Turpinājums

no 1.lpp.

Par pirmo sociālo ziņojumu

Statistiskas dati apkopoti, vienlaikus izmantojot vairākus ziņu avotus, — un ziņojuma autoru spēju sniegt objektīvu ainu, bez liekiem izpušķojumiem, kas, pēc ministra domām, varētu draudēt jebkuram ar sociālajiem jautājumiem saistītam pētījumam.

Tomēr gandrīz visi ziņojuma autori esot vienisprātis, ka soļi, kas Labklājības ministrijas vadībā sperti sociālās drošības veicināšanā, ir sevi attaisnojuši un, turpinoties ekonomikas stabilizācijai valsts mērogā, pozitīvās tendences arī šajā visai sabiedrībai sāpīgajā jomā kļūs aizvien jūtamākas.

Sociālais ziņojums, kas tapis aptuveni pusotra gada laikā, Labklājības ministrijas darbiniekiem sadarbojoties ar Pasaules bankas un ANO Attīstības programmas ekspertiem, kā arī Māstrihtas universitātes mācībspēkiem, sniedz panorāmisku sociālās situācijas pārskatu Latvijā, aptver laika posmu no deviņdesmito gadu sākuma līdz 1997. gada beigām. Tā kā šis ir pirmais šāda veida pētījums Latvijā, tā autoru galvenais mērķis ir bijis situācijas konstatācija, realizēto reformu un izveidotās sociālās drošības sistēmas raksturojums, detalizētu sistēmas pozitīvo un negatīvo aspektu analīzi atstājot turpmāk paredzamajiem ikgada sociālajiem ziņojumiem. Tieši šāda — analītiska — ziņojuma sagatavošanu par sociālās situācijas attīstību Latvijā 1998. gadā ministrija jau sākusi tūlīt pēc pirmdien notikušās pirmā sociālā ziņojuma prezentācijas.

Analizējot šāda sociālās situācijas pētījuma nepieciešamību katrā valstī, viens no tā līdzautoriem Māstrihtas universitātes ekonomikas profesors Kriss de Neiburgs uzsvēra, ka vienlaikus ar vienkāršā veidā izklāstītu sociālās situācijas izklāstu un konstatēto problēmu akcentēšanu, kas acīmredzot visvairāk noderēs valsts, pašas ministrijas un citu valsts pārvaldes iestāžu darbā, visai Latvijas sabiedrībai tiek piedāvāta iespēja iesaistīties plašā diskusijā par to, kāda veida pasākumi kurās no sociālās drošības sfērām nepieciešami un kas atsevišķām sociālajām grupām šķiet aktuālākais to labklājības nodrošināšanai.

Sociālā ziņojuma struktūra atbilst sociālās drošības sistēmas uzbūvei. Pētījuma pamatu veido sešas nodaļas: sociālā situācija; darbs; veselības aprūpe; sociālā apdrošināšana; sociālā palīdzība; sabiedrības veselība — visas Labklājības ministrijas darbības sfēras. Katrā no šīm nodaļām savukārt vispirms raksturota situācija attiecīgajā jomā un sociālās politikas normas, kas to regulē, problēmas, kas traucē plānotās sociālās politikas realizāciju, un — Labklājības ministrijas kompetences un budžeta iespēju ietvaros — arī uzdevumi, kuru izpildes gadījumā šīs problēmas tiktu novērstas.

Septītajā jeb integrētajā ziņojuma nodaļā tā autori centušies konstatēt atšķirības starp Labklājības ministrijas noteiktajām sociālās politikas prioritātēm un pētījumā konstatēto reālo situāciju.

Sociālo ziņojumu papildina arī statistiskais pielikums — ziņojumā sniegto atziņu ilustrācijai. Šeit atrodama informācija par iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmeni dažādos Latvijas reģionos, nodarbināto iedzīvotāju sadalījumu pēc dzimuma un pamatdarba veida, darbaspēka pieprasījumu un atbilstību Latvijas darba tirgum, dažāda veida pensiju apmēra izmaiņām laika posmā no 1991. līdz 1997. gadam, kā arī par 1997. gadā piešķirtajām pensijām dažādos Latvijas reģionos un visa sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumiem un izdevumiem aplūkotajā septiņu gadu periodā.

Sadarbībā ar Labklājības ministrijas Sociālās politikas departamentu Sociālais ziņojums tiek gatavots publikācijai arī "Latvijas Vēstnesī".

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrijā

Turpinājums

no 1.lpp.

Par atvērtām durvīm

Atvērto durvju dienas ietvaros notika vairāki informatīvie semināri, kurus rīkoja ministrijas departamenti, piemēram — Vides aizsardzības departaments, Investīciju departaments, Būvniecības un citi departamenti.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir visjaunākā no Latvijas 12 ministrijām. Tā tika izveidota 1993. gadā, kad pēc 5. Saeimas vēlēšanām iedibināja jaunu valsts pārvaldes struktūru. Vides aizsardzība, kas ir prioritārā ministrijas darbības joma, tika pārņemta no Vides aizsardzības komitejas. Ministrijas sastāvā ir seši departamenti un trīs patstāvīgas nodaļas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atašejs Eiropas Savienībā darbojas Latvijas misijā Briselē, un viņa galvenais uzdevums ir sekmēt informācijas apmaiņu starp Eiropas Komisiju un ministriju par aktuālākajiem notikumiem.

Visi apmeklētāji varēja iepazīties ar ministriju, uzdot jautājumus tās darbiniekiem, kā arī tikties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Anatoliju Gorbunovu, vides valsts ministru Induli Emsi un pašvaldību lietu valsts ministru Jāni Bunkšu.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Sarunā ar ministrijas viesi (no kreisās): pašvaldību lietu valsts ministrs Jānis Bunkšs, valsts ministra padomnieks Juris Zinkevičs un Pašvaldību lietu pārvaldes reformu daļas vadītājs Arvīds Pīlāģis Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Ārlietu ministrijā

Arī te viesu diena

Šodien, 24.septembrī, Latvijas Ārlietu ministrija kārtējo reizi rīko atvērto durvju dienu, kad visi, kas vien vēlas, varēs iepazīties ar ministrijas darbu un noklausīties ministra Dr. Valda Birkava lekciju par mūsu valsts ārpolitikas vēsturi. Viesiem tiks parādīta arī Latvijas Republikas ārlietu ministru portretu galerija.

Acīmredzami šī, nebūt ne pirmā, atvērto durvju diena Ārlietu ministrijā būs īpaši nozīmīga sakarā ar drīzo referendumu par grozījumiem Pilsonības likumā. Referenduma gaidās jūtami pieaugusi sabiedrības interese par mūsu valsts ārpolitisko orientāciju. Ir arī droši paredzams, ka referenduma rezultāts gan vienā, gan otrā gadījumā būs ļoti nozīmīgs Latvijas ārpolitisko interešu kontekstā. Vispirms jau īstenojot Latvijas ārpolitikas stratēģisko mērķi — integrāciju Eiropas Savienībā un NATO.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors