie iejādes elementi un sinhronā jāšana. Saimniecība demonstrēja četras Latvijas šķirnes sporta tipa ķēves un Holšteinas šķirnes ērzeli Lagosu.

220 zirgi un 55 kumeļmātes ir agrofirmas "Tērvete" staļļos. Gada laikā iegūti 55 kumeļi. Latvijas šķirnes pilnveidošanai šeit izmanto augstvērtīgus vaisliniekus no ārvalstīm - galvenokārt Holšteinas, Hannoveres, Oldenburgas, Nīderlandes un Dānijas. Priecēja izstādē demonstrētie tīršķirnes sporta tipa zirgi.

Sava sporta sekcija ir arī Apguldes lauksaimniecības skolā, kur audzēkņiem tiek mācīta zirgkopība. Skolas staļļos ir 44 Latvijas un Trāķenes šķirnes zirgi. Izstādē demonstrēja ķēvi Sēriju ar kumeļu Lāsumu.

Zirgkopības tradīcijas ir attīstītas arī Talsu rajonā, kur savulaik bija trīs specializētas saimniecības. Todien rajonu pārstāvēja SIA "Amatas", kuras viena no lauksaimniecības nozarēm ir zirgkopība. Saimniecībā ir 120 zirgi, 25 kumeļmātes un 12 trīs gadus vecas ķēvītes, 6 vaislinieki. Īsts skaistulis bija izstādē demonstrētais tīršķirnes Holšteinas vaislas ērzelis Ako, kas iegādāts Vācijā. To demonstrēja diplomēts treneris un zirgu kalējs Ivo Miķelsons.

Viena no senākajām lopkopības nozarēm pasaulē ir kazkopība. Latvijā gan tās atdzimšana sākās tikai pirms pieciem gadiem, kad Jelgavas rajona Cenu pagasta zemnieku saimniecības "Līcīši" īpašnieki Aivars un Māra Liepiņi nolēma pievērsties kazu audzēšanai un rosināja arī citus kazu īpašniekus dibināt apvienību, lai izkoptu šķirni, nodarbotos ar selekciju. Patlaban "Līcīšos" audzē 50 tīršķirnes Zānes kazas, to vidējais izslaukums laktācijā ir 500 līdz 900 kilogramu. Pienīgākās kazas tika demonstrētas arī izstādē.

Šīs pašas šķirnes dzīvniekus izkopuši arī zemnieku saimniecības "Āres" īpašnieki no Rīgas rajona Ķekavas pagasta. Savukārt Tukuma rajona Smārdes pagasta zemnieku saimniecības "Ausekļi" īpašniece Maija Stoķe audzē Alpu kazas un veic selekcijas darbu.

Kazu piens un siers, ko ražo zemnieku saimniecībās, jau ieguvis popularitāti un tiek tirgots lielajos supermārketos, piedāvāts slavenos restorānos. Kazu sieru nogaršot piedāvāja Biruta un Roberts Būgaiņi, kas kazas audzē savā piemājas saimniecībā Tukuma rajona Smārdes pagastā.

Izstādes otrajā dienā tika apbalvoti labākie eksponāti. Notika arī sacensības jāšanas sportā konkūrā, kur galvenās balvas saņēma Guntars Siliņš un Maija Kvebere no Rīgas rajona. Savukārt Limuzīna šķirnes bulli Fabiusu izlozēja 13 gadus vecā Solvita Āboliņa no Talsu rajona Laidzes pagasta.

 

Par zemi un arājiem

Ne tik daudz skatītāju bija pulcējušies Latvijas arāju 22. sacensībās. Tās Vecaucē rīkoja Zemkopības ministrija kopā ar LLU, Latvijas Nacionālo aršanas organizāciju, Valsts MPS "Vecauce" un Latvijas Agronomu biedrību. Šoruden dalībnieku skaits nebija visai kupls - tikai 19, tāpēc sacensības notika tikai vienu dienu. Smagie apstākļi, piemirkušie lauki prasīja īpašu māku, un uzvaras lauri tika visspējīgākajiem.

