50

30

terminētā caurlaide

15.

Atbrīvojumu no nodevas samaksas piemēro, ja dzīvojamās telpas īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā.

– īpašuma kadastra numurs;

– ēkas, telpas, zemes platība;

– izīrētāja vārds, uzvārds, personas kods, juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs;

– laika periods, kurā īpašums atradīsies personas lietošanā

Paskaidrojuma raksta sadaļas

Norādāmā informācija

– precizēt noteikumu mērķi;

– noteikt nodevas piemērošanas periodu visā kalendārā gada laikā, sākot ar 2022.gada 1.aprīli;

– palielināt nodevas apmēru vienai dienai bez iebraukšanas reižu ierobežojuma;

– jaunus caurlaižu veidus (180 dienām, 270 dienām un 365 dienām);

– vienādot nodevas apmēru transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām un virs 3,5 tonnām;

– vienādot atvieglojumu apmēru atsevišķām personu kategorijām;

– precizēt nodevas atbrīvojuma piemērošanu īres līguma gadījumā.

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma 3.punktu kā viena no administratīvajām teritorijām ir nosaukta Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība. Tādējādi, noteikumos tiek precizēta terminoloģija aizstājos terminu "pilsēta" ar terminu "valstspilsēta."

1. Saskaņā ar likuma 1.panta 3.punktu pašvaldības nodeva ir pašvaldības domes noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos. Pašvaldības nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar pašvaldības institūcijas vai tās struktūrvienības veiktās darbības izmaksu segšanu.

Likuma 10.panta trešā daļa noteic, ka vietējo pašvaldību saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes, atbrīvojumi un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

Likuma 12.panta pirmās daļas 6.punkts paredz vietējās pašvaldības domes tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās.

No minētajā tiesību normā ietvertā formulējuma "uzlikt pašvaldības nodevu" izriet pašvaldības tiesības izdot materiālās tiesību normas, tai skaitā noteikt nodevas apmēru un piemērošanas periodu. Savukārt minētajā tiesību normā ietvertais formulējums "Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā" norāda uz to, ka Ministru kabineta noteikumos ir regulēti nodevas uzlikšanas procesuālie aspekti.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.480 11.punktam nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās, kuras ir noteiktas attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzībai, pašvaldība ir tiesīga uzlikt personām, kuras transportlīdzekļi iebrauc attiecīgajā īpaša režīma zonā.

Papildus atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.480 16.¹punktam pašvaldības domei ir tiesības saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevas uzlikšanu noteikt papildus personas šo noteikumu 16.punktā minētajām personām, kas ir atbrīvojamas no nodevas samaksas.

Jāņem vērā, ka pašvaldības nodeva tāpat kā valsts nodeva ir uzskatāma par politikas veidošanas un regulēšanas instrumentu. Maksājums tiek ieviests atsevišķu politikas mērķu sasniegšanai, regulējot (kontrolējot, veicinot, ierobežojot) personas darbību.

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem¹ transports ir viens no galvenajiem vides problēmu avotiem Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) un veicina klimata pārmaiņas, gaisa piesārņojumu un troksni. Transports rada lielu daļu no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām un lielā mērā veicina klimata pārmaiņas. Lai gan lielākā daļa citu ekonomikas nozaru, piemēram, elektroenerģijas ražošanas nozare un rūpniecības nozare, kopš 1990.gada ir samazinājušas savu emisiju apjomus, transporta emisijas ir pieaugušas. Patlaban transporta radīto emisiju īpatsvars pārsniedz vienu ceturtdaļu no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām ES.

Viens no svarīgiem ES politikas mērķiem ir transporta nelabvēlīgās ietekmes mazināšana. Galvenie darbības virzieni ir transporta pārorientēšana uz mazāk piesārņojošiem un pēc iespējas efektīvākiem transporta veidiem, ilgtspējīgāku transporta tehnoloģiju, degvielu un infrastruktūru ieviešana, kā arī nelabvēlīgās ietekmes uz vidi un veselību pilnīgs atspoguļojums transporta cenās.

Saskaņā ar Veselības inspekcijas publicēto informāciju² gaisā suspendētās daļiņas, slāpekļa dioksīds un piezemes ozons pašlaik ir vispāratzīti par trim gaisu piesārņojošām vielām, kas visvairāk ietekmē cilvēku veselību. Šo gaisu piesārņojošo vielu ilgstoša un maksimāla iedarbība rada sekas ar dažādu smaguma pakāpi, sākot no elpošanas sistēmas darbības pasliktināšanās līdz pat priekšlaicīgai nāvei. Aptuveni 90% pilsētas iedzīvotāju Eiropā ir pakļauti piesārņojošu vielu koncentrācijai, kas pārsniedz gaisa kvalitātes līmeņus, kurus uzskata par kaitīgiem veselībai. Gaisa piesārņojums arī nodara kaitējumu videi.

Autotransporta izplūdes gāzēs konstatējami dažādi gaistoši ogļhidrāti un citas organiskas vielas, ko parasti kopumā definē kā gaistošās organiskās vielas, oglekļa oksīds (CO) un daļiņas (PM), kas sastāv no oglekļa un citām vielām. Izplūdes gāzu sastāvā ir arī benzols. Papildus tam augsta temperatūra un spiediens iekšdedzes dzinējā izraisa gaisā esošā slāpekļa oksidāciju, kā rezultātā veidojas slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO₂).

