Projekti

Likumprojekts

Valsts valodas likums

Saeimas dok.nr.4673; likumprojekts nr.777

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas

1998.gada 22.septembrī iesniegts

izskatīšanai Saeimā 3.lasījumā

1.pants.

(1) Šā likuma mērķis ir:

1) nodrošināt latviešu valodas saglabāšanu un attīstību;

2) saglabāt latviešu tautas kultūrvēsturisko mantojumu;

3) nodrošināt tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā;

4) nodrošināt mazākumtautību pārstāvju iespējas iekļauties Latvijas sabiedrībā, saglabājot viņu konstitucionālās tiesības lietot savu dzimto valodu vai citas valodas.

(2) Šis likums nosaka valsts valodas lietošanu un aizsardzību valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijās, pašvaldību institūcijās, tiesībaizsardzības un citās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī izglītībā un citās jomās.

(3) Šis likums nenosaka valodu lietošanu iedzīvotāju neoficiālajā saziņā — jebkurai personai ir tiesības brīvi lietot ikvienu valodu rakstveidā un mutiski, individuāli un sazinoties ar citām personām.

2.pants.

(1) Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda.

(2) Ikvienam cilvēkam ir garantētas tiesības kārtot jautājumus un sazināties valsts valodā valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijās, pašvaldību institūcijās, tiesībaizsardzības un citās iestādēs.

(3) Valsts nodrošina latviešu zīmju valodas attīstīšanu un lietošanu saziņai ar nedzirdīgajiem cilvēkiem.

(4) Valsts nodrošina, lai tiktu aizsargāta latgaliešu rakstu valoda kā vēsturiski izveidojies reģionāls latviešu valodas paveids, veicina tās saglabāšanos un attīstību.

3.pants.

Valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas aizsardzību, tās saglabāšanos un attīstību.

4.pants.

Ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu.

5.pants.

Valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, pašvaldību institūciju, tiesībaizsardzības un citu iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Valsts valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šiem darbiniekiem, kā arī valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.

6.pants.

Valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijās, pašvaldību institūcijās, tiesībaizsardzības un citās iestādēs, valsts un pašvaldību uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros ir valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, sēžu un citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Ja sanāksmes laikā tiek lietota svešvaloda, tās rīkotājs nodrošina tulkošanu valsts valodā.

7.pants.

(1) Valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijās, pašvaldību institūcijās, tiesībaizsardzības un citās iestādēs, valsts un pašvaldību uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) Latvijas teritorijā lietvedībā un visos dokumentos lietojama valsts valoda. Sarakste un lietu kārtošana ar ārvalstīm var notikt svešvalodā.

(2) Latvijas Republikas starptautisko līgumu teksti tulkojami valsts valodā.

8.pants.

(1) Dokumenti valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijās, pašvaldību institūcijās, tiesībaizsardzības un citās iestādēs tiek iesniegti un izskatīti valsts valodā, kā arī svešvalodās — šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos.

(2) Dokumentus svešvalodā pieņem, ja tiem pievienoti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināti tulkojumi. Dokumentiem, kas izsniegti Latvijas teritorijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tulkojums nav nepieciešams.

(3) Ministru kabinets var noteikt izņēmuma gadījumus, kad personas, iesniedzot dokumentus svešvalodā, var nepievienot šā panta otrajā daļā minētos tulkojumus.

9.pants.

Informācija, kuras iesniegšana valsts varu un pārvaldi realizējošām institūcijām, pašvaldību institūcijām, tiesībaizsardzības un citām iestādēm noteikta ar likumu (grāmatvedības uzskaites dokumenti, statistiskie pārskati u.tml.) iesniedzama valsts valodā.

10.pants.

(1) Publiskos pasākumos lietojama valsts valoda. Ja tiek lietota svešvaloda, rīkotājs nodrošina tulkošanu valsts valodā.

(2) Starptautiskajos pasākumos, kuri notiek Latvijas teritorijā, vienai no darba valodām ir jābūt valsts valodai un rīkotājs nodrošina tulkošanu valsts valodā. Ja šajos pasākumos tiek izmantoti dokumenti svešvalodās, tiem pievienojams tulkojums valsts valodā. Izņēmuma gadījumos, saskaņojot ar Valsts valodas centru, pasākuma rīkotāju no šīm prasībām var atbrīvot.

(3) Sapulcēs, gājienos, piketos, kā arī reliģisko organizāciju, nacionālo kultūras biedrību, nacionālo un etnisko grupu pasākumos valodu var brīvi izvēlēties.

