• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra rīkojums Nr. 992 "Par konceptuālo ziņojumu "Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.12.2021., Nr. 250 https://www.vestnesis.lv/op/2021/250.6

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 81

Ministru kabineta sēdes protokols

Vēl šajā numurā

28.12.2021., Nr. 250

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 992

Pieņemts: 21.12.2021.

OP numurs: 2021/250.6

2021/250.6
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 19 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 992

Rīgā 2021. gada 21. decembrī (prot. Nr. 81 87. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas
finansēšanas modeļa pilnveidei"

1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) 3. modeļa "Skolēns pašvaldībā" īstenošanu.

2.  Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā. 

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece

 

(Ministru kabineta
2021. gada 21. decembra
rīkojums Nr. 992)

Konceptuālais ziņojums "Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei"

Saturs

Ievads

1. Pašvaldību vispārizglītojošo skolu (izņemot speciālās skolas) pedagogu atalgojums un skolu tīkls – esošās situācijas apraksts

1.1. Spēkā esošais finansējuma aprēķins, reālā pedagogu noslodze un atalgojums

1.2. Pašvaldību vispārizglītojošo skolu tīkla raksturojums

1.3. Pedagogu atalgojums un darba slodze Igaunijā un Lietuvā

1.4. Izaicinājumi vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanā

2. Priekšlikumi valsts finansējuma aprēķina maiņai vispārējās izglītības iestāžu, izņemot speciālās izglītības iestādes, pedagogu darba samaksai

2.1. Modelis Nr.1: Mācību plāna finansējums normētai skolas klasei – "Klase skolā"

2.2. Modelis Nr.2: Finansējuma aprēķins mācību plānam normētai klasei pašvaldībā – "Klase pašvaldībā"

2.3. Modelis Nr.3: Finansējuma aprēķins pašvaldībai pedagogu darba samaksai uz vienu izglītojamo – "Skolēns pašvaldībā"

2.4. Finansējuma aprēķins uz vienu 5 – 6 gadus vecu bērnu pašvaldībā.

3. Priekšlikumi pašvaldību vispārizglītojošo skolu tīkla sakārtošanai

4. Papildu nepieciešamais valsts finansējums vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas aprēķina pilnveidei un pašvaldību priekšlikumi aprēķina "Skolēns pašvaldībā" pilnveidei

5. Turpmākā rīcība

Ievads

Ministru kabineta 2020. gada 20. oktobra sēdes protokollēmumā (prot. Nr.62 32.§ 2. punkts) Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – ministrija) dots uzdevums kontekstā ar informatīvā ziņojuma "Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem"1 7. sadaļas 6. punktu izveidot starpinstitucionālu darba grupu. Ar ministrijas 2020. gada 19. oktobra rīkojumu Nr. 1-2e/20/326 "Par pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupas izveidi" tika izveidota darba grupa (turpmāk – darba grupa)2, kurā iekļauti pārstāvji no Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas izglītības vadītāju asociācija, pašvaldību izglītības pārvaldēm, kā arī vairāki pašvaldību skolu direktori. Ekspertu statusā darba grupā strādāja arī Latvijas Bankas pārstāvis. Darba grupas uzdevums bija izstrādāt priekšlikumus jaunam pedagogu darba samaksas modelim un tā finansēšanas kārtībai vispārējās izglītības iestādēm, kā arī skolu tīkla vadlīniju izstrāde.

Konceptuālajā ziņojumā "Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei" ietverti priekšlikumi valsts finansējuma aprēķina maiņai vispārējās izglītības iestāžu (izņemot speciālās izglītības iestādes), pedagogu darba samaksai, kas izstrādāti darba grupā (Modelis Nr.1 – "Klase skolā"), kā arī divi valsts finansējuma aprēķina varianti, kas izstrādāti ministrijā, konsultējoties ar nozares ekspertiem (Modelis Nr.2 – "Klase pašvaldībā", Modelis Nr.3 – "Skolēns pašvaldībā").

1. Pašvaldību vispārizglītojošo skolu (izņemot speciālās skolas) pedagogu atalgojums un skolu tīkls – esošās situācijas apraksts

1.1. Spēkā esošais finansējuma aprēķins, reālā pedagogu noslodze un atalgojums

Spēkā esošais normatīvais regulējums3 nosaka, ka mērķdotācija izglītības iestādei tiek aprēķināta atbilstoši kārtējā gada 1. septembrī VIIS reģistrētajam izglītojamo skaitam, tam piemērojot koeficientus izglītības pakāpei (sākumskola, pamatskola, vidusskola), izglītības programmai, apguves veidam (klātiene, neklātiene, tālmācība), kā arī citus papildkoeficientus:

vidējais mācību stundu skaits 1.-6.klasē tiek apzīmēts ar koeficientu 1;

vidējais mācību stundu skaits 7.-9. klasē un 10.-12.klasē tiek attiecināts pret vidējo mācību stundu skaitu 1.-6.klasē, tādā veidā iegūstot izglītības pakāpes koeficientus;

līdzīgā veidā iegūst koeficientus, ar kuriem raksturo izglītības programmas apguves formas (vakara, neklātienes, tālmācības);

izglītojamo skaitam izglītības pakāpē un programmas veidā piemērojot atbilstošos koeficientus, iegūst normēto izglītojamo skaitu;

normēto izglītojamo skaitu dalot ar attiecīgo reģionālo normētā izglītojamo skaita attiecību pret skolotāju likmēm (normatīvais regulējums nosaka septiņas reģioniem piesaistītas normētā izglītojamo skaita attiecības pret skolotāju likmēm) iegūst konkrētai skolai valsts apmaksāto skolotāju likmju skaitu;

aprēķināto skolotāju likmju skaitu reizinot ar normatīvos noteikto zemāko pedagoga algas likmi iegūst mērķdotācijas apjomu konkrētās skolas mācību plāna īstenošanai;

katrai skolai papildus tiek aprēķināta mērķdotācija pedagogu papildpienākumu apmaksai, skolas administrācijas un atbalsta personāla darba apmaksai.

Aprēķinos piemērojot septiņas dažādas reģionālās normētā izglītojamo (bērnu) skaita attiecības pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, kas ir robežās no 16,5 Rīgai līdz 10 novados, kuru administratīvajā teritorijā izglītojamo skaits (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) ir 0,5 izglītojamie uz vienu kvadrātkilometru un mazāk, skolas ar vienādu izglītojamo skaitu, kas atrodas atšķirīgos reģionālajos iedalījumos, saņem atšķirīgu mērķdotācijas apjomu un līdz ar to atšķiras pedagogu darba samaksa šajās skolās. Mērķdotācijas aprēķins, izmantojot normēto izglītojamo skaitu, nodrošina iespējas skolām ar lielāku izglītojamo skaitu noteikt augstākas algas likmes, kā arī lielāku darba slodzi.

Lai analizētu pedagogu darba samaksas jautājumus, tika apkopoti pašvaldību vispārizglītojošo skolu (bez speciālajām skolām) 18 059 skolotāju (4 amati – sākumskolas, pamatskolas, vidējās izglītības un speciālās izglītības skolotājs) 2021. gada 11. oktobra VIIS pedagogu tarifikācijas dati. 2021./2022. mācību gada normatīvos noteiktā zemākā skolotāju algas likme ir 830 euro, bet izglītības iestādei apstiprinātā finansējuma ietvaros skolas direktoram ir tiesības noteikt līdz 50% augstāku skolotāja mēneša darba algas likmi par normatīvā noteikto zemāko algas likmi, tātad augstākā iespējamā skolotāju algas likme ir 1 245 euro.

1.attēls. Skolotāju sadalījums atbilstoši algas likmei. Avots: VIIS, 11.10.2021. tarifikācija 2.attēls. Skolotājiem tarificētā darba slodze stundās nedēļā. Avots: turpat.
   
3.attēls. No tarificētās slodzes citu pienākumu veikšanai. Avots: turpat. 4.attēls. Alga ar piemaksām. Avots: turpat.

Būtiskākie secinājumi par skolotāju darba samaksu un noslodzi 2021./2022. mācību gadā:

1. 72% pašvaldību vispārizglītojošo skolu skolotāju darba algas likme "apsteidz" indikatīvo pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim, jo algas likme ir lielāka par 900 euro.

2. Pašvaldību vispārizglītojošās skolās skolotāju slodze ir atkarīga no izglītojamo skaita skolā un skolas vadības vēlmes un prasmes risināt personālpolitikas jautājumus. 21% skolotāju kopējā slodze, ņemot vērā arī darbu vairākās skolās, ir mazāka par 15 darba stundām nedēļā. Vidējā skolotāju slodze pašvaldību vispārizglītojošās skolās ir 26,4 darba stundas nedēļā, kas ir 0,88 no normatīvos noteiktās skolotāju slodzes, kas atbilst mēneša darba algas likmei.

3. 12% skolotāju darba slodzē vairāk par 30% no apmaksātā darba laika ir citu pienākumu veikšanai. Neskatoties uz to, ka normatīvais regulējums4 ļauj skolotāja slodzē iekļaut apmaksātas darba stundas citu pienākumu veikšanai, tai skaitā mācību stundu sagatavošanai, 10% no visiem pašvaldību vispārizglītojošo skolu skolotājiem darba slodzē nav iekļautas apmaksātas darba stundas citu pienākumu veikšanai vai arī minēto darba stundu skaits veido mazāk par 5% no tarificētās darba slodzes. Šo skolotāju grupu veido skolu direktori, viņu vietnieki, izglītības metodiķi, sporta organizatori, izglītības iestāžu bibliotekāri, kas saskaņā ar pedagogu darba samaksas noteikumiem strādā kā skolotāji līdz septiņām stundām nedēļā, saņemot par to papildu samaksu. Minētajos gadījumos tarifikācijā minimāli tiek iekļautas apmaksātas darba stundas mācību stundu sagatavošanai. Šajā skolotāju grupā ietilpst arī daļa mazo skolu (līdz 60 izglītojamiem) skolotāju, kuriem netiek apmaksāts darbs mācību stundu sagatavošanai, kā arī citu pienākumu veikšanai.

4. 47% skolotāju, kuru darba slodze ir no 30 līdz 40 darba stundām nedēļā, saņem darba samaksa 1 000 euro un vairāk.

5. Saistībā ar jaunā satura ieviešanu no 2020. gada 1. septembra un attālināto mācību procesu aktuāls kļūst jautājums par skolotāja tarificētās darba slodzes daļu, kas tiek apmaksāta citu pienākumu veikšanai, tai skaitā mācību stundu, mācību materiālu sagatavošanai. Finansējums, kas tiek izmantots skolotāju darba algas likmes paaugstināšanai, varētu tikt izmantos citu pienākumu apmaksai.

6. Zemākās darba algas likmes celšana vien nenodrošina visiem skolotājiem jūtamu darba samaksas pieaugumu, jo liela daļa skolotāju strādā ar mazu darba slodzi. Tāpēc otrs būtisks faktors skolotāju darba samaksas pieauguma nodrošināšanā ir pašvaldību veiktie pašvaldību skolu tīkla pilnveides pasākumi, kuru rezultātā skolotājiem rodas iespēja strādāt ar lielākām slodzēm, piemēram, mācot mācību priekšmetu lielākam klašu skaitam.

7. Lai panāktu būtisku skolotāju darba samaksas pieaugumu, jānodrošina priekšnosacījumu kopums5 skolu tīkla optimizācijai ar mērķi rast optimālu (t.i. tādu, kas nodrošina skolotāju slodzes palielinājumu) izglītojamo/ skolotāju skaita attiecību (piemēram: ja apvieno divas mazas skolas vienā, bet turpina mācīt abu skolu izglītojamos iepriekšējās adresēs un nesamazina skolotāju skaitu, tad skolotāju darba samaksā nekas nemainās).

Indikatīvais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim, paredz zemākās pedagogu darba algas kāpumu katra gada 1.septembrī (1.tabula).

1.tabula: Pedagogu zemākā darba algas likme

 

01.09.2020.

01.09.2021.

01.09.2022.

Zemākā pedagogu darba algas likme saskaņā ar pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku6, euro

790

830

900

Pamata un vidējās izglītības skolotāju vienas darba stundas izmaksa (par 30 darba stundu slodzi), euro

6,58

6,92

7,50

Vienlaikus Ministru kabineta 2018. gada 15. janvāra rīkojums Nr. 17 nosaka, ka finanšu resursus pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai jāiegūst, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu.

