Informācija

LZA goda doktors Tūrs Heijerdāls

— autoritātē, atzinībā, cieņā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 22. septembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts piešķīra vēstures goda doktora nosaukumu plaši pazīstamajam norvēģu ceļotājam, arheologam, etnogrāfam un rakstniekam Tūram Heijerdālam.

Tūrs Heijerdāls dzimis 1914.gada 6.oktobrī Dienvidnorvēģijas piejūras pilsētā Larvikā. Viņa tēvam piederēja alus darītava, bet māte bija dabaszinātniece un pilsētas muzeja vadītāja. Ģimenei bija plaša dabaszinātniska, ģeogrāfiska un etnogrāfiska satura bibliotēka. Grāmatas un daudzveidīgā Norvēģijas daba jau bērnībā modināja zēnā dziļu interesi par dabu un ļaudīm. Jau pirms skolas Tūrs sāka kolekcionēt dzīvniekus un putnus. Pamatskolā viņš šajā darbā iesaistīja arī skolas biedrus. Vidusskolā viņu īpaši interesēja dabas zinības, ģeogrāfija, sevišķi tālās dienvidu zemes. Oslo universitātē Tūrs Heijerdāls studēja zooloģiju un ģeogrāfiju.

Ar 1937.gadu Tūrs Heijerdāls nodevās Polinēzijas salu dabas un cilvēku dzīves pētījumiem, pievērsdamies gan tagadnes, gan pagātnes problēmām.

Turpinājums — 7.lpp.

LMA goda doktore Džemma Skulme

— gleznās, mīlestībā, labvēlībā

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 22. septembrī, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Jānis Andris Osis Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklei Džemmai Skulmei pasniedza diplomu, kas apliecina — ar Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas habilitācijas un promocijas padomes 1998. gada 30. jūnija lēmumu par izciliem sasniegumiem jaunradē vizuāli plastiskajās mākslās un par lielu ieguldījumu teorētiskajā domā, ar tēlainās iztēles spēku ietiecoties filozofiskās kategorijās Latvijas kultūrā — viņai piešķirts goda doktora grāds ( Dr. honoris causa ).

Šis aizkustinošais akts sakrita ar Latvijas Zinātņu akadēmijas namā atklāto Džemmas Skulmes gleznu izstādi "Kariatīde".

Tas sen vairs nav nekāds noslēpums, ka laiku laikos dzīves kārtība un pasaule ir balstījusies uz sievietes trauslajiem pleciem. To zināja jau senie grieķi, un viņu dotais vārds "kariatīde" kļuvis par jēdzienu, ko pazīst visa cilvēce — sievietes statuja, kas veic balsta lomu kādā celtnē vai izrotā galveno balstu. Bet kariatīde glezniecībā? Protams, pienākumi tie paši — nest savos kamiešos smagāko nastu.

Turpinājums — 7.lpp.

Latviešu eposa autors Andrejs Pumpurs

— mūsdienīgās dzejiskās impresijās

Vakar, 22. septembrī, kultūras cilvēki pulcējās Rīgas Lielajos kapos pie Andreja Pumpura pieminekļa, lai atcerētos dzejnieku viņa 157. dzimšanas dienā un 110. gadskārtu kopš eposa "Lāčplēsis" iznākšanas.

Trešajiem Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem veltīto lieldarbu "Lāčplēsis" Andrejs Pumpurs pabeidza 1888.gadā, bet eposa simtgade 1988.gadā saplūda ar Dainu tēva 150. dzimšanas dienas uzjundīto nacionālās pašapzināšanās vilni un kļuva par Trešās atmodas rīta zvaigzni. Prāgas Kārļa universitātes profesors Radegasts Paroleks toreiz kā ciemakukuli uz eposa simtgades svinībām atveda tā tulkojumu čehu valodā un sarīkojumā Lielvārdē sacīja:

"Eposs "Lāčplēsis" neapšaubāmi ir liels un unikāls latviešu nacionālās atmodas darbs. Tas iztur salīdzinājumu ar labākajiem pasaules episkās daiļrades paraugiem. Liela ir tā nozīme jaunās paaudzes audzināšanā. Domāju, ka to lieliski varētu pārstrādāt kādā televīzijas seriālā, kas noteikti vēl vairotu tā popularitāti."