11.pants.

Nacionālajos bruņotajos spēkos lietojama tikai valsts valoda, izņemot gadījumus, kad pieļaujama svešvalodu lietošana atbilstoši starptautiskajiem līgumiem par Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās vai mācībās.

12. pants.

Tiesā un citās tiesībaizsardzības iestādēs lietojama valsts valoda. Tiesības lietot tajās svešvalodu nosaka citi likumi.

13.pants.

(1) Ikviena persona, veicot uzņēmējdarbību, var brīvi izvēlēties valodu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī pašnodarbinātajām personām savā darbībā, ja tā skar darba ņēmēju tiesības, patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, ir saistīta ar personu veselības aizsardzību un veselības aprūpi, kā arī šo organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), pašnodarbināto personu attiecībās ar valsts varu un pārvaldi realizējošām institūcijām, pašvaldību institūcijām, tiesībaizsardzības un citām iestādēm lietojama valsts valoda.

(2) Ministru kabinets nosaka to personu loku, kurām savas profesionālās darbības veikšanai jāprot un jālieto valsts valoda, valsts valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šīm personām, kā arī valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību.

14.pants.

Fizisko vai juridisko personu līgumi par ārstniecības, veselības aprūpes, sabiedrības drošības un citu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā slēdzami valsts valodā. Ja līgumi noformēti svešvalodā, tiem pievienojams tulkojums valsts valodā.

15.pants.

(1) Jebkura informācija, kas nepieciešama darba ņēmējam savu darba pienākumu veikšanai, kā arī viņa drošības garantēšanai darba vietā, ikvienā darbavietā sniedzama valsts valodā. Līdzās valsts valodai pieļaujams tulkojums vienā vai vairākās svešvalodās.

(2) Darba līgumam un citiem ar darba tiesiskajām attiecībām saistītiem dokumentiem jābūt valsts valodā. Ja šādi dokumenti ir citā valodā, darba devējs nodrošina to tulkojumu valsts valodā.

16.pants.

(1) Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā.

(2) Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.

(3) Citās valodās izglītību var iegūt:

1) privātās izglītības iestādēs;

2) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka šajās izglītības programmās tos mācību priekšmetus, kuru apguvei jānotiek valsts valodā;

3) izglītības iestādēs, kurās to paredz speciāli likumi.

(4) Ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamata vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā apjomā un kārtībā.

(5) Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā.

(6) Akadēmiskā (bakalaura, maģistra) grāda iegūšanai nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus.

(7) Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā, pārējos gadījumos — atbilstoši maksas pakalpojuma pasūtītāja prasībām.

17.pants.

Zinātnisko grādu iegūšanai nepieciešamie darbi iesniedzami valsts valodā vai svešvalodā ar pievienotu izvērsta kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā. Publiskā aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai svešvalodā — pēc vienošanās ar autoru un ar attiecīgās zinātnisko grādu piešķiršanas padomes akceptu.

18.pants.

Sabiedrības saziņas līdzekļu raidījumu valodu nosaka Radio un televīzijas likums.

19.pants.

(1) Publiski demonstrējamās kinofilmas, videofilmas un to fragmenti ieskaņojami (dublējami) valsts valodā vai arī nodrošināmi ar oriģinālo skaņas pavadījumu un subtitriem valsts valodā.

(2) Pirmsskolas vecuma bērniem paredzētās filmas ieskaņojamas vai dublējamas valsts valodā.

(3) Šajā pantā minētajos gadījumos papildus ir pieļaujami arī subtitri svešvalodā. Subtitriem valsts valodā ierādāma galvenā vieta un formas vai satura ziņā tie nedrīkst būt mazāki vai šaurāki par subtitriem svešvalodā.

20.pants.

(1) Latvijas Republikā vietu nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā, bet valsts īpaši aizsargājamā Lībiešu krasta teritorijā pieļaujama vietu nosaukumu veidošana arī lībiešu valodā.

(2) Vietu nosaukumus nosaka, saskaņojot ar Ministru kabineta Vietvārdu komisiju.

(3) Vietvārdu lietošanu un aizsardzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

21.pants.

(1) Valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, pašvaldību institūciju, tiesībaizsardzības un citu iestāžu, Latvijas Republikā dibināto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju nosaukumi, kā arī Latvijas Republikā rīkojamo pasākumu nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā, izņemot citos likumos noteiktos gadījumus. Valodas lietošanu nosaukumos reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(2) Lībiešu krasta teritorijā pieļaujama iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), organizāciju un citu nosaukumu veidošana lībiešu valodā, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par valodu lietošanu nosaukumos un informācijā.

