VALSTS KONTROLES DOKUMENTI, ZIŅAS

Apstiprināts

Valsts kontroles padomē

1998.gada 29.jūlijā (protokols Nr.15)

Valsts kontrolieris R.Černajs

Latvijas Republikas Valsts kontrole

Atzinums

Par valsts budžeta izpildi 1997.gadā

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 261/264., 10.09.1998.,

nr.265/266., 11.09.1998., 273/275., 22.09.1998.

VI. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

 

Līdzekļu izlietojums parādīts 13.tabulā.

13.tabula

Piešķirto līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums 1997.gadā sadalījumā pa ministrijām (Ls)

Ministrija	Piešķirtā summa	Faktiskā summa
Labklājības ministrija	144 094	144 094
Izglītības un zinātnes ministrija	460 402	460 402
Finansu ministrija	624 030	600 427
t.sk. pašvaldībām	252 414	252 414
Kultūras ministrija	33 898	*30 798
Ekonomikas ministrija	7 000	7 000
Tieslietu ministrija	10 000	*6 086
Ārlietu ministrija	253 414	*186 666
Iekšlietu ministrija	140 006	140 006
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija	15 853	15 852
Augstākā tiesa	2 000	2 000
Satversmes tiesa	141 076	*0
Satiksmes ministrija	4 800	4 800
Valsts prezidenta kanceleja	74 723	74 723
Aizsardzības ministrija	30 232	30 224
Ministru kabinets	31 247	*4 305
Kopā:	1 972 775	1 707 383

*Paskaidrojums par starpībām starp finansēšanas plānu un faktisko izpildi.

1.Ārlietu ministrija - no piešķirtajiem Ls 253 414 faktiski izlietoti Ls 186 666. Ls 64 162 -atmaksāts aizdevums triju diplomātisko misiju Eiropas Savienības dalībvalstīs atvēršanai. Neizlietotie Ls 2 586 ieskaitīti valsts budžetā.

2.Kultūras ministrija - no piešķirtajiem Ls 33 898 faktiski izlietoti Ls 30 798. Pēc grozījumiem valsts budžetā Ls 3 100 ieskaitīti atpakaļ valsts budžetā.

3.Tieslietu ministrija - no piešķirtajiem Ls 10 000 faktiski izlietoti Ls 6 086. Neizlietotie Ls 3 914 ieskaitīti valsts budžetā.

4.Ministru kabinets - no piešķirtajiem Ls 31 247 faktiski izlietoti Ls 4 305. Ls 26 942 no Finansu ministrijas budžeta konta "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ieskaitīti Valsts administrācijas skolas tranzīta kontā, no kura nauda pārskaitīta ēkas Raiņa bulvārī 4 remontam.

5.Satversmes tiesa - pēc grozījumiem budžetā piešķirtie Ls 141 076 ieskaitīti valsts budžetā programmas kontā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

1997.gadā ar atmaksas noteikumiem kopsummā piešķirti 208 338 lati, t.sk.:

1. Satversmes tiesai - saskaņā ar FM 1997.gada 1.aprīļa rīkojumu Nr.254 141 076 lati - tiesas darbības nodrošināšanai.

2. Ārlietu ministrijai - saskaņā ar FM 1997.gada 2.oktobra rīkojumu Nr.611 64 162 lati - triju diplomātisko misiju Eiropas Savienības dalībvalstīs atvēršanai.

3. Kultūras ministrijai - saskaņā ar FM 1997.gada 1.maija rīkojumu Nr.353 3 100 lati - "Mis Pasaule" licences apmaksai.

Piešķirtie līdzekļi ir atmaksāti valsts budžetā noteiktajos termiņos.

4. Ārlietu ministrijai - saskaņā ar 1997.gada 14.jūlija rīkojumu Nr.481- 76 538 lati jauna parauga vīzu ielīmju izgatavošanai ar atmaksas termiņu līdz 1997.gada 31.decembrim. Pamatojoties uz FM 1997.gada 15.novembra rīkojumu Nr.688, dotie līdzekļi ieskaitīti kā finansējums nevis kā aizdevums.

Bez tam Finansu ministrijai - Satiksmes birojam - saskaņā ar FM 1997.gada 27.marta rīkojumu Nr.252 tika piešķirts ilgtermiņa aizdevums 75 000 latu apmērā ar atmaksas termiņu līdz 1998.gada 31.decembrim kopā ar parādu no 1996.gada - 50 000 latu apmērā, Satiksmes birojam 1998.gadā jāatmaksā valsts pamatbudžetā 125 000 latu.

Līdz 1995.gadam līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tika paredzēti Ministru kabineta rezerves fondā. äie līdzekļi bieži tika izlietoti kā bezprocentu kredīti. 1995.gadā veikti vairāki pasākumi aizdoto līdzekļu atgūšanai. Uz 1996.gada 1.janvāri bija palikuši neatmaksāti Ls 31 000.

1. Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldei - Ls 25 000.

Līdzekļi piešķirti ar Ministru kabineta 1994.gada 3.februāra rīkojumu Nr.31 Latvijas Olimpiskās komitejas izdevumu segšanai, kas saistīti ar Latvijas sportistu piedalīšanos Olimpiskajās spēlēs. Latvijas Olimpiskajai komitejai līdzekļi bija jāatmaksā pēc norēķina ar Starptautisko Olimpisko komiteju.

