Likumi: Šajā laidienā 5 Pēdējās nedēļas laikā 12 Visi
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) atsavināšanas tiesība — šā likuma izpratnē daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu īpašnieku tiesība izpirkt atsavināmo zemi par atsavināšanas cenu šajā likumā noteiktajā kārtībā;
2) atsavināmā zeme — atbilstoši dzīvojamo māju privatizāciju regulējošiem normatīvajiem aktiem noteikts dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemesgabals daļā, kas sakrīt ar piespiedu dalītā īpašuma zemesgabalu;
3) daudzdzīvokļu dzīvojamā māja — daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kas ir patstāvīgs īpašuma objekts, atrodas uz citai personai piederošas zemes un ir privatizēta saskaņā ar likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" vai likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteikto kārtību, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta tās sadale dzīvokļa īpašumos;
4) dzīvokļa īpašnieks — šā likuma izpratnē persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā, kā arī līdz dzīvokļa īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā tā tiesiskais valdītājs, kas par tādu ierakstīts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā;
5) piespiedu dalītais īpašums — tiesisks stāvoklis, kurā zeme un uz tās esošās būves ir patstāvīgi īpašuma objekti un tā pastāvēšanas tiesiskais pamats ir likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punkts vai ceturtā daļa;
6) zemesgabals — privātpersonai piederoša zeme, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, īpašuma tiesības uz to ir nostiprinātas zemesgrāmatā un tā sakrīt vai daļā sakrīt ar dzīvojamo māju privatizāciju regulējošos normatīvajos aktos noteikto dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Par zemesgabalu šā likuma izpratnē nav atzīstama tāda zeme, kura iegūta pēc dzīvojamās mājas nodošanas privatizācijā un īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz šo zemi ir nostiprinātas attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, un dzīvokļu īpašnieku kopīpašuma domājamo daļu apmērs šādai zemei sakrīt ar attiecīgā dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes domājamo daļu.
2. pants. Likuma mērķis
(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu un izveidot vienotu nekustamo īpašumu Civillikuma 968. panta izpratnē.
(2) Piespiedu dalītais īpašums izbeidzams, dzīvokļu īpašniekiem šajā likumā noteiktajā kārtībā izmantojot atsavināšanas tiesību.
3. pants. Likuma piemērošanas joma
(1) Likums nosaka kārtību, kādā izbeidzams piespiedu dalītais īpašums, kurā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un zemesgabals.
(2) Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki un zemesgabala īpašnieks, savstarpēji vienojoties, var noteikt no šā likuma atšķirīgus piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas noteikumus, ciktāl tas nav pretrunā ar šā likuma mērķi un ir vērsts uz piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu. Ja piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un zemesgabalu izbeidz uz savstarpējas vienošanās pamata, tad to izbeigšanai nav piemērojama šajā likumā noteiktā kārtība.
(3) Ja valstij vai pašvaldībai piederoša vai piekrītoša zeme sakrīt vai daļā sakrīt ar daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai atbilstoši dzīvojamo māju privatizāciju regulējošiem normatīvajiem aktiem noteikto funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, piespiedu dalīto īpašumu izbeidz atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā vai likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajai kārtībai.
II nodaļa
Atsavināšanas tiesība un tās izmantošanas uzsākšana
4. pants. Atsavināšanas tiesība
(1) Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem ir atsavināšanas tiesība uz atsavināmo zemi. Atsavināšanas tiesības izmantošana šajā likumā noteiktajā kārtībā ļauj daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem iegūt īpašumā izpērkamo zemi.
(2) Atsavināšanas tiesības izmantošanai nav nepieciešama zemesgabala īpašnieka piekrišana.
(3) Līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai ierakstīšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.
(4) Ja atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa laikā mainās dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļa īpašuma ieguvējs stājas iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka vietā, pārņemot visas tā tiesības un saistības, kas saistītas ar atsavināšanas tiesības izmantošanu.
(5) Ja atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa laikā mainās zemesgabala īpašnieks, tā ieguvējs stājas iepriekšējā zemesgabala īpašnieka vietā, pārņemot visas tā tiesības un saistības, kas saistītas ar atsavināšanas tiesības izmantošanu.
5. pants. Atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšana
(1) Lai uzsāktu atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu. Pieņemot lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu, dzīvokļu īpašnieku kopība var pilnvarot personu veikt darbības, kas saistītas ar atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa īstenošanu.
(2) Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu pieņem, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktos dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas noteikumus, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
(3) Lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu un šā panta pirmajā daļā minētā pilnvarojuma došanu (ja tāds tiek dots) ir pieņemts, ja par to nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kam pieder vairāk nekā puse no visiem daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošiem dzīvokļu īpašumiem.
(4) Lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu ir tiesiskais pamats, lai pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, pieņemtu lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu.
(5) Pašvaldība lēmumu attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu pieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu.
(6) Ja pašvaldība konstatē, ka daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu nepieciešams pārskatīt, pārskatīšanu veic likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajā kārtībā. Atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu turpina pēc tam, kad pieņemts lēmums par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu.