Pasaules veselības organizācija jau 2012.gadā dīzeļdzinēja izplūdes gāzes ir klasificējusi kā kancerogēnas cilvēkiem³, secinājumu pamatojot ar pietiekamiem pierādījumiem par to saistību ar paaugstinātu plaušu vēža risku.

Tādējādi autotransporta radītā piesārņojuma negatīva ietekme uz vidi un cilvēku veselību ir zinātniski pierādīta un viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumiem ir kaitīgo piesārņotāju emisiju samazināšana.

Kā liecina Džona Hopkinsa universitātes pētījums⁴, iebraukšanas nodevas ieviešana Stokholmā samazināja satiksmes intensitāti, kā arī piesārņojuma līmeni par 5% līdz 10%. Vienlaikus tika atklāts, ka astmas lēkmes Stokholmā dzīvojošiem bērniem samazinājās par gandrīz 50%.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka pasākumi, kas vērsti uz satiksmes intensitātes samazināšanu, var būtisku uzlabot vides rādītājus un pozitīvi ietekmēt iedzīvotāju veselību.

Tādējādi ir precizēts saistošo noteikumu mērķis un tas ir vērsts uz transportlīdzekļu satiksmes intensitātes samazināšanu kopumā, vienlaikus veicinot videi draudzīgāku transporta veidu izmantošanu, lai nodrošinātu vides kvalitātes saglabāšanu un iedzīvotāju veselības aizsardzību un drošību.

Savukārt nodevas maksāšanas pamats ir transportlīdzekļa iebraukšana īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Attīstot sabiedriskā transporta un alternatīvu pārvietošanās līdzekļu izmantošanu, pašvaldībai nepieciešams savā teritorijā radīt vidi, kas pēc iespējas samazina privātpersonu pārvietošanos ar privātajiem transportlīdzekļiem. Minētais jautājums kļūst arvien aktuālāks un tiek atspoguļots dažādu līmeņu plānošanas dokumentos, tai skaitā:

– Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam⁵ risinājumi paredz nodrošināt optimālu transporta infrastruktūru, mainīt iedzīvotāju pārvietošanās paradumus, palielināt resursefektīvu un videi draudzīgu transportlīdzekļu veidu lietošanu, vienlaicīgi arī paredzot nodrošināt pašvaldību ilgtspējīgu attīstību, veicinot viedu, klimatneitrālu un elastīgu pilsētvidi, tostarp pilsētvides attīstībā izvēloties zaļo infrastruktūru;

– Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030.gadam⁶ ir ietverts galvenais rīcības virziens (5.rīcības virziens) "Energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā" ar mērķi samazināt privāto transportlīdzekļu lietojumu, optimizējot sabiedriskā transporta un citu pārvietošanās veidu kustību (H.1, pasākums, 5.5., 5.6.–5.13.pasākums);

– Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcībās plānā 2020.–2030.gadam⁷ 6.3.sadaļā "Transporta sektors" ietvertās politikas ir saistītas ar videi draudzīgu sabiedrisko transportu (infrastruktūra un transportlīdzekļi), pasažieru pārvirzi no privātā uz sabiedrisko transportu; ne-motorizētās (ar velosipēdiem, pārvietošanās ar kājām) pārvietošanās veicināšanu, ilgtermiņā pārejas veicināšana uz videi draudzīgāku transporta līdzekļu izmantošanu.

Pēdējā desmitgadē Jūrmala ir strādājusi, lai sekmētu integrētas pilsētas transporta sistēmas izveidi, kura ir balstīta videi draudzīgos risinājumos, padarot dzelzceļu par "mugurkaulu" un attīstot regulārus sabiedriskā transporta savienojumus starp stacijām un apkaimēm, šobrīd akcentējot arī mikromobilitātes un elektromobiļu izmantošanas iespējas, kas spēj nodrošināt ērtu un ātru pārvietošanos gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem. Jūrmalas mērķis līdz 2029.gadam ir pilnveidot valstspilsētas velo infrastruktūru un sekmēt mikromobilitātes transporta pieejamību valstspilsētā, savienojot pludmales, kūrorta objektus, izglītības iestādes ar apkaimēm, stacijām un mikromobilitātes punktiem, tādējādi pilsētas iedzīvotājiem un viesiem paplašinot iespējas ikdienā biežāk atteikties no privātā autotransporta lietošanas.

Tā kā nodeva par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā netiek piemērota elektromobiļiem, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība tādējādi arī veicina videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, kas pakārtoti veicina sabiedrības veselības, kā arī dabas aizsardzību.