Komandām pirmajā vietā - Liepājas rajona, otrajā - Tukuma, bet trešajā - Jelgavas rajona arāji.

Uzvarētājus sveica zemkopības ministrs Andris Rāviņš :

- Arāja darbs ir visnopietnākais, ar to sākas zemkopība. Skaisti, ka tradīcija atjaunojas. Tas, ka mūsu arāji piedalās arī pasaules arāju sacensībās, apliecina, ka viņu prasme kļūst arvien labāka.

5. un 6. septembrī pasaules arāju meistarsacīkstēs piedalījās tukumnieka Aivara Tīsenkopfa vadītā komanda, kurā startēja pieredzējušais arājs Ilgonis Ešenbergs un Arvīds Kristāls. To trenēja dobelnieks Aigars Laurinovičs. Izdevies pierādīt, ka Latvijas arāji ir spēcīgāki par ASV, Bulgārijas un Igaunijas zemkopjiem. Taču, lai konkurētu ar spēcīgākajām komandām, vēl ir daudz jāstrādā. Šo sacensību uzvarētāji trenējas gadā vidēji 1000 stundas. Mūsu arāji par to var tikai sapņot. Jāņem vērā arī tas, ka nākas braukt ar to traktoru, ko piedāvā sacensību rīkotāji, un, protams, vienmēr pietrūkst laika tehnikas iemēģināšanai. A.Tīsenkopfa komentārs:

- Domāju, ka Latvijā pārāk pavirši tiek rīkotas arāju sacensības. Arī laika ziņā piemērotākas būtu jūlija beigas vai oktobris, kad lielie lauku darbi apdarīti. Parasti šāda mēroga sacensības rīko valsts svētku līmenī, noteikti ierodas arī Valsts prezidents. Vācijā pārliecinājāmies, kā tiek godāti arāji, uz sacensībām bija atbraukuši vairāki tūkstoši skatītāju, uzvarētājus sveica Valsts prezidents.

Pie mums aršana ir drīzāk hobija līmenī, jo arāju sagatavošanai līdzekļus tikpat kā nepiešķir. Vasarā vadīju mācības Kuldīgas rajona zemniekiem, interese bija ļoti liela. Vērojot valsts mēroga aršanas sacensības, zemnieki daudz ko varētu mācītos, bet šeit tāda iespēja bija liegta, jo sacensību vieta atrodas pārāk tālu no visiem pārējiem pasākumiem.

Latvijas Agronomu biedrības priekšsēdētājs Jānis Auseklis :

- Šis rudens zemkopjiem ir ļoti smags, jo grūtības ar labības pārdošanu. Pirmoreiz nākas vērot arī to, ka vārpās sadīgst graudi. Šāda labība jau vairs tikai lopbarībai derīga. Braucot cauri Zemgalei, arī Skrīveru pusē vērojamais lauku stāvoklis ir apmierinošs, ļoti daudz melno papuvju. Kā liecina tautas novērojumi, tad bagātā pīlādžu raža sola slapju, bet ilgu rudeni. Tas nozīmē, ka vēlākie zemes aršanas termiņi var izdoties. Tomēr vēlams iekļauties optimālajos termiņos un aršanu pabeigt līdz oktobrim. Labākās ražas dod tikai laikā sagatavotā zeme un laikā veiktie sējumi.

 

Par gardu maizi un sātīgu aizdaru

Šogad pirmo reizi lielāka uzmanība tika veltīta zemkopju mācībām, progresīvās pieredzes popularizēšanai. Seminārs tika rīkots daudzgadīgo zālāju audzētājiem, bija arī iespēja iepazīties ar lopu barošanu un slaukšanas iekārtām "Vecauces" saimniecībā. Tikpat lielu interesi izraisīja gaļas lopu audzēšanai veltītie pasākumi. Sākot jau ar slavenā pavāra Mārtiņa Rītiņa reklamētajiem steikiem. Ikviens izstādes dalībnieks varēja nogaršot no Vecaucē izaudzētā liellopa gatavoto steiku, piekožot klāt Normunda Skauģa cepto rupjmaizi. Zemnieku saimniecības "Lāči" rupjmaize ir ieguvusi starptautisku atzinību izstādē "Rīga Food '98", izcīnot zelta medaļu, bet liellopu gaļas ražotājiem līdz šādiem panākumiem vēl ir tālu.