1996.gada 15.marta vēstulē Nr.01-1-03/91 FM sniedza paskaidrojumu par šo līdzekļu izlietojumu. Ministru kabinets tika saņēmis Olimpiskās komitejas iesniegumu par atbrīvošanu no līdzekļu atmaksas. Ministru kabineta uzdevumā FM šo iesniegumu izskatīja, uzskatot, ka līdzekļi jāatmaksā Ministru kabineta rezerves fondā. Norādījumus, lai Olimpiskā komiteja atmaksātu izdalītos līdzekļus, varēja dot tikai Ministru kabinets, jo 1994.gada budžeta apgrozījumi bija paredzēti Ministru kabineta rezerves fondā. Norādījumi par līdzekļu piedziņu netika doti un līdz 1998.gada 1.janvārim nav atmaksāti. Valsts kase šajā jautājumā paskaidrojumus nevarēja sniegt.

2. Finansu ministrijai - Ls 6 000.

Līdzekļi piešķirti ar Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta rīkojumu Nr.377 v/u "Radons" vajadzībām, lai samaksātu izdevumus, kas saistīti ar radioaktīvo vielu glabāšanas iecirkņa pārņemšanu no valsts a/s "RNIIRP". Līdzekļus bija paredzēts atmaksāt no valsts a/s "RNIIRP" privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem.

Finansu ministrijas 1996.gada 15.marta paskaidrojumā teikts, ka pēc Valsts īpašuma fonda informācijas privatizācija valsts a/s "RNIIRP" nav notikusi. Līdzekļi uz 1998.gada 1.janvāri nav atmaksāti. Valsts kase arī par šo jautājumu nekādu paskaidrojumu nevarēja sniegt.

 

VII. Investīcijas

Kā jau minēts IV daļas "Valsts pamatbužeta izpilde" 2.nodaļā "Valsts pamatbudžeta izdevumu daļas izpilde", no valsts budžeta investīciju programmu realizācijai piešķirti 20 980 175 lati, izlietoti - 21 070 767 lati jeb 100,4% (saskaņā ar Finansu ministrijas iesniegto valsts budžeta izpildes pārskatu par 1997.gadu), t.sk. no valsts pamatbudžeta piešķirta mērķdotācija 2 808 000 latu apmērā investīcijām pilsētām, pagastiem un rajoniem (14.tabula).

14.tabula

Izdevumi investīcijām no valsts pamatbudžeta

1997.gadā (Ls)

Ministrija, centrālā valsts iestāde	Investīcijas	Izpildes %
	Plāns	Izpilde	(3:2)
Aizsardzības ministrija	360 000	356 337	99,0
Finansu ministrija	2 441 000	2 440 987	100,0
Iekšlietu ministrija	3 920 000	4 017 725	102,5
Izglītības un zinātnes ministrija	1 637 000	1 636 958	100,0
Zemkopības ministrija	1 081 000	1 078 955	99,8
Satiksmes ministrija	2 241 078	2 239 812	99,9
Labklājības ministrija	2 729 000	2 728 809	100,0
Tieslietu ministrija	100 000	100 000	100,0
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrija	1 934 097	1 934 051	100,0
Kultūras ministrija	1 086 000	1 086 133	100,0
Valsts zemes dienests	243 000	243 000	100,0
Radio un televīzija	400 000	400 000	100,0
Mērķdotācijas pašvaldībām	2 808 000	2 808 000	100,0
Kopā:	20 980 175	21 070 767	100,4

 

Investīciju programmu izpildei līdzekļi bija paredzēti arī valsts speciālajā budžetā (pašu līdzekļi). Saskaņā ar Finansu ministrijas iesniegto valsts budžeta izpildes pārskatu par 1997.gadu, no pašu līdzekļiem investīciju programmu izpildei bija plānoti 4 622 300 lati, faktiski izlietoti - 3 344 833 lati jeb 72,4% no paredzētā.

Latvijas Republikas Valsts kontroles revidenti, pamatojoties uz 1998.gada 3.februāra revīzijas uzdevumu Nr.5.1-2-28, veica revīziju par investīciju programmas izpildi 1997.gadā. Revīzijas laikā gūtā informācija par Valsts investīciju programmu izpildi pārskata gadā, salīdzinot ar datiem, kādi sniegti valsts speciālā budžeta izpildes pārskatā par 1997.gadu, parādīti 15.tabulā.

15.tabula

Izdevumi valsts investīcijām

no valsts speciālā budžeta 1997.gadā (Ls)

Ministrija	Pēc FM pārskata	Pēc FM revīzijas laikā	Starpība
	datiem	iesniegtajiem datiem	+, - .
	Plāns	Izpilde	Izpil-	Plāns	Izpilde	Izpil-	Plāna	Izpildes
			des %			des %	datos	datos
							(2-5)	(3-6)
Ekono-
mikas min.	-	1 756 177		1 500 000	1 500 000	100,0	-1 500 000	+256 177
Zemkopī-
bas min.	195 000	-		195 000	-			-
Satiksmes
min.	336 000	335 987	100,0	336 000	272 229	81,0		+63 758
Labklājī-
bas min.	3 754 361	1 179 330	31,4	3 754 361	1 037 395	27,6		+141 935
Vides aiz-
sardz. un rēg.
attīst. Min.	315 000	61 400	19,5	315 000	61 400	19,5		-
Kultūras
min.	21 939	11 939	54,4	21 939	11 939	54,4		-
Kopā:	4 622 300	3 344 833	72,4	6 122 300	2 882 963	47,1	-1 500 00	+461 870

 

Tabulā redzams, ka plāna dati revīzijai uzrādīti par 1 500 000 latiem lielāki.