(7) Ja pašvaldība konstatē, ka gada laikā pirms šā panta piektajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas par konkrēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju zvērināts tiesu izpildītājs ir izbeidzis lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu vai par attiecīgo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ir noteikta atsavināmā zeme un ir spēkā atsavināšanas cena, pašvaldība atsaka izdot lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu. Ziņas par piespiedu dalītā īpašuma lietas izbeigšanas datumu pašvaldība izprasa Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei. Ziņas par atsavināmās zemes noteikšanu un atsavināšanas cenas spēkā esību pašvaldība izprasa Valsts zemes dienestam.
(8) Zemesgabala īpašniekam ir tiesības ierosināt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem pieņemt lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa uzsākšanu.
6. pants. Atsavināmās zemes noteikšana un reģistrēšana
(1) Atsavināmo zemi šajā likumā noteiktajā kārtībā nosaka un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē Valsts zemes dienests.
(2) Kad pašvaldības lēmums par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai lēmums par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu kļuvis neapstrīdams, vietējā pašvaldība atsavināmās zemes noteikšanai un reģistrēšanai nekavējoties iesniedz Valsts zemes dienestam:
1) daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala projektu digitālā veidā vektordatu formātā Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā vai, ja nav pieejami vektordati, konkrētā mērogā uz kartogrāfiskās pamatnes, kas attēlo virszemes topogrāfisko situāciju, izstrādātu grafisko materiālu, kurš sagatavots atbilstoši normatīvā akta par privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas kārtību prasībām;
2) vietējās pašvaldības lēmumu, kas kļuvis neapstrīdams, par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā ietilpstošo zemes vienību vai zemes vienību daļu nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem;
3) pašvaldības lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai pašvaldības lēmumu par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu.
(3) Atsavināmā zeme var sastāvēt no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas vienas vai vairākām zemes vienībām vai to daļām.
(4) Ja atsavināmā zeme sakrīt ar vienu vai vairākām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētām zemes vienībām, Valsts zemes dienests kā atsavināmo zemi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē atbilstošu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu zemes vienību vai zemes vienības.
(5) Ja atsavināmā zeme daļā sakrīt ar vienu vai vairākām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētām zemes vienībām, Valsts zemes dienests kā atsavināmo zemi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrē tai atbilstošu zemes vienības daļu vai zemes vienību daļas.
(6) Šajā likumā noteiktajā kārtībā noteiktās un reģistrētās atsavināmās zemes platība un robežas nav apstrīdamas un pārsūdzamas.
(7) Atsavināmās zemes reģistrēšanas kārtību Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nosaka Ministru kabinets.
7. pants. Atsavināšanas cena un tās aprēķināšana
(1) Atsavināšanas cenu šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķina Valsts zemes dienests.
(2) Dzīvokļu īpašnieki atsavināmo zemi izpērk par atsavināšanas cenu, kuru veido atsavināmajā zemē ietilpstošo zemes vienību un zemes vienību daļu kadastrālo vērtību summa.
(3) Katrs dzīvokļa īpašnieks maksā atsavināšanas cenas daļu atbilstoši tā dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
(4) Atsavināšanas cenas aprēķināšanai izmanto zemes vienībai un zemes vienības daļai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto kadastrālo vērtību, kas ir spēkā šā likuma 8. pantā minētā paziņojuma izdošanas dienā. Atsavināšanas cenas daļas aprēķināšanai izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēru.
(5) Atsavināšanas cena ir spēkā un izmantojama atsavināšanas tiesības izmantošanai divus gadus no šā likuma 8. pantā minētā paziņojuma izdošanas dienas.
(6) Šajā likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā atsavināšanas cena nav apstrīdama vai pārsūdzama.
8. pants. Paziņojums par atsavināmo zemi un atsavināšanas cenu
(1) Valsts zemes dienests pēc atsavināmās zemes noteikšanas un reģistrēšanas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un atsavināšanas cenas aprēķināšanas sagatavo un nosūta daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem un zemesgabala īpašniekam paziņojumu par atsavināmo zemi un atsavināšanas cenu.
(2) Paziņojumā norāda:
1) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informāciju par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, zemesgabalu, atsavināmo zemi un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašumiem;
2) atsavināšanas cenu;
3) par katru atsavināmajā zemē ietilpstošo zemes vienību vai zemes vienības daļu maksājamo atsavināšanas cenas daļu;
4) atsavināšanas cenas sadalījumu atbilstoši zemesgabala domājamām daļām, ja atsavināmā zeme sakrīt ar vairākiem zemesgabaliem;
5) atsavināšanas cenas sadalījumu atbilstoši zemesgabala domājamām daļām, ja zemesgabals pieder vairākām personām (kopīpašniekiem);
6) katra dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram atbilstošo atsavināšanas cenas daļu;
7) atsavināšanas cenas sadalījumu atbilstoši dzīvokļa īpašuma domājamām daļām, ja dzīvokļa īpašums pieder vairākām personām (kopīpašniekiem);
8) atsavināšanas cenas sadalījumu atbilstoši dzīvokļa īpašumā ietilpstošās dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamām daļām;
9) termiņu, kurā atsavināšanas cena ir spēkā un izmantojama atsavināšanas tiesības izmantošanai.
(3) Pēc paziņojuma izdošanas izmaiņas dzīvokļu īpašumu sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmērā nemaina katram dzīvokļa īpašniekam aprēķināto atsavināšanas cenas daļu.