22.pants.

(1) Personvārdus Latvijas Republikā atveido saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām un raksta atbilstoši spēkā esošajām valodas normām, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus.

(2) Personas pasē vai dzimšanas apliecībā papildus uzvārdam, kas atveidots atbilstoši spēkā esošajām valodas normām, norādāma šīs personas dzimtas uzvārda vēsturiskā forma vai citu valodu personvārda oriģinālforma latīņalfabētiskajā transliterācijā, ja persona vai nepilngadīgas personas vecāki to vēlas un var to apliecināt dokumentāri.

(3) Vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju, kā arī citu valodu personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

23.pants.

Valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, pašvaldību institūciju, tiesībaizsardzības un citu iestāžu zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstiem jābūt valsts valodā, sarakstē ar ārvalstīm zīmogos, spiedogos un veidlapu tekstos pieļaujama arī svešvalodu lietošana.

24.pants.

Jebkuram uzrakstam, izkārtnei, afišai, plakātam, paziņojumam un citiem ziņojumiem, kas paredzēti informācijai un izvietoti sabiedriskās vietās, sabiedriskajos transportlīdzekļos un publikai pieejamās vietās, jābūt valsts valodā. Gadījumus, kad līdztekus valsts valodai pieļaujama arī svešvalodu lietošana, reglamentē Ministru kabinets.

25.pants.

(1) Latvijā ražoto un pārdošanai Latvijā paredzēto preču etiķetēs un marķējumā ietvertajai informācijai, lietošanas instrukcijām, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertajai informācijai, uzrakstiem uz saražotās produkcijas, tās konteinera vai iesaiņojuma vai sniegto pakalpojumu piedāvājumiem, garantijas dokumentiem, kā arī rēķiniem par preci vai sniegto pakalpojumu jābūt valsts valodā. Līdztekus valsts valodai var lietot arī svešvalodu. Šādā gadījumā tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā.

(2) Jebkurai importētai precei, ja tās marķējumā, lietošanas instrukcijā, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertā formācija ir svešvalodā, pievienojams autentisks šīs informācijas tulkojums valsts valodā.

(3) Ministru kabinets nosaka valodu lietošanu šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos.

26.pants.

(1) Valsts varu un pārvaldi realizējošām institūcijām ir pienākums nodrošināt materiālo bāzi latviešu valodas izpētei, kopšanai un attīstīšanai.

(2) Valsts nodrošina valsts valodas politikas izstrādi, ietverot tajā latviešu valodas zinātnisku izpēti, aizsardzību un mācīšanu, sekmējot latviešu valodas lomas palielināšanu tautsaimniecībā, kā arī veicinot indivīda un sabiedrības izpratni par valodu kā nacionālu vērtību.

27.pants.

(1) Oficiālajā saziņā latviešu valoda lietojama, ievērojot literārās valodas normas.

(2) Latviešu literārās valodas normas kodificē Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija.

(3) Latviešu valodas ekspertu komisijas nolikumu un latviešu literārās valodas normas apstiprina Ministru kabinets.

28. pants.

(1) Speciālajā mācību literatūrā, tehniskajā un lietvedības dokumentācijā lietojama vienota terminoloģija. Terminu veidošanu un lietošanu nosaka Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (turpmāk — Terminoloģijas komisija). Jauni termini un to definīciju standarti lietojami oficiālajā saziņā tikai pēc apstiprināšanas Terminoloģijas komisijā un publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Terminoloģijas komisijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

29.pants.

Par šā likuma normu neievērošanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā.

30.pants.

(1) Šā likuma ievērošanu valstī pārrauga Valsts valodas centrs, pašvaldības vai to pilnvarotas institūcijas.

(2) Valsts valodas centrs ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Tā nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē "Valodu likums" (Latvijas PSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1989, 20.nr.).

2. Šā likuma 16.panta otrā daļa stājas spēkā pakāpeniski:

1) 1999.gada 1.septembrī attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm;

2) ar 1999.gada 1.septembri valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes ar citu mācībvalodu uzsāk mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu vai pāreju uz apmācību valsts valodā;

3) ar 2004.gada 1.septembri valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu desmitajās klasēs un valsts un pašvaldību profesionālo izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas tikai valsts valodā.

3. Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas pieņem šajā likumā minētos normatīvos aktus un apstiprina Latviešu valodas ekspertu komisijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas un Vietvārdu komisijas nolikumus.