Viena no aktivitātēm, kas ietverta VAS "Latvijas valsts ceļi" izstrādātajā Rīcības plānā vides trokšņu samazināšanai valsts autoceļu posmiem 2019.–2023.gadam, ir elektrotransporta izmantošana, kas samazina trokšņa emisijas un vienlaicīgi atstāj arī pozitīvu iespaidu uz gaisa piesārņojuma līmeni. Spēkā esošajā Elektromobilitātes attīstības plānā 2014.–2016.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2014.gada 26.marta rīkojumu Nr.129) tiek definēts, ka "Elektromobilitāte ir viena no transporta jomas sastāvdaļām, un ilgtermiņā tā pilnībā ietilps transporta jomas politikā. Tā sevī ietver elektrotransportlīdzekļu (videi draudzīgi transportlīdzekļi, kas pamatā tiek darbināti ar elektromotoru) segmentu un to uzlādes infrastruktūru, kā rezultātā tiek samazināts siltumnīcas efekts, tai skaitā samazināti CO2 un citi kaitīgie izmeši, apkārtējās vides trokšņu līmenis, tajā pašā laikā saglabātas fosilās degvielas rezerves."

Jūrmalas pilsētas domes rīcībā esošie dati liecina, ka aizvien vairāk tiek izmantota iespēja ar elektromobiļiem iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā bez nodevas samaksas. Piemēram, 2020.gadā laika periodā no 1.aprīļa līdz 30.septembrim bija fiksētas 15 485 iebraukšanas reizes ar elektromobiļiem, bet 2021.gadā šajā laika periodā jau 25 745 iebraukšanas reizes (vidēji 140 elektromobiļi dienā). Ņemot vērā, ka atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem uz 2021.gada 1.oktobri Latvijā ir reģistrēti 1965 ar elektrību darbināmi transportlīdzekļi no kuriem 1872 ir vieglās automašīnas, 41 autobuss un 52 kravas auto, var pieņemt, ka nodevas piemērošanas periodā viens elektromobilis iebraucis īpaša režīma zonā Jūrmalā ~ 13 reizes.

Tāpat pēdējo gadu laikā Latvijā ir strauji pieaudzis koplietošanas auto skaits, līdz ar to ilgtermiņā tas varētu veicināt privāto auto skaita samazinājumu ne tikai pilsētas viesu, bet arī Jūrmalas iedzīvotāju vidū. Ņemot vērā daudzveidīgo piedāvājumu, kas turpina paplašināties, jau šobrīd braucienam uz Jūrmalu bieži tiek izmantoti koplietošanas elektromobiļi.

Pārbaudot Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā" (turpmāk – noteikumi Nr.1) regulējuma atbilstību augstākstāvošajos normatīvajos aktos iekļautajam deleģējumam, tika konstatēts un secināta turpmāk minētais:

– īpaša režīma zona transportlīdzekļu iebraukšanai Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā ir noteikta ar Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 11.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.42 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" (grafiskās daļas 11.pielikums);

– nodevas objekts ir noteikts noteikumu Nr.1 10.punktā un tas atbilst likuma 12.panta pirmās daļas 6.punktā un Ministru kabineta noteikumu Nr.480 11.punktā definētajam nodevas objektam;

– nodevas uzlikšanas pamatojums un mērķis ir noteikts noteikumu Nr.1 2.punktā un ir precizēts ar šiem saistošiem noteikumiem (atbilst Ministru kabineta noteikumi Nr.480 11.punktā noteiktajiem virsmērķiem);

– atbrīvojumi no nodevas maksāšanas ir uzskaitīti noteikumu Nr.1 20.-22.punktā (ietvertas visas Ministru kabineta noteikumos Nr.480 16.3.apakšpunktā minētās kategorijas).

Ņemot vērā minēto, noteikumi Nr.1 un šie saistošie noteikumi ir pieņemti, augstākstāvošu normatīvo aktu deleģējuma ietvarā, ievērojot pašvaldībai normatīvajos aktos noteikto kompetenci un tiesības.

2. Jūrmalas valstspilsētas ģeogrāfiskais novietojums ir atšķirīgs no lielākā vairuma Latvijā esošu pilsētu. Jūrmalas robeža ir gar Rīgas jūras līča piekrasti un pilsēta ir 34 kilometrus gara. Jūrmalas valstspilsētas centrālajā daļā (Dubulti, Majori, Dzintari, Bulduri) lielākoties ir izvietotas viesnīcas un restorāni, tūrisma un atpūtas objekti, kā arī citi pakalpojuma sniedzēji, kas ir svarīgi Jūrmalas valstspilsētas kā kūrortpilsētas, tūrisma un kūrorta vietas attīstībai.

Taču lielāka autotransporta plūsma un intensitāte ir vērojama tieši pilsētas centrā (Rīgas iela, Lienes iela, Jomas iela, Z.Meierovica prospekts, Dubultu prospekts, Strēlnieku prospekts), pārvēršot to par tranzīta mezglu.

Turklāt šī problēma ir aktuāla ne tikai pavasara/vasaras sezonā, kad Jūrmalu apmeklē liels tūristu un valstspilsētas viesu skaits, bet arī pārējā laikā.

Pēdējā desmitgadē tūristu skaita izmaiņām Jūrmalā ir bijusi pozitīva tendence. Piemēram, 2012.gadā Jūrmalā nakšņoja 122 756 tūristi, 2013.gadā 147 995 tūristi, bet 2019.gadā sasniegts lielākais tūristu skaits – 257 659 personas. Diemžēl ievērojams tūristu skaita kritums piedzīvots 2020.gadā, kad sākās Covid-19 pandēmijas izplatība pasaulē, līdz ar to 2021.gadā tūristu skaits ir atgriezies apmēram 2013.gada līmenī (153 029 nakšņojošas personas).

