Salaspils novada domes saistošie noteikumi Nr. 32/2021

2021. gada 25. novembrī

Apstiprināti Salaspils novada domes sēdē
2021. gada 25. novembrī (prot. Nr. 13/JDPP, 1. §)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta otro un trešo daļu, Invaliditātes likuma 12. panta 6.² daļu un
Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās
aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un
kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas
no pašvaldības budžeta" 6. punktu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Saistošie noteikumi) nosaka Salaspils novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus Pašvaldībā, to pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ģimenes locekļi – laulātie, bērni, vecāki un personas, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.2. likumiskais pārstāvis – fiziska vai juridiska persona, kura īsteno pārstāvamās personas tiesības vai nodrošina likumisko interešu aizstāvību;

2.3. objektīvie apstākļi – veselības stāvoklis, atrašanās ārstniecības iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, nodarbinātība, dzīvesvieta ārpus Latvijas Republikas vai citi apstākļi, kas var tikt atzīti par objektīvi pamatotiem sociālo pakalpojumu saņemšanai;

2.4. obligātais klients – klients, par kuru ir informējusi kāda institūcija vai persona un kurš nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus;

2.5. sociālās rehabilitācijas plāns – personai vai personu grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums;

2.6. sociālie pakalpojumi dzīvesvietā – pakalpojumi, kas tuvināti ģimenes videi, ir pieejami dzīvesvietā (aprūpe mājās, pakalpojumi dienas aprūpes centrā, grupu māja (dzīvoklis), individuāls sociālais darbs ar klientu, u.c. pakalpojumi);

2.7. sociālie resursi – personas personiskie resursi (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.), klienta rīcībā esošā nauda vai manta, kā arī atbalsta sistēmas (klienta apgādnieki, citi radinieki vai citas fiziskas/juridiskas personas, kuras apstiprinājušas, ka sniegs vai sniedz klientam nepieciešamo atbalstu un/vai palīdzību), ko iespējams izmantot klienta sociālo problēmu risināšanā;

2.8. iztikas līdzekļu deklarācija – mājsaimniecības ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas dokuments;

2.9. Bartela indekss – personas spēju veikt 10 ikdienas pašaprūpes un mobilitātes aktivitātes novērtējums punktos atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu sociālās rehabilitācijas institūcijā.

3. Tiesības saņemt Saistošajos noteikumos paredzētos sociālos pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Salaspils novada administratīvajā teritorijā un dzīvo tajā, krīzes situācijā nonākušai personai (ģimenei), kura uzturas Salaspils novada administratīvajā teritorijā bez noteiktas dzīvesvietas, un kuras pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Salaspils novada administratīvā teritorija.

4. Prasība par dzīvesvietas deklarēšanu Salaspils novada administratīvajā teritorijā neattiecas uz citu pašvaldību iedzīvotājiem, kuriem, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar attiecīgo pašvaldību, tiek nodrošināti Saistošo noteikumu 5.1.10., 5.1.19. un 5.2.1. apakšpunktā minētie pakalpojumi par maksu laika periodā, kad šie pakalpojumi nav nepieciešami Pašvaldības iedzīvotajiem.

5. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

5.1. Sociālie pakalpojumi dzīvesvietā:

5.1.1. sociālā darba pakalpojums;

5.1.2. sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanas pakalpojums;

5.1.3. aprūpes mājās pakalpojums;

5.1.4. "drošības pogas" pakalpojums;

5.1.5. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

5.1.6. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.1.7. sociālās aprūpes pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.1.8. aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

5.1.9. dienas aprūpes centra pakalpojums;

5.1.10. sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.1.11. sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

5.1.12. sociālās rehabilitācijas pakalpojums no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgiem bērniem;

5.1.13. sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

5.1.14. sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

5.1.15. atbalsta un izglītojošo grupu pakalpojums;

5.1.16. psiholoģiskā atbalsta pakalpojums;

5.1.17. transporta pakalpojums;

5.1.18. specializētā transporta pakalpojums;

5.1.19. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

5.1.20. kopienas (sociālā) centra pakalpojums.

5.2. Sociālie pakalpojumi institūcijā:

5.2.1. atelpas brīža pakalpojums;

5.2.2. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

5.2.3. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

5.2.4. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgām personām;

5.2.5. naktspatversmes pakalpojums;

5.2.6. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

5.2.7. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem;

5.2.8. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem;

5.2.9. īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām.

6. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

7. Pakalpojums ietver:

7.1. sociālo gadījumu risināšanu;

7.2. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

7.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

7.4. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.

8. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Salaspils novada pašvaldības iestādē "Salaspils novada Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests) uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

8.1. iesniegumu;

8.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

9. Obligātajiem klientiem Sociālajā dienestā tiek uzsākts sniegt Pakalpojumu pēc ziņu saņemšanas no citām fiziskām vai juridiskām personām un datu pārbaudes.