1.2. Pašvaldību vispārizglītojošo skolu tīkla raksturojums

1986.-1990. gada "bērnu dzimšanas buma" laikā vidēji gadā Latvijā piedzima ap 40 tūkstoši bērnu. Pateicoties paaugstinātajam toreiz dzimušo skaitam, pēc deviņdesmitajos gados un arī vēlāk piedzīvotā dubultā dzimstības krituma, jaundzimušo bērnu skaita īslaicīga stabilizācija 21 000 līmenī beidzās 2016. gadā. Vēlākajos gados pieaugošā tempā jaundzimušo skaits turpināja samazināties (2019. un 2020. gadā par 1234 jaundzimušajiem, 2020. gadā noslīdot līdz 17 552)7. Ar -7 gadu nobīdi tas atspoguļojas skolēnu skaitā. Tas nozīmē, ka negatīvā tendence skolēnu skaitam progresējošā tempā atsāksies 2022./2023. mācību gadā un pavisam noteikti turpināsies sekojošās paaudzes garumā. Tas nozīmē, ka skolu iztukšošanās, izņemot atsevišķas vietas Pierīgā, tikai paātrināsies un skolu tīkla reformas tālāka vilcināšana novedīs pie izglītības sistēmas degradācijas. Nespēja nodrošināt skolotājiem adekvātu atalgojumu rezultēsies akūtā speciālistu deficītā nākotnes darba tirgū, it īpaši pieprasītajās informācijas un biotehnoloģiju jomās. Tā rezultātā Latvija zaudēs starptautisko konkurētspēju ar visām no tā izrietošajām sekām.

Vispārizglītojošo skolu tīklam ir būtiska ietekme uz mērķdotācijas pedagogu darba samaksai efektīvu izlietojumu, t. i. skolās ar optimālu izglītojamo skaitu un izglītojamo skaita attiecību pret skolotāju skaitu pedagogi var saņemt lielāku darba samaksu. Piemēram: reālu pašvaldības pamatskolu, kas atšķiras ar skolēnu skaitu un skolotāju skaitu, VIIS pedagogu tarifikāciju 11.10.2021. datu apkopojums 2. tabula.

2.tabula: 5 reālu pašvaldību pamatskolu
11.10.2021. tarifikāciju datu apkopojums

Izglītojamo skaits 01.09.2021. Skolotāju skaits 01.09.2021. Skolēnu skaits/
Skolotāju skaitu
Algas likme 01.09.2021., euro Vidējā skolotāju slodze, likmēs Vidējā alga (ar piemaksām), euro
Pamatskola - atrodas 10 km attālumā no pilsētas vidusskolas 21 11 2 830 0,245 204
Pamatskola - atrodas10 km attālumā no pilsētas vidusskolas un 7 km no citas pamatskolas 59 13 4,5 830 0,454 383
Pamatskola - atrodas 15 km attālumā no pilsētas vidusskolas 103 (vidēji 11 skolēni klasē) 24 4,3 830 0,54 451
Pamatskola - atrodas nelielā pilsētā 301 (vidēji 16 skolēni klasē) 29 10 871 0,75 721
Pamatskola - atrodas pilsētā 70 km no Rīgas 502 (vidēji 25 skolēni klasē) 38 13,2 950 1,05 1 078

Demogrāfiskās, migrācijas un nodarbinātības tendences Latvijā ir radījušas būtisku ietekmi arī uz izglītības nozari. Meklējot piemērotākos risinājumus kvalitatīvas izglītības un skolu tīkla efektivitātes nodrošināšanai, izmaiņas veiktas arī pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu tīklā, pašvaldībām lemjot par to dibināto izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju. Tomēr, neskatoties uz pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu skaita izmaiņām (pēc oficiālās statistikas datiem no 2010./2011. mācību gada līdz 2019./2020. mācību gadam pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu (tai skaitā, speciālās izglītības iestādes) skaits ir samazinājies par aptuveni 20%), minētajā laika periodā par aptuveni 10% samazinājies arī izglītojamo skaits, turklāt, salīdzinot datus ilgākā laika periodā, izglītojamo skaita samazinājums liecina, ka esošā izglītības iestāžu tīkla kapacitāte paredzēta ievērojami lielākam izglītojamo skaitam. Noslēdzot 2020./2021. mācību gadu 44 novados visās vispārizglītojošās skolās izglītojamo un skolotāju skaita proporcija ir zem astoņiem izglītojamie uz vienu skolotāju.

Izglītojamo skaita izmaiņu rezultātā samazinājies vidējais izglītojamo skaits izglītības iestādēs, ko pārskatos par Latviju akcentē arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD), norādot, ka Latvijā vidējais izglītojamo skaits klasēs ir mazāks nekā OECD valstīs vidēji gan sākumskolas, gan pamatizglītības otrā posma klasēs, tādējādi arī palielinot izglītības izmaksas, jo attiecīgajam izglītojamo skaitam nepieciešams vairāk skolotāju8. Vienlaikus OECD secina, ka, turpinot izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, tādējādi palielinot vidējo izglītojamo skaitu klasēs, būtu iespējams paaugstināt pedagogu atalgojumu9.

5.attēls: OECD dati par izglītojamo un skolotāju
skaita attiecību, 201910

Savukārt Eiropas Savienības Padomes 2019. gada 5. jūnija ieteikumos par Latvijas 2019. gada valsts reformu programmu secināts, ka kvalitatīvas izglītības pieejamība joprojām ir atkarīga no dzīvesvietas un skolas veida, tāpēc ieteikts paaugstināt izglītības kvalitāti un efektivitāti.11

Arī Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību12 234. punktā noteikts, ka, sadarbojoties ar pašvaldībām, kā arī īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, tiks veidots demogrāfiskajai situācijai un citiem faktoriem atbilstošs racionāls skolu tīkls, ievērojot principu – sākumskola maksimāli tuvu izglītojamo dzīvesvietai, spēcīga pamatskola un vidusskola, kurā tiek nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatīvs mācību programmu piedāvājums.

Vispārējā izglītības iestāžu tīkla sakārtošana ir būtisks priekšnosacījums, lai:

– sekmētu kvalitatīvas, izglītojamā spējas attīstošas izglītības pieejamību katram izglītojamajam;

– nodrošinātu racionālu un efektīvu izglītības resursu izmantošanu, tādējādi veicinot iespēju izglītības iestādēs modernizēt mācību vidi, nodrošināt mācību satura apguvei nepieciešamo aprīkojumu, kā arī izglītības iestādes pedagogiem radīt konkurētspējīgu atalgojumu;

– palielinātu atbalsta personāla un pakalpojumu pieejamību atbilstoši izglītojamo vajadzībām;

– attīstītu metodisko darbu izglītības iestādē un pašvaldībā.

6.attēls. Pašvaldības vispārizglītojošo skolu skaita izmaiņas.
Avots: IZM oficiālā statistika

Salīdzinājumā ar 2019./2020.mācību gadu skolu skaita izmaiņas 2021./2022.mācību gadā:

– sākumskolu skaits samazinājies par 5;

– pamatskolu skaits samazinājies par 1 (2021./2022.mācību gadā skaita palielinājums skaidrojams ar to, ka vidusskolas mainīja pakāpi uz pamatskolu);

– vidusskolu skaits samazinājies par 31.

Pašvaldību līdz šim īstenotās darbības, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu (6.attēls), nav ļāvušas rast optimālu skolotāju skaita/izglītojamo skaita attiecību, kas savukārt ir cēlonis tam, ka piektdaļa pašvaldību skolu skolotāju strādā ar mazu darba slodzi (mazāk par 15 stundām nedēļā pat strādājot vairākās skolās) un saņem zemu atalgojumu. Tomēr jāņem vērā, ka izmaiņas izglītības iestāžu tīklā (izglītības iestādes reorganizācija vai likvidācija) nerada valsts mērķdotācijā "brīvu" finansējuma daļu, bet gan mērķdotācija kopā ar izglītojamiem pāriet uz citām skolām, kas savukārt rada iespēju skolās, kurās palielinās izglītojamo skaits, palielināt skolotāju darba samaksu. Piemēram: 2021./2022. mācību gada sākumā, 19 vidusskolām mainot izglītības pakāpi vai tiekot reorganizētām (pievienojot citai skolai), potenciālais mērķdotācijas apjoms, kas kopā ar izglītojamiem pāriet uz citām skolām, tiek lēsts 443 tūkst. euro apjomā.

1.3. Pedagogu atalgojums un darba slodze Igaunijā un Lietuvā

Latvijas kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva, katru gadu palielinot valsts finansējumu pedagogu darba samaksai, kā arī mērķtiecīgi veicot pasākumus skolu tīkla pilnveidei, pēdējos gados nodrošinājušas būtisku pedagogu zemākās darba algas likmes un līdz ar to pedagogu atalgojuma kāpumu. Būtiska ietekme uz pedagogu atalgojumu ir izglītojamo/ skolotāju skaita attiecībai, kas Igaunijā un Lietuvā ir lielāka nekā Latvijā. Lietuvā un Igaunijā ir atšķirīga pedagoga nedēļas darba slodze, kas atbilst mēneša darba algas likmei, tāpēc salīdzinājumam ir aprēķināta Latvijas zemākā algas likme, kas ekvivalenta attiecīgi Igaunijas un Lietuvas pedagogu nedēļas darba slodzei (3.tabula).

3.tabula: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas
pedagogu zemākās algas likmes salīdzinājums 2021.gada 1.septembrī.

Latvijā pedagoga darba slodze nedēļā 30 stundas Igaunijā pedagoga darba sodze nedēļā 35 stundas Lietuvā pedagoga darba sodze nedēļā 36 stundas
Zemākā pedagoga algas likme Latvijā no 01.09.2020., euro 830
Zemākā pedagoga algas likme Igaunijā no 01.01.2021., euro 1 315
Latvijas ekvivalentā algas likme Igaunijai 968
Zemākā pedagoga algas likme Lietuvā no 01.01.2020., euro 1 223
Latvijas ekvivalentā algas likme Lietuvai 996

Skolotāju darba slodze Igaunijā

Visiem skolotājiem slodze, kas atbilst algas likmei, ir 35 stundas nedēļā. Kopš 2014. gada nevienā valsts līmeņa likumdošanas aktā nav noteikts skolotāju mācību stundu vai nodarbību skaits skolotāja slodzē. Skolas vadītājs nosaka skolas atalgojuma principus, kas tiek saskaņoti ar skolas dibinātāju (pašvaldība pašvaldības skolām). Tā kā skolotāja darba saturs var ievērojami atšķirties un katra skolotāja amata pienākumi ir nedaudz unikāla, valsts līmenī nav noteikts, kā būtu jāsadala slodze - tas ir darba līguma jautājums starp skolotāju un skolas vadību.

Skolotāju darba slodze Lietuvā

Skolotāja slodze, kas atbilst algas likmei, ir 36 stundas nedēļā. Savukārt skolotāju, kuri īsteno vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un neformālās izglītības programmas, darba slodzes struktūra tiek noteikta gadam, t.i. kopējais darba stundu skaits gadā, kas atbilst algas likmei, ir 1512 stundas (darba slodze, kas attiecas uz 42 nedēļām gadā). Attiecīgi no minētā stundu skaita valsts līmeņa likumdošanas akts nosaka apmaksāto darba stundu skaitu citiem pienākumiem, kas ietver arī apmaksātu darba laiku skolēnu brīvdienās un jūnija mēnesī13.

Arī valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķinam tiek izmantoti atšķirīgi modeļi:

• Igaunijā valdība piešķir finansējumu pašvaldībām, pamatojoties uz formulu, kas galvenokārt ir atkarīga no izglītojamo skaita pašvaldībām piederošās skolās un valsts noteikto finansējumu pedagogu darba samaksai vienam izglītojamam. Savukārt pašvaldība, ņemot vērā normatīvos noteikto pedagogu algas likmi un darba slodzi nedēļā, sadala valsts dotāciju skolām.

• Lietuvā valsts finansējumu aprēķina katrai skolai mācību plāna īsteonošanai, ņemot vērā optimālai klasei aprēķinātās skolotāju darba slodzes. Finansējumu saņem pašvaldība, kas tālāk sadala mācību plāna finansējumu skolām atbilstoši valsts aprēķinam.

Lai nodrošinātu stabilu pedagogu darba samaksas pieaugumu, būtiska nozīme ir arī valsts un pašvaldību mērķētām darbībām, veidojot optimālu skolu tīklu. Igaunijā demogrāfija ir viens no iemesliem, kādēļ pieaugošais mazo skolu skaits bija un ir pašvaldības skolu konsolidācijas iemesls. Sākot ar 2013.gadu Igaunijā valsts un pašvaldību līmenī ir veiktas mērķtiecīgas darbības efektīva skolu tīkla izveidei:

Ieviests valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķins uz vienu skolēnu pašvaldībā.