Lai gan tūristu plūsmai ir izteikta sezonalitāte, taču ir novērojama tendence, ka pieaug tūristu skaits nesezonā (1. un 4. ceturksnī). Piemēram, tūristu skaits 2012.gada janvārī, februārī, martā, oktobrī, novembrī un decembrī bija 33,1% no kopējā tūristu skaita, bet 2020.gadā tajos pašos mēnešos – 37,7%. Tūristu plūsmas sezonalitātes mazināšanos veicina tūristu lielāka ceļošana valsts robežās. Jāpiebilst, ka 2019.gada pētījumā "Latvijas lielo pilsētu iedzīvotāju ceļošanas paradumi un vispārējās iekšzemes tūrisma tendences" Jūrmalas pludmale tika atzīta par populārāko pastaigas vietu. Tāpat nesezonā Jūrmala kļūst arvien populārāka kā veselības atjaunošanas, SPA un darījumu tūrisma galamērķis.

Jūrmala 2020.gadā bija otrs iecienītākais galamērķis ārvalstu un vietējo tūristu vidū uzreiz aiz galvaspilsētas. Vidējais uzturēšanās ilgums bija 2,6 diennaktis. 2020.gads iesākās ar pozitīvu tendenci – janvārī un februārī tūristu skaits pieauga no vairums tūristu ģenerējošām valstīm (+20,3%). Jūrmala 2020.gadā bija otrajā vietā aiz Rīgas vienas dienas tūristu vidū ar 371,5 tūkstošiem braucienu⁸.

Jāatzīmē, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020.gadā 87,4% gadījumos vienas dienas braucienos pa Latviju izmantotais transporta veids bija vieglais automobilis vai motocikls.

Minētā statistiskā informācija korelē ar Jūrmalas pilsētas domes apkopotajiem datiem par iegādāto dienas caurlaižu skaitu 2019.–2021.gadā.

Saskaņā ar tabulā apkopotajiem datiem iegādāto dienas caurlaižu skaitam ir tendence palielināties, kas liecina par pieaugošu transportlīdzekļu plūsmu.

Kopumā laika periodā no 2021.gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļu iebraukšana īpaša režīma zonā Jūrmalā ir fiksēta 3 608 257 reizes, tai skaitā Priedaines kontrolpunktā virzienā no Rīgas 2 651 243 reizes. Tātad Priedaines kontrolpunktā šajā periodā Jūrmalas robežu tikai vienā virzienā šķērsoja vidēji 14 488 transportlīdzekļi dienā.

No fiksētajām iebraukšanas reizēm Priedaines kontrolpunktā 70% gadījumos (1 863 730 reizes) transportlīdzekļi nepiederēja jūrmalniekiem vai Jūrmalā reģistrētajiem uzņēmumiem. Tādējādi var secināt, ka lielāku transportlīdzekļu plūsmu pilsētā veido pilsētas viesi, tūristi, komerctransports (preču piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji), kā arī transportlīdzekļi, kas brauc tranzītā. Turklāt kā liecina Jūrmalas pilsētas domes apkopotie dati, vismaz 54% gadījumos minētie transportlīdzekļi bija aprīkoti ar dīzeļdzinēju.

Salīdzinot transportlīdzekļu plūsmu Priedaines kontrolpunktā, kas ir turpinājums visnoslogotākajam valsts autoceļu posmam - Jūrmalas šosejai (A10) un kas atspoguļo pilsētas centrālo tranzīta un maģistrālo ielu noslogojumu, secināms, ka nodevas piemērošanas periodam ir tieša ietekme uz satiksmes intensitāti.

No tabulā apkopotajiem datiem izriet, ka mēnešos, kad nodeva netiek piemērota (marts, oktobris), iebraucošo transportlīdzekļu skaits ir lielāks, nekā aprīlī, maijā, augustā un septembrī, t.i. salīdzināmos mēnešos, kad par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā tiek iekasēta nodeva.

Tādējādi prognozējams, ka nodevas perioda pagarināšana samazinās satiksmes intensitāti pilsētas centrā, tai skaitā ierobežojot tranzīta plūsmu, kā arī veicinās citu alternatīvu pārvietošanās līdzekļu izmantošanu.

Jūrmalā šobrīd ir veiksmīgi apvienota vietējo bagāto dabas resursu (mežu, plašās pludmales, minerālūdens un dziedniecisko dūņu, piejūras klimata, upes, aizsargājamo dabas teritoriju) saudzīga izmantošana, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un tiek strādāts pie ekonomisko labumu gūšanas no kūrorta, sporta, veselības, kultūras un konferenču tūrisma pakalpojumiem. Dabas resursu saudzīga izmantošana tiek sekmēta, veidojot labiekārtotas atpūtas vietas un pastaigu takas, šādi novirzot apmeklētāju plūsmu labiekārtotā teritorijā un samazinot ietekmi uz vidi. Ar ES un Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības finansējumu ir izveidoti un šobrīd tiek attīstīti vairāki infrastruktūras objekti, piemēram, Ķemeru kultūrvēsturiskais parks, Kauguru atpūtas parks un jauniešu māja, Daudzfunkcionālais dabas tūrisma centrs Ķemeros, kuru mērķis sekmēt ekonomisko aktivitāti pilsētā un radīt jaunas darba vietas. Taču pieaugoša un nekontrolējama transporta plūsma var negatīvi ietekmēt turpmāko pilsētas attīstību, palielinot pilsētas publiskās infrastruktūras nolietojumu, kā rezultātā nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamo pašvaldības finansējumu jaunu un uzsākto attīstības projektu īstenošanai.