Kā preses konferencē atzina Juris Plēsums, no Latvijā audzētajiem liellopiem uzcept īstu steiku ir visai sarežģīti. Jāprot izvēlēties ne tikai īstās gaļas šķirnes dzīvniekus, bet tos arī pareizi audzēt, kopt un barot. Lai vēl joprojām tik pieprasītajiem steikiem gaļa, kā tas tiek darīts līdz šim, nebūtu jāieved no Austrālijas.

J. Plēsums ierosināja arī turpmākajās izstādēs demonstrēt ne vien vaislas dzīvniekus, bet arī nobarojamos. Līdzīgi kā ASV Viskonsinas štata lielajās skatēs, arī Latvijā varētu sacensties nobarojamo dzīvnieku kopēji. Savus mīluļus varētu izstādīt arī mazpulcēni, studenti.

Starptautiskā lauksaimniecības izstāde "Vecauce '98" darbu ir beigusi, lai šeit gūtās atziņas turpmāk tiktu liktas lietā zemnieku saimniecībās.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore

Foto: Aleksejs Koziņecs -

speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Latvijas XXII aršanas sacensības rezultāti

Rajons Lauciņa Nr. Vārds, uzvārds

Fināls .

Kopējā Vieta
A B C beigu Soda Kopā punktu
atarums slejas sleja punkti summa
Arklu klasē ar skrūves un pusskrūves vērstuvi
Liepājas 21 Raivis Fricsons 69,00 77,50 54,00 0,00 200,50 200,50 I
Liepājas 17 Aigars Konrāds 69,50 73,50 51,00 0,00 194,00 194,00 II
Jelgavas 14 Ainārs Možeiko 70,00 78,00 43,50 0,00 191,50 191,50 III
Tukuma 18 Arvīds Kristāls 73,00 73,00 41,50 0,00 187,50 187,50 IV
Liepājas 15 Māris Blūms 63,50 75,00 48,00 0,00 186,50 186,50 V
Jēkabpils 11 Aivis Šmits 65,00 73,00 44,50 0,00 182,50 182,50 VI
Tukuma 9 Raimonds Gorevojs 61,50 72,00 44,50 0,00 178,00 178,00 VII
Talsu 13 Jānis Roze 67,00 71,00 47,50 20,00 165,50 165,50 VIII
Liepājas 20 Māris Jansons 70,00 68,50 36,00 10,00 164,50 164,50 IX
Jelgavas 10 Andis Liepa 60,00 70,50 27,50 0,00 158,00 158,00 X
Rēzeknes 12 Pēteris Tūls 57,00 59,00 21,00 0,00 137,00 137,00 XI
Jēkabpils 19 Gundars Bārdulis 43,50 59,50 26,50 20,00 109,50 109,50 XII
Saldus 16 Georgs Vlasovs 49,00 54,50 20,50 30,00 94,00 94,00 XIII
 
Maiņvērsēju arklu klase
Tukuma 4 Ilgonis Ešenbergs 70,00 72,00 47,00 0,00 189,00 189,00 I
Dobeles 7 Vilnis Bušs 70,50 77,50 28,00 0,00 176,00 176,00 II
Dobeles 3 Guntis Mungaudis 61,00 71,00 40,00 0,00 172,00 172,00 III
Aizkraukles 5 Kārlis Lazdiņš 64,00 69,50 23,50 0,00 157,00 157,00 IV
Dobeles 6 Edgars Butkus 68,00 63,00 13,50 0,00 144,50 144,50 V
Jelgavas 1 Pēteris Vanags 48,50 61,00 30,00 10,00 129,50 129,50 VI