Ja pašvaldība konsolidēja vidusskolu 10.-12. klases posmu, tad skolu pārņēma valsts un veidoja valsts ģimnāziju. 2013./2014. mācību gadā Igaunijā bija 9 valsts ģimnāzijas, bet 2020./2021. mācību gadā to skaits bija 19.

Ja salīdzina valsts finansējumu pedagogu darba samaksai uz vienu izglītojamo vidusskolas posmā Igaunijā, Lietuvā un Latvijā 2020./2021.m.g. (7. attēls), tad jāsecina, ka efektīvs vidusskolu tīkls ir viens no iemesliem, kas ļauj nodrošināt būtiski lielāku Igaunijas pedagogu atalgojumu.

7. attēls: Valsts finansējums uz vienu
izglītojamo vidusskolas posmā 2020./2021.m.g., euro mēnesī14

1.4. Izaicinājumi vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanā

Ņemot vērā 2021./2022.m.g. VIIS pedagogu tarifikāciju datu analīzi un spēkā esošās mērķdotācijas aprēķina kārtības15 un pedagogu darba samaksas noteikumu16 stipro pušu un vājo pušu izvērtējumu, saistībā ar darba samaksas pilnveidi vispārējās izglītības pedagogiem identificēti šādi galvenie mērķi:

nodrošināt pedagogu darba samaksas pieaugumu, nodrošinot optimālu skolotāju noslodzi, t.i. iespēju strādāt uz pilnu darba slodzi, un palielinot zemāko algas likmi;

palielināt pašvaldību lomu un atbildību kvalitatīva izglītības piedāvājuma nodrošināšanā, kā arī atbalsta nodrošināšanā izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, veidojot optimālu skolu tīklu un skolotāju/izglītojamo proporciju;

vienkāršot valsts finansējuma aprēķinu, samazinot dažādo koeficientu skaitu;

mazināt izglītojamo skaita izmaiņu ietekmi uz valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķinu.

2. Priekšlikumi valsts finansējuma aprēķina maiņai vispārējās izglītības iestāžu, izņemot speciālās izglītības iestādes, pedagogu darba samaksai

2.1. Modelis Nr.1: Mācību plāna finansējums normētai skolas klasei – "Klase skolā"

Ņemot vērā izvirzītos mērķus mērķdotācijas aprēķina maiņai, darba grupā ir izstrādāts finansējuma aprēķina pedagogu darba samaksai apraksts "Mācību plāna finansējums normētai klasei" (turpmāk – aprēķina modelis) (1. pielikums), kuru plānots ieviest no 2022. gada 1. septembra. Aprēķina modelis ir balstīts uz skolotāja darba stundu aprēķinu mācību plāna īstenošanai noteikta lieluma klasei jeb normētai klasei.

Skolotāja darba stundu skaits mācību plāna īstenošanai ir noteikts trijiem klases lielumiem: maza klase (izglītojamo skaits klasē 8-14 izglītojamie), vidēja klase (izglītojamo skaits klasē 15-20 izglītojamie) un liela klase (izglītojamo skaits klasē vairāk par 21). Reālais izglītojamo skaits skolā tiek normēts, izmantojot optimālas klases lielumu: 1.-6. klasei 20 izglītojamie, 7.‑12. klase 25 izglītojamie un klasei, kurā visi izglītojamie apgūst speciālās izglītības programmu, -12 izglītojamie. Papildus mācību plāna stundām atkarībā no klases lieluma tiek aprēķināts finansējums skolotāju darba apmaksai citu pienākumu veikšanai. 2022./2023. mācību gadā minētais aprēķins paredz katrai skolotāja slodzei papildus aprēķināt apmaksātas darba stundas citu pienākumu veikšanai atkarībā no izglītojamo skaita klasē:

– mazai klasei (8-14 izglītojamie) mācību plāna stundām papildus aprēķina 10% apmaksāta skolotāju darba laika citu pienākumu veikšanai;

– vidējai klasei (15-20 izglītojamie) mācību plāna stundām papildus aprēķina 20% apmaksāta skolotāju darba laika citu pienākumu veikšanai;

– lielai klasei (21 un vairāk izglītojamie) mācību plāna stundām papildus aprēķina 25% apmaksāta skolotāju darba laika citu pienākumu veikšanai.

Aprēķins tiek veikts uz katru klasi. Katrā skolā visbiežāk ir gan mazas, gan vidējas klases, vai vidējas klases un lielas klases, kā arī ir skolas, kur ir visu trīs izmēru klases. Aprēķinu rezultātā tiek iegūts finansējums pedagogu darba samaksai konkrētai skolai, kuru skolas direktors tarifikācijas procesā, ņemot vērā katra pedagoga darba pienākumus un normatīvo regulējumu par pedagogu darba samaksu, sadala pedagogu darba samaksai. Tādēļ finansējuma aprēķina nosacījumi nav tieši interpretējami kā nosacījumi pedagogu darba slodzes noteikšanai.

Ja izglītojamo/skolotāju attiecība skolā ir optimāla, t. i. vismaz viens skolotājs uz 8 izglītojamiem, tad šāds aprēķins nodrošina iespēju skolotājiem strādāt ar lielākām slodzēm un tarifikācijās iekļaut vairāk apmaksātas darba stundas citu pienākumu veikšanai.

Nākamajos gados paredzēts pakāpeniski mērķdotācijas aprēķinā palielināt papildus mācību plāna stundām aprēķināto skolotāja darba stundu daļu citu pienākumu veikšanai, sasniedzot apmaksātu darba laiku 40% apmērā no skolotāja nedēļas darba slodzes.

Akciju sabiedrība "KPMG Baltics AS" (turpmāk – KPMG), pamatojoties uz ar ministriju noslēgto 2021. gada 2.jūnija līgumu Nr. 2-6.1e/21/47, veica aprēķina modeļa novērtējumu. KPMG 2021. gada 5.jūlija gala ziņojumā "Novērtējums par jauno pedagogu darba samaksas modeli" ietvertas vairākas atziņas par pilnveidojumiem izstrādātajā aprēķina modelī, cita starpā vēršot uzmanību uz apvienoto klašu finansēšanas jautājumu un "kvalitātes fonda" kritērijiem un aprēķinu.

Modeļa "Klase skolā" priekšrocības salīdzinājumā ar spēkā esošo "Nauda seko skolēnam":

1. Mazina izglītojamo skaita izmaiņu ietekmi uz izglītības iestādei aprēķināto valsts finansējumu pedagogu darba samaksai;

2. Nodrošina mērķēta valsts finansējuma aprēķinu atbalsts nodrošināšanai izglītojamiem;

3. Veicina izglītības iestādes autonomiju valsts finansējumu pedagogu darba samaksai efektīvā izlietojumā, nodrošinot izglītības kvalitāti.

Modeļa "Klase skolā" vājās puses:

1. Pašvaldība kā izglītības iestādes dibinātāja nav iesaistīta valsts finansējumu pedagogu darba samaksai sadalē izglītības iestādēm, līdz ar to nav motivēta veidot efektīvu izglītības iestāžu tīklu, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksas pieaugumu;

2. Pašvaldība nav iesaistīta valsts papildfinansējuma pedagogu darba samaksi piešķiršanā izglītības iestādēm, kas nodrošina augstāku izglītības kvalitāti, t.i. "kvalitātes fonda" sadalē;

3. Valsts līmeņa finansējuma aprēķins apvienotajām klasēm nemotivē pašvaldības rast risinājumus optimāla izglītības iestāžu tīkla izveidei;

4. Valsts finansējuma aprēķins izglītības iestādei tiešā veidā saistīts ar normatīvos noteikto zemāko darba algas likmi, līdz ar to zemākās darba algas likmes paaugstināšana tieši saistīta ar valsts papildfinansējuma piešķiršanu;

5. Aprēķins saistīts ar optimālās klases lielumu, bet realitātē skolā klases ir ar ļoti dažādu izglītojamo skaitu.

2.2. Modelis Nr.2: Finansējuma aprēķins mācību plānam normētai klasei pašvaldībā – "Klase pašvaldībā"

Ņemot vērā auditoru ieteikumus un konsultējoties ar nozares ekspertiem, ministrija pilnveidojusi aprēķina modeli "Mācību plāna finansējums normētai klasei", aprēķinu veicot uz pašvaldību.

Aprēķina modelis Nr.2 tāpat ir balstīts uz skolotāja darba stundu aprēķinu mācību plāna īstenošanai noteikta lieluma klasei jeb normētai klasei. Tāpat kā modelī Nr. 1 skolotāja darba stundu skaits mācību plāna īstenošanai ir noteikts trijiem klases lielumiem: maza klase (izglītojamo skaits klasē 8-14 izglītojamie), vidēja klase (izglītojamo skaits klasē 15-20 izglītojamie) un liela klase (izglītojamo skaits klasē vairāk par 21). Atšķirībā no modeļa Nr. 1 reālais izglītojamo skaits tiek normēts kopumā pašvaldībā (2.pielikums), izmantojot optimālas klases lielumus: 1.-6. klasei 20 izglītojamie, 7.-12. klase 25 izglītojamie un klasei, kurā visi izglītojamie apgūst speciālās izglītības programmu, – 12 izglītojamie. Arī skolotāju slodžu skaits un finansējums mācību plānam, kā arī papildfinansējums normatīvajā regulējumā noteiktajām piemaksām, skolu administrācijas un atbalsta personāla darba samaksai, tiek aprēķināts kopumā uz pašvaldību.

Normatīvajā regulējumā plānots noteikt, ka:

1. Pašvaldība sadala valsts finansējumu pedagogu darba samaksai, atbilstoši pašvaldībā izstrādātajai un apstiprinātajai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā normatīvajā regulējumā noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi, pedagogu darba slodzes lielumu;

2. Pašvaldībai ir pienākums papildfinansējumu, kas paredzēts izglītojamo ar speciālām vajadzībām mācību procesa nodrošināšanai, izmantot tikai minētajam mērķim, kā arī nodrošināt atbalsta personāla pieejamību visiem izglītojamiem.

3. Pašvaldībai ir tiesības no aprēķinātās mērķdotācijas veidot "kvalitātes fondu" 1% apjomā no kopējās aprēķinātās mērķdotācijas, kas sadalāma papildus izglītības iestādēm, kas nodrošina augstākus izglītības procesa rezultātus saskaņā ar valstī apstiprinātiem kritērijiem.

Modeļa Nr. 2 - "Klase pašvaldībā" priekšrocības:

1. Motivē pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājas veidot optimālu skolu tīklu un skolotāju/izglītojamo proporciju, jo tas ļauj palielināt pašvaldības pedagogu atalgojumu, palielinot gan algas likmi, gan nodrošinot optimālu noslodzi.

2. Ļauj pašvaldībai efektīvāk izlietot mērķdotāciju atbalsta nodrošināšanai izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.

3. Palielina pašvaldības atbildību par izglītības iestāžu sniegtās izglītības kvalitāti.

Modeļa Nr.2 – "Klase pašvaldībā" vājās puses:

1. Valsts finansējuma aprēķins pašvaldībai tiešā veidā saistīts ar normatīvos noteikto zemāko darba algas likmi, līdz ar to zemākās darba algas likmes paaugstināšana tieši saistīta ar valsts papildfinansējuma piešķiršanu.

2. Aprēķins saistīts ar optimālās klases lielumu, bet realitātē skolās klases ir ļoti dažādu izglītojamo skaitu.

2.3. Modelis Nr.3: Finansējuma aprēķins pašvaldībai pedagogu darba samaksai uz vienu izglītojamo – "Skolēns pašvaldībā"

Abi iepriekš aprakstītie valsts finansējuma aprēķina pedagogu darba samaksai modeļi ir saistīti ar optimālās klases lielumu un aprēķināto skolotāju darba likmju skaitu. Realitātē skolās dažādu apsvērumu dēļ (klasēs iekļauti izglītojamie ar speciālām vajadzībām, telpu ietilpība, u.c.) tiek veidotas klases ar ļoti atšķirīgu izglītojamo skaitu. Būtisks apstāklis ir arī tas, ka VIIS datu analīze (1.attēls) parāda, ka 2021./2022.mācību gadā 72% pašvaldību vispārizglītojošo skolu skolotāju darba algas likme "apsteidz" indikatīvo pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim. Tas nozīmē, ka valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķina sasaiste ar zemāko darba algas likmi neatbilst reālajam pedagogu algas likmes pieaugumam.