3. Ministru kabineta noteikumu Nr.480 4.punkts noteic, ka pašvaldību nodevu veidā apmaksā atlīdzību tikai par pašvaldību sniegto nodrošinājumu. Pirms pašvaldības nodevas likmes noteikšanas pašvaldības dome izvērtē tās apmēra samērīgumu pašvaldības paredzētajam nodrošinājumam.

Ar Ministru kabineta 2013.gada 20.novembra rīkojumu Nr.552 "Par kūrorta statusa piešķiršanu Jūrmalas pilsētas daļai" Jūrmalas pilsētas daļai ir piešķirts kūrorta statuss. Šī Jūrmalas valstspilsētas daļa aptver arī īpaša režīma zonas teritoriju.

Saskaņā ar Tūrisma likuma 6.¹panta pirmo daļu kūrorts ir teritorija, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā piešķirts kūrorta statuss un kura atbilst visiem uzskatītajiem nosacījumiem, tai skaitā vides kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ir izveidota atbilstoša tūrisma infrastruktūra, attīstība tiek mērķtiecīgi plānota.

Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijā 2010.–2030.gadam prioritātei "Kūrorts" viens no ieviešamajiem pasākumiem ir noteikts "K6 Dabas vērtību aizsardzība, kas nodrošina kūrortvides saglabāšanu", kas paredz nodrošināt vides kvalitāti – virszemes un pazemes ūdeņu, gaisa, augsnes, trokšņu līmeņa u.c. vides aizsardzības aspektus.

Jūrmala ir Baltijas piejūras lielākā kūrortpilsēta un ir viens no iecienītākajiem galamērķiem kā ārvalstu, tā Latvijas ceļotājiem.

Tādējādi nodeva pēc būtības ir samaksa par konkrētiem pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem – nodrošinājumiem un veiktajām darbībām. Konkrētajā gadījumā pašvaldības nodrošinājums ietver sevī gan infrastruktūras objektu lietošanu (tai skaitā autoceļi, kultūras objekti, dabas tūrisma objekti, pludmales infrastruktūra u.c.), gan pašvaldības nodrošinātos pakalpojumus (tai skaitā sabiedriskais transports, bezmaksas autostāvvietas, bezmaksas publiskās tualetes, sporta un kultūras pasākumi, sabiedriskās kārtības nodrošināšana, ielu un pludmales uzkopšana, atkritumu izvešana u.c.).

Ņemot vērā minēto, uzliekot nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā, Jūrmalas dome nav noteikusi maksu par ceļu izmantošanu, kaut autoceļi un to uzturēšana nenoliedzami ir daļa no pašvaldības sniegtā nodrošinājuma, par ko tiek iekasēta nodeva.

Viens no kūrorta attīstības uzdevumiem ir nodrošināt pilsētvides un dzīves kvalitātes saglabāšanu. Divi no pilsētvides negatīvās ietekmes cēloņiem, jeb riskiem pilsētā ir troksnis un gaisa piesārņojums, ko izraisa transportlīdzekļi, ceļu satiksme. Trokšņa un gaisa piesārņojumu rada pieaugoša satiksmes intensitāte un, lai to mazinātu, ir būtiski jau preventīvi veicināt pārvietošanās paradumu maiņu, tai skaitā izmantojot finansiālos stimulus.

Ņemot vērā minēto, ir paredzēts palielināt nodevas apmēru vienai dienai par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā, nosakot to 3 euro apmērā.

Nodevas palielināšanas mērķis cita starpā ir, piemērojot piesardzības un preventīvās darbības principu, samazināt satiksmes intensitāti, kā arī nodrošināt principa "piesārņotājs maksā par nodarīto kaitējumu" piemērošanu.

Vērtējot saistošajos noteikumos paredzētā nodevas apmēra paaugstināšanu kopsakarā ar pašvaldības sniegto nodrošinājumu, secināms, ka to ietekmē gan pašvaldības izdevumu pieaugums (palielinās preču un pakalpojumu cenas), gan pašvaldības realizētie attīstības projekti, kas paplašina tūristiem un pilsētas viesiem sniegto pakalpojumu klāstu.

Salīdzinot pašvaldības izdevumus atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.480 11.punktā un saistošo noteikumu mērķiem, konstatējams, ka izdevumu apmērs 2020.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu (nodeva piemērota visu kalendāro gadu), ir palielinājies par vairāk nekā 70%, bet nodevas ieņēmumu pieaugums tajā pašā laikā bija ~ 30%.

* nodevas apmērs vienreizējai iebraukšanai

Nodevas apmērs nav mainīts kopš 2014.gada, taču pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu pārmaiņas 2021.gada augustā salīdzinot ar 2014.gada janvāri ir 13,3% (tai skaitā patēriņa grupai "07.2.4 Citi pakalpojumu personiskajiem transportlīdzekļiem" patēriņu cenu pārmaiņas sastāda 22,3%).