Valsts investīciju programmā (VIP) no pašu līdzekļiem (valsts speciālā budžeta) investīciju projektu realizācijai bija paredzēti 6 122 300 latu. Starpība starp VIP paredzēto summu un Finansu ministrijas iesniegtajā valsts budžeta izpildes pārskatā par 1997.gadu uzrādīto ir 1 500 000 latu, un tie bija paredzēti VIP projekta "Latvijas Nacionālās operas parādu atmaksa" realizācijai.

Sākotnēji šim projektam likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam" līdzekļi bija paredzēti pamatbudžetā Kultūras ministrijai, kura jau līdz 1997.gada 5.maijam tos iemaksāja Operas celtniecības direkcijas parādu atmaksai.

1997.gada 4.jūlija likumā "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"" Kultūras ministrijas programmai "Operas celtniecības direkcijas parādu atmaksas" paredzētie līdzekļi - 1 500 000 latu apmērā tika izslēgti no valsts pamatbudžeta, un ar 1997.gada 11.decembra likumu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"" programma iekļauta Ekonomikas ministrijas speciālajā budžetā programmas "Valsts īpašuma privatizācijas fonds" ekonomiskās klasifikācijas kodā "Nesadalītie izdevumi". Arī līdzekļu izlietojums uzrādīts kodā "Nesadalītie izdevumi", kā rezultātā valsts investīciju programma "Latvijas Nacionālās operas parādu atmaksa" 1997.gada valsts budžeta izpildes pārskatā kā investīcijas nav uzrādīta ne plānā, ne arī izpildē.

Izdevumi investīcijām Finansu ministrijas pārskata datos ir uzrādīti par 461 870 latiem mazāki, nekā uzrādīti Valsts kontroles revīzijai.

Ar Ministru kabineta 1997.gada 30.aprīļa rīkojumu Nr.209 "Par Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmu" no valsts īpašuma privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem Ārlietu ministrijai apstiprināti 1 780 200 latu vēstniecības ēkas iegādei Parīzē .

Likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam" vēstniecības ēkas iegādei Parīzē paredzētie līdzekļi iekļauti Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta programmas "Valsts īpašuma privatizācijas fonds" ekonomiskās klasifikācijas kodā "Nesadalītie izdevumi" kopējā summā.

Šim mērķim faktiski izlietotie 1 756 177 lati 1997.gada valsts budžeta izpildes pārskatā uzrādīti kapitālajos izdevumos kā investīcijām izlietoti līdzekļi.

Investīciju programmā 1997.gadam vēstniecības ēkas iegāde Parīzē nebija paredzēta.

Pārbaudes laikā bez atšķirībām starp Finansu ministrijas revīzijas laikā iesniegtajiem datiem par investīciju programmas izpildi no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta pārskatā par 1997.gadu uzrādītajiem konstatēti arī vairāki pārkāpumi:

1. Bez Ministru kabineta rīkojuma, kas ir pretrunā ar Ministru kabineta 1996.gada 8.oktobra noteikumu Nr.377 "Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība" 5.punkta prasībām un ar 1997.gada 11.decembra likumu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"", samazināta dotāciju summa no pamatbudžeta vispārējiem ieņēmumiem investīciju projektu realizācijai kopsummā par 10 525 000 latu, t.sk. par 5 425 000 latu bez Ministru kabineta rīkojuma , un palielināta summa investīciju projektu realizācijai no speciālā budžeta par 2 438 3000 latu.

2. Finansu ministrija nav nodrošinājusi iepriekšminēto Ministru kabineta noteikumu 10.punkta izpildi, jo nav veikusi kontroles pasākumus par finansu līdzekļu izlietojumu paredzētajiem mērķiem, kas tai bija jāveic atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 1997.gadam".

2.1. Finansu ministrija 1997.gadā pārskaitījusi valsts budžeta līdzekļus uz Labklājības ministrijas un Iekšlietu ministrijas struktūrvienību valsts budžeta kontiem - kopsummā 4 290 000 latu , valsts investīciju programmu, kuru realizācija 1997.gadā nebija pat uzsākta , izpildei, tādējādi, par šo summu visu 1997.gadu iesaldējot valsts budžeta līdzekļus. Tikai 1997.gada decembrī, pēc pēdējiem likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam" veiktajiem grozījumiem, bez Ministru kabineta rīkojuma, iesaldētie investīciju projektu finansēšanai paredzētie valsts budžeta līdzekļi 4 290 000 latu apmērā tika pārcelti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu.

2.2. LMA Bērnu klīniskās slimnīcas Reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļas attīstības projekts, pēc investīciju programmas finansējuma sadalījuma pa mēnešiem, tika finansēts kopsummā par 50 000 latu tikai 1997.gada jūnijā .

Lai neaizkavētu valsts investīciju programmā VIP paredzētos rekonstrukcijas darbus un veiktu laicīgu VIP izpildi, par celtniecības darbu izpildi bija pārskaitīti 50 000 latu no līdzekļiem, ko Valsts slimokase Bērnu klīniskajai slimnīcai bija ieskaitījusi 1997.gada 25.februārī datortomogrāfa iegādei. Pēc valsts investīciju projektam paredzēto līdzekļu saņemšanas 1997.gada jūnijā 50 000 latu pārskaitīti datortomogrāfa iegādei.

2.3.LMA Bērnu klīniskās slimnīcas Neonatoloģijas centra izveidošanai bija apstiprinātas valsts budžeta investīcijas 50 000 latu. Investīciju projekta realizācijai līdzekļi Bērnu klīniskajai slimnīcai ieskaitīti tikai 1997.gada jūnijā Ls 50 000 .