10. Sociālās rehabilitācijas programma veicina personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, tai skaitā izglītības sistēmā. Sociālās rehabilitācijas programmas īstenošanas pakalpojums ir universālas un individuālas sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana saskaņā ar individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, kurā atbilstoši sociālajai situācijai ietver ārstēšanas, medicīniskās, sociālā darba, sociālās rehabilitācijas, aprūpes un citus pasākumus, kas vērsti uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu vai uzlabošanu, iekļaušanos sabiedrībā, kā arī personas un tās ģimenes locekļu izglītošanu un atbalstīšanu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

11. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai, kurai invaliditātes, darbnespējas, pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā, tai skaitā bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, bērnam ar uzvedības traucējumiem, pilngadīgam jaunietim pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās un personai ar garīga rakstura traucējumiem, ja Sociālā dienesta sociālais darbinieks ir veicis individuālo vajadzību izvērtēšanu un izstrādājis individuālu sociālās rehabilitācijas plānu.

12. Pakalpojumu piešķir personām, par kurām Sociālā dienesta sociālais darbinieks ir sniedzis atzinumu un kurām ir sastādīts individuālās sociālās rehabilitācijas plāns.

13. Ja šo saistošo noteikumu 11. punktā minētās mērķa grupas personas – bērns ar funkcionāliem traucējumiem vai bērns ar uzvedības traucējumiem Pakalpojuma laikā sasniedz 18 gadu vecumu, tam ir tiesības pabeigt uzsākto Pakalpojumu.

14. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

14.1. iesniegumu;

14.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

15. Aprūpes mājās pakalpojums nodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu viņas dzīvesvietā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

16. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi un kura nevar veikt ikdienas mājas darbus vai savu personisko aprūpi:

16.1. vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ;

16.2. slimības laikā vai atveseļošanās periodā.

17. Pakalpojums tiek piešķirts nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus, un nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar noteikto aprūpes līmeni atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem:

17.1. 1. aprūpes līmenis līdz 6 stundām nedēļā;

17.2. 2. aprūpes līmenis līdz 12 stundām nedēļā;

17.3. 3. aprūpes līmenis līdz 22 stundām nedēļā;

17.4. 4. aprūpes līmenis līdz 35 stundām nedēļā.

18. Persona Pakalpojumu var izvēlēties saņemt:

18.1. materiālā atbalsta veidā, kas paredzēts samaksai par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu personas izvēlētam aprūpes mājās veicējam, ja personai nav tiesības saņemt valsts pabalstu kopšanai;

18.2. aprūpes mājās pakalpojuma veidā pie Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā izraudzīta pakalpojuma sniedzēja, ievērojot Saistošo noteikumu 17. punktā noteikto Pakalpojuma apjomu.

19. Persona un personas izvēlētais aprūpes mājās veicējs slēdz vienošanos par Pakalpojuma nodrošināšanu personai, nosakot Pakalpojuma apjomu un savstarpējo norēķinu kārtību.

20. Materiālais atbalsts tiek noteikts šādā apmērā:

20.1. personām, kurām nepieciešams Pakalpojums atbilstoši 1. aprūpes līmenim (līdz 6 stundām nedēļā), – 10 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;

20.2. personām, kurām nepieciešams Pakalpojums atbilstoši 2. aprūpes līmenim (līdz 12 stundām nedēļā), – 15 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;

20.3. personām, kurām nepieciešams Pakalpojums atbilstoši 3. aprūpes līmenim (līdz 22 stundām nedēļā), – 20 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;

20.4. personām, kurām nepieciešams Pakalpojums atbilstoši 4. aprūpes līmenim (līdz 35 stundām nedēļā), – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

21. Pieprasot Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

21.1. iesniegumu;

21.2. reizi gadā ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionālo traucējumu veids, normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamība, kā arī rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

21.3. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

22. Ja personai ir piešķirts Pakalpojums, bet nepieciešamība pēc Pakalpojuma apjoma mainās, tad persona iesniedz iesniegumu, kurā norāda iemeslu Pakalpojuma apjoma izmaiņām.

23. Pakalpojumu nepiešķir, ja personai ir noslēgts uzturlīgums, kurā paredzēta personas aprūpe, bet Pakalpojuma apmaksu pārtrauc, ja persona noslēdz šāda veida uzturlīgumu Pakalpojuma sniegšanas laikā.

24. "Drošības pogas" pakalpojums nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

25. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgai personai ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, kura vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ var nonākt bezpalīdzības stāvoklī.

26. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

26.1. iesniegumu;

26.2. ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionālo traucējumu veids, normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamība, kā arī rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

26.3. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

27. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

28. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

28.1. iesniegumu;

28.2. citus dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

29. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

30. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 gadiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

31. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

31.1. iesniegumu;

31.2. citus dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

32. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

33. Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kuri dzīvo ģimenēs, kuru vecāki mācās vai strādā, un kuriem saskaņā ar VDEĀVK atzinumu ir nepieciešama īpaša kopšana sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, tiek sniegts sociālās aprūpes pakalpojums, nodrošinot bērna aprūpi un uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un brīvā laika saturīgu pavadīšanu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

34. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

34.1. iesniegumu;

34.2. citus dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

35. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

36. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts bērniem ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

37. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem ar invaliditāti, kuriem ir izteikti un smagi funkcionēšanas ierobežojumi no 5 gadiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja:

37.1. ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;

37.2. personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Sociālais dienests ir konstatējis šāda Pakalpojuma nepieciešamību.