Lai radītu iespēju zemākās pedagogu darba algas likmes pieaugumu tuvināt reālajam pedagogu algas likmes kāpumam, kā arī lai palielinātu pašvaldības kā izglītības iestādes dibinātājas lomu un iesaisti kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā un pedagogu darba samaksas straujākā kāpināšanā, ministrijā, konsultējoties ar nozares ekspertiem, izstrādāts modelis "Finansējuma aprēķins pašvaldībai pedagogu darba samaksai uz vienu izglītojamo". Par pamatu finansējuma aprēķinam izmantots 2021. gada 1.septembrī spēkā esošais normatīvais regulējums par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai17, mērķdotācijas apjoms katrai pašvaldības vispārizglītojošai skolai (izņemot speciālās skolas) vienam mēnesim 2021. gada septembrim - decembrim18, kā arī izglītojamo skaits pašvaldību vispārizglītojošās skolās dažādos izglītību programmu veidos 2021. gada 1. septembrī.

"Skolēns pašvaldībā" – valsts finansējuma (mērķdotācijas) aprēķins pašvaldībai pedagogu darba samaksai uz vienu izglītojamo.

Modeļa Nr. 3 ieviešanai no 2022. gada 1. septembra, mērķdotācija uz vienu izglītojamo pašvaldībā aprēķināta, izmantojot šādu algoritmu:

1. Aprēķina mērķdotāciju katrai skolai, izmantojot 2021. gada 1.septembrī spēkā esošo normatīvo regulējumu par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju, izglītojamo skaitu 01.09.2021. un pedagogu algas likmes vērtību 900 euro.

2. No iegūtā aprēķina atrod vidējo mērķdotāciju uz vienu 1.-6.klases, 7.-9.klases un 10.-12.klases izglītojamo, kas apgūst klātienē vispārizglītojošo programmu, katrā pašvaldībā (3.pielikums).

3. Izmantojot izglītojamo skaitu dienas programmās 1.-12.klasē uz vienu pašvaldības teritorijas km2 (4.pielikums), no pašvaldībām izveido 5 grupas:

Rīga,

Rīgas robežpašvaldības, tajā skaitā Jūrmalas valstspilsēta;

valstspilsētas, kurām nav pievienoti novadi (Liepāja, Ventspils, Jelgava, Rēzekne, Daugavpils),

zemā blīvuma novadi - pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā izglītojamo skaits (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās) ir viens izglītojamais uz vienu kvadrātkilometru un mazāk,

pārējās pašvaldības.

4. Attiecīgi katrā pašvaldību grupā tiek noteikta vidējā mērķdotācija vienam 1.-6.klases, 7.-9.klases un 10.-12.klases izglītojamam (euro mēnesī).

4.tabula:Vidējā mērķdotācija vienam izglītojamam
euro mēnesī

Klašu grupas 1.-6. 7.-9. 10.-12.
Rīga 94 121 130
Rīgas robežpašvaldības 112 144 155
Valstspilsētas (Liepāja, Ventspils, Jelgava, Rēzekne, Daugavpils) 101 129 140
Zemā blīvuma novadi 133 169 178
Pārējās pašvaldības 126 162 172

5. Katrā pašvaldību grupā aprēķina vidējo mērķdotāciju izglītojamiem, kas apgūst speciālās izglītības programmas iekļaujoši, izglītojamiem valsts ģimnāzijās, neklātienes un tālmācības programmās, pamatizglītības profesionāli orientētajās programmās.

5.tabula: Vidējā mērķdotācija vienam izglītojamam atkarībā no
izglītības programmas vai apmācības veida, euro mēnesī

  Speciālās izglīt. programmas Nekl., tālm. Valsts ģimn. Pamatizgl.prof.orient. progr.

kodi: 53., 54., 55., 56., 57. kodi: 51., 52., 58. kods: 59 Mūzika Valoda
1.-12. 10.-12. 1.-9. 1.-9.
Rīga 207 286 527 81 159 133 124
Rīgas robežpašvaldības 253 395 622 0 189 0 0
Valstspilsētas (Liepāja, Ventspils, Jelgava, Rēzekne, Daugavpils) 222 322 520 75 170 140 131
Zemā blīvuma novadi 303 452 736 106 203 154 184
Pārējās pašvaldības 284 459 704 93 192 168 155

6. Lai vienkāršotu mērķdotācijas aprēķinu un lai mazinātu saņemtās mērķdotācijas atšķirības starp pašvaldībām, t.i. lai pašvaldības saņemtu līdzīgu valsts finansējumu pedagogu darba samaksai uz vienu izglītojamo, par pamatu mērķdotācijas aprēķinam tiek ņemts vidējais finansējums vienam izglītojamam administratīvajās teritorijās, kas nav valstspilsētas un administratīvās teritorijas ar zemu izglītojamo blīvumu. Pārējo pašvaldību grupu vidējās mērķdotācijas vērtības uz vienu izglītojamo tiek izteiktas kā attiecība pret vidējo mērķdotāciju vienam izglītojamam pārējās pašvaldībās. Tādā veidā iegūst koeficientu sistēmu, kas raksturo gan mērķdotācijas atšķirības administratīvajās teritorijās, gan izglītības programmu veidos. Koeficientu sistēma tiek vienkāršota un iespēju robežās noapaļota.

6.tabula: Mērķdotācija vienam izglītojamam un koeficienti
pašvaldību grupām, izglītības programmas vai apmācības veidam

  Klašu grupas 1.-6. 7.-9. 10.-12.
  Valsts finansējums vienam izglītojamam (euro mēnesī) 126 162 172
Vidēji finansējums vienam izglītojamam 153
1. Rīga 0,80
2. Rīgas robežpašvaldības 0,89
3. Valstspilsētas (Liepāja, Ventspils, Jelgava, Rēzekne, Daugavpils) 0,85
4. Pašvaldības ar zemu izglītojamo blīvumu 1,15
5. Speciālās izglītības programmas
6. kodi: 53., 54., 55., 56., 57. 1,71
7. kodi: 51., 52., 58. 2,81
8. kods 59. 4,24
9. Neklātienes un tālmācības formā 0,58
10. Valsts ģimnāzijās   1,2
11. Pamatizglītības profesionāli orientētā programma (Valodas) 1,20  
12. Pamatizglītības profesionāli orientētā programma (Mūzika) 1,30  

Mērķdotāciju pašvaldībai aprēķina: attiecīgais skolēnu skaits pašvaldībā x mērķdotācija vienam skolēnam x atbilstošie koeficienti (reģionālais, programmas veida vai mācību formas (tālmācība, neklātiene u.c.).

Piemēram: Mērķdotācija Rīgai = Rīgas 1.-6.klašu skolēnu skaits x 126 euro x 0,80 +Rīgas 7.-9.klašu skolēnu x 162 euro x 0,80 +Rīgas 10.-12.klašu skolēnu skaits x 172 euro x 0,80+ Rīgas valsts ģimnāziju 10.-12. klašu skolēnu skaits x 172 euro x 0,80 x 1,15 + Rīgas 1.-9.klašu skolēnu skaits pamatizglītības profesionāli orientētā programmā (Mūzika) x 144 euro x 0,80 x 1,30+ ....

Modelis Nr. 3 apraksta valsts finansējuma pašvaldībām aprēķina veidu. Pašvaldības veic aprēķinātās mērķdotācijas sadali vispārējās izglitības iestādēm pedagogu darba samaksai, atbilstoši pašvaldībā izstrādātajai un apstiprinātajai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā normatīvajā regulējumā noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi, pedagogu darba slodzes lielumu.

Spēkā esošajā mērķdotācijas aprēķinā būtiski atšķiras valsts finansējums pedagogu darba samaksai dažādām pašvaldībām, jo, finansējumu aprēķinot skolai, tiek piemēroti 7 dažādi reģionālie koeficienti (piemēram: Rīgai – 16,5; Ventspils novadam – 10), kā arī dažādām vienas pašvaldības skolām atšķiras reģionālie koeficienti19 (piemēram: Kuldīgas pilsētas skolām – 13; Kuldīgas novada skolām – 10,5). Tādēļ, veicot mērķdotācijas aprēķinus, izmantojot iepriekš aprakstīto modeli Nr.3, kur tiek izmantoti trīs raksturlielumi - mērķdotācija vienam izglītojamam, 6.tabulas koeficienti un izglītojamo skaits pašvaldībās 01.09.2021., mēŗkdotāciju apjomi atšķiras no 2021./2022. mācību gadā vienam mēnesim aprēķinātās. Būtisks atšķirību cēlonis ir tas, ka vairāki jaunie novadi ir izveidoti no novadiem, kuriem mērķdotāciju aprēķināja ar atšķirīgiem reģionālajiem koeficientiem; piemēram, Cēsu novads ir izveidots no 7 novadiem, kuriem mērķdotācijas aprēķinā tika piemēroti trīs dažādi reģionālie koeficienti.

Lai mazinātu pašvaldībām aprēķinātās mērķdotācijas atšķirības, 2022./2023. mācību gadā jāveic mērķdotācijas izlīdzināšana:

1. Pašvaldībām, kurām aprēķina maiņas dēļ palielinās viena mēneša mērķdotācijas apjoms salīdzinājumā ar aprēķinu, izmantojot esošo normatīvo regulējumu, izglītojamo skaitu 2021.gada 1.septembrī un pedagogu algas likmi 900 euro, palielinājums tiek nodrošināts ne vairāk kā 2,5 % apmērā;

2. Pašvaldībām, kurām aprēķina maiņas dēļ samazinās viena mēneša mērķdotācijas apjoms salīdzinājumā ar aprēķinu, izmantojot esošo normatīvo regulējumu, izglītojamo skaitu 2021.gada 1.septembrī un pedagogu algas likmi 900 euro, samazinājums tiek kompensēts.

Finansējuma izlīdzināšanas dēļ 2023./2024. mācību gadam būs jāpārrēķina 6. tabulā ietvertās mērķdotācijas izmaksas vienam izglītojamam un koeficienti atbilstoši 2022./2023. mācību gadā vienam mēnesim aprēķinātajai mērķdotācijai ar mērķi pakāpeniski tuvināt pedagogu darba samaksu starp pašvaldībām. Turpmākajiem mācību gadiem valsts finansējuma pedagogu darba samaksai izmaksas vienam izglītojamam un koeficienti nebūs jāpārrēķina, jo atšķirības starp pašvaldībām būs mazinātas.

Lai turpmāk nodrošinātu pedagogu darba algas likmes pieaugumu, tad:

1. Katru gadu jāveic VIIS pedagogu tarifikācijas datu analīze, novērtējot pašvaldību veikto darbību skolu tīkla sakārtošanā ietekmi uz pedagogu darba samaksas pieaugumu;

2. Jāsalīdzina reālās pedagogu darba algas likmes ar normatīvos noteikto zemāko darba algas likmi;

3. Papildus nepieciešamais valsts finansējums pedagogu zemākās darba algas likmes celšanai jāaprēķina, ņemot vērā reālās pedagogu darba algas likmes.

Modeļa Nr. 3 "Skolēns pašvaldībā" priekšrocības;

Vienkārša un saprotama mērķdotācijas aprēķina metodika, jo normatīvajā regulējumā tiek nostiprināts mērķdotācijas vienam izglītojamam apjoms pa klašu grupām, 5 reģionālie koeficienti, kā arī izglītības programmu un apmācību veidu koeficienti (6. tabula).

Ļauj pašvaldībai mērķēti izmantot valsts finansējumu atbalsta sniegšanai izglītojamiem, t.i. identificēt izglītojamos, kam nepieciešami atbalsta pasākumi un finansējumu piešķirt attiecīgajām izglītības iestādēm.

Ļauj izdarīt "netiešu spiedienu" uz pašvaldību skolu tīklu, nosakot kvalitātes kritērijus, skolotāju un izglītojamo skaita attiecību, mērķdotācijas sadalei pašvaldībā.

Turpmāk valsts finansējuma aprēķins katrai pašvaldībai vairs nav saistīts ar vairāku koeficientu sistēmu un zemākās algas likmes celšanu. Tas dod iespēju, veicot ikgadēju valsts finansējuma analīzi (skolu pedagoģisko darbinieku tarifikāciju sarakstos iekļauto datu analīzi), straujāk kāpināt pedagogu zemāko algas likmi, atbilstoši reālajam pedagogu darba algas likmes kāpumam.

