Akreditējies Kipras vēstnieks Latvijā

Vakar akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei iesniedza Kipras Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Leonids Pantelids ( Leonidas Pantelides )

Pie Valsts prezidentes

Uzrunājot Latvijas Valsts prezidenti, Kipras vēstnieks Leonids Pantelids ( Leonidas Pantelides ) uzsvēra abu valstu līdzīgo vēsturi, ko būtiski iespaidojusi jūra. Savā uzrunā L.Pantelids plašāk pakavējās pie Kipras un Latvijas līdzīgās vēlmes iestāties Eiropas Savienībā (ES), saistot abu valstu nākotni šajā organizācijā ar Kipras un Latvijas izdevīgo ģeopolitisko situāciju. Kipra varēs kalpot citām ES dalībvalstīm kā tilts sakariem ar Āfrikas un Vidējo Austrumu valstīm, bet Latvija — kā tilts ES valstu sakaros ar Austrumu lielvalstīm. Vēstnieks izteica arī pārliecību, ka Kipras iestāšanās sarunas ar ES būs savdabīgs katalizators Kipras iekšējo problēmu atrisināšanai. Latvijas un Kipras divpusējās attiecības L.Pantelids nosauca par teicamām.

Pieņemot vēstnieka akreditācijas vēstuli, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

Jūsu ekselence, sveicu jūs kā Kipras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Latvijā harmoniski apvienojas eiropeiskas tradīcijas un sena unikāla kultūra. Gadsimtu gaitā Latvijas tauta ir rūpīgi izkopusi savu identitāti, ar to iekļaujoties Eiropas saimnieciskajā un kultūras telpā. Dzīvojot dažādu reģionu un nāciju saskares krustpunktā Baltijas jūras krastā, ir izveidojusies Latvijas tautas pasaules uztvere, kuras nozīmīgākās vērtības ir humānisms, savstarpēja cieņa un iecietība neatkarīgi no valodas, ticības, dzīvesveida atšķirībām.

Kopš Latvijas valstiskās neatkarības pirmajām dienām ir skaidri noteikts tās ārpolitiskais virziens, vērsts uz arvien ciešāku politisku, saimniecisku, kultūras kopību ar pārējām Eiropas valstīm. Pirms desmit gadiem, mierīgā ceļā atgūstot savu brīvību un neatkarību, Latvijas tauta pauda savu gribu atkal kļūt par pilntiesīgu un līdzatbildīgu dalībnieku Eiropas dzīvē, uzticamu un atbildīgu Eiropas un transatlantisko sadarbības organizāciju dalībvalsti.

Latvijai ir būtiska attīstība, kas virzīta uz drošības un stabilitātes neatgriezeniskumu visā Eiropā. Latvija seko notikumu attīstībai Kipras jautājumā. Novērtējam ANO lomu Kipras problēmas risinājumā, kas arī varētu dot nopietnu ieguldījumu pozitīvu rezultātu sasniegšanā. Ceram, ka valstis un organizācijas, kuras iesaistītas problēmas risināšanā, darīs visu iespējamo, lai panāktu problēmas mierīgu un neatgriezenisku risinājumu, tādējādi sekmējot stabilitāti reģionā un Eiropā kopumā.\

Leonids Pantelids dzimis 1953. gada 11. janvārī Nikosijā. Studējis filozofiju Kentas universitātē Lielbritānijā, 1983. gadā iegūstot doktora grādu. Studējis arī starptautiskās attiecības. Kopš 1987. gada strādā Kipras Ārlietu ministrijā. No 1989. līdz 1993. gadam darbojies Kipras vēstniecībā Vašingtonā, bet 1997. gada 1. septembrī iecelts par ārlietu ministra biroja direktoru. Kā padomnieku grupas dalībnieks piedalījies Troutbekas un Glionas sarunās. Kopš 1998. gada septembra ir Kipras vēstnieks Zviedrijā, akreditēts arī Dānijā, Islandē un Norvēģijā. Apbalvots ar Grieķijas Republikas Fēniksa ordeni. Kopš 1977. gada precējies ar Froso Georgiadi , kas ir profesionāla tēlniece un martā Stokholmā atklās savu skulptūru izstādi. Ģimenē ir četri bērni.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Starptautiskajā politikā Latvija augstu vērtē mazo un nelielo valstu savstarpēju atbalstu un sadarbību. Latvija mērķtiecīgi attīsta sadarbību ar Kipru kā ES kandidātvalsti, mūsu sadarbības perspektīvu iezīmē abu valstu kopējā nākotnes dalība Eiropas Savienībā.