Turklāt arī pēc nodevas palielināšanas tās apmērs, salīdzinot ar maksu par stāvēšanu, ko iekasē citās Latvijas piejūras administratīvajās teritorijās, ir būtiski zemāks (autostāvvietas Jūrmalas valstspilsētas teritorijā ir bez maksas).

Daudzās Eiropas valstīs (apkopojums pieejams https://urbanaccessregulations.eu/countries-mainmenu-147) ar autotransporta satiksmi saistītās problēmas (vides problēmas, sastrēgumi) tiek risinātas gan ar nodevu palīdzību (piemēram, Londona, Stokholma, Gēteborga), gan ieviešot zemas un nulles emisijas zonas un citus ierobežojumus.

Tādējādi kā iebraukšanas nodevas alternatīvu Jūrmalā var izskatīt iespēju īpaša režīma zonu noteikt kā zemu emisiju zonu, liedzot piedalīties satiksmē pilsētas centrā transportlīdzekļiem ar dīzeļdzinējiem, kas, piemēram, neatbilst Euro6 izmešu standartiem, vai arī iekasējot maksu pa šādu transportlīdzekļu iebraukšanu. Tāpat pašvaldības budžeta ieņēmumu samazinājumu, kas rastos atceļot nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā, varētu kompensēt alternatīva ar ieņēmumiem no maksas autostāvvietām.

Vērtējot minēto alternatīvu, jāņem vērā, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem⁹ 21% no reģistrēto vieglo automobiļu skaita 2019.gadā bija vecāki par 21 gadu, savukārt 57% vecumā no 11 līdz 20 gadiem. 62% no visiem 2019.gada beigās reģistrētajiem vieglajiem automobiļiem bija darbināmi ar dīzeļdegvielu.

No minētās informācijas izriet, ka liela daļa no Latvijā reģistrētajiem vieglajiem transportlīdzekļiem šobrīd neatbilst jaunākajiem izmešu standartiem. Līdz ar to zemu emisiju zonas noteikšana tieši ietekmētu arī Jūrmalas iedzīvotājus, kuru pārvietošanās pilsētā būtu būtiski ierobežota. Savukārt jaunas maksas stāvvietu infrastruktūras ierīkošana un tās apkalpošana prasītu ievērojamus ieguldījumus no pašvaldības budžeta, kas tiešā veidā ietekmētu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iedzīvotājus, jo šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nedod pašvaldībai deleģējumu noteikt pašvaldības iedzīvotājiem atvieglojumus lietot pašvaldības maksas autostāvvietas, kas attiecīgi nonāk pretrunā ar likuma "Par pašvaldībām" 3.pantu, kas noteic, ka vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Ņemot vērā minēto, šobrīd piemērotā nodeva par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā ir pamatots un optimāls risinājums apzinātām vides problēmām.

4. Tā kā plānots piemērot nodevu visā kalendārā gada laikā, saistošajos noteikumos ir paredzēti jauni caurlaižu veidi (180 dienām, 270 dienām un 365 dienām). Nodeva 107 euro, kas līdz šim piemērota nodevas periodam, paredzēta 180 dienām, savukārt nodevas apmērs 270 dienām noteikts 150 euro apmērā, bet 365 dienām – 180 euro (caurlaides izmaksas vienai dienai sastāda 0,49 euro)

Papildus, ņemot vērā gadījumus, kad personas aizmirst iebraukšanas dienā iegādāties caurlaidi, saistošajos noteikumos ir paredzēta iespēja iegādāties dienas caurlaidi arī nākamajā dienā. Minētais nosacījums veicinās labprātīgu nodevas samaksu un samazinās neapzināti pieļauto administratīvo pārkāpumu skaitu.

5. Ņemot vērā, ka transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām visbiežāk tiek iegādātas dienas caurlaides, savukārt ilgtermiņa caurlaides šādiem transportlīdzekļiem nav pieprasītas (piemēram, uz 01.09.2021. kopumā iegādātas 26 perioda caurlaides 2021.gadam), paredzēts nodevas apmēru vienādot, tādējādi atvieglojot arī nodevas administrēšanu.

6. Saistošajos noteikumos ir paredzēti atvieglojumi gan personām, kuras strādā, studē vai mācās izglītības iestādēs Jūrmalā, gan licencētiem sportistiem un treneriem no Jūrmalā reģistrētajiem sporta klubiem.

Jūrmalas valstspilsētas teritorijā ir reģistrēti gan sporta klubi, gan izglītības iestādes, kas piedāvā izglītības programmas ar sporta novirzienu, taču līdz šim atvieglojumu apmērs minētajām personu kategorijām bija atšķirīgs.

Lai novērstu atšķirīgu attieksmi, atvieglojuma apmērs tiek vienādots, pielīdzinot to atvieglojumiem, kas tiek piemēroti izglītības iestāžu darbiniekiem, izglītojamajiem un studentiem.

7. Šobrīd viens no priekšnosacījumiem nodevas atbrīvojuma piešķiršanai uz īres līguma pamata ir nekustamā īpašuma īpašnieka reģistrācijas fakta pārbaude komercreģistrā vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā.