III nodaļa
Atsavināšanas tiesības izmantošana
9. pants. Lietas par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu ievešana
(1) Lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu ieved zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotas personas vai vismaz viena daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieka pieteikumu.
(2) Pieteikumu lietas ievešanai var iesniegt zvērinātam tiesu izpildītājam ne vēlāk kā sešus mēnešus no šā likuma 8. pantā minētā paziņojuma izdošanas dienas. Pieteikumam pievieno šā likuma 8. pantā minēto paziņojumu.
(3) Zvērināts tiesu izpildītājs nekavējoties pēc šā panta pirmajā daļā minētā pieteikuma saņemšanas ieved lietu, ja:
1) pieteikumam pievienots šā likuma 8. pantā minētais paziņojums;
2) pieteikums iesniegts šā panta otrajā daļā norādītajā termiņā;
3) cits zvērināts tiesu izpildītājs nav ievedis piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas lietu par to pašu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.
(4) Ja iesniegtais pieteikums neatbilst kādai no šā panta trešajā daļā minētajām prasībām, zvērināts tiesu izpildītājs lietu neieved un par konstatētajiem trūkumiem paziņo pieteicējam, atdodot atpakaļ šā likuma 8. pantā minēto paziņojumu, ja pieteikumam tāds bija pievienots.
(5) Lietas par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu vešanas izdevumus un zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību sedz no valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
10. pants. Zvērināta tiesu izpildītāja darbības pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas lietas ievešanas
(1) Zvērināts tiesu izpildītājs pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas lietas ievešanas pārbauda valsts informācijas sistēmās pieejamo aktuālo informāciju par to, kas ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki un zemesgabala īpašnieks, un nosūta tiem paziņojumu par lietas ievešanu. Paziņojums nosūtāms arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai, ja tāda ir zināma.
(2) Paziņojumā par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas lietas ievešanu norāda termiņu, līdz kuram dzīvokļu īpašniekiem rakstveidā nepieciešams paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam par dzīvokļu īpašnieku kopsapulces datumu, laiku un norises vietu, kā arī informē, ka tad, ja dzīvokļu īpašnieku kopība šajā likumā noteiktajā termiņā un kārtībā nepieņems lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu, lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu tiks izbeigta.
11. pants. Lēmuma par atsavināšanas tiesības izmantošanu pieņemšana
(1) Lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu dzīvokļu īpašnieki pieņem, piedaloties un balsojot dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai dzīvokļa īpašniekam personiski vai tā pilnvarotajai personai paziņojot zvērinātam tiesu izpildītājam par savu balsojumu pirms kopsapulces norises dienas.
(2) Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce par atsavināšanas tiesības izmantošanu notiek, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktos dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas un lēmuma pieņemšanas noteikumus, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
(3) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir sasaucama gada laikā no šā likuma 8. pantā minētā paziņojuma izdošanas dienas.
(4) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces datumu, laiku un norises vietu dzīvokļu īpašnieki vai to pilnvarota persona ne vēlāk kā 40 dienas pirms kopsapulces norises dienas saskaņo ar zvērinātu tiesu izpildītāju, kura lietvedībā atrodas lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu attiecībā uz konkrēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Pēc kopsapulces datuma, laika un norises vietas saskaņošanas zvērināts tiesu izpildītājs, izmantojot valsts informācijas sistēmās pieejamo informāciju, sastāda daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumu un to īpašnieku aktuālo sarakstu.
(5) Personas, kurām saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu ir tiesības sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, ne vēlāk kā 30 dienas pirms tās rakstveidā vai citā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā kārtībā uzaicina katru dzīvokļa īpašnieku. Uzaicinājumā norāda kopsapulces datumu, laiku, norises vietu un darba kārtību.
(6) Dzīvokļa īpašnieks savu balsojumu jautājumā par atsavināšanas tiesības izmantošanu var paziņot ne ātrāk kā 30 dienas un ne vēlāk kā vienu dienu pirms kopsapulces norises dienas personiski vai ar pilnvarotās personas starpniecību, ierodoties tā zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietā, kura lietvedībā atrodas lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu. Zvērinātam tiesu izpildītājam paziņotais balsojums nav grozāms vai atsaucams.
(7) Ja pēc šā panta desmitajā daļā minētā balsojuma mainās attiecīgā dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļa īpašuma ieguvējam iepriekš paziņotais balsojums par atsavināšanas tiesības izmantošanu ir saistošs.
(8) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē par atsavināšanas tiesības izmantošanu dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi balsot, ja tajā piedalās tas zvērināts tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu attiecībā uz konkrēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.
(9) Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē par atsavināšanas tiesības izmantošanu dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi balsot neatkarīgi no tā, kāds dzīvokļu īpašnieku skaits tajā piedalās.
(10) Lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanu ir pieņemts, ja, saskaitot šā panta sestajā un devītajā daļā noteiktajā kārtībā saņemtās balsis, "par" balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kam pieder vairāk nekā puse no visiem dzīvojamā mājā esošiem dzīvokļu īpašumiem.