Latvijas un Kipras divpusējās attiecības ir labas, nākotnē abu valstu sadarbībai ir iespēja būtiski izvērsties. Starp abām valstīm jau ir izveidota nozīmīga līgumtiesiskā bāze, sniedzot labu pamatu turpmākai sadarbībai. Ceram, ka abu valstu attiecībām jaunu impulsu dos martā plānotā Latvijas ārlietu ministra oficiālā vizīte Kiprā.

Jūsu ekselence! Novēlu sekmes un panākumus, veicinot draudzību un sadarbību starp mūsu tautām un valstīm!

Pie ārlietu ministra

Vakar, 13. februārī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Kipras Republikas vēstnieku Latvijā Leonidu Pantelidu ( Leonidas Pantelides ), kurš ieradies akreditācijas vizītē.

Sarunā ar jauno Kipras vēstnieku I. Bērziņš skāra Latvijas un Kipras divpusējo attiecību jautājumus. Tika spriests arī par savstarpējās līgumtiesiskās bāzes paplašināšanu, jo sagatavošanā ir vairāki divpusējie līgumi, kuri varētu tikt parakstīti martā plānotajā Latvijas ārlietu ministra oficiālajā vizītē Kiprā.

Tikšanās laikā liela uzmanība veltīta Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās jautājumiem. Pārrunāta Latvijas un Kipras virzība iestāšanās sarunu procesā. I. Bērziņš interesējās par Kipras redzējumu attiecībā uz ES paplašināšanās procesa norisi, kā arī par situāciju Kiprā. Kipras vēstnieks izteica gatavību dalīties ar Latviju pieredzē attiecībā uz iestāšanās sarunām ar ES.

"Latvijas Vēstnesim"

"Latvijas Vēstnesis": — Vēstnieka kungs, raksturojiet, lūdzu, savu sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti.

L.Pantelids: — Mums bija ļoti laba saruna. Galvenais temats tajā bija Eiropas problēmas un abu mūsu valstu nākotne ES. Kaut arī Latvija un Kipra ir mazas valstis, mēs varam daudz dot ES. Simboliski sakot, mēs ES varam dot ūdeni. Latvija un Kipra abas ir jūras valstis, un tas ir ārkārtīgi svarīgi. Kiprai ir nozīmīga stratēģiskā pozīcija Vidusjūrā, kas sekmē Rietumeiropas valstu sakarus ar Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm. Latvija pie Baltijas jūras ir svarīgs tranzīta mezgls Rietumeiropas sakaros ar Austrumiem. Kad abas mūsu valstis būs iestājušās ES, šīs organizācijas dalībvalstis ar mūsu palīdzību varēs būtiski paplašināt un intensificēt savu ārējo sakaru loku.

"Latvijas Vēstnesis": — Savā uzrunā Latvijas Valsts prezidentei jūs, vēstnieka kungs, optimistiski novērtējāt Latvijas un Kipras ekonomiskās sadarbības paplašināšanas iespējas. Kurās jomās jūs saskatāt šādas attīstības iespējas?