Pravietiski vārdi! Gan ne televīzijas seriāls, bet Māras Zālītes un Zigmāra Liepiņa rokopera patiesi vairoja "Lāčplēša"pievilkšanas spēku, stiprinot pārliecību: "Lāčplēsis" ir dzīvs un mēs — "Lāčplēsī"!

Kopš 1970.gada septembra, kad Lielvārdē tika atklāts Andreja Pumpura muzejs, dzejnieka dzimšanas dienas galvenās svinības allaž notikušas tur. Tā tas bija arī vakar, 22.septembrī. Bet pirmie ziedi tika nolikti Lielajos kapos Rīgā, kur dzejnieka atdusas vietā 1929.gada 22.septembrī tika atklāts Kārļa Zāles veidotais piemineklis.

Piemiņas brīdi, ko ar flautas skaņām ievadīja "Stāsti manim, Daugaviņa!" melodija, vadīja Imants Pijols. Bija Saulcerītes Vieses, Veras Gribačas, Gunāra Priedes un daudzu skolas bērnu ziedu veltes.

Imants Ziedonis:

Visas runas jau ir it kā izrunātas un viss jau ir zināms par Andreju Pumpuru un ko tad vēl par viņu var teikt. Es gribētu palūgties viņam, sak, mīļo Andrej Pumpur, gudro Andrej Pumpur, tu esi radījis latviešu tautas literatūrā un apziņā esi iestādījis tādu stabilu trīsstūri un izdomājis, ka šim trīsstūrim tiešām vajadzētu būt stabilam, kas noturētu mūsu tautu un noturētu mūsu domāšanu tā, kā tas bija likts ar Lāčplēsi, ar Spīdolu un ar Laimdotu. Tie it kā būtu tie trīs atbalsta punkti, uz kuriem mums vajadzētu balstīt savu sabiedrību, ģimeni un visu pārējo, visu mūsu domāšanu, labklājību un patikšanu, un laimi un tā tālāk. Un tāpēc, Andrej Pumpur, ja pēc latviešu tautas ticējumiem, ja pēc šīs valsts likumiem tev ir kaut kāds spēks un iespēja tur augšā, vai nu pa labi, vai pa kreisi kosmiskajos plašumos, ja tev ir ietekmes spēks vēl joprojām, tad palīdzi tai latviešu tautai viņas domāšanā un palīdzi noturēt šo stabilo trīsstūri. Tas ir tas, ar kuru daudzas partijas šodien iet pie tautas un tur ir, ko mēs skolā esam mācījušies, un tas nu ir tas trīsstūris, uz kura vajadzētu turēties.

Palīdzi mūsu Lāčplēsim, lai viņš būtu laikmetīgāks, lai viņš tikai ar kaušanos un ar lāču plēšanu nenoņemas. Zināms, ka jaunajā ģenerācijā, jaunajās audzēs Lāčplēša tēls tiek kompromitēts un vispār apšaubīts, un diezgan ilgi jau tiek apšaubīts un nupat vēl tika izteikts, ka Lāčplēsis ir tikai latviešu tautas neiroze. Vai tas tā ir? Ja tādas domas nāk prātā, tad, vaina ir tautā vai tautai Lāčplēsis ir nepietiekošs. Pumpurs jau to juta un piespēlēja viņam Spīdolu.

Vai ar Spīdolu viss ir kārtībā, vai Spīdola pārāk nefeminizējas un nešķiras nost no Lāčplēša un neturas pati par sevi, un vai Spīdola grib ar Lāčplēsi vairs darboties, vai viņai jau nav apnicis Lāčplēsis līdz kaklam, jo faktiski puse no Lačplēša varbūt ir nodzērusies vai nonākusi narkomānijā, daļa no Lāčplēša ir homoseksuāla, viena daļa no Lāčplēša ir aizgājusi filozofijā un aizbēgusi no ģimenes, aizbēgusi no Spīdolas un Laimdotas, aizgājusi augstākās matērijās, filozofēšanas matērijās un vai spējīga, teiksim, durvīm kliņķus sataisīt vai nodrošināt bērniem maizīti.