3. Atbilstoši veiktajiem grozījumiem valsts budžetā tika precizēti valsts investīciju finansēšanas plāni, saskaņā ar kuriem valsts investīciju līdzekļi bija pārskaitīti no valsts pamatbudžeta kontiem uz valsts speciālā budžeta kontiem, kas savukārt no speciālā budžeta kontiem bija pārskaitīti šādi:

3.1. Labklājības ministrijas investīciju projekta "Bērnu klīniskās slimnīcas attīstība" realizācijai 1 7000 000 latu sākotnēji bija ieskaitīti Valsts slimokases speciālajā budžetā, pēc tam pārņemti Valsts kases Norēķinu departamenta rīcībā. Savukārt Finansu ministrija budžeta izpildes pārskatā par 1997.gadu uzrādījusi Labklājības ministrijas Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta izdevumos investīcijām izlietotos līdzekļus - kopsummā 1 131 983 latus, no tiem EMR lāzerprintera iegāde 54 361 latu.

3.2. Labklājības ministrijas investīciju projekta "Sociālās apdrošināšanas sistēmas modernizācija" realizācijai 2 000 000 latu ieskaitīti no pamatbudžeta konta uz speciālā budžeta kontu un 1997.gada 22.decembrī uz "depozītu summu kontu".

Finansu ministrija budžeta izpildes pārskatā par 1997.gadu uzrādījusi valsts pamatbudžeta izdevumos Labklājības ministrijas valsts speciālā budžeta investīcijām izlietotos līdzekļus 47 347 latus, bet pēc Labklājības ministrijas bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra" 1997.gada pārskata formas Nr.2 "Pārskats par Labklājības ministrijas iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmes izpildi" 47 347 lati ir Pasaules bankas finansētā projekta "Labklājības reforma Latvijā" izdevumi.

Iepriekšminēto investīciju projektu valsts pamatbudžeta līdzekļi 3 700 000 latu apmērā noteiktajā kārtībā iekļauti 1998.gada valsts pamatbudžetā.

3.3. Iekšlietu ministrijas investīciju projekta "Tiesu ekspertīžu centra daktiloskopiskā sistēma" realizācijai paredzētie 590 000 latu no pamatbudžeta konta 1997.gada decembrī pārņemti Valsts kases Norēķinu departamenta rīcībā, jo investīciju projekts bija realizēts no ārvalstu valūtas aizdevuma līdzekļiem 687 913 latu apmērā. Finansu ministrija valsts budžeta izpildes pārskatā par 1997.gadu uzrādījusi finansējumu no pamatbudžeta 590 000 latu un izlietojumu 687 913 latu.

Šāda veida rīcība ar valsts naudas līdzekļiem nesniedz patiesu pārskatu par valsts investīciju līdzekļu izlietojumu un to atlikumiem valsts budžeta kontos.

4. Vairākos gadījumos 1997.gada valsts investīciju projektiem paredzētie līdzekļi izlietoti neparedzētiem mērķiem - kopsummā 73 746 lati, t.sk.:

- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā	46 327 lati;
- Zemkopības ministrijā	20 833 lati;
- Kultūras ministrijā	3 604 lati;
- Aizsardzības ministrijā	2 516 lati;
- Labklājības ministrijā	466 lati.

5. No 1997.gada VIP līdzekļiem veikta samaksa par 1995. un 1996.gadā izpildītajiem darbiem kopsummā 715 269 latu apmērā, t.sk.:

- Iekšlietu ministrijā	621 837 lati;
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā	57 600 lati;
- Aizsardzības ministrijā	30 000 lati;
- Zemkopības ministrijā	3 419 lati;
- Kultūras ministrijā	2 413 lati.

6. No 1997.gada VIP līdzekļiem veikta samaksa par 1997.gadā neizpildītiem remonta darbiem vai nepiegādāto tehniku - kopsummā 468 488 latu apmērā, t.sk.:

- Iekšlietu ministrijā	369 822 lati;
- Aizsardzības ministrijā	65 535 lati;
- Labklājības ministrijā	33 131 lats.

7. No 1997.gadam VIP izpildei paredzētajiem līdzekļiem bez konkursa un bez izsoles izlietoti valsts budžeta līdzekļi kopsummā 2 647 324 latu apmērā, t.sk.:

- Ekonomikas ministrijā	1 500 000 latu;
- Iekšlietu ministrijā	640 000 latu;
- Finansu ministrijā	200 000 latu;
- Zemkopības ministrijā	174 678 lati;
- Aizsardzības ministrijā	59 038 lati;
- Izglītības un zinātnes ministrijā	39 162 lati;
- Labklājības ministrijā	24 446 lati;
- Kultūras ministrijā	10 000 latu.

Līdz ar to nav ievērotas likuma "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu", Ministru kabineta 1997.gada 18.marta noteikumu Nr.99 "Noteikumi par valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanu, izmantojot cenu aptaujas metodi" un Nr.98 "Noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai" prasības.

Jāatzīmē, ka Iekšlietu ministrija veikusi rekonstrukcijas darbus bez projekta būvekspertīzes par 1 180 000 latu.

 

VIII. Valsts parāda saistības

Valsts kopējais parāds 1997.gadā bija 391 828 272 lati, kas, salīdzinot ar 1996.gadu, samazinājies par 16 294 877 latiem jeb par 4% (16.tabula).