12. pants. Zvērināta tiesu izpildītāja darbības, pieņemot lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu
(1) Zvērināts tiesu izpildītājs, piedaloties dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, sastāda aktu par kopsapulces balsojumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu, kurā norāda:
1) tos dzīvokļu īpašniekus vai to pilnvarotās personas, kas piedalījušās dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi vai juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, pārstāvi un pārstāvības pamatu;
2) katra dzīvokļa īpašnieka balsojumu.
(2) Aktu par kopsapulces balsojumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu paraksta zvērināts tiesu izpildītājs, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces vadītājs un protokolētājs.
(3) Ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulces vadītājs vai protokolētājs atsakās parakstīt šā panta pirmajā daļā minēto aktu, par to izdarāma atzīme aktā, norādot atteikšanās iemeslus, ja tādi darīti zināmi. Atteikšanās parakstīt aktu neietekmē tā spēku.
(4) Pēc dzīvokļu īpašnieku kopsapulces zvērināts tiesu izpildītājs 10 dienu laikā sastāda aktu par atsavināšanas tiesības izmantošanu, kurā norāda:
1) tos dzīvokļu īpašniekus vai to pilnvarotās personas, kas piedalījušās balsošanā par atsavināšanas tiesības izmantošanu, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi vai juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, pārstāvi un pārstāvības pamatu;
2) katra dzīvokļa īpašnieka balsojumu, atsevišķi norādot tos dzīvokļu īpašniekus, kuri balsojuši par atsavināšanas tiesības izmantošanu pirms dzīvokļu īpašnieku kopsapulces norises dienas šā likuma 11. panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā;
3) dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu atsavināšanas tiesības izmantošanas jautājumā, norādot "par" un "pret" balsu sadalījumu;
4) ja pieņemts lēmums "par" atsavināšanas tiesības izmantošanu, ņemot vērā šā likuma 8. panta otrās daļas 9. punktā minēto datumu, līdz kuram samaksājama atsavināšanas cena, un zvērināta tiesu izpildītāja depozīta konta, uz kuru pārskaitāms maksājums, rekvizītus.
(5) Kad parakstīts akts par atsavināšanas tiesības izmantošanu, zvērināts tiesu izpildītājs par pieņemto lēmumu paziņo zemesgabala īpašniekam un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem. Ja pieņemts lēmums "par" atsavināšanas tiesības izmantošanu, paziņojumā ietver šā panta ceturtās daļas 4. punktā minēto informāciju.
13. pants. Sekas nepaziņošanai zvērinātam tiesu izpildītājam par dzīvokļu īpašnieku kopsapulci
Ja zvērināts tiesu izpildītājs nesaņem paziņojumu par dzīvokļu īpašnieku kopsapulces datumu, laiku un norises vietu, kas atbilst šā likuma 11. panta trešajā daļā norādītajam termiņam, viņš pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu un nosūta to pieteicējam, kas iesniedzis šā likuma 9. panta pirmajā daļā minēto pieteikumu. Lēmumu par lietas izbeigšanu zvērināts tiesu izpildītājs pieņem arī tad, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir sasaukta, taču līdz šā likuma 11. panta trešajā daļā norādītajam termiņam nav pieņemts lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanu.
14. pants. Atsavināšanas cenas samaksas kārtība un sekas
(1) Ja ir pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanu šā likuma 12. panta ceturtās daļas 4. punktā noteiktajā termiņā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā iemaksājama atsavināšanas cena.
(2) Atsavināšanas cena ir iemaksāta, ja šā likuma 12. panta ceturtās daļas 4. punktā noteiktajā termiņā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā ir saņemta pilna atsavināšanas cena vienā vai vairākos maksājumos.
(3) Pēc pilnas atsavināšanas cenas saņemšanas vai tās samaksas termiņa beigām zvērināts tiesu izpildītājs savā depozīta kontā pārbauda, vai atsavināšanas cena ir iemaksāta, un sastāda aktu par atsavināšanas cenas samaksu.
(4) Akta kopijas par atsavināšanas cenas samaksu zvērināts tiesu izpildītājs nosūta daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, to pilnvarotajai personai, ja tāda ir zināma, un zemesgabala īpašniekam.
(5) Atsavināšanas tiesība ir izmantota, ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņos zvērināta tiesu izpildītāja vestās lietas par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu ietvaros ir pieņēmuši lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu un iemaksājuši atsavināšanas cenu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.
(6) Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka atsavināšanas tiesība atbilstoši šā panta piektajā daļā noteiktajam ir izmantota, viņš par to rakstveidā paziņo Valsts zemes dienestam.
(7) Ja atsavināšanas tiesība atbilstoši šā panta piektajā daļā noteiktajam ir izmantota un uz zemesgabalu ir nostiprināta ķīlas tiesība, zvērināts tiesu izpildītājs par atsavināšanas tiesības izmantošanu rakstveidā paziņo arī personai, kurai par labu attiecībā uz zemesgabalu ir nostiprināta ķīlas tiesība. Ja personas dzīvesvieta nav zināma, informāciju publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(8) Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka atsavināšanas tiesība atbilstoši šā panta piektajā daļā noteiktajam nav izmantota, zvērināts tiesu izpildītājs bez liekas kavēšanās atmaksā depozīta kontā veiktās iemaksas atsavināšanas tiesības izmantošanai personām, kuras tās veikušas, un izbeidz lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu.