38. Pakalpojums bērnam netiek piešķirts vai tiek pārtraukts laika periodā, kad bērns:

38.1. atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā;

38.2. stacionārā ārstniecības iestādē;

38.3. ieslodzījuma vietā.

39. Bērnam nav tiesību vienlaikus saņemt Pašvaldības finansēto Pakalpojumu un Pakalpojumu, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības struktūrfondu projektu (turpmāk – ES projektu) ietvaros.

40. Ja bērns jau saņem ES projektu ietvaros sniegtos Pakalpojumus, tad Pašvaldības finansētu Pakalpojumu var piešķirt gadījumā, ja bērnam vajadzība pēc Pakalpojuma ir lielāka par ES projektu ietvaros nodrošināto Pakalpojumu, daļā, kas pārsniedz ES projekta Pakalpojuma apjomu un tikai tajā laika periodā, kad netiek saņemts Pakalpojums ES projektu ietvaros.

41. Lai saņemtu Pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz Sociālajā dienestā:

41.1. iesniegumu, kurā norāda:

41.1.1. bērna vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi, kur nepieciešams sniegt Pakalpojumu;

41.1.2. bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes kontaktinformāciju;

41.1.3. Pakalpojuma pieprasīšanas mērķi un vēlamo Pakalpojuma apjomu, ja tas ir zināms (kopējo stundu skaitu kalendāra nedēļā un konkrētu nedēļas dienu vai dienas, kad Pakalpojums būs nepieciešams). Ja Pakalpojums tiek pieprasīts vienreizēju pasākumu apmeklēšanai un saturīga brīvā laika pavadīšanai, norāda tikai nepieciešamo stundu skaitu kalendāra nedēļā;

41.1.4. vēlamā aprūpētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu.

41.2. VDEĀVK atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja šī informācija nav pieejama valsts un pašvaldību datu reģistros;

41.3. pamatojuma dokumentus Pakalpojuma nepieciešamībai:

41.3.1. darba devēja apliecinājumu, ka bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir darba ņēmējs, norādot darba pienākumu veikšanai izmantotās darba stundas kalendāra nedēļā;

41.3.2. saimnieciskās darbības veicēja pašapliecinājumu par saimnieciskās darbības izpildei veicamajām darbībām izmantojamajām stundām kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir pašnodarbinātā persona vai individuālais komersants;

41.3.3. izglītības iestādes apliecinājumu, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis apgūst attiecīgu programmu konkrētajā izglītības iestādē. Ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis apgūst izglītības programmu neklātienē, Pakalpojumu piešķir tikai studiju dienās mācību gada laikā un sesijas laikā;

41.3.4. Nodarbinātības valsts aģentūras apliecinājumu par piedalīšanos Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos, norādot pasākumos pavadāmās stundas kalendāra nedēļā, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā darba meklētājs vai bezdarbnieks;

41.3.5. dienas aprūpes centra, dienas centra vai cita sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja apliecinājumu, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis izmanto attiecīgus pakalpojumus, norādot tajos pavadāmās stundas kalendāra nedēļā.

42. Pēc iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Sociālais dienests mēneša laikā izvērtē Pakalpojuma nepieciešamību, bērna pašaprūpes, neatkarības un patstāvības līmeni un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

42.1. par Pakalpojuma piešķiršanu, nosakot:

42.1.1. Pakalpojuma apjomu (stundas mēnesī) atbilstoši Saistošo noteikumu Pielikumā veiktajam Pakalpojuma nepieciešamības novērtējumam;

42.1.2. Pakalpojuma periodu uz 1 (vienu) mēnesi, vairākiem mēnešiem vai atbilstoši bērnam noteiktajam invaliditātes periodam, bet ne ilgāk par 3 (trīs) gadiem;

42.2. par Pakalpojuma atteikšanu, ja:

42.2.1. Pakalpojuma pieprasīšana neatbilst normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem aprūpes pakalpojuma saņemšanai, tai skaitā kritērijiem par Pakalpojuma nepieciešamību;

42.2.2. Sociālajam dienestam netiek sniegta informācija un dokumenti par objektīviem iemesliem, kas ierobežo bērna likumisko pārstāvju, audžuģimenes iespējas nodrošināt bērna aprūpi.

43. Sociālais dienests Pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

43.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā Pakalpojuma;

43.2. bērna dzīvesvieta tiek deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

43.3. beidzies Saistošo noteikumu 42.1.2. apakšpunktā noteiktais Pakalpojuma periods;

43.4. mainījušies apstākļi, kas atbilstoši Sociālā dienesta lēmumā noteiktajam dod pamatu bērnam saņemt Pakalpojumu.

44. Pakalpojumu piešķir līdz 80 stundām mēnesī, neizvērtējot bērna ģimenes vai audžuģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.

45. Pakalpojumu ir tiesīga sniegt bērna likumiskā pārstāvja izvēlēta fiziska persona, kurai ir darba vai personīga pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti un izvēlētā persona nav bērna pirmās pakāpes radinieks un nedzīvo ar bērnu vienā mājsaimniecībā (turpmāk šajā nodaļā – aprūpētājs).