16.tabula

Valsts parāda saistību pārskats (Ls)

Rādītāji	1995.gads	1996.gads	1997.gads	1997.gada
				parāda
				struktūra
				(%)
Iekšējais parāds	159 784 918	180 762 200	173 386 785	54,3
Iekšējais latu parāds	152 643 918	171 65 200	173 368 785	54,3
Īstermiņa parāds	91 567 054	121 130 866	115 260 605	66,5
-valsts iekšējā aizņēmuma
parādzīmes	75 817 054	121 130 866	115 260 605
-kredīta līnijas izmantošana
Latvijas Bankā	15 750 000	0	0
Vidējā termiņa parāds	0	0	33 984 012	19,6
-valsts iekšējā aizņēmuma
vidējā termiņa obligācijas	0	0	33 984 012
Ilgtermiņa parāds	61 076 864	50 534 334	24 142 168	13,9
-valsts iekšējā aizņēmuma
ilgtermiņa obligācijas	61 076 864	50 534 334	24 142 168
Iekšējais valūtu parāds	7 141 000	9 097 000	0
-īstermiņa parāds	7 141 000	9 097 000	0
Ārējais parāds	216 648 559	227 360 949	218 441 487	55,7
Valsts parāds	376 433 477	408 123 149	391 828 272	100,0

 

218 441 487 lati jeb 55,7% no kopējā parāda ir ārējais parāds , kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 8 919 462 latiem jeb 4%.

Iekšējais parāds , salīdzinot ar 1996.gadu, samazinājies par 7 375 415 latiem jeb 4,1%. Savukārt iekšējā parāda lielākais īpatsvars (66,5%) ir valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēm - 115 260 605 lati.

Valsts ārējais parāds veidoja 6,8% no IKP , bet iekšējais parāds - 5,3% no IKP (1996.gadā - attiecīgi 8% un 6,4%).

1997.gadā ārvalstu aizņēmumu saņemšanai valdība bija izsniegusi galvojumus 31 378 216 latu apmērā un pārskata gada laikā valdības sniegto galvojumu kopapjoms bija pieaudzis par 17 899 533 latiem.

 

IX. Pašvaldību budžetu izpilde

Pašvaldību ienākumi veidojas no nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem, valsts dotācijām un pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumiem.

Tā kā no 1997.gada veselības nodrošināšanas funkcijas no pašvaldībām tika nodotas valsts speciālajam veselības apdrošināšanas budžetam, daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļu ieņēmumiem (28,4%) tika ieskaitīta valsts speciālajā budžetā. Tomēr jāatzīmē, ka 1997.gadā palielinātas valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas pašvaldībām. Tas saistīts ar to, ka pašvaldībām no 1997.gada jānodrošina pirmsskolas un vispārizglītojošo skolu pedagoģisko darbinieku darba samaksa un sociālā nodokļa maksājumi (17.tabula).

17.tabula

No valsts budžeta pašvaldībām paredzētās

dotācijas un mērķdotācijas (Ls)

Rādītāju nosaukums	1996.gada	1997. .
	izpilde	plāns	izpilde	izpildes %
Mērķdotācijas pašvaldībām
un valsts institūcijām	3 035 000	20 977 053	20 976 793	100,0
t.sk. - izglītības pasākumiem		13 214 514	13 214 514	100,0
- pašvaldību tautas mākslas
pašdarbības kolektīvu vadītāju
darba samaksai un sociālā
nodokļa samaksai		174 041	174 041	100,0
- investīcijām pilsētām,
pagastiem un rajoniem		2 808 000	2 808 000	100,0
- pilsētu, pagastu un rajonu
teritoriālplānošanai un
attīstības projektu izstrādāšanai		1 000 000	1 000 00	100,0
- transporta izdevumu
kompensācijai		80 498	80 498	100,0
- pirmsskolas iestāžu un izglītības
iestāžu darbinieku algām		3 700 000	3 699 740	100,0
Dotācija pašvaldību izlīdzi-
nāšanas fondam	20 715 411	52 870 165	52 870 165	100,0
Dotācija iedzīvotāju ienākuma
nodokļa ieņēmumu prognozes
neizpildes kompensācijai		12 500 000	8 707 390	69,7
Dotācija likuma "Par pašvaldību
finansu izlīdzināšanu 1997.gadā"
izpildes nodrošināšanai		1 917 392	1 917 392	100,0
Kopā:	23 750 411	88 264 610	84 471 740	95,7

 

1997.gada pašvaldību pamatbudžeta izdevumi bija 336 339 783 lati un pārsniedza ieņēmumus (331 231 635 lati) par 5 108 148 latiem, fiskālais deficīts bija 0,2% no IKP. Pašvaldību budžetu galvenais ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, zemes un īpašuma nodoklis.

Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi pārskata gadā bija 30 353 864 lati, izdevumi - 28 230 761 lats, līdz ar to pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem ir 2 123 103 lati (18.tabula).

18.tabula

Pašvaldību budžetu izpilde (Ls)