15. pants. Līgumi atsavināšanas cenas samaksai
(1) Uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata var slēgt līgumus daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku vārdā, lai iegūtu finansējumu atsavināšanas cenas samaksai.
(2) Lēmums par līguma slēgšanu ir pieņemts, ja par to nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuriem pieder vairāk nekā puse no visiem daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošiem dzīvokļu īpašumiem.
(3) Saistības, kas izriet no šā panta pirmajā daļā minētajiem līgumiem, ir dalītas, un katra dzīvokļa īpašnieka saistības daļa atbilst tā dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
(4) Par saistībām, kas izriet no šā panta pirmajā daļā minētajiem līgumiem, neatbild tie dzīvokļu īpašnieki, kuri ir iemaksājuši savā dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram atbilstošās atsavināšanas cenas daļu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.
(5) Saistību, kas izriet no šā panta pirmajā daļā minētajiem līgumiem, pilnīgas izpildes termiņš nevar būt īsāks par trim gadiem attiecībā uz tām personām, kuras nav piekritušas šādu līgumu slēgšanai. Šādos gadījumos saistību izpildes apmērs katru gadu nosakāms proporcionāli to izpildes kopējam termiņam.
16. pants. Valsts atbalsts finansējuma iegūšanai atsavināšanas tiesības izmantošanai
(1) Valsts var sniegt atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem jautājumos, kas saistīti ar finansējuma iegūšanu atsavināšanas cenas samaksai.
(2) Atbalsta veidus, apmēru un piešķiršanas noteikumus nosaka Ministru kabinets. Ministru kabineta noteikumi tiek izdoti, ja gadskārtējā likumā "Par valsts budžetu" tiek paredzēts finansējums atbalsta sniegšanai.
17. pants. Atsavināšanas tiesības neizmantošanas sekas
(1) Atsavināšanas tiesība nav izmantota, ja pēc lietas par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu ievešanas:
1) šā likuma 11. panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai pieņemtu lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu;
2) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai kopsapulcēs līdz šā likuma 11. panta piektajā daļā noteiktajam termiņam netiek pieņemts lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanu;
3) šā likuma 14. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā nav iemaksāta atsavināšanas cena.
(2) Ja atsavināšanas tiesība nav izmantota, zvērināts tiesu izpildītājs izbeidz lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā. Lietas izbeigšana nav šķērslis tās uzsākšanai no jauna šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki var uzsākt jaunu atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu ne ātrāk kā vienu gadu pēc tam, kad izbeigta lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu.
IV nodaļa
Atsavināmās zemes kadastrālā uzmērīšana, īpašuma tiesību uz atsavināmo zemi
nostiprināšana zemesgrāmatā un atsavināšanas cenas samaksa bijušajam zemes
īpašniekam
18. pants. Atsavināmās zemes kadastrālā uzmērīšana
(1) Ja atsavināmā zeme sakrīt ar vienu vai vairākām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētām zemes vienībām, atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu neveic.
(2) Ja atsavināmā zeme daļā sakrīt ar vienu vai vairākām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētām zemes vienībām, Valsts zemes dienests organizē kadastrālo uzmērīšanu zemesgabala sadalei, atdalot no tā atsavināmo zemi vai tās daļu. Par atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām informē daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekus un zemesgabala īpašnieku, bet to neierašanās vai iebildumu izteikšana nav šķērslis kadastrālās uzmērīšanas veikšanai un uzmērītās zemes vienības un kadastrālās uzmērīšanas datu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
(3) Ja kadastrālās uzmērīšanas dēļ mainās šā likuma 8. pantā minētajā paziņojumā norādītā atsavināmās zemes platība, tas neietekmē atsavināšanas cenas apmēru un tās proporcionālo sadalījumu starp vairākiem zemesgabalu īpašniekiem.
(4) Atsavināmās zemes un, ja tāda ir, zemes īpašniekam paliekošās zemes daļas kadastrālo uzmērīšanu veic par valsts budžeta līdzekļiem ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no dienas, kad atsavināšanas tiesība ir izmantota saskaņā ar šā likuma 14. panta piektajā daļā noteikto.
(5) Valsts zemes dienests tam zvērinātam tiesu izpildītājam, kura lietvedībā atrodas lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu konkrētajā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, nosūta paziņojumu par atsavināmās zemes un, ja tāda ir, zemes īpašniekam paliekošās zemes daļas kadastrālās uzmērīšanas rezultātiem pēc tam, kad ziņas par atsavināmās zemes un, ja tāda ir, zemes īpašniekam paliekošās zemes daļas kadastrālo uzmērīšanu reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
(6) Atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
19. pants. Pamats dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanai
(1) Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanu un atsavināšanas cenas samaksa šā likuma noteiktajā kārtībā un termiņos ir tiesiskais pamats dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanai zemesgrāmatā.