Galvenais tiesnesis J.Auseklis

Sekretārs V.Siksna

Izstādes dzīvnieku vērtēšanas rezultāti

Par izstādē labākajiem un apbalvojamiem dzīvniekiem atzina šādus:

Govkopībā

: VMPS "Vecauce", govs 5758. Tālava, Latvijas brūnā šķirne

Cūkkopībā

: A/s "Jaunpils" LIS, kuilis Niskel 283, Beļģu Landrases šķirne; SIA "Ulbroka", v.kuilis 706. Sidžeis, Jorkšīras šķirne

Zirgkopībā

: A/s agrofirma "Tērvete" - ērzelis Līderis, Latvijas zirgu šķirne

Aitkopībā:

Z/s "Mežkalēji" Jelgavas raj., teķis, Ilde France šķirne

Kazkopībā

: Z/s "Āres" Rīgas raj., īpašniece A.Zilgalve, kaza Zīle, Zānes šķirne

Truškopībā

: Z/s "Brūklenes" Bauskas raj., Jaunzēlandes sarkanās šķirnes trusis, īpašniece Stella Rubanika

Putnkopībā

: SIA "Gunrand" Ogres raj., ISABROWN dējējvistas

Zvērkopībā

: A/s "Grobiņa" Liepājas raj., sudraba lapsa Nr.7-298.

Komisijas priekssēdētājs J.Sprūžs

Sekretārs Z.Grīslis

Komisijas locekļi: A.Veģe, E.Zivtiņa, R.Stumburs

V15.JPG (24111 BYTES)
Izstādi atklājot, Vecauces mācību un pētījumu saimniecības direktors Ludvigs Teteris, zemkopības ministrs Andris Rāviņš, ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs un LLU rektors Voldemārs Strīķis;

V16.JPG (22018 BYTES)
Vecauces mācību un pētījumu saimniecības direktors Ludvigs Teteris, zemkopības ministrs Andris Rāviņš, Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta direktore Velta Feodorova, Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs un LLU prorektors Edvīns Bērziņš;

V24.JPG (31847 BYTES)
Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs pie SIA "LARTA-1" STRANGKO stenda sarunā ar uzņēmuma vadītājiem Sorenu Hjelmu Nīlsenu un Māri Gailīti

V32.JPG (26156 BYTES)

V1.JPG (21668 BYTES)
Arāju sacensības uzvarētāji (no labās) Ainārs Možeiko, Vilnis Bušs, Guntis Mungaudis, Aigars Konrāds, Ilgonis Ešenbergs un Raivis Fricsons.

V23.JPG (47430 BYTES)
Zemnieku saimniecības "Lāči" ceptā rupjmaize atzīta par labāko Latvijā

V21.JPG (43722 BYTES)
Valsts Augu šķirņu salīdzināšanas centra speciāliste Ina Gromozdina ar jaunākajām tomātu šķirnēm

V27.JPG (23967 BYTES)
Mārtiņš Rītiņš māca gatavot steiku

V25.JPG (24441 BYTES)
"Dobeles dzirnavnieks" reklamē pankūku miltus

V4.JPG (23555 BYTES)
Savu māku iejādes elementu izpildē rāda zirgkopības mācību centra "Mušķi" audzēknes

V6.JPG (22975 BYTES)
Izstādes godalga - agrofirmā "Tērvete" audzētajam Latvijas šķirnes ērzelim Līderim

V9.JPG (25710 BYTES)
Latgale izstādē piedalās ar vairākkārtējo skatītāju simpātiju balvas ieguvēju Herefordas šķirnes vaislinieku bulli Hegemonu

V19.JPG (25044 BYTES)
Jelgavas rajona z/s "Līcīši" Liepiņu ģimenes audzētās Zānes šķirnas kazas

V14.JPG (34561 BYTES)
Liepājas zootehniķis Juris Kaļita demonstrē Djuroka šķirnes kuili Markusenu

V13.JPG (27031 BYTES)
Talsu rajona SIA "Avoti" demonstrē Latvijas baltās un Landrases šķirnes krustojuma sivēnmāti ar sivēniem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!