46. Pašvaldība publiskos iepirkumus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīga Pakalpojuma nodrošināšanai piesaistīt juridisku personu, kura ir reģistrēta sociālo pakalpojuma sniedzēju reģistrā attiecīgā pakalpojuma sniegšanai un kura spēj nodrošināt, ka Pakalpojumu sniedz aprūpētāji, kuriem ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar personām ar invaliditāti un kuri ir apguvuši speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā Ministru kabineta noteiktajā apjomā.

47. Pēc lēmuma pieņemšanas par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu Pašvaldība slēdz līgumu ar bērna likumisko pārstāvi vai audžuģimeni un aprūpētāju vai Sociālais dienests izsniedz bērna likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenei norīkojumu Pakalpojuma saņemšanai pie Pakalpojuma sniedzēja, ar kuru Pašvaldība noslēgusi līgumu par Pakalpojuma sniegšanu.

48. Dienas aprūpes centrs nodrošina dienas laikā personu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, klientu un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā, nodrošina psihosociālo palīdzību klientu tuviniekiem, atbalsta un pašpalīdzības grupu darbību, organizē sociālo resursu sistēmu piesaisti konkrēto indivīdu, sociālo grupu un sabiedrības sociālo problēmu risināšanai (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

49. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgai personai no 18 gadu vecuma vai nepilngadīgai personai no 14 gadu vecuma, ja personas funkcionālo spēju novērtējums atbilstoši Bartela indeksam ir ne mazāk kā 8 punkti, vai personai kopā ar asistējošu personu, ja atbilstoši speciālistu komandas izvērtējumam klienta rehabilitācijas plānā norādīts par asistējošās personas nepieciešamību.

50. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

50.1. iesniegumu;

50.2. ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionālo traucējumu veids, normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamība Pakalpojuma saņemšanai;

50.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai un piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu (atzinuma derīguma termiņš ir 12 mēneši);

50.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

51. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek sniegts, lai sekmētu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās funkcionēšanas spēju attīstību vai uzlabošanu, lai veicinātu bērnu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

52. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir veikta individuālo vajadzību izvērtēšana un izstrādāti individuālie sociālās rehabilitācijas plāni, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem (vecākiem, aizbildņiem) vai audžuģimenei.

53. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

53.1. iesniegumu, kurā norāda sociālās rehabilitācijas pakalpojuma veidu, vēlamo pakalpojuma sniedzēju, konsultāciju vai nodarbību skaitu;

53.2. ģimenes ārsta izziņu par bērna veselības stāvokli un normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

53.3. psihiatra atzinumu, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

53.4. citus dokumentus, ja tie ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

54. Pakalpojumu bērns var saņemt saskaņā ar Pašvaldības veikto iepirkumu un noslēgto līgumu.

55. Sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

56. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām (tai skaitā vardarbības).

57. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

58. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

59. Sociālā rehabilitācija no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgiem bērniem ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts, lai atjaunotu vai uzlabotu bērna sociālās funkcionēšanas spējas un nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

60. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem, kā arī bērniem, kuriem ir radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ.

61. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

62. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

63. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

64. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

65. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Sociālajā dienestā.

66. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

67. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai novērstu vai mazinātus turpmākus vardarbības riskus (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

68. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

69. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

70. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

71. Atbalsta un izglītojošo grupu pakalpojums nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu un informāciju problēmu risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

72. Pakalpojums ietver profesionāli vadītu nodarbību ciklu saskaņā ar atbilstošu programmu un nodarbību plānu.

73. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties un to dalībai grupā norīkojis Sociālā dienesta sociālais darbinieks.

74. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

74.1. iesniegumu;

74.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

75. Pakalpojums tiek nodrošināts tiklīdz tiek nokomplektēta atbilstošā grupa.

76. Psiholoģiskā atbalsta pakalpojums nodrošina profesionālu psiholoģisko, sociālā darba speciālista un citu speciālistu palīdzību ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un virzienu personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

77. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personām, ģimenēm ar bērniem, kurām ir sociālās funkcionēšanas grūtības.

78. Pakalpojumu piešķir personām, par kurām sociālais darbinieks ir sniedzis atzinumu vai kurām ir sastādīts individuālās sociālās rehabilitācijas plāns.

79. Viena speciālista Pakalpojums tiek piešķirts līdz 10 konsultācijām vai nodarbībām viena gada laikā.

80. Pakalpojumu gada laikā var piešķirt atkārtoti, pamatojoties uz personas iesniegumu un sociālā darbinieka atzinumu, ja:

80.1. Pakalpojuma nodrošināšanas laikā ir vērojams uzlabojums klienta sociālajā funkcionēšanā un, lai sasniegtu sociālās rehabilitācijas mērķi, klientam nepieciešams nodrošināt Pakalpojumu;

80.2. Pakalpojuma nodrošināšanas laikā nav vērojams uzlabojums klienta sociālajā funkcionēšanā, bet, lai sasniegtu sociālās rehabilitācijas mērķi, Pakalpojums klientam ir piemērotākais sociālā pakalpojuma veids.

81. Sociālais darbinieks minēto atzinumu iesniedz Sociālā dienesta vadītājam lēmuma pieņemšanai par Pakalpojuma turpināšanu, nepieciešamības gadījumā mainot Pakalpojuma veidu un apjomu, ja ir saņemta klienta (tā likumiskā pārstāvja vai pilnvarotās personas) rakstiska piekrišana.

82. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

82.1. iesniegumu;

82.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

83. Transporta pakalpojums ir atbalsta pakalpojums personai, lai nokļūtu uz ārstniecības vai rehabilitācijas iestādēm, valsts vai pašvaldības institūcijām vai no tām uz dzīvesvietu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

84. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

84.1. personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās un kuras nespēj patstāvīgi izmantot sabiedrisko transportu;

84.2. hroniskas nieru mazspējas slimniekiem, kuriem jāizmanto hemodialīze;

84.3. vientuļām personām bez apgādniekiem krīzes situācijā pēc sociālā darbinieka izvērtējuma, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt sev transportu;

84.4. ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt sev transportu;

84.5. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka izvērtējuma.

85. Pakalpojuma pieprasīšanai persona, tās likumiskais pārstāvis vai ārstniecības iestādes darbinieks Sociālajā dienestā piesaka Pakalpojumu vismaz 3 (trīs) darbdienas pirms plānotā brauciena.

86. Persona Pakalpojumu var izvēlēties saņemt:

86.1. materiālā atbalsta veidā personas izvēlēta transporta izdevumu segšanai;

86.2. Pakalpojuma veidā, izmantojot Pašvaldības transportlīdzekļus.

87. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

87.1. iesniegumu;

87.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

88. Pieprasot materiālu atbalstu transporta izdevumu segšanai, papildus noteikumu 87.punktā minētajiem dokumentiem Sociālajā dienestā jāiesniedz:

88.1. ārsta norīkojumu uz ārstniecības vai rehabilitācijas iestādi, kurā norādīta personas nespēja pārvietoties ar sabiedrisko transportu, izņemot gadījumu, ja personai ir VDEAVK atzīme par transporta indikācijām;

88.2. dokuments, kas apliecina ārstniecības vai rehabilitācijas iestādes pakalpojuma saņemšanu (ārstniecības iestādes izraksts – epikrīze);

88.3. veselības aprūpes speciālista slēdziens;

88.4. izdevumus apliecinošus dokumentus ne vecākus par trīs mēnešiem (kvītis, čekus vai rēķinus, kuros norādīts pakalpojuma saņēmēja vārds, uzvārds, personas kods, pakalpojuma nosaukums, summa, par kuru saņemts pakalpojums un datums, kurā saņemts pakalpojums).

89. Materiālu atbalstu transporta izdevumu segšanai piešķir šādā apmērā:

89.1. personai, kura saņem valsts pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai, – līdz 75 euro gadā;

89.2. personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai, – līdz 230 euro gadā;

89.3. bērnam, lai nokļūtu uz veselības vai sociālās aprūpes iestādēm, speciālajām internātskolām u.c. iestādēm, – līdz 150% gadā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

89.4. 84.2. apakšpunktā minētai personai mēnesī līdz 50% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

90. Specializētā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām, kurām veselības stāvokļa dēļ nepieciešama pārvietošana ar īpaši aprīkotu transportlīdzekli ratiņkrēslā sēdošu vai guļošu personu pārvadāšanai uz ārstniecības iestādi, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju vai no tās (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

91. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

91.1. personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu;

91.2. hroniskas nieru mazspējas slimniekiem, kuriem jāizmanto hemodialīze;

91.3. personām krīzes situācijā.

92. Persona Pakalpojumu var izvēlēties saņemt:

92.1. materiāla atbalsta veidā specializētā transporta izdevumu segšanai;

92.2. Pakalpojuma veidā.

93. Pakalpojuma pieprasīšanai persona, tās likumiskais pārstāvis vai ārstniecības iestādes darbinieks Sociālajā dienestā piesaka Pakalpojumu vismaz 5 (piecas) darba dienas pirms plānotā brauciena un iesniedz:

93.1. iesniegumu;

93.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

94. Pieprasot materiālu atbalstu specializētā transporta izdevumu segšanai, papildus noteikumu 93. punktā minētajiem dokumentiem Sociālajā dienestā jāiesniedz:

94.1. ārsta norīkojums uz ārstniecības vai rehabilitācijas iestādi, kurā norādīta personas nespēja pārvietoties ar sabiedrisko transportu, izņemot gadījumu, ja personai ir VDEAVK atzīme par transporta indikācijām;

94.2. dokuments, kas apliecina ārstniecības vai rehabilitācijas iestādes pakalpojuma saņemšanu (ārstniecības iestādes izraksts – epikrīze);

94.3. veselības aprūpes speciālista slēdziens;

94.4. izdevumus apliecinošus dokumentus ne vecākus par trīs mēnešiem (kvītis, čekus vai rēķinus, kuros norādīts pakalpojuma saņēmēja vārds, uzvārds, personas kods, pakalpojuma nosaukums, summa, par kuru saņemts pakalpojums un datums, kurā saņemts pakalpojums).

95. Kalendārā gada laikā persona var saņemt materiālu atbalstu apjomā līdz 150 % no minimālās mēneša darba algas valstī. Gadījumā, ja Pakalpojumu saņem bērns ar invaliditāti, materiālā atbalsta apmēru var palielināt saskaņā ar personas sociālās rehabilitācijas plānā paredzamajiem rezultātiem, pamatojoties uz Sociālā dienesta lēmumu.

96. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli, diennakts uzraudzību, personas pašaprūpes un sociālo prasmju korekciju un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu pēc iespējas neatkarīgi funkcionēt grupu mājā (dzīvoklī) (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

97. Lai saņemtu Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis, vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs, ja personai, kuras deklarētā dzīvesvieta pirms ievietošanas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā bija Pašvaldība un personai ir iespēja nomainīt pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pret grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu, iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu, kuram pievieno:

97.1. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionālo traucējumu veids, normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamība, un apliecinājumu, ka nav kontrindikāciju sociālā pakalpojuma saņemšanai;

97.2. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai (atzinuma derīguma termiņš ir 12 mēneši).

98. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu ir tiesības saņemt personām no 18 gadu vecuma, ja personas funkcionālo spēju novērtējums atbilstoši Bartela indeksam ir ne mazāk kā 12 punkti.

99. Uzsākot Pakalpojuma sniegšanu:

99.1. persona uz Pakalpojuma saņemšanas laiku tiek deklarēta grupu dzīvoklī, ja personai nav citas deklarētās dzīvesvietas;

99.2. personai tiek pārtraukta ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšana institūcijā pilngadīgajām personām.

100. Personas līdzmaksājums par dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu ekspluatāciju grupu mājā (dzīvoklī) tiek noteikts ar Pašvaldības lēmumu.

101. Kopienas (sociālais) centrs nodrošina aktivitātes, kas vairo iedzīvotāju līdzdalību, sociālo aktivitāti un piederības sajūtu kopienai, uzlabo kopienas centra apmeklētāju pašorganizēšanās prasmes, attīsta neformālā sociālā atbalsta tīklojumu, veicina atbildības sajūtu par savu rīcību un apkārtējo vidi, attīsta brīvprātīgo darbu, veicina iedzīvotāju neformālo pašpalīdzības grupu radīšanu, lai identificētu, veidotu un paplašinātu kopienas aktīvus un resursu sistēmu, aktivizē kopienā esošās nevalstiskās organizācijas, iesaistot tās kopienas vajadzību un esošo pakalpojumu kvalitātes novērtēšanā, kā arī veic citas ar kopienas centra apmeklētāju sociālajām iniciatīvām saistītas organizatoriskās darbības.

102. Tiesības saņemt kopienas (sociālā) centra pakalpojumu ir ikvienai personai, kura izteikusi vēlēšanos darboties kopienas centrā.

103. Atelpas brīža pakalpojums nodrošina īslaicīgu diennakts sociālās aprūpes pakalpojumu personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (tai skaitā personām ar garīga rakstura traucējumiem), īslaicīgi aizstājot mājsaimniecības locekļus aprūpes procesā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

104. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

104.1. bērnam, kurš dzīvo ģimenē un kuram ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;

104.2. pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem (tai skaitā personām ar garīga rakstura traucējumiem), kura dzīvo ģimenē.

105. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

105.1. iesniegumu;

105.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

105.3. psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

105.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

106. Persona tiek reģistrēta Pakalpojuma reģistrā, ja tā Saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir atzīta par tiesīgu saņemt Pakalpojumu. Pakalpojumu nodrošina rindas kārtībā.

107. Pakalpojums tiek piešķirts līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendārā gada ietvaros.

108. Sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, nodrošina psiholoģisko palīdzību, sociālo rehabilitāciju, drošu mājokli un citu palīdzību atbilstoši sociālā pakalpojuma sniegšanas specifikai un klienta vajadzībām (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

109. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām (tai skaitā vardarbības).

110. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna likumiskais pārstāvis vai institūcijas vadītājs iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

111. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

112. Sociālā rehabilitācija institūcijā vardarbībā cietušām pilngadīgām personām nodrošina psiholoģisko palīdzību, sociālo rehabilitāciju, drošu mājokli un citu palīdzību atbilstoši sociālā pakalpojuma sniegšanas specifikai un klienta vajadzībām (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

113. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

114. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Sociālajā dienestā.

115. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

116. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgām personām, kurām novērota pārmērīga psihoaktīvo vielu lietošana, tiek nodrošināts pēc pilna motivācijas un ārstēšanās kursa pabeigšanas, lai panāktu šo personu atteikšanos no psihoaktīvo vielu lietošanas, tādējādi uzlabojot viņu fizisko un garīgo veselību, un veicinātu viņu atgriešanos pilnvērtīgā dzīvē (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

117. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām un bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, vai no atkarību izraisošiem procesiem, kā arī bērniem, kuriem ir radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ.

118. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

119. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

120. Naktspatversmes pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

121. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

121.1. krīzes situācijā nonākušām personām, kuras deklarējušas savu pamata dzīvesvietu Salaspils novada administratīvajā teritorijā un dzīvo tajā, vai personām bez noteiktas dzīvesvietas, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Salaspils novada administratīvā teritorija;

121.2. personām, kuras uzturas Salaspils novadā un kurām piešķirts alternatīvais statuss.

122. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu, ja tāds ir, un iesniedz:

122.1. iesniegumu;

122.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

123. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests personai izsniedz nosūtījumu Pakalpojuma saņemšanai.

124. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums pilngadīgām personām nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

125. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

125.1. pensijas vecuma personām;

125.2. personām ar invaliditāti (izņemot personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem);

125.3. personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām nepieciešamā aprūpe pārsniedz aprūpei mājās noteikto apjomu.

126. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

126.1. iesniegumu;

126.2. sniedz ziņas iztikas līdzekļu deklarācijas sagatavošanai;

126.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

126.4. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

126.5. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

127. Sociālais dienests izvērtē personu iespējas samaksāt par saņemto Pakalpojumu, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarāciju, ievērojot nosacījumus, ka persona sedz izdevumus par sniegto Pakalpojumu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā no pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, vai citiem ienākumiem.

128. Par Pakalpojumu persona maksā 85% apmērā no pensijas (pabalsta), ieskaitot piemaksu pie pensijas, bet ne vairāk kā saņemtā Pakalpojuma izmaksas attiecīgajā institūcijā. Starpību starp saņemtā Pakalpojuma izmaksām un personas maksas apmēru apmaksā apgādnieks vai Pašvaldība, ja personai nav apgādnieka, vai apgādnieks ir atbrīvots no maksas par pakalpojumu saskaņā ar šo noteikumu 129. punktu.

129. Pakalpojumu apmaksā no Pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā, ja:

129.1. personas likumīgajam apgādniekam ir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;

129.2. pilngadīgo bērnu un viņu ģimenes locekļu ienākumi, kas pēc Pakalpojuma samaksas paliek ģimenes rīcībā ir mazāki par valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru katram ģimenes loceklim. Šajā gadījumā pilngadīgie bērni tiek atbrīvoti no maksas par pakalpojumu uz laiku līdz gadam, un, beidzoties šim termiņam, viņu ienākumi tiek atkārtoti izvērtēti;

129.3. personas likumīgie apgādnieki, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, objektīvu apstākļu dēļ nav spējīgi nodrošināt samaksu par Pakalpojumu.

130. Ja pilngadīgo bērnu un viņu ģimenes locekļu ienākumi pārsniedz valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru, personas veic līdzmaksājumu par summu, kas pārsniedz valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru. Pašvaldība apmaksā starpību no veiktā līdzmaksājuma daļas līdz pilnai Pakalpojuma maksai.

131. Ja personas apgādnieks iesniegumā ir norādījis, ka apņemas pilnībā segt starpību starp apgādājamā maksu par Pakalpojumu un Pakalpojuma cenu mēnesī vai pilnu Pakalpojuma cenu mēnesī, apgādniekam ir tiesības nedeklarēt savus ienākumus.

132. Pakalpojums netiek apmaksāts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem vai tiek pārtraukts, ja:

132.1. netiek veikts noteiktais līdzmaksājums;

132.2. persona ir noslēgusi uzturlīgumu, kurā paredzēta nekustamā īpašuma nodošana uzturdevējam.

133. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte.

134. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

134.1. iesniegumu;

134.2. citus dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

135. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

136. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa, ja bērni nesaņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.¹ pantu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

137. Tiesības saņemt šo pakalpojumu ir bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam, pamatojoties uz bāriņtiesas pieņemto lēmumu par bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

138. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā ir pakalpojums pilngadīgām personām ar diennakts sociālo un veselības aprūpi minimālā apjomā atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja personai sniegto pakalpojumu nav iespējams aizstāt ar citu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā. (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

139. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām, kurām nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās noteikto apjomu un kuru veselības stāvokļa dēļ pašas personas vai to ģimenes locekļi objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.

140. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

140.1. iesniegumu;

140.2. sniedz ziņas iztikas līdzekļu deklarācijas sagatavošanai;

140.3. ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu izrakstu, kurā norādīta sociālās aprūpes nepieciešamība un kontrindikāciju neesamība Pakalpojuma saņemšanai;

140.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

141. Ja Pakalpojuma izmaksas tiek segtas no Pašvaldības budžeta līdzekļiem, minētais Pakalpojums personai tiek nodrošināts līdz 30 dienām kalendārajā gadā. Ja personai sniegto Pakalpojumu nav iespējams aizstāt ar citu sociālo pakalpojumu, Sociālajam dienestam ir tiesības pagarināt Pakalpojuma saņemšanas termiņu saskaņā ar Sociālā dienesta veiktu personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtējumu.

142. Samaksa par Pakalpojumu tiek veikta saskaņā ar šo noteikumu 127.–131. punktiem.

143. Sociālais dienests mēneša laikā pēc personas iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par Saistošo noteikumu 5. punktā minēto sociālo pakalpojumu piešķiršanu, par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu vai uzņemt rindā, izņemot Saistošo noteikumu 5.1.12., 5.1.20., 5.2.4., 5.2.7. un 5.2.8. apakšpunktā minētos pakalpojumus.

144. Lēmumu par Saistošo noteikumu 5.1.12., 5.2.4. un 5.2.7. apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu piešķiršanu, uzņemšanu rindā pakalpojumu saņemšanai vai par atteikumu piešķirt pakalpojumu pieņem Sociālās integrācijas valsts aģentūra, kas paziņo lēmumu personai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.

145. Par pieņemto lēmumu Sociālais dienests informē personu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, norādot lēmuma apstrīdēšanas kārtību.