Tādējādi tiek veikta formāla pārbaude, kas nepierāda faktisko īres tiesību pastāvēšanu.

Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma (spēkā no 2021.gada 1.maija) 35.pantu īres tiesības var nostiprināt zemesgrāmatā. Turklāt nostiprinājuma lūdzēji šobrīd ir atbrīvoti no kancelejas nodevas par īres tiesību nostiprināšanu un grozīšanu zemesgrāmatā.

Ņemot vērā, ka zemesgrāmatas ierakstiem ir publiskā ticamība, izīrētāja reģistrācijas fakta pārbaude tiek aizstāta ar zemesgrāmatas ierakstu pārbaudi.

8. Noteikumos ir ievēroti un ņemti vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2021.gada 13.oktobra atzinumā Nr.1-18/9091 "Par saistošajiem noteikumiem" noteiktie iebildumi, attiecīgi precizējot noteikumus ir nodrošināta saistošo noteikumu atbilstība ministrijas atzinumā minētajam.

Uzņēmējdarbības vidi pašvaldībā raksturo reģistrēto uzņēmēju dinamika. Jūrmalas pilsētas pašvaldībā 2019.gadā reģistrēti 4105 uzņēmumi, no tiem ar tūrisma jomu saistītās nozarēs – izmitināšana un ēdināšana; veselības un sociālās aprūpe, kā arī māksla, izklaide un atpūta, reģistrēti 514 uzņēmumi ar vidēji gadā nodarbināto personu skaitu 5576 jeb 35% no Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā nodarbinātajiem. Jūrmalā reģistrēto uzņēmēju skaitam katru gadu ir tendence pieaugt (2018.gadā reģistrēti 4071 uzņēmumi).

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem¹⁰ 2021.gada 30.jūnijā Jūrmalā bija 58 334 iedzīvotāji jeb 3% no iedzīvotāju skaita Latvijā. Lai arī kopumā iedzīvotāju skaitam Latvijā ir tendence samazināties, Jūrmalā ik gadu vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums. Kopš 2018.gada, kad Jūrmalā bija 57 653 iedzīvotāji, iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 681 cilvēku.

Pieaugot iedzīvotāju, tūristu un pilsētā reģistrēto uzņēmumu skaitam, palielinās ietekme uz vidi un pieaug antropogēnā slodze dabas teritorijās. Apmeklētāju plūsma vasaras sezonā un ārpus tās rada vides un dabas resursu noplicināšanu. Neveicot savlaicīgus pasākumus satiksmes un tranzīta plūsmas mazināšanai, turpināsies kūrorta resursu un infrastruktūras turpmāka nolietošanās un kūrorta vērtību zaudēšana.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība ir izstrādājusi normatīvo regulējumu, kas paredz nodevas maksu par iebraukšanu īpaša režīma zonā visa gada garumā. No nodevas samaksas iekasētie līdzekļi tiek ieskaitīti valstspilsētas pamatbudžetā un izlietoti tūrismam un kūrorta infrastruktūras attīstībai, piemēram, pastaigu vietu, labiekārtotu atpūtas vietu, piestātņu izveidei, ielu seguma un veloceliņu atjaunošanai, pludmales infrastruktūras attīstībai. Kūrorta infrastruktūras attīstība samazinās antropogēno slodzi uz dabas teritorijām, novirzot cilvēku plūsmu tūrismam un atpūtai izveidotos objektos, saglabājot neskartas dabas vērtības. Sakārtojot tūrisma infrastruktūru vienlaikus tiek pilnveidota arī pilsētas publiskā telpa tās iedzīvotājiem. Pašvaldību konkurētspēju lielā mērā veido konkurētspējīgi uzņēmēji, kuru sekmīga darbība, savukārt, tiešā veidā ir atkarīga no labvēlīgas uzņēmējdarbības vides. Uzņēmējdarbības vidi ietekmē atbilstošas infrastruktūras un resursu pieejamība.

Pilnveidojot infrastruktūru un sakārtojot vidi valstspilsētā, tiks veicināta arī ārvalstu tiešo investīciju piesaiste un Jūrmalas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana. Dažādu uzņēmējdarbības veidu attīstība, uzņēmumu skaita pieaugums un no tā izrietošā pozitīvā konkurence ļaus celt piedāvāto pakalpojumu kvalitāti un nodrošinās daudzveidīgas darba iespējas vietējiem iedzīvotājiem.

Pašvaldībai saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem jānodrošina tūrisma objektu saglabāšanu, ilgtspējīgu attīstību, un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām.