(2) Dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprināmas Zemesgrāmatu likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
20. pants. Nostiprinājuma lūgums un tā pielikumi
(1) Pēc šā likuma 18. panta piektajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas zvērināts tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, izmantojot datu apmaiņā starp informācijas sistēmām iegūtos aktuālos Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, iesniedz normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā parakstītus nostiprinājuma lūgumus un lūdz:
1) no zemesgabala atdalīt atsavināmo zemi, precizējot paliekošās zemes platības zemesgabala īpašniekam, pievienot atsavināmo zemi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemesgrāmatas nodalījumam un izdarīt īpašuma tiesības atzīmi attiecībā uz dzīvokļu īpašniekiem, kuru dzīvokļa īpašumi nav ierakstīti zemesgrāmatā;
2) attiecībā uz zemesgrāmatā ierakstītiem dzīvokļu īpašumiem pievienot atsavināmās zemes kopīpašuma domājamo daļu, kas atbilst konkrētā dzīvokļa īpašuma kopīpašuma domājamās daļas lielumam, attiecīgā dzīvokļa īpašuma sastāvam un nostiprināt dzīvokļa īpašniekiem īpašuma tiesības. Ja atšķiras zemesgrāmatā ierakstītie un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētie dati par dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošām kopīpašuma domājamām daļām, izmaiņas dzīvokļu īpašumu zemesgrāmatu nodalījumos tiek veiktas saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem.
(2) Ja atsavināmā zeme sakrīt ar zemesgabalu, zvērināts tiesu izpildītājs lūdz pievienot atsavināmo zemi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemesgrāmatas nodalījumam un piemēro šā panta pirmās daļas 2. punktu.
(3) Zvērināts tiesu izpildītājs nostiprinājuma lūgumam pievieno šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādītu aktu par:
1) atsavināšanas tiesības izmantošanu (šā likuma 12. panta ceturtā daļa);
2) atsavināšanas cenas samaksu (šā likuma 14. panta trešā daļa).
(4) Nostiprinājuma lūguma iesniegšanai nav nepieciešama tās personas piekrišana, pret kuru nostiprinājums vērsts, kā arī jebkuru citu trešo personu piekrišana. Nostiprinājuma lūguma izskatīšanu nekavē iepriekš zemesgrāmatā ierakstīti tiesību nodrošinājumi un aprobežojumi.
(5) Nostiprinot zemesgrāmatā dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi, kā arī veicot izmaiņas zemesgabala īpašnieka zemesgrāmatas nodalījumā, dzīvokļu īpašnieki un zemesgabala īpašnieks ir atbrīvoti no valsts un kancelejas nodevu samaksas par dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību nostiprināšanu un zemesgabala īpašnieku tiesību grozīšanu zemesgrāmatā.
(6) Nostiprinājuma lūguma formas apstiprina Ministru kabinets.
21. pants. Nosacījumi, nostiprinot dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi zemesgrāmatā
(1) Nostiprinot zemesgrāmatā dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi, tā dzīvokļu īpašnieku īpašumā pāriet brīva no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras zemesgabalam (daļā, kurā tas sakrīt ar atsavināmo zemi) ir uzliktas saistību dēļ (parādu saistības, ķīlas tiesības, apgrūtinājumi, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot, kā arī uztura, mantojuma līgumi, reālnastas, atsavināšanas tiesības, apbūves tiesības, nomas un lietojuma tiesības), kā arī brīva no aizliegumiem, kuri uzlikti kriminālprocesa, maksātnespējas procesa un civilprocesa ietvaros. Šis noteikums neattiecas uz reālservitūtiem.
(2) Nostiprinot zemesgrāmatā dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi, šā panta pirmajā daļā minētos apgrūtinājumus, nastas un aizlieguma atzīmes dzēš bez to personu piekrišanas, kurām par labu tās bijušas nostiprinātas.
(3) Nostiprinot zemesgrāmatā dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi, netiek piemēroti likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" un likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" noteiktie ierobežojumi zemes iegūšanai īpašumā.
(4) Nostiprinot zemesgrāmatā dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi, tiek piemērota likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktā speciālā kārtība attiecībā uz nekustamā īpašuma īpašnieka maiņas reģistrāciju zemesgrāmatā.
(5) Līdz ar dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību zemesgrāmatā nostiprināšanu beidzas visas tiesiskās attiecības (tostarp nomas), tiesības (tostarp pirmpirkuma) un pienākumi, kas izriet no piespiedu dalītā īpašuma pastāvēšanas starp daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un zemesgabalu, izņemot tās, kas noteiktas šajā likumā.
(6) Zemesgrāmatā neierakstītajiem dzīvokļa īpašumiem attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu no zemes vienības pievieno Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pēc zemes vienības pievienošanas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemesgrāmatas nodalījumam.
22. pants. To personu interešu aizsardzība, kurām par labu nostiprināta ķīlas tiesība uz zemesgabalu
(1) Atsavināšanas tiesības izmantošanas procesā ievēro tās personas intereses, kurai par labu attiecībā uz zemesgabalu ir nostiprināta ķīlas tiesība. Atsavināšanas tiesības izmantošana pati par sevi nevar būt par pamatu, lai prasītu to saistību pirmstermiņa izpildi, kuras nodrošinātas ar zemesgabalu, vai lai uzskatītu, ka minētās saistības tiek pārkāptas.
(2) Zemesgabala īpašnieks un persona, kurai par labu attiecībā uz to ir nostiprināta ķīlas tiesība, var vienoties par atsavināšanas cenas vai atsavināšanas cenas daļas (ja atsavināmā zeme sakrīt ar vairākiem zemesgabaliem) sadali. Ja ir vairākas personas, kurām par labu ir nostiprināta ķīlas tiesība attiecībā uz zemesgabalu, un nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas vienoties par atsavināšanas cenas sadali, tam ir jāvienojas ar visām personām.