146. Sociālā dienesta lēmumu persona var apstrīdēt Salaspils novada domē, bet Salaspils novada domes pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

147. Sociālais dienests par katru ceturksni sagatavo pārskatu par katru noteikumu 5. punktā minēto sociālo pakalpojumu, pārskatā norādot pakalpojuma veidu, pakalpojumu saņēmēju skaitu, finansējuma avotus (valsts, pašvaldības) un attiecīgā pakalpojuma kopējo finansējuma summu.

148. Noteikumu 147. punktā minēto pārskatu Sociālais dienests iesniedz izskatīšanai Sociālās aizsardzības, veselības aprūpes un dzīvokļu saimniecības komitejai kalendārā gada ceturksnim sekojošā nākamā mēneša otrajā komitejas sēdē.

149. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Salaspils novada domes 2014. gada 13. augusta saistošie noteikumi Nr. 32/2014 "Pašvaldības sociālie pakalpojumi Salaspils novada iedzīvotājiem".

Salaspils novada domes priekšsēdētājs R. Čudars

Pielikums
2021. gada 25. novembra
saistošajiem noteikumiem Nr. 32/2021
"Pašvaldības sociālie pakalpojumi
Salaspils novada iedzīvotājiem"

1. Personas vārds, uzvārds

2. Personas kods           

3. Personas dzīvesvietas adrese

4. Aprūpes pakalpojuma pieprasīšana

4.1. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību

ir , līdz_________. ________________________. _______________ . gads;

nav

4.2. Aprūpes pakalpojuma nepieciešamības iemesli (norādīt visus aktuālos iemeslus)

lai veiktu darba pienākumus, vai saimniecisko darbību;

lai apmeklētu izglītības iestādi, vai profesionālās pilnveides kursus;

lai apmeklētu Nodarbinātības valsts aģentūras organizētos pasākumus;

lai apmeklētu dienas aprūpes centru, dienas centru vai citu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju;

lai apmeklētu vienreizēju pasākumu un saturīgi pavadīto brīvo laiku* (nodrošina Deinstitucionalizācijas projekts);

citi objektīvie iemesli, kur iemeslu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā

4.3. Vēlamais aprūpes pakalpojuma izmantošanas biežums, laiks

pastāvīga palīdzība un uzraudzība (ikdienā);

periodiska palīdzība un uzraudzība 3 dienas nedēļā un vairāk;

periodiska palīdzība un uzraudzība 1–2 dienas nedēļā;

epizodiska palīdzība dažas dienas mēnesī;

epizodiska palīdzība vienu reizi mēnesī vai retāk.

5. Valsts, pašvaldības un citu atbalsta resursu izmantošana bērna aprūpes un uzraudzības nodrošināšanai	Stundu skaits diennaktī/mēnesī
5.1. Kopā dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) personu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu aprūpei. Ir/nav
mājsaimniecībā dzīvojošās pilngadīgās personas;	4h/92 mēn.
Komentāri:
5.2. Likumisko pārstāvju vai audžuģimeņu locekļu apgrūtinājumi iesaistīties bērna aprūpē un uzraudzībā
bērnu skaits ģimenē,___________________________________________________________;
noslodze darbā ( norādīt darba slodzi)_______________________________________________;
nepieciešamība veikt privātas, veselības, darījumu lietas bez bērna klātbūtnes;
citi apgrūtinājumi.
Komentāri
5.3. Bērna skolas dienas pārklājums
bērns apmeklē izglītības iestādi dzīves vietā;
bērns apgūst izglītību mājas apmācībā;
bērns izglītību apgūst speciālajā izglītības iestādē;
bērns izmanto skolas pagarinātās dienas pakalpojumu;
cits
Komentāri
5.4. Bērnam pieejamās aktivitātes, pasākumi, sociālie un ārstniecības pakalpojumi
asistenta pakalpojums pašvaldībā;
dienas aprūpes centrs pašvaldībā;
atelpas brīža pakalpojumi pašvaldībā;
Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros saņemtie aprūpes pakalpojums;
citi Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros saņemtie pakalpojumi;
rehabilitācijas, terapijas pakalpojumi;
citi___________________________________________________
Komentāri

6. Aprūpes pakalpojuma apjoma (h) noteikšana. Novērtēšanas piezīmes
6.1.	Sociālās aprūpes pakalpojuma noteikšana ir saistīta ar darba dienas nosacītu indikatīvu laika sadalījumu ( nosacīti pieņemot, ka 8 h diennaktī ir paredzētas miegam, 8 h bērns ir iesaistījies izglītības aktivitātēs u 8 h bērns ir tiešā vecāku aprūpe;
6.2.	Pusei no laika kad bērns ir vecāku aprūpē, 4h dienā, jeb 80 h mēnesī, tiek sniegts valsts atbalsts asistenta pakalpojuma veidā;
6.3.	Šobrīd nodrošinātais sociālo pakalpojumu stundu skaits;
6.4.	Nepieciešamais stundu skaits mēnesī.
	Komentāri:

Speciālista paraksts:
___________________________________________________

Aizpildīšanas datums:

Saistošo noteikumu Nr. 32/2021 "Pašvaldības sociālie pakalpojumi Salaspils novada iedzīvotājiem"
paskaidrojuma raksts

Salaspils novada domes priekšsēdētājs R. Čudars