Motivē pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājas veidot optimālu skolu tīklu un skolotāju/izglītojamo proporciju, jo tas ļauj palielināt pašvaldības pedagogu atalgojumu, palielinot gan algas likmi, gan nodrošinot optimālu noslodzi, kā arī palielina pašvaldības atbildību par izglītības iestāžu sniegtās izglītības kvalitāti.

Privātajām izglītības iestādēm valsts finansējums pedagogu darba samaksai tiek aprēķināts līdzīgi, izmantojot 2021. gada septembrī - decembrī vienam mēnesim aprēķināto finansējumu un aprēķinot vidējo valsts finansējumu pedagogu darba samaksai uz vienu 1.-6.klases, 7.-9.klases un 10.-12.klases izglītojamo. Tāpat kā esošajā normatīvajā regulējumā, valsts finansējumu saņem privātās izglītības iestādes dibinātājs. Valsts finansējuma aprēķinam tiek izmantots izglītojamo skaits 2021. gada 1. septembrī un 6. tabulas koeficienti. Lai mazinātu aprēķinātās mērķdotācijas atšķirības starp privātskolām, kas atrodas dažādos novados un pilsētās, 2022./2023. mācību gada dotācijas aprēķinam tiek veikta izlīdzināšana pēc tādiem pat principiem kā pašvaldību gadījumā.

2.4. Finansējuma aprēķins uz vienu 5–6 gadus vecu bērnu pašvaldībā.

Normatīvais regulējums20 nosaka, ka pirmsskolas izglītības pedagogiem darba slodze ir 40 darba stundas nedēļā, tai skaitā 36 darba stundas ar izglītojamiem un 4 darba stundas – sagatavošanās nodarbību vadīšanai. No 2016. gada 5. jūlija spēkā normatīvais regulējums21, kas nosaka, ka mērķdotācijas aprēķins 5-6 gadus vecu bērnu izglītošanā iesaistīto pirmsskolas izglītības skolotāju darba samaksai tiek veikts, piemērojot 7 dažādas bērnu skaita pret pirmsskolas skolotāju darba likmēm attiecības. Tas nozīmē, ka Rīgā uz 16,5 bērniem tiek aprēķināta viena pirmsskolas skolotāja darba likme, bet, piemēram, Amatas novadā – uz 10 bērniem.

Valsts finansējums tiek aprēķināts uz katru izglītības iestādi, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu 5-6 gadus veciem bērniem un pārskaitīts pašvaldībai, kas to sadala izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu.

Mainot mērķdotācijas aprēķina veidu vispārizglītojošām skolām, līdzīgi paredzēts mainīt mērķdotācijas aprēķinu 5-6 gadus vecu bērnu izglītošanā iesaistīto pirmsskolas izglītības skolotāju darba samaksai. Tas nozīmē, ka līdzīgi kā vispārizglītojošo skolu gadījumā (Modelis Nr. 3) no pašvaldībai 2021./2022.mācību gadā aprēķinātās viena mēneša mērķdotācijas, kas ietver arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tiek aprēķināta vidējā mērķdotācija uz vienu 5-6 gadus vecu bērnu, kā arī uz bērnu, kas apgūst speciālās izglītības programmu. Jāņem vērā, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu pašvaldībām tiek aprēķināta mērķdotācija pirmsskolas izglītības skolotāju darba samaksai, kā arī papildu finansējums pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu profesionālās darbības kvalitātes piemaksām un samaksai par pedagogu papildpienākumu veikšanu, bet netiek aprēķināts valsts finansējums pirmsskolas izglītības iestāžu administrācijai.

Vidējā mērķdotācija uz vienu bērnu tiek aprēķināta atbilstoši administratīvajam iedalījumam, kas spēkā no 2021.gada 1.jūlija. Pašvaldības tiek sagrupētas 5 grupās – 1) Rīga, 2) Rīgas robežpašvaldības; 3) valstspilsētas, kurām nav pievienoti novadi (Liepāja, Ventspils, Jelgava, Rēzekne, Daugavpils), 4) pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās) ir viens skolēns uz vienu kvadrātkilometru un mazāk, 5) pārējās pašvaldības. Attiecīgi katrā pašvaldību grupā tiek noteikta vidējā mērķdotācija vienam 5-6 gadus vecam izglītojamam (euro mēnesī) (3.pielikums), kā arī aprēķināta vidējā mērķdotācija izglītojamiem, kas pirmsskolā apgūst speciālās izglītības programmas, aprēķinā izmantojot 5–6 gadus vecu bērnu skaitu pašvaldībā 2021. gada 1. septembrī, pirmsskolas izglītības skolotāju algas likmi 942 euro un mērķdotāciju skolotāju logopēdu darba samaksai, uz 160 5– 6 gadus veciem bērniem aprēķinot vienu skolotāja logopēda likmi (skolotāja logopēda darba slodze 30 darba stundas nedēļā un algas likme 872 euro).

Lai pašvaldības saņemtu līdzīgu mērķdotāciju vienam 5-6 gadus vecam izglītojamam, par pamatu mērķdotācijas aprēķinam tiek ņemta vidējā mērķdotācija vienam izglītojamam valstī, kas atbilst administratīvajām teritorijām, kas nav valstspilsētas un administratīvās teritorijas ar zemu izglītojamo blīvumu. Izmantojot apkopoto informāciju, iegūst koeficientu sistēmu, kas raksturo mērķdotācijas atšķirības administratīvajās teritorijās un pirmsskolas speciālās izglītības programmās (7.tabula).

7.tabula. Valsts finansējums pedagogu darba
samaksai vienam 5 -6 gadus vecam izglītojamam

  Valsts finansējums vienam 5 -6 gadus vecam izglītojamam, euro mēnesī 106
1. Rīga 0,80
2. Rīgas robežpašvaldības 0,89
3. Valstspilsētas (Liepāja, Ventspils, Jelgava, Rēzekne, Daugavpils) 0,85
4. Zemā blīvuma novadi 1,15
5. Speciālās izglītības programmas  
6. kodi: 53., 54., 55., 57. 1,65
7. kodi: 51., 52., 56., 58. 2,5
8. kods 59. 4,12

Lai pašvaldībai aprēķinātu valsts finansējumu pedagogu, kas izglīto 5 – 6 gadus vecus bērnus, darba samaksai, 5 – 6 gadus vecu bērnu skaits pašvaldībā tiek reizināts ar valsts finansējumu vienam izglītojamam un atbilstošo koeficientu. Pašvaldības veic aprēķinātās mērķdotācijas sadali izglitības iestādēm pirmsskolas pedagogu darba samaksai, atbilstoši pašvaldībā izstrādātajai un apstiprinātajai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā normatīvajā regulējumā noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi, pedagogu darba slodzes lielumu.

Lai mazinātu pašvaldībām aprēķinātās mērķdotācijas atšķirības, 2022./2023. mācību gadā jāveic mērķdotācijas izlīdzināšana līdzīgi kā pašvaldību skolu gadījumā, ievērojot tādus pat principus.

Privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm valsts finansējums pedagogu darba samaksai tiek aprēķināts līdzīgi, izmantojot 2021. gada septembrī - decembrī vienam mēnesim aprēķināto finansējumu un aprēķinot vidējo valsts finansējumu pedagogu darba samaksai uz vienu 5 – 6 gadus vecu bērnu. Tāpat kā esošajā normatīvajā regulējumā, valsts finansējumu saņem privātās izglītības iestādes dibinātājs. Valsts finansējuma aprēķinam tiek izmantots 5 – 6 gadus vecu bērnu skaits 2021. gada 1. septembrī un 7. tabulas koeficienti. Lai mazinātu aprēķinātās mērķdotācijas atšķirības starp privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, kas atrodas dažādos novados un pilsētās, 2022./2023. mācību gada dotācijas aprēķinam tiek veikta izlīdzināšana pēc tādiem pat principiem kā pašvaldību pirmsskolas izglītības aprēķinu gadījumā.

3. Priekšlikumi pašvaldību vispārizglītojošo skolu tīkla sakārtošanai

Izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas aktualitāti apstiprina administratīvi teritoriālās reformas īstenošana – līdzšinējo 119 pašvaldību vietā no 2021.gada 1. jūlija darbojas 43 pašvaldības, tādējādi daļā pašvaldību paplašinās to pakļautībā esošo vispārējās izglītības iestāžu tīkls, kas ļaus izvēlēties atbilstošāko loģistiku, izglītojamiem nodrošināt iekļaujošu, modernu izglītības vidi un pedagogiem – lielāku finansiālu un metodisku atbalstu. Kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas un finanšu efektīvas izmantošanas guvumi, kas rodas pašvaldībai veidojot optimālu skolu tīklu, parādīti SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" 2020.gadā veiktajā pētījumā "Publisko pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanas iespējas: skolu tīkla un skolēnu pārvadājumu piemēri. Smiltenes ietekmes areāla padziļināta analīze ATR kontekstā"22.

Analizējot Latvijas izglītojamo skaita demogrāfisko situāciju, klašu piepildījumu, izglītojamo un pedagogu skaita proporciju, ietekmi uz pedagogu atalgojumu, kā arī izmaksas uz vienu izglītojamo un izglītības iestāžu telpu kapacitāti, darba grupā izstrādāts piedāvājums efektīvu izglītības iestādi raksturojošiem rādītājiem (5.pielikums) (turpmāk – efektivitātes rādītāji), kas izmantojams pašvaldībām, izvērtējot vispārējās izglītības iestāžu tīklu pirms lēmumu par izmaiņām tīklā pieņemšanas.

Efektivitātes rādītāju apkopojums vidusskolām, pamatskolām un sākumskolām veidots, izmantojot teritoriālo principu. Atbilstoši jau informatīvajā ziņojumā "Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem" piedāvātajam, teritoriālais iedalījums četros reģionu blokos23 ietver:

1. ATR1: desmit valstspilsētas – Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jūrmala, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Jēkabpils, Ventspils, Ogre;

2. ATR2: administratīvo teritoriju administratīvie centri (izņemot valstspilsētas);

3. ATR3: novadu administratīvās teritorijas ārpus administratīvajiem centriem;

4. ATR4: vidusskolas teritorijās pie Eiropas Savienības ārējās robežas24; pamatskolas un sākumskolas novados, t.sk. reģionālās nozīmes pilsētu novados, kuru administratīvajā teritorijā izglītojamo skaits (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) ir 0,5 izglītojamie uz vienu kvadrātkilometru un mazāk25.

Attiecīgi katram reģionālajam iedalījumam izstrādāts piedāvājums minimālajam izglītojamo skaitam vidusskolās (10.-12.klasei), pamatskolās un sākumskolās. Izvērtējot pašvaldību vispārējās izglītības iestādes pēc datiem 2021./2022. mācību gadā, izstrādāts apkopojums par izglītības iestāžu atbilstību izglītojamo skaita kritērijiem (6.pielikums).

Vienlaikus efektivitātes rādītājos rasts risinājums izglītības iestādēm, kurās izglītojamo skaits ir neliels (vidēji klasē no pieciem izglītojamajiem), paredzot, ka tās tiek veidotas kā izglītības programmu īstenošanas vietas citai izglītības iestādei un darbojas bez atsevišķas administrācijas. Sākumskolas-filiāles tiek veidotas ārpus novadu administratīvajiem centriem, īsteno pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu (1.-3. vai 1.-6. klasei) un pirmsskolas izglītības programmu.

Modelējot rādītāju "Izglītojamo/skolotāju skaita proporcija", vērtēti aprēķina dati par pašvaldību vispārējās izglītības iestādēm 2020./2021. mācību gadā (attiecīgi – izglītojamo skaits izglītības iestādes 1.-12. klasē, personu skaits, kas ieņem skolotāja amatu (sākumizglītības skolotājs, vispārējās pamatizglītības skolotājs, vispārējās vidējās izglītības skolotājs, speciālās izglītības skolotājs), aprēķinot vidējās rādītāja vērtības katrā teritoriālajā iedalījumā. Izvērtējot minētos aprēķinus, kā arī datus par izglītojamo un skolotāju skaita proporciju citās valstīs, efektīvas izglītības iestādes raksturojumam rādītājam "Izglītojamo/skolotāju likmju proporcija" katrā teritoriālajā iedalījumā izvirzītas optimālās rezultātu mērķa vērtības.