(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā personai, kurai par labu attiecībā uz zemesgabalu ir nostiprināta ķīlas tiesība, izmaksājamā summa izlietojama saistību pirmstermiņa dzēšanai, nemainot saistības izpildes noteikumus, ja vien puses nevienojas citādi.
(4) Ja zemesgabala īpašnieks un persona, kurai par labu attiecībā uz to ir nostiprināta ķīlas tiesība, ir vienojušies par atsavināšanas cenas vai tās daļas sadali, šīs personas līdz dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā iesniedz zvērinātam tiesu izpildītajam paziņojumu par atsavināšanas cenas vai tās daļas sadali. Paziņojumā norāda, kāda summa no atsavināšanas cenas vai tās daļas izmaksājama zemesgabala īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz to ir nostiprināta ķīlas tiesība, norādot bankas kontu, uz kuru pārskaitāmas norādītās summas.
(5) Personu parakstu īstumu uz paziņojuma par atsavināšanas cenas vai tās daļas sadali apliecina zvērināts notārs vai paziņojums tiek parakstīts ar drošu elektronisko parakstu.
23. pants. Atsavināšanas cenas samaksa bijušajam zemes īpašniekam
(1) Pēc tam kad daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi ir nostiprinātas zemesgrāmatā, zvērināts tiesu izpildītājs bez liekas kavēšanās izmaksā atsavināšanas cenu bijušajam zemesgabala īpašniekam.
(2) Lai izmaksātu atsavināšanas cenu vai tās daļu bijušajam zemesgabala īpašniekam, zvērināts tiesu izpildītājs sazinās ar šo personu un noskaidro tās norēķinu konta numuru kredītiestādē. Ja bijušais zemesgabala īpašnieks nesniedz informāciju par sava norēķinu konta numuru kredītiestādē, atsavināšanas cena ir glabājama zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā līdz brīdim, kad persona pati paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam savu norēķinu konta numuru kredītiestādē.
(3) Ja atsavināmā zeme sastāv no vairākām zemes vienībām vai zemes vienību daļām no dažādiem zemesgabaliem, izmaksājot atsavināšanas cenu bijušajiem zemesgabala īpašniekiem, zvērināts tiesu izpildītājs ievēro šā likuma 8. pantā minētajā paziņojumā norādīto atsavināšanas cenas sadalījumu starp zemesgabalu īpašniekiem (kopīpašniekiem).
(4) Ja atsavināmā zeme sakrīt ar zemesgabalu, uz kuru par labu citai personai bija nostiprināta ķīlas tiesība un zvērinātam tiesu izpildītājam ir iesniegts paziņojums par atsavināšanas cenas vai tās daļas sadali, zvērināts tiesu izpildītājs izmaksā atsavināšanas cenu vai atsavināšanas cenas daļu, kas pienākas attiecīgajam zemesgabala īpašniekam atbilstoši minētajā paziņojumā norādītajam.
(5) Ja atsavināmā zeme sakrīt ar zemesgabalu, uz kuru par labu citai personai bija nostiprināta ķīlas tiesība un zvērinātam tiesu izpildītājam nav iesniegts paziņojums par atsavināšanas cenas vai tās daļas sadali, atsavināšanas cenu samaksā šā likuma 24. pantā noteiktajā kārtībā.
(6) Ja attiecīgajā zemesgrāmatas nodalījumā attiecībā uz zemesgabalu bija ierakstīta aizlieguma atzīme par aresta uzlikšanu mantai, zvērināts tiesu izpildītājs atlīdzības izmaksu saskaņo ar procesa virzītāju.
(7) Ienākumam no tā zemesgabala atsavināšanas, kurš atsavināts saskaņā ar šo likumu, tiek piemērota likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktā speciālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzlikšanas kārtība.
24. pants. Atsavināšanas cenas samaksa, ja atsavināmā zeme sakrīt ar zemesgabalu, uz kuru par labu citai personai bija nostiprināta ķīlas tiesība, un zvērinātam tiesu izpildītājam nav iesniegts paziņojums par atsavināšanas cenas vai tās daļas sadali
(1) Atsavināšanas cena vai attiecīgajam zemesgabala īpašniekam pienākošās atsavināšanas cenas daļa ir glabājama zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā trīs gadus no dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanas zemesgrāmatā, un par to zvērināts tiesu izpildītājs paziņo zemesgabala bijušajam īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz to bija nostiprināta ķīlas tiesība.
(2) Izmaksu no depozīta konta pirms šā panta pirmajā daļā minētā termiņa zvērināts tiesu izpildītājs veic, pamatojoties uz izpildu dokumentu un ievērojot, ka atsavināšanas cena vai tās daļa sadalāma tādā pašā kārtībā, kāda Civilprocesa likumā noteikta saņemtās naudas sadalīšanai par tāda nekustamā īpašuma pārdošanu, kurš apgrūtināts ar ķīlu, vai pamatojoties uz paziņojumu par atsavināšanas cenas vai tās daļas sadali. Izmaksa, pamatojoties uz paziņojumu par atsavināšanas cenas vai tās daļas sadali, pieļaujama tikai tādas summas apmērā, kāda paziņojumā minētajām personām pienākas pēc tam, kad segti prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar šo personu prasījumiem ir priekšroka.