Rādītāju nosaukums	1996.gada	1997.gada	1997.gada	Izpildes
	izpilde	plāns	izpilde	%
Pašvaldību pamatbudžets
1. Ieņēmumi	260 420 502	329 307 317	331 231 635	100,6
1.1. Nodokļu ieņēmumi	193 097 004	177 670 112	180 229 727	101,4
1.2. Nenodokļu ieņēmumi	6 889 888	40 210 882	39 356 884	97,9
1.3. Saņemtie maksājumi	60 433 610	111 426 323	111 645 024	100,2
2. Izdevumi	263 571 414	329 536 037	336 339 783	102,1
2.1. Uzturēšanas izdevumi	241 750 548	305 505 337	300 369 015	98,3
2.2. Izdevumi kapitālieguldījumiem	19 776 256	21 906 829	33 663 476	153,7
2.3. Pašvaldību budžeta tīrie
aizdevumi	2 044 610	2 123 871	2 307 292	108,6
3. Ieņēmumu pārsniegums pār
izdevumiem vai deficīts (-)	-3 150 912	-228 720	-5 108 148
Pašvaldību speciālie budžeti
1. Ieņēmumi	69 849 646	30 912 100	30 353 864	98,2
1.1. Nodokļu ieņēmumi	5 555 642	1 972 172	2 071 745	105,0
1.2. Nenodokļu ieņēmumi	64 294 004	28 939 928	28 282 119	97,7
2. Izdevumi	68 295 922	32 165 047	28 230 761	87,8
2.1. Uzturēšanas izdevumi	64 649 578	28 210 965	24 914 886	88,3
2.2. Izdevumi kapitālieguldījumiem	3 162 689	3 419 007	2 892 392	84,6
2.3. Pašvaldību budžeta tīrie
aizdevumi	483 655	535 075	423 483	79,1
3. Ieņēmumi pārsniegums pār
izdevumiem vai deficīts	1 553 724	-1 252 947	2 123 103

Pašvaldību speciālie budžeti izveidoti 1996.gadā. Pārskata gadā speciālo budžetu ieņēmumi, salīdzinot ar 1996.gadu, samazinājās par 39 495 782 latiem jeb 56,6%, jo pašu ienākumi, kas iepriekšējā gadā tika ieskaitīti pašvaldību speciālajā budžetā, no 1997.gada tiek ieskaitīti nenodokļu ieņēmumos.

Pašvaldību galvenie speciālie budžeti ir pašvaldību autoceļu (ielu) fonds, pašvaldību vides aizsardzības speciālie budžeti un pašvaldību īpašuma privatizācijas fonds.

Pašvaldību budžeta iestādes 1997.gadā saņēmušas ziedojumus un dāvinājumus 2 725 733 latu apmērā, izdevumi bijuši - 2 663 172 lati. Naudas līdzekļu atlikums pārskata gada sākumā bija 213 340 latu, bet gada beigās - 275 901 lats.

 

X. Citi Valsts kontroles revīzijās konstatētie apstākļi

Par 1997.gadu veiktajās revīzijās konstatēts, ka maz ir to valsts budžeta iestāžu, kurās rīcība ar valsts mantu ir bijusi atbilstoša likuma prasībām. Pārkāpumi nebija konstatēti tikai Valsts kasē (Valsts kases pārvaldnieks - A.Veiss, grāmatvedības daļas vadītāja revidējamajā laika posmā - M.Čevere), Valsts prezidenta kancelejā (Valsts prezidenta kancelejas vadītājs - I.Millers, galvenā grāmatvede - L.Vigule) un Latvijas Mūzikas akadēmijā (Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors - J.Karlsons, galvenās grāmatvedes vietniece - I.Stīpniece).

Nozīmīgākie pārkāpumi rīcībā ar valsts un pašvaldību mantu un finansu līdzekļiem revidējamajās iestādēs ir bijuši šādi:

* grāmatvedības uzskaite lielākajā daļā valsts budžeta iestāžu neatbilda "Instrukcijas par grāmatvedību valsts budžeta iestādēs" prasībām;

* grāmatvedības pārskatos nebija uzrādīti visi uzskaites perioda izdevumi un ieņēmumi;

* grāmatvedības uzskaites dati nesakrīt ar pārskatu datiem;

* bieži materiālās vērtības pēc to iegādes tūlīt norakstītas faktiskajos izdevumos bez attaisnojuma dokumentiem;

* pamatlīdzekļu un citu materiālo vērtību uzskaite iekārtota nepilnīgi, netiek ievērota to norakstīšanas kārtība;

* savlaicīgi nav veikta materiālo vērtību inventarizācija;

* pasūtījumi darbiem un piegādēm valsts vajadzībām veikti bez konkursa un bez izsoles;

* ievērojami pārkāpumi pieļauti, apmaksājot iestādēs veiktos remonta un celtniecības darbus: samaksātās summas norakstītas izdevumos bez attaisnojuma dokumentiem, nav sastādīti akti par faktisko darbu izpildi, faktiskā darbu izpilde pēc avansā pārskaitītiem maksājumiem ievērojami novilcināta u.c.;

* bieži nav veikta skaidras naudas inventarizācija kasē, galvenais grāmatvedis pats ir veicis avansiera funkcijas, deponētās naudas summas nav iemaksātas kredītiestādē;

* pārkāpjot likuma prasības, valsts budžetā nav ieskaitīti nodokļi un nodevas, kā arī līdzekļi par realizētajām materiālajām vērtībām ;

* pārkāpjot "Likuma par budžetu un finansu vadību" 8.panta prasības, no valsts pamatbudžeta līdzekļi bez apropriācijas ieskaitīti speciālajā budžetā un izlietoti likumā neparedzētiem mērķiem;

* nelikumīgi izmaksāti aizdevumi un pabalsti iestāžu darbiniekiem;

* pamatlīdzekļi, neievērojot likuma "Par valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas kārtību" noteikumus, pārdoti bez izsoles;

* nav ievērotas normatīvo aktu prasības nedzīvojamo telpu izmantošanas gadījumos: noteikta vai nu neatbilstoši zema nomas maksa, vai arī tāda vispār nav noteikta;

* muitā nav nodrošināta valsts interešu ievērošana rīcībā ar konfiscēto mantu;

* nav ievērotas normatīvo aktu prasības par dienesta komandējumu apmaksu: komandējumi netiek noformēti ar iestādes vadītāja rīkojumu un netiek savlaicīgi iesniegti norēķini par avansā izmaksātajām naudas summām;

* augstskolās pieļauti pārkāpumi rīcībā ar studentu mācību maksām, gan iekasējot šos līdzekļus, gan arī tos izlietojot.

Ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes iestāžu iekšējās revīzijas struktūrvienību darbu 1997.gadā raksturo sekojošais:

- Tieslietu ministrijā, Ārlietu ministrijā, Valsts kancelejā un Prokuratūrā kā patstāvīga struktūrvienība revīzijas dienests 1997.gadā nebija izveidots, bet Satiksmes ministrijā revīzijas nodaļa nedarbojās;

- Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs iekšējās revīzijas jāveic vismaz reizi divos gados. 1997.gadā, pēc ministriju un citu centrālo valsts iestāžu datiem, to pakļautībā un pārraudzībā bija 1 182 iestādes, iekšējās revīzijas veiktas 575 iestādēs jeb 48,6% no kopējā iestāžu skaita.

 

XI. 1997.gada valsts budžeta izpildes novērtējums

Izvērtējot Finansu ministrijas iesniegto valsts budžeta pārskatu par 1997.gadu un analizējot Valsts kontroles veikto revīziju un pārbaužu rezultātus, Valsts kontrole atzīst:

1.1997.gadā uzsākta pāreja uz valsts budžeta izstrādi sadalījumā pa programmām. Budžeta finansu resursi ministrijām un centrālajām valsts iestādēm, gan dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, gan maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi, ir plānoti kā kopēji valsts pamatbudžeta ieņēmumi.

2.Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 1 307 206 639 lati un, salīdzinot ar 1996.gadu, palielinājušies par 21,9%.

Valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi bija 1 248 147 172 lati un, salīdzinot ar 1996.gadu, palielinājušies par 13,1%, bet budžeta aizdevumi - 18 611 437 lati.

Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais pārpalikums bija 40 448 030 lati (1996.gadā - 39 906 551 latu liels deficīts).

3. Valsts kopējais parāds 1997.gadā bija 391 828 272 lati, kas, salīdzinot ar 1996.gadu, samazinājies par 4%.

Valsts ārējais parāds veidoja 55,7% no kopējā parāda un bija 218 441 487 lati (6,8% no IKP).

4. 1997.gadā ārvalstu aizņēmumu saņemšanai valdība bija izsniegusi galvojumus 31 378 216 latu apmērā, kas pārskata gada laikā bija palielinājušies par 17 899 533 latiem.

5. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 590 385 979 lati, un tos galvenokārt veidoja nodokļu ieņēmumi - 80,4% no kopējiem ieņēmumiem.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 1996.gadu, palielinājušies par 28,5%, bet nodokļu ieņēmumu īpatsvars kopējos ieņēmumos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies (1996.gadā - 88,6%).

Budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi pārskata gadā bija 56 654 891 lats, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā 1996.gadā.

6. Maksājumu parādu summa valsts pamatbudžetam, neskaitot maksājumus, kuru nomaksas termiņi pagarināti, uz 1998.gada 1.janvāri bija 125 327,3 tūkst. latu, t.sk. pamatparāds - 71 384,6 tūkst. latu.

Atbilstoši spēkā esošajiem likumiem nodokļu maksātājiem piešķirti nodokļu maksāšanas termiņa pagarinājumi par 15 461,1 tūkst. latu.

7. No valsts pamatbudžeta kopējiem ieņēmumiem Valsts ieņēmumu dienesta administrētie ieņēmumi 1997.gadā bija 505 652,0 tūkst. latu, kas par 1 904,7 tūkst. latiem pārsniedza Valsts kontroles revīzijā konstatēto summu.

8. Valsts pamatbudžeta izdevumi bija 551 417 137 lati un, salīdzinot ar 1996.gada izdevumiem, palielinājušies par 13,2%.

Valsts budžeta iestādēm atalgojumiem 1997.gadā izlietoti 119 330 846 lati, t.sk. 995 483 lati vadības līgumu realizācijai.

Neskatoties uz to, ka visās ministrijās un citās valsts centrālajās institūcijās atalgojumiem izlietoto līdzekļu daudzums kopsummā nepārsniedza paredzēto, izvērtējot to izlietojumu pa programmām un apakšprogrammām, dažos gadījumos konstatēts atalgojumam paredzēto līdzekļu pārtēriņš.

9. 1997.gadā valsts budžeta iestādes saņēmušas ziedojumus un dāvinājumus - kopsummā 3 353 867 latus. Bez tam saņemti arī ziedojumi un dāvinājumi mantas un pakalpojumu veidā kopsummā par 2 766 328 latiem.

10. Finansu ministrs, izmantojot naudas līdzekļus, kas atrodas Valsts kases budžeta kontos, 1997.gadā ir izdarījis īstermiņa investīcijas naudas un Latvijas vērtspapīru formā 58 012 768 latu apmērā.

11. Valsts kase 1997.gadā ir izsniegusi pašvaldībām iekšējos aizdevumus 14 900 315 latu apmērā. Bez tam izsniegts iekšējais aizdevums Valsts slimokasei (Valsts speciālais veselības aprūpes budžets) 674 125 latu apmērā. Likumā "Par valsts budžetu 1997.gadā" aizdevumiem paredzētā summa - 20 000 000 latu - nav pārsniegta.