Analizējot rādītāju "Kopējā telpu platība uz vienu izglītojamo", ņemta vērā izglītības iestāžu kopējā telpu platība un kopējais izglītojamo skaits izglītības iestādē klātienes izglītības programmās (t.sk. pirmsskolas izglītības programmās, ja tādas izglītības iestādē tiek īstenotas), kā optimālo vērtību minētajam rādītājam piemērojot vidējo vērtību.

Savukārt rādītājs "Uzturēšanas izmaksas uz vienu izglītojamo" aprēķināts, balstoties uz pašvaldību sniegto informāciju par izglītības iestāžu izdevumiem 2020. gadā atbilstoši naudas plūsmai26. Apkopojot datus, vienīgie izdevumi no pašvaldību finansējuma, kas netika iekļauti, bija pedagogu atlīdzība. Pašvaldībām dati tika nodoti sarunās ar katru novadu 2021.gada novembrī-decembrī.

Tāpat arī 5.pielikumā norādīts, kāda atbalsta personāla pieejamība minimāli būtu jānodrošina izglītības iestādē. Akcentējot iekļaujošās izglītības nozīmi, norādīts, ka izglītības iestādēs īsteno arī speciālās izglītības programmas. Ja izglītības iestādē tiek īstenotas speciālās izglītības programmas, tad norādītā atbalsta personāla pieejamība ir obligāta. Vispārējās vidējās izglītības iestādēm norādīts minimālais padziļināto kursu komplektu skaits, kas izglītības iestādei būtu jāīsteno, nodrošinot jaunā mācību satura ieviešanu.

Kā izglītības iestāžu darbības kvalitāti raksturojošs rādītājs pamatskolām un sākumskolām iekļauts parametrs par vispārējās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības programmu akreditāciju, nosakot, ka vispārējās izglītības programmu akreditācijā ne vairāk kā divi vērtēšanas kritēriji ir novērtēti ar kvalitātes vērtējuma līmeni "jāpilnveido" (II līmenis)27. Vidusskolām kā kvalitātes kritērijs noteikta arī atbilstība 12. klases izglītojamo kārtoto obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indeksam28.

Pašvaldība, plānojot tās vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstību, veic izglītības iestāžu izvērtējumu atbilstoši 5.pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī izvērtējot:

– demogrāfiskos rādītājus un tendences pašvaldībā un administratīvajā teritorijā, kurā atrodas izglītības iestāde;

– izglītojamo plūsmas tendences (izglītojamo / izglītojamo vecāku izvēlētās izglītības iestādes);

– transporta nodrošinājums nokļūšanai izglītības iestādēs (ceļu stāvoklis, attālums līdz citām izglītības iestādēm).

Ņemot vērā, ka izglītības iestādes darbojas telpu kapacitātēs ziņā atšķirīgās ēkās, pašvaldība, veicot minēto izvērtējumu, attiecībā uz sākumskolām un pamatskolām analizē izglītības iestādes rādītājus par kopējo telpu platību uz vienu izglītojamo, uzturēšanas izmaksām uz vienu izglītojamo, kā arī izglītojamo un skolotāju skaita proporciju. Gadījumā, ja izglītojamo skaits sākumskolā vai pamatskolā mazāks par 5.pielikumā noteikto optimālo izglītojamo skaitu, taču, ja attiecībā uz telpu platību un izglītojamo un skolotāju proporciju izglītības iestādes rezultāti atbilst attiecīgajam teritoriālajam iedalījumam aprēķinātajiem vai piemērotajām optimālajām mērķa vērtībām, 5.pielikumā minētais izglītojamo skaits var nebūt noteicošais, lemjot par izglītības iestādes tālāko darbību.

Ja pašvaldība veiktajā izglītības iestādes izvērtējumā konstatē, ka izglītības iestāde vairākos rādītājos ir ievērojami zemāki nekā optimālie rādītāji (piemēram, izglītojamo / skolotāju proporcija) vai ievērojami pārsniedz optimālos rādītājus (piemēram, kopējās telpas uz vienu izglītojamo), demogrāfiskie rādītāji liecina par izglītojamo skaita samazināšanos, izglītojamo plūsmas tendences uzrāda, ka lielākā daļā administratīvajā teritorijā dzīvojošo izglītojamo izvēlas citas izglītības iestādes, pašvaldība izvērtē iespējamos risinājumus izmaiņām izglītības iestāžu tīklā, pieņemot attiecīgo lēmumu par:

– izglītības iestādē īstenotās pakāpes maiņu vai izglītības iestāžu reorganizācija tās apvienojot un veidojot jaunu izglītības iestādi – tādējādi nodrošinot vispārējās izglītības iestādes atbilstību 5.pielikumā minētajiem rādītājiem;

– izglītības iestādes likvidāciju (t.sk. likvidācija, pievienojot citai izglītības iestādei, kā rezultātā pievienojamā iestāde beidz pastāvēt) – sekmējot citu pašvaldības izglītības iestāžu atbilstību 5.pielikumā minētajiem rādītājiem.

Lai veicinātu skolu tīkla sakārtošanu, atveseļošanas un noturības mehānisma plāna administratīvi teritoriālā reformas ietvaros ir paredzēta pasākuma "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana" īstenošana. Pasākumā paredzēts sniegt atbalstu pašvaldībām vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai, stiprinot izglītojamo skaita ziņā ilgtspējīgas pamatskolas, kas izveidotas pašvaldības vidusskolu tīkla kārtošanas rezultātā. Atbalsts plānots 20 pamatskolām ārpus pašvaldību administratīvajiem centriem.

Pasākumā investīcijas var tikt paredzētas uzlabojumos izglītības iestāžu ēku fiziskajā vidē – higiēnas prasībām atbilstošu mācību telpu izveide, inženiertīklu (tai skaitā ventilācijas sistēmu) pārbūve vai izbūve, pietiekama un energoefektīva apgaismojuma izveide, un citi ergonomiskas un modernas mācību vides izveides risinājumi.

Pasākuma īstenošanai paredzēts finansējums 30,6 mlj. euro apmērā.

Plānotie atbalsta pasākumi pašvaldībām efektīva skolu tīkla izveidei:

1. Pārmaiņu vadības komandas pieejamība;

2. Skolas direktoru institūcijas stiprināšana;

3. 1.-6. klašu skolotāju sagatavošana un profesionālā pilnveide, lai sākumizglītības skolotāji varētu mācīt visus mācību programmā paredzētos mācību priekšmetus;

4. Normatīvais regulējums nosaka kritērijus, tai skaitā izglītības kvalitātes kritērijus, pēc kuriem pašvaldības sadala mērķdotāciju skolām.

4. Papildu nepieciešamais valsts finansējums vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas aprēķina pilnveidei un pašvaldību priekšlikumi aprēķina "Skolēns pašvaldībā" pilnveidei

8. tabula. Indikatīvais papildu nepieciešamais valsts finansējums
vispārējās izglītības (izņemot speciālās izglītības iestādes)
pedagogu darba samaksas aprēķina pilnveidei
, euro

  2022 2023 2024
Modelis Nr.1 – "Klase skolā"
– algas likmes palielinājums līdz 900 euro * 9 326 897 27 980 691 27 980 691
– aprēķina maiņai 16 618 168 53 266 781 64 028 576
Kopā papildu nepieciešams 25 945 065 81 247 472 92 009 267
Modelis Nr.2 – "Klase pašvaldībā"
– algas likmes palielinājums līdz 900 euro * 9 326 897 27 980 691 27 980 691
– aprēķina maiņai 8 175 180 29 536 160 45 338 887
Kopā papildu nepieciešams 17 502 077 57 516 851 73 319 578
Modelis Nr.3 – "Skolēns pašvaldībā"

Pašvaldību izglītības iestādes, izņemot speciālās

11 933 268 35 799 804 35 799 804

Pamata un vidējās izglītības

10 130 808 30 392 424 30 392 424
algas likmes palielinājums līdz 900 euro * 8 254 664 24 763 992 24 763 992
aprēķina maiņai 1 876 144 5 628 432 5 628 432

Pirmsskolas izglītības

1 802 460 5 407 380 5 407 380
algas likmes palielinājums līdz 942 euro * 1 477 172 4 431 516 4 431 516
aprēķina maiņai 325 288 975 864 975 864

Privātās izglītības iestādes

437 736 1 313 208 1 313 208

Pamata un vidējās izglītības

341 996 1 025 988 1 025 988
algas likmes palielinājums līdz 900 euro * 76 592 229 776 229 776
aprēķina maiņai 265 404 796 212 796 212

Pirmsskolas izglītības

95 740 287 220 287 220
algas likmes palielinājums līdz 942 euro * 94 484 283 452 283 452
aprēķina maiņai 1 256 3 768 3 768
Kopā 12 371 004 37 113 012 37 113 012
Grafika izpildei * 9 902 912 29 708 736 29 708 736
Papildu nepieciešamais finansējums**
aprēķina maiņai
2 468 092 7 404 276 7 404 276

* Finansējums 2022. līdz 2024. gadam piešķirts ar Prioritārajiem pasākumiem.

**Papildu nepieciešamais finansējums ir rēķināts, ņemot vērā izglītojamo skaitu 2021. gada 1. septembrī, kā arī valsts budžeta bāzē paredzēto finansējumu zemākajai pedagogu darba algas likmei 900 euro apmērā no 2022.gada 1.septembra (pirmsskolas izglītības skolotājiem 942 euro).

Būtiskākie secinājumi par papildu nepieciešamā valsts finansējuma aprēķinu modelim Nr.3 – "Skolēns pašvaldībā":

1. 2021.gada oktobrī-decembrī notikušas sarunas par modeļa "Skolēns pašvaldībā" ieviešanu no 2022. gada 1. septembra ar Latvijas Plānošanas reģionu pašvaldībām, kurās gūts konceptuāls atbalsts minētajam modelim. Sarunu rezultātā palielinājies reģionālo koeficientu skaits no 4 uz 5, pievienojot reģionālo koeficientu Rīgas robežpašvaldībām, t.i. tām pašvaldībām, kas robežojas ar Rīgas pilsētu (6.tabula un 7.tabula). Tomēr, veidojot normatīvā regulējuma projektu, jāizvērtē gan pašvaldību iedalījums reģionālo koeficientu blokos, gan reģionālo koeficientu vērtības, jo tas ir instruments, ar kura palīdzību iespējams mazināt pašvaldību atšķirības pedagogu darba samaksā. Jāizvērtē arī reģionālā koeficienta ieviešana pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā izglītojamo skaits (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās) ir 0,5 izglītojamais uz vienu kvadrātkilometru un mazāk.

2. Veicot modeļa aprobāciju katrā pašvaldībā, kā arī auditoru kompāniju ekspertiem izvērtējot valsts finansējuma aprēķinu, reģionālie un programmu koeficienti var tikt koriģēti, tādēļ papildu nepieciešamā valsts finansējuma apjoms modeļa ieviešanai var mainīties.

3. Ar mērķi mazināt pašvaldībām, kā arī privāto izglītības iestāžu dibinātājiem aprēķinātā valsts finansējuma atšķirības, 2022./2023. mācību gadā aprēķins ietver valsts finansējuma izlīdzināšanu:

3.1. izglītības iestāžu dibinātājiem, kuriem aprēķina maiņas dēļ palielinās viena mēneša valsts finansējuma apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā mācību gada viena mēneša valsts finansējuma apjomu, palielinājums tiek nodrošināts ne vairāk kā 2,5 % apmērā;

3.2. izglītības iestāžu dibinātājiem, kuriem aprēķina maiņas dēļ samazinās viena mēneša valsts finansējuma apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā mācību gada viena mēneša valsts finansējuma apjomu, samazinājums tiek kompensēts.

4. Pedagogu zemākās algas likmes lielums no 2022. gada 1. septembra (900 euro vai vairāk) būs atkarīga no vairāku pašvalību līdz 2022. gada 1. martam pieņemtajiem lēmumiem par skolu tīkla pilnveidi, nodrošinot kvalitatīvu izglītību.