(3) Ja zemesgabala bijušā īpašnieka mantai uzliek arestu, zvērināta tiesu izpildītāja kontā glabāto atsavināšanas cenu vai tās daļu nodod procesa virzītājam rīcībai saskaņā ar Kriminālprocesa likumā noteikto.
(4) Ja nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam pasludināts maksātnespējas process, zvērināta tiesu izpildītāja kontā glabāto atsavināšanas cenu vai tās daļu nodod maksātnespējas procesa administratoram rīcībai saskaņā ar Maksātnespējas likumā noteikto. Ķīlas tiesības dzēšana šajā likumā noteiktajos gadījumos pati par sevi neietekmē personas, kurai par labu attiecībā uz zemesgabalu bija nostiprināta ķīlas tiesība, kā nodrošinātā kreditora tiesības maksātnespējas procesā, ievērojot Maksātnespējas likuma 6. pantā nostiprināto tiesību saglabāšanas principu.
(5) Sākoties šā panta pirmajā daļā minētā termiņa pēdējam gadam, zvērināts tiesu izpildītājs zemesgabala bijušajam īpašniekam un personai, kurai par labu attiecībā uz to bija nostiprināta ķīlas tiesība, nosūta uz deklarētās dzīvesvietas vai juridisko adresi uzaicinājumu vienoties par atsavināšanas cenas vai tās daļas sadali un iesniegt paziņojumu par atsavināšanas cenas vai tās daļas sadali un informē par šā panta sestajā un septītajā daļā minētajām sekām.
(6) Ja zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā glabātā atsavināšanas cena vai tās daļa nav izmaksāta šajā likumā paredzētajos gadījumos pirms šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām, zvērināts tiesu izpildītājs glabāto atsavināšanas cenu vai tās daļu izmaksā zemesgabala bijušajam īpašniekam saskaņā ar šā likuma 23. panta otrajā daļā noteikto.
(7) Sākot ar šā panta pirmajā daļā minētā termiņa pēdējo gadu, uz personu, kurai par labu attiecībā uz zemesgabalu bija nostiprināta ķīlas tiesība, nav attiecināmi šā likuma 22. panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi.
V
nodaļa
Ziņu iegūšana un saziņas nodrošināšana
25. pants. Zvērinātam tiesu izpildītājam lietas vešanai nepieciešamo ziņu iegūšana
(1) Zvērinātam tiesu izpildītājam lietas par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu vešanai nepieciešamo informāciju valsts iestādes nodrošina bez maksas no šādām valsts informācijas sistēmām:
1) Fizisko personu reģistra;
2) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas;
3) Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas.
(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam lietas vešanas nolūkā ir tiesības bez maksas saņemt visu nepieciešamo informāciju arī no citām valsts un pašvaldību iestādēm.
26. pants. Tiesības iepazīties ar zvērināta tiesu izpildītāja lietas materiāliem un pieprasīt dokumentu atvasinājumus no tās
Ar zvērināta tiesu izpildītāja lietas materiāliem par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu var iepazīties un dokumentu atvasinājumus var pieprasīt zemesgabala īpašnieki, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki, kā arī minētās mājas pārvaldnieks un šā likuma 5. panta pirmajā daļā minētā pilnvarotā persona.
27. pants. Saziņas nodrošināšana
(1) Ja šis likums paredz zvērinātam tiesu izpildītājam sazināties ar kādu no likumā minētajām personām (dzīvokļa īpašnieku, zemesgabala īpašnieku u. c. personām), piemērojams Paziņošanas likumā noteiktais.
(2) Ja fiziskā persona ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieks un tai nav deklarētās dzīvesvietas adreses (papildu adreses), un tā nav izteikusi vēlmi saņemt dokumentus elektroniski, Valsts zemes dienests un zvērināts tiesu izpildītājs nosūta dokumentus uz šai personai piederošā vai valdījumā esošā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa adresi.
Pārejas noteikums
Līdz 2025. gada 1. janvārim Valsts zemes dienests šā likuma 7. panta ceturtajā daļā noteikto atsavināšanas cenu aprēķina šādi:
1) no 2023. gada 1. janvāra līdz Ministru kabineta noteikumu par kadastrālo vērtību bāzi 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam apstiprināšanas brīdim — atbilstoši Valsts zemes dienesta aprēķinātajai un publicētajai informācijai par zemes vienības un zemes vienības daļas projektētajām kadastrālajām vērtībām, kas izstrādātas atbilstoši nekustamo īpašumu darījumu informācijai uz 2019. gada 1. jūliju;
2) no Ministru kabineta noteikumu par kadastrālo vērtību bāzi 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam apstiprināšanas brīža līdz 2024. gada 31. decembrim — atbilstoši Valsts zemes dienesta aprēķinātajai un publicētajai informācijai par zemes vienības un zemes vienības daļas prognozētajām kadastrālajām vērtībām, kas noteiktas atbilstoši nekustamo īpašumu darījumu informācijai uz 2022. gada 1. jūliju.
Likums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 25. novembrī.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2021. gada 7. decembrī