12. Valsts speciālo budžetu 1997.gadā veidoja ar valsts pamatbudžetu nesaistīti iezīmēti ieņēmumi, kas paredzēti īpašu izdevumu segšanai un kuru līdzekļi izlietojami saistībā ar minētajiem ieņēmumiem.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 587 672 618 lati. Salīdzinot ar 1996.gadu, tie palielinājušies par 32,5%.

Valsts speciālā budžeta izdevumi bija 566 566 681 lats.

Lielāko daļu no valsts speciālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem veidoja Valsts speciālais sociālās apdrošināšanas budžets - attiecīgi 66,9% un 65,8%.

13. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 1997.gadam bija apstiprināti 1 819 601 lata apmērā. Gada laikā atmaksāti piešķirtie līdzekļi - 258 796 lati. Faktiski budžetā neparedzētiem gadījumiem piešķirti 1 972 775 lati.

14. No valsts pamatbudžeta investīciju programmu realizācijai paredzēti 20 980 175 lati, izlietoti - 21 070 767 lati, t.sk. 2 808 000 latu apmērā piešķirta mērķdotācija investīcijām pilsētām, pagastiem un rajoniem.

Saskaņā ar valsts budžeta izpildes pārskatu no pašu līdzekļiem bija paredzēts izlietot 4 622 300 latus, bet izlietoti 3 344 833 lati.

Salīdzinot pārskata datus ar Valsts kontroles revīzijā iesniegto informāciju, ir starpības gan plāna, gan izpildes datos:

- plānotā summa Finansu ministrijas iesniegtajā pārskatā ir par 1 500 000 latiem mazāka par Valsts investīciju programmā paredzēto;

- izlietotā summa Finansu ministrijas iesniegtajā pārskatā ir par 461 871 latu lielāka par revīzijā konstatēto.

Rīcībā ar valsts mantu un valsts līdzekļiem sakarā ar investīciju programmas izpildi 1997.gadā Valsts kontroles revīzijā konstatēti šādi pārkāpumi:

- bez Ministru kabineta rīkojuma par 5 425 000 latiem samazināta summa investīciju projektu realizācijai no pamatbudžeta līdzekļiem;

- Finansu ministrija nav veikusi kontroles pasākumus investīcijām paredzēto finansu līdzekļu izlietojumā, līdz ar to nav izpildītas 1996.gada 8.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.377 "Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība" 10.punkta prasības;

- no 1997.gada investīciju projektu (VIP) realizācijai paredzētajiem līdzekļiem 73 746 lati izlietoti citiem mērķiem;

- no 1997.gada VIP realizācijai paredzētajiem līdzekļiem 715 269 latu apmērā veikta apmaksa par 1995. - 1996.gadā izpildītajiem darbiem;

- no 1997.gada VIP realizācijai paredzētajiem līdzekļiem bez konkursiem un izsolēm izlietoti valsts budžeta līdzekļi 2 647 324 latu apmērā.

15. Valsts konsolidēto kopbudžetu veido arī pašvaldību pamatbudžets un pašvaldību speciālie budžeti.

Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi pārskata gadā bija 331 231 635 lati, izdevumi - 336 339 783 lati.

Pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumi bija 30 353 864 lati, izdevumi - 28 230 761 lats.

Pašvaldību budžeta iestādes 1997.gadā saņēmušas ziedojumus un dāvinājumus 2 725 733 latu apmērā.

16. Valsts kontroles revīzijās konstatēti šādi būtiski pārkāpumi rīcībā ar valsts mantu:

- grāmatvedības uzskaite lielākajā daļā revidēto valsts budžeta iestāžu neatbilst instrukcijas prasībām par grāmatvedību valsts budžeta iestādēs;

- pasūtījumi darbiem un piegādēm valsts vajadzībām veikti bez konkursa un bez izsoles ne tikai VIP izpildē, bet arī citos gadījumos;

- apmaksājot veiktos remonta un celtniecības darbus, samaksātās summas norakstītas izdevumos bez attaisnojuma dokumentiem, nav sastādīti akti par faktisko darbu izpildi u.c.;

- pārkāpjot likuma prasības, valsts budžetā nav ieskaitīti nodokļi un nodevas, kā arī līdzekļi par realizētajām materiālajām vērtībām;

- daudzos gadījumos pamatlīdzekļi, neievērojot likuma "Par valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas kārtību" noteikumus, pārdoti bez izsoles;

- nav ievērotas normatīvo aktu prasības nedzīvojamo telpu izmantošanas gadījumos, nomas maksa noteikta neatbilstoši zema vai arī vispār nav noteikta;

- muitā nav nodrošināta valsts interešu ievērošana rīcībā ar konfiscēto mantu;

- augstskolās pieļauti pārkāpumi rīcībā ar studentu mācību maksām, gan tās iekasējot, gan izlietojot.

17. Saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 27.augusta noteikumiem Nr.339 "Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekšējās revīzijas noteikumi" valsts iestādes iekšējās revīzijas struktūrvienība ir patstāvīga. 1997.gadā Tieslietu ministrijā, Ārlietu ministrijā, Valsts kancelejā un Prokuratūrā kā patstāvīga struktūrvienība revīzijas dienests nebija izveidots, bet Satiksmes ministrijā tas nedarbojās.

1997.gadā arvien biežāki kļuva gadījumi, kad revidējamo iestāžu amatpersonas revīzijās vai nu savlaicīgi neizpildīja revidentu likumīgās prasības, vai arī tās neizpildīja vispār.

Saskaņā ar likuma "Par budžetu un finansu vadību" 32.pantu šis Valsts kontroles atzinums par valsts budžeta izpildi 1997.gadā nosūtāms Finansu ministrijai tālākai iesniegšanai Ministru kabinetā.