5. Veicot aprēķina modeļa ietekmes novērtējumu uz vidēja termiņa valsts budžetu (2023. gada četri mēneši un 2024. gads), gūti šādi secinājumi:

5.1. Lai panāktu pedagogu darba samaksas līdzsvarošanu starp dažādām pašvaldībām, jāveic mērķdotācijas vienam izglītojamam pārrēķins uz 2023. gada 1.septembri, kā arī attiecīgi jāmaina pašvaldību reģionālie koeficienti;

5.2. Līdztekus 5.1. apakšpunktā minētajam reģionālo koeficientu maiņas rezultātā iespējams nodrošināt vispārējās izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes pieaugumu no 2023. gada 1. septembra, piemēram, par pieciem procentiem (no 900 euro uz 945 euro), no valsts budžeta nodrošinot papildfinansējumu nepilnu divu procentu apmērā;

5.3. Mērķdotācijas aprēķinā no 2023. gada 1.septembra nav paredzēta finansējuma izlīdzināšana, t.i. finansējuma kompensēšana un finansējuma pieauguma ierobežošana tām pašvaldībām, kam tas tika veikts uz 2022. gada 1. septembri, līdz ar to pašvaldības ar sakārtotu skolu tīklu varēs nodrošināt straujāku pedagogu atalgojuma kāpumu.

Būtiskākie pašvaldību priekšlikumi, kas gūti sarunās ar pašvaldībām, modelējot "Skolēns pašvaldībā" finanšu aprēķinu katrai pašvaldībai, un ko paredzēts iekļaut normatīvajā regulējumā par mērķdotācijas aprēķina un sadales kārtību, veidojot jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu spēkā esošo Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 447 "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" vietā vai sagatavojot grozījumus minētajā normatīvajā regulējumā:

1. Rīgai, Rīgas robežpašvaldībām, tajā skaitā Jūrmalas valstspilsētai un valstspilsētām, kurām nav pievienoti novadi (Liepāja, Ventspils, Jelgava, Rēzekne, Daugavpils) noteikt tādus reģionālos koeficientus, lai mazinātu atšķirības pedagogu darba samaksā starp minētajām pašvaldībām, t.i. līdzsvarot mērķdotācijas pieaugumu.

2. Atbalstīt dažādu profesionāli orientēto izglītības programmu īstenošanas iepējas;

3. Noteikt, ka pašvaldības, sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm, lielāku mērķdotāciju piešķir izglītības iestādēm, kas nodrošina kvalitatīvu izglītības procesu, pedagogu algas likmes paaugstināšanai vai piemaksu nodrošināšanai;

4. Noteikt, ka pašvaldības ne mazāk kā septiņus procentus no pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas izlieto atbalsta personāla darba samaksai;

5. Noteikt, ka pašvaldības ne vairāk kā 15 procentus no pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas izlieto izglītības iestāžu administrācijas darba samaksai.

Būtisks LIVA priekšlikums: izskatīt iespēju no 2023. gada 1.septembra Rīgai un Rīgas robežpašvaldībām noteikt vienādu reģionālo koeficientu.

5.Turpmākā rīcība

Valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķina modelim, kas tiks atbalstīts Ministru kabinetā, ministrijai:

1. Līdz 2021. gada 31. decembrim nodrošināt izstrādātā valsts finansējuma aprēķina pedagogu darba samaksai modeļa izvērtēšanu, piesaistot auditoru kompānijas ekspertus.

2. Līdz 2022. gada 1. martam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā.grozījumus:

2.1. Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 447 "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" vai jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu, kas aizstātu minēto;

2.2. Ministru kabineta 2016. gada 5.jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi";

2.3. Ministru kabineta 2020. gada 25. augusta noteikumos Nr. 538 "Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs";

3. Līdz 2022. gada 1. maijam precizēt modeļa aprēķinus un iesniegt Finanšu ministrijai precizētu papildfinansējuma pieteikumu modeļa ieviešanai sākot ar 2022. gada 1.septembri.


1 IZM informatīvais ziņojums "Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem" pieejams šeit: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40489636&mode=mk&date=2020-10-20

2 Darba grupas materiāli pieejami šeit: https://www.izm.gov.lv/lv/pedagogu-darba-samaksas-pilnveides-darba-grupas-sanaksmju-materiali

3 Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 447 "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" pieejami šeit: https://likumi.lv/ta/id/283668-par-valsts-budzeta-merkdotaciju-pedagogu-darba-samaksai-pasvaldibu-visparejas-izglitibas-iestades-un-valsts-augstskolu

4 Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 32. punkts pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/283667-pedagogu-darba-samaksas-noteikumi

5 IZM informatīvais ziņojums "Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem", kurā ir izvērtētas skolu izmaksas, rādīti veidi, kā attālinātais mācību process var palīdzēt efektivizēt skolu tīklu un paaugstināt izglītības kvalitāti pieejams šeit: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40489636&mode=mk&date=2020-10-20

6 Indikatīvais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim atbalstīts ar Ministru kabineta 2018. gada 15. janvāra rīkojumu Nr. 17 "Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim" pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim

7 Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieejami šeit: https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/tabulas/metadati-iedzivotaju-skaits-un-galvenie

8 OECD izglītības pārskati Education at a Glance 2018 un 2019, datu izlases par Latviju pieejami šeit: https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/eag2018_latvijas_datu_izlase1_0.pdf; https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/eag2019_cn_lva_latvijas_datu_izlase1_1.pdf

9 OECD izglītības pārskats Education at a Glance 2019, datu izlase par Latviju pieejams šeit: https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/eag2019_cn_lva_latvijas_datu_izlase1_1.pdf

10 Ratio of students to teaching staff in educational institutions, by level of education. Education at a Glance 2021, pieejams šeit: https://www.oecd.org/education/education-at-a-glance/

11 Eiropas Savienības Padomes 2019. gada 5. jūnija ieteikumi par Latvijas 2019. gada valsts reformu programmu pieejami šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1560258468841&uri=CELEX%3A52019DC0514

12 Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību pieejama šeit: https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kk-valdibas-deklaracija_red-gala.pdf

13Pieejams:https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/107d99d03c5e11e98893d5af47354b00?positionInSearchResults=2&searchModelUUID=d57381e7-716c-4a40-b64e-84d8c1cc8a54

14 Salary cost. Education at a Glance 2021, pieejams šeit: https://www.oecd.org/education/education-at-a-glance/

15 Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 447 "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" pieejami šeit: https://likumi.lv/ta/id/283668-par-valsts-budzeta-merkdotaciju-pedagogu-darba-samaksai-pasvaldibu-visparejas-izglitibas-iestades-un-valsts-augstskolu

16 Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/283667-pedagogu-darba-samaksas-noteikumi

17 Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 447 "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" pieejami šeit: https://likumi.lv/ta/id/283668-par-valsts-budzeta-merkdotaciju-pedagogu-darba-samaksai-pasvaldibu-visparejas-izglitibas-iestades-un-valsts-augstskolu

18 Ministru kabineta 2021. gada 6. oktobra rīkojums Nr. 703"Par mērķdotāciju sadalījumu pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēm 2021. gada septembrim–decembrimiestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" apdrošināšanas obligātajām iemaksām" pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/319405-par-valsts-budzetu-2021-nbsp-gadam

19 Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 447 "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" 9. punkts; pieejami šeit: https://likumi.lv/ta/id/283668-par-valsts-budzeta-merkdotaciju-pedagogu-darba-samaksai-pasvaldibu-visparejas-izglitibas-iestades-un-valsts-augstskolu

20 Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 32. punkts; pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/283667-pedagogu-darba-samaksas-noteikumi

21 Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 447 "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs"; pieejami šeit: https://likumi.lv/ta/id/283668-par-valsts-budzeta-merkdotaciju-pedagogu-darba-samaksai-pasvaldibu-visparejas-izglitibas-iestades-un-valsts-augstskolu

22 Pieejams šeit: https://drive.google.com/file/d/1AfEym6rGKeoDuRDSlxxXSfb47mLYliph/view

23 IZM informatīvais ziņojums "Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem" pieejams šeit: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40489636&mode=mk&date=2020-10-20

24 Turpat.

25 Atbilstoši 2016.gada 5.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.447 "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" 9.1. un 9.2.apakšpunktiem

26 Izglītības un zinātnes ministrijas 2021. gada februārī un martā veiktā pašvaldību aptauja par izglītības iestāžu izdevumiem 2019. un 2020. gadā.

27 Saskaņā ar 2020. gada 6. oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.618 "Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība", pieejami šeit: https://likumi.lv/ta/id/317820-izglitibas-iestazu-eksaminacijas-centru-citu-izglitibas-likuma-noteiktu-instituciju-un-izglitibas-programmu-akreditacijas-un-izglitibas-iestazu-vaditaju-profesionalas-darbibas-novertesanas-kartiba

28 Ministru kabineta 2018.gada 11.septembra noteikumi Nr.583 "Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē" pieejami šeit: https://likumi.lv/ta/id/302034-kriteriji-un-kartiba-kada-valsts-piedalas-visparejas-izglitibas-iestazu-pedagogu-darba-samaksas-finansesana-videjas

Izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece

 

1. pielikums konceptuālajam ziņojumam
"Par priekšlikumiem pedagogu darba
samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei"

Finansējuma aprēķina pedagogu darba samaksai apraksts "Mācību plāna finansējums normētai klasei"

1. Apmaksāto mācību stundu aprēķins

Par pamatu aprēķinam tiek ņemta Vispārējās izglītības likuma 33. pantā un 44. panta pirmajā daļā noteiktā mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības vai vidējās izglītības programmā1. Skolām mācību plāna saturs, t.i. mācību priekšmeti un mācību stundu skaits tajos, var atšķirties, bet kopējam mācību stundu skaitam nedēļā jāatbilst Vispārējās izglītības likumā noteiktajam. Nedēļas mācību stundu skaitā tiek iekļauta arī viena klases audzināšanas stunda.

Kopējais apmaksāto mācību stundu skaits tiek noteikts trīs normēto klašu lielumiem:

– Maza klase – skolēnu skaits klasē 8-14 skolēni;

– Vidēja klase – skolēnu skaits klasē 15-20 skolēni;

– Liela klase – skolēnu skaits klasē vairāk par 21.

Mazai klasei apmaksāto mācību stundu skaits ir vienāds ar mācību stundu slodzi nedēļā, kam pieskaitīta viena klases audzināšanas stunda.

Vidējai klasei papildus mācību stundu slodzei nedēļā un audzināšanas stundai tiek apmaksātas stundas skolēnu mācību grupu veidošanai, kas izmantojamas skolas izglītības programmā definēto mērķu sasniegšanai.

Lielai klasei tiek apmaksāts lielāks skaits mācību stundu skolēnu mācību grupu veidošanai, kā arī 1.-4. klasē apmaksāts skolotāja palīga darbs matemātikas un latviešu valodas stundās.

Vidusskolas posmā:

– katrai 11.-12.kl. vidējai klasei papildus tiek apmaksātas mācību stundas viena padziļinātā kursa apguvei – 6 mācību stundas;

– katrai 11.-12.kl. lielai klasei – divu padziļināto kursu apguvei – 12 mācību stundas.

Klases Mazai klasei (8-14 skolēni) Vidējai klasei (15-20 skolēni) Lielai klasei (vairāk par 21 skolēnu)
Mācību stundu skaits nedēļā mācību plānam un klases audzināšanas stunda Mācību stundu skaits nedēļā mācību plānam un klases audzināšanas stunda Apmaksāto mācību stundu skaits skolēnu mācību grupām Kopējais mācību stundu skaits vidējai klasei Mācību stundu skaits nedēļā mācību plānam un klases audzināšanas stunda Apmaksāto mācību stundu skaits pedagoga palīgam 1-3 klasē un skolēnu mācību grupām Kopējais apmaksāto mācību stundu skaits lielai klasei
1. 22+1 23 2 25 23 12 35
2. 23+1 24 2 26 24 12 36
3. 24+1 25 2 27 25 12 37
4. 26+1 27 5 32 27 9 36
5. 28+1 29 5 34 29 9 38
6. 30+1 31 5 36 31 11 42
7. 32+1 33 5 38 33 11 44
8. 34+1 35 5 40 35 11 46
9. 34+1 35 5 40 35 12 47
10. 36+1 37   37 37   37
11.-12. 36+1 37 6 43 37 12 49

speciālajām klasēm ir divi normēto klašu lielumi2:

– Maza klase – 51,52, 55, 56, 57, 58, 59 programmu izglītojamiem;

– Vidēja klase – 53, 54 programmu izglītojamiem.

Apmaksāto mācību stundu skaits mazai un vidējai speciālajai klasei ir vienāds, speciālajai klasei tas nav atkarīgs no klases lieluma, bet veidojas, summējot mācību stundu slodzi nedēļā ar individuālo vai grupu atbalsta nodarbību skaitu katrai speciālās pamatizglītības programmai3.