L.Pantelids: — Starp mūsu valstīm jau pastāv laba sadarbība tūrismā. Daudzi latvieši ierodas Kiprā ziemas mēnešos, kad pie mums joprojām ir silts. Savukārt kiprieši aizvien biežāk ierodas Latvijā, lai baudītu jūsu zemes gleznaino dabu un paglābtos no Kipras saules. Domāju, ka šajā jomā joprojām pastāv kvantitatīvas un kvalitatīvas attīstības iespējas. Vispirms jau paplašinot pieredzes apmaiņu tūrisma vadībā. Kiprā šajā jomā uzkrāta bagātīga pieredze. Iedomājieties, mūsu valsti ik gadu apmeklē apmēram seši miljoni tūristu. Tas nozīmē, ka caurmērā katrs kiprietis gadā uzņem piecus ārzemniekus. Mums ir tiešām augsti attīstīta, teicama tūrisma industrija, un mēs esam ar mieru vēl plašāk dalīties pieredzē.

Kipra ir maza valsts, kurā dzīvo nedaudz cilvēku. Mums nav derīgo izrakteņu. Līdz ar to mēs nevaram attīstīt rūpniecību, kam būtu nepieciešami lieli izejmateriālu un cilvēku resursi. Mēs arī turpmāk attīstīsim tūrismu, kam ir svarīgākā loma mūsu valsts ekonomikā. Labākais sadarbības veids būtu kopīgi attīstīt konkrētus projektus. Piemēram, šāda plaša apjoma sadarbība Kiprai jau ir ar Krasnodaras novadu, kur mēs palīdzam izveidot modernu tūrisma infrastruktūru. Mēs ukraiņu partneriem palīdzējām arī saņemt finansējumu no Eiropas Investīciju bankas. Kopumā septiņdesmit piecus procentus no Kipras ekonomikas veido pakalpojumi un to eksports. Un arī par sadarbību ar Latviju mēs vispirms varam runāt šajā jomā.

Īpašs sadarbības veids varētu būt Kipras un Latvijas uzņēmēju investīcijas otras valsts tūrisma infrastruktūrā. Starp citu, Kiprā darbojas arī daudzas slimnīcas, kurās ārstēties brauc pacienti no daudzām Vidusjūras baseina un arī tālākām valstīm. Mums ir arī skolas, kurās mācās bērni pat no Ķīnas un no daudzām Āfrikas valstīm. Arī šiem pakalpojumu veidiem ir būtiska nozīme Kipras ekonomikā, un arī tajos ir labas sadarbības iespējas. Kiprieši ir maza, taču ļoti izglītota tauta. Latvijas ekonomiskā situācija ir daļēji līdzīga Kiprai. Arī jums nav daudz dabas resursu. Latvija gan ir bagāta ar kokmateriāliem. Taču arī jums ir ļoti svarīgi ražot produktus ar lielu pievienoto vērtību, attīstīt pakalpojumu sfēru un izvērst pakalpojumu eksportu. Protams, pēc iestāšanās ES mūsu sadarbības iespējas būtiski paplašināsies.

"Latvijas Vēstnesis": — Iepriekšējais Kipras vēstnieks, rezidējot, tāpat kā jūs, Stokholmā, pārstāvēja Kipru arī Lietuvā un Igaunijā.

L.Pantelids: — Jā, bet tagad šī situācija ir mainīta. Mūsu Ārlietu ministrija ir nolēmusi, ka Lietuvā Kipru turpmāk pārstāvēs Dānijā rezidējošais mūsu valsts vēstnieks, bet Igaunijā — vēstnieks ar rezidenci Somijā. Es personīgi esmu priecīgs par šādu lēmumu. Kiprā ir divi viedokļi, kā uzlūkot trīs Baltijas valstis — kā vienotu veselumu vai kā trīs valstis atsevišķi. Es personīgi turos pie otrā viedokļa. Protams, jūsu valstīm ir daudz līdzīga, vispirms jau vēsturiskā aspektā un nākotnes perspektīvā. Taču pašreizējais variants, es domāju, paver patiešām labas sadarbības iespējas.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors, un Ārlietu ministrijas preses centrs

Vakar, 13.februārī, Rīgas pilī: Kipras Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Leonids Pantelids un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"