Jūrmalas valstspilsētā pēdējo gadu laikā veikti vairāki šādi pasākumi ilgtspējīga tūrisma veicināšanai:

1) lai mazinātu plastmasas ūdens pudeļu izmantošanu teritorijā, Ķemeros izveidotas brīvi pieejamas dzeramā ūdens ņemšanas vietas – "Tautu deja" un "vardīte";

2) veikta Jomas ielas apgaismojuma nomaiņa, tādā veidā uzlabojot energoefektivitāti – ietaupot aptuveni 40–45 tūkstošus kWh elektroenerģijas gadā;

3) izejās pie jūras izvietoti atkritumu šķirošanas konteineri;

4) lai veicinātu videi draudzīga transporta satiksmi, pilsētā attīstīti koplietošanas mikromobilitātes rīki – pieejami velosipēdi un elektriskie skrejriteņi;

5) Jūrmalas valstspilsētas maršrutos kursē 14 jauni un videi draudzīgi "ISUZU CITIBUS" autobusi un divi uzņēmumā "Solaris" ražoti ar elektrību darbināmi autobusi, samazinot CO2 izmešu apjomu par 127 tonnām gadā, salīdzinot ar situāciju pirms autobusu iegādes;

6) tūrisma objektos tiek veikta apmeklētāju uzskaite, veicot noslogojuma kontroli u.c.

Lai tūrismu padarītu ilgtspējīgāku, šajās aktivitātēs jāiesaistās visiem – gan sabiedrībai, gan uzņēmējiem un pašvaldībai, kā arī jāturpina attīstīt arvien jaunas iespējas, kā saglabāt vietējos dabas resursus.

Nodevas par iebraukšanu īpašā režīma zonā noteikšana visa gada garumā neradīs ietekmi uz vairāku dienu pilsētas viesiem, kas vēlas apmeklēt pilsētu darījumu vai izklaides nolūkos, jo par transporta līdzekļa novietošanu pilsētas autostāvvietās nav jāmaksā. Turklāt uzturēšanās periods īpašā režīma zonā Jūrmalā (neizbraucot no tās) nav ierobežots. Noteiktā 3 euro maksa par iebraukšanu ir neliela, salīdzinot ar maksu par transporta līdzekļa novietošanu maksas autostāvvietā, kā rezultātā vienas dienas laikā būtu jāmaksā sākot no 20 euro un vairāk. Iebraukšanas maksa veicina viesu uzturēšanos Jūrmalas valstspilsētā ilgāku laika periodu, līdz ar to arī vietējo uzņēmēju pakalpojumu pieejamību un attīstību.

Nodevas par iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā piemērošana visa kalendārā gada laikā veicinās jaunu, unikālu un daudzveidīgu tūrisma produktus radīšanu un attīstīs kūrorta infrastruktūru, tādējādi palīdzot sasniegt pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos noteiktās prioritātes un izvirzītos pasākumus uzņēmējdarbības vides un kūrorta infrastruktūras attīstībai, līdz ar to jaunu uzņēmumu rašanos un darbavietu skaita pieaugumu.

Juridisko personu, kuru juridiskā adrese reģistrēta Jūrmalā, īpašumā vai turējumā esošiem transportlīdzekļiem iebraukšanas caurlaides tiek reģistrētas bezmaksas. Pārējo juridisko personu izdevumi nodevas apmaksai palielināsies, taču atkarībā no iebraukšanas biežuma ir iespējams izvēlēties piemērotāko un izdevīgāko caurlaides veidu.

Papildus 2020.gadā pētījumu centrs SKDS veicis pētījumu "Attieksme pret Jūrmalas domes darbu", aptaujājot Jūrmalas pastāvīgos iedzīvotājus (aptaujā piedalījās 890 respondenti). Saskaņā ar aptaujas rezultātiem¹¹ priekšlikumu par iebraukšanas maksas periodu Jūrmalā visa gada garumā kopumā pozitīvi vērtēja 34% no respondentiem, 40% vērtēja negatīvi, bet 26% no respondentiem nebija viedokļa šajā jautājumā. Salīdzinoši liels respondentu īpatsvars, kuriem nav viedokļa, skaidrojams ar to, ka nodevas perioda pagarināšana pēc būtības nerada Jūrmalas iedzīvotājiem papildu administratīvo slogu, jo caurlaides Jūrmalas iedzīvotāja īpašumā vai turējumā reģistrētajiem transportlīdzekļiem tiek piešķirtas automātiski un bezmaksas. Skaidrojot šai respondentu grupai iemeslus un ieguvumus no nodevas perioda izmaiņām, viedoklis drīzāk būtu pozitīvs par labu iebraukšanas maksas noteikšanai visa gada garumā.

Papildus jāņem vērā, ka arī citās valstīs sabiedrības viedoklis par nodevu piemērošanu nav viennozīmīgs. Piemēram, saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas publicēto pētījumu¹² pirms sastrēguma nodevas ieviešanas 2006.gadā to atbalstīja mazāk par 40% no Stokholmas iedzīvotājiem, taču 2006.gada rudenī referendumā 53% no pilsētas iedzīvotājiem nobalsoja par jaunu nodevu. Savukārt Gēteborgā pirms nodevas ieviešanas 2011.gadā to atbalstīja tikai 27% no pilsētas iedzīvotājiem.

Nodevas perioda pagarināšana un nodevas apmēra palielināšana nerada Jūrmalas iedzīvotājiem papildu administratīvo slogu. Turklāt no pilsētvides aizsardzības aspekta prognozētā satiksmes intensitātes un tranzīta plūsmas samazināšana ir vērtējama pozitīvi.

Tādējādi, pieņemot lēmumu par nodevas perioda pagarināšanu, pašvaldība atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 3.pantā noteiktajam ievēro tieši Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses, nodrošinot to tiesības uz labvēlīgu vidi.