Katrai speciālajai klasei aprēķinātais apmaksāto stundu skaits individuālajām vai grupu nodarbībām izglītības iestādē izmantojams atbalsta personāla (skolotāja logopēda, izglītības psihologa, pedagoga palīga, speciālā pedagoga) darba nodrošināšanai. Atkarībā no speciālās izglītības programmas, ko konkrētajā speciālajā klasē īsteno, tiek piesaistīts konkrēts atbalsta personāls.

Piemēram: 5. klases skolēniem ar valodas attīstības traucējumiem (speciālā klase ar skolēnu skaitu 14 – mazā klase) tiek apmaksātas 28 mācību stundas, viena klases audzināšanas stunda un 10 stundas individuālajām vai grupu logopēda nodarbībām nedēļā. Kopā uz minēto klasi tiek apmaksātas 39 mācību stundas.

Speciālās klases Speciālo izglītības programmu kodi
Klases Mācību stundu skaits nedēļā mācību plānam un klases audzināšanas stunda Apmaksāto stundu iekļaujamais individuālo vai grupu atbalsta nodarbību skaits
51 52 53 54 55 56 57 58 59
1 22+1 12 22 12 5 12 8 5 6 8
2 23+1 10 23 12 5 12 8 6 6 8
3 24+1 10 23 14 5 12 8 6 6 8
4 26+1 10 21 14 5 12 8 6 6 8
5 28+1 10 11 15 4 10 5 6 5 8
6 30+1 10 9 15 4 8 5 6 5 8
7 32+1 9 9 15 3 8 3 2 2 7
8 34+1 7 9 14 3 8 3 2 2 7
9 34+1 7 9 14 4 8 2 2 2 7

Vidējās izglītības un pamatizglītības otrā posma klasēm, kurās vidējās izglītības programma tiek īstenota neklātienes vai tālmācības formā, ir divi normēto klašu lielumi:

– Vidēja klase – izglītojamo skaits klasē 15-20 izglītojamie;

– Liela klase – izglītojamo skaits klasē vairāk par 21.

Ņemot vērā, ka izglītojamie, kas izglītību iegūst neklātienes vai tālmācības formā, mācību priekšmetu un kursu saturu apgūst pašvadīta mācību procesa rezultātā, apmaksāto mācību stundu skaitu veido vidējās izglītības standartā noteiktais mācību stundu4 – konsultāciju skaits nedēļā: vidējai klasei 18 apmaksātas mācību stundas nedēļā, lielai klasei – 21.

Ja izglītības programma neklātienes formā tiek īstenota ieslodzījuma vietā, tad tiek piemērots mazās normētās klases lielums un tai atbilstošais apmaksāto mācību stundu skaits.

2. Normēto klašu komplektu aprēķins

Normētais klašu komplektu skaita aprēķins:

Normētais klašu komplektu skaits = 

faktiskais skolēnu skaits katrā klašu komplektā
optimālais klases lielums

Aprēķinot normētos klašu komplektu skaitu, tiek izmantots šāds optimālais klases lielums:

– 1.-6. klasei 20 skolēni;

– 7.-12. klase 25 skolēni;

– Speciālai klasei 12 skolēni.

Piemēram: Skolas 7. klasēs (5 paralēlklases) kopējais skolēnu skaits ir 151. Optimālais klases lielums šajā posmā ir 25, tad normētais 7. klašu komplektu skaits ir 151/25 = (6,04) = 7.

Ja faktisko skolēnu skaitu katrā klasē dalot ar optimālo klases lielumu iegūst daļskaitli, tad normēto klašu komplektu skaits tiek noapaļots uz augšu līdz veselam skaitlim.

Lai noteiktu apmaksājamo mācību stundu skaitu uz klasi, tiek aprēķināts vidējais skolēnu skaits klases komplektā:

vidējais skolēnu skaits klasē =

faktiskais skolēnu skaits katrā klašu komplektā
normēto klašu komplektu skaits

Piemēram: Skolas 7.klašu kopējo skolēnu skaitu dalot ar normēto klašu komplektu skaitu 7, iegūst vidējo skolēnu skaitu klasē 21,57.

Ja vidējais skolēnu skaits skolas klasē:

– 8-14 skolēni – maza klase, skolotāju slodžu aprēķinam tiek piemērots apmaksāto mācību stundu skaits mazai klasei;

– 15-20 skolēni – vidēja klase, skolotāju slodžu aprēķinam tiek piemērots apmaksāto mācību stundu skaits vidējai klasei;

– skolēnu skaits klasē vairāk par 21– liela klase, skolotāju slodžu aprēķinam tiek piemērots apmaksāto mācību stundu skaits lielai klasei.

Lai nodrošinātu pamatizglītības pirmā posma izglītības ieguvi tuvāk dzīvesvietai, kā arī iespēju iegūt vidējo izglītību pierobežas pašvaldību vidējās izglītības iestādēs, tad pie Eiropas Savienības ārējā sauszemes robeža ne vairāk kā 15 kilometru attālumā no Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas, izņemot administratīvo teritoriju administratīvos centrus un novados, kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru un mazāk, ja vidējais skaits skolas klasē:

– pamatizglītības pirmā posmā (1.-6. klase) klasē ir 5-7 skolēni, skolotāju slodžu aprēķinam tiek piemērots apmaksāto mācību stundu skaits mazai klasei;

– vidējās izglītības posmā 8-14 skolēni, skolotāju slodžu aprēķinam tiek piemērots apmaksāto mācību stundu skaits vidējai klasei.

Ja skolēnu skaits klasē mazāks par 8 (attiecīgi pie Eiropas Savienības ārējā sauszemes robeža un mazapdzīvotos novados mazāks par 5), tad skolēnu skaits tiek summēts ar skolēnu skaitu vienā vai divās nākamajās klasēs līdz iegūst skolēnu skaitu, kas vienāds vai lielāks par 8 (attiecīgi 5) un tiek piemērots mazas klases mācību plāns. Minētais normētās klases izveidošanas princips neattiecas uz vidējās izglītības posmu, jo vidējās izglītības posmā netiek finansētas klases ar skolēnu skaitu, kas mazāks par 8. Minētais normētās klases izveidošanas princips neattiecas ar uz pamatizglītības otro posmu (7.- 9. klase), jo arī šajā posmā būtiski veidot optimāla lieluma klases nevis apvienotās klases, lai skolēni apgūtu pamatizglītības standartā5 noteiktās caurviju prasmes.

3. Skolotāju slodžu un valsts finansējuma mācību plānam aprēķins

Lai aprēķinātu skolotāju slodzes mācību plāna īstenošanai, apmaksāto mācību stundu skaitam, atbilstoši mazai, vidējai vai lielai klasei pievieno apmaksātas skolotāja darba stundas konsultācijām un citu pienākumu (mācību stundu sagatavošana, izglītojamo rakstu darbu labošana, individuālais un grupu darbs ar izglītojamiem un konsultācijas, metodiskais darbs izglītības iestādē, projektu vadība un citas ar izglītības iestādes attīstību saistītas darbības) veikšanai:

– Mazai klasei mācību plāna stundām papildus aprēķina 10% apmaksāta skolotāju darba laika citu pienākumu veikšanai;

– Vidējai klasei mācību plāna stundām papildus aprēķina 20% apmaksāta skolotāju darba laika citu pienākumu veikšanai;

– Lielai klasei mācību plāna stundām papildus aprēķina 25% apmaksāta skolotāju darba laika citu pienākumu veikšanai.

Konsultāciju īpatsvars tiek rēķināts procentos no mācību stundām un nodarbībām, un tiek iekļauts kopējā citu pienākumu stundu apmērā –

– mazai klasei – 5%;

– vidējai klasei – 7,5%;

– lielai klasei – 10%.

Piemēram: skolas 5.klasei ar vidējo skolēnu skaitu 16 apmaksātajām mācību stundām (34 mācību stundas) tiek pierēķināti 20% apmaksātu skolotāja darba stundu konsultācijām un citu pienākumu veikšanai. Tā rezultātā uz vienu vidējo 5. klasi tiek aprēķinātas 40,8 apmaksātas skolotāja darba stundas:

Skolotāju slodžu skaits vienai 5. klasei =

Kopējais mācību stundu skaits vidējai 5. klasei * 1,2
normatīvos noteiktā skolotāja slodze nedēļā

Ja skolai 5. klasē ir vairāki normētie klašu komplekti, tad vienai klasei aprēķināto skolotāju slodžu skaitu reizina ar normēto klašu komplektu skaitu.

Ja skolai 5. klasē ir, piemēram, 3 vidējo klašu komplekti, no kuriem 1 ir speciālā klase, tad 2 klašu komplekti tiek reizināti ar vidējai 5.klasei aprēķināto skolotāju slodžu skaitu, bet 1 ar speciālajai klasei aprēķināto skolotāju slodžu skaitu.

Skolai aprēķināto skolotāju slodžu skaitu iegūst summējot visām skolas klasēm aprēķinātās skolotāju slodzes.

Finansējuma mācību plānam aprēķins:

Finansējums skolas mācību plānam = ∑SkSl x ZAL,

kur –

∑SkSl – skolotāju slodžu summa

ZAL – normatīvajā regulējumā noteiktā pedagogu zemākā algas likme6

4. Papildfinansējums skolai

Papildfinansējumu katrai skolai aprēķina:

1. Ne mazāk kā 14,5 % apmērā no finansējuma skolas mācību plānam:

1.1. piemaksām:

1.1.1. par klases audzinātāja pienākumu veikšanu,

1.1.2. par darbu speciālajās klasēs,

1.1.3. par darbu ieslodzījumu vietās,

1.1.4. profesionālās darbības kvalitātes piemaksām pedagogiem, kuri ir ieguvuši 1., 2. un 3. kvalitātes pakāpi pēc 2017. gada 10. augusta,

1.1.5. par darbu valsts ģimnāziju vidējās izglītības posmā;

1.2. samaksai par pedagogu papildu pienākumiem darbā ar remigrējošiem skolēniem, kā arī pedagoga mēneša darba algas likmes palielināšanai;

2. Papildus atbalsta personāla (pedagoga palīga vai speciālā pedagoga) darba samaksai, aprēķinot:

2.1. vienu atbalsta personāla darba slodzi uz 7 VIIS reģistrētiem skolēniem, kas apgūst speciālo izglītības programmu ar kodu 51,52, 53, 54, 55, 56, 57, mācoties vispārizglītojošā klasē;

2.2. vienu atbalsta personāla darba slodzi uz 4 VIIS reģistrētiem skolēniem, kas apgūst speciālo izglītības programmu ar kodu 58, 59, mācoties vispārizglītojošā klasē;

3. Ja skolā nav skolēnu, kuri apgūst speciālās izglītības programmas speciālajās klasēs vai iekļauti vispārizglītojošā klasē, papildus tiek aprēķināti 3% apmērā no finansējuma skolas mācību plānam, lai nodrošinātu atbalstu skolēniem, kuriem nepieciešams izstrādāt individuālo izglītības programmas apguves plānu7.

4. Skolas administrācijas un metodiskā vadības darba (direktora vietnieks, mentors, metodiķis, mācību jomas koordinators skolā*) darba samaksai ne vairāk kā 10% papildus no finansējuma mācību plāna īstenošanas nodrošināšanai.

*Cik un kādas amata vienības skola šī finansējuma ietvaros nepieciešamas, konkrētā skolā izlemj skolas direktors, saskaņojot ar dibinātāju.

Skolai var tikt piešķirts arī "kvalitātes fonds", kura piešķiršana tiek izvērtēta katru gadu jūlija mēnesī par skolas sniegumu izglītības kvalitātes nodrošināšanā, nodrošinot augstākus sasniedzamos rezultātus, aktīvi sniedzot atbalstu citām izglītības iestādēm pašvaldībā vai valstī.

"Kvalitātes fondu" veido 1% no mērķdotācijas pašvaldību vispārizglītojošām skolām, kas katru gadu pēc 1. septembra skolēnu skaita minētajās izglītības iestādē tiek sadalīts tām skolām, kas iepriekšējā mācību gadā ir izpildījušas kvalitātes kritērijus.

5. Finansējums, kuru sadala pašvaldība

1. Valsts finansējums atbalsta personāla (izglītības psihologa, skolotāja logopēda, pedagoga karjeras konsultanta) darba samaksai tiek aprēķināts 5,43 % apmērā no pašvaldības skolu kopējā finansējuma skolu mācību plāniem.

2. Valsts finansējums skolu direktoru darba samaksai 5% apmērā no pašvaldības skolu kopējā finansējuma skolu mācību plāniem.


1 Vispārējās izglītības likums, pieņemts 10.06.1999. (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/20243-visparejas-izglitibas-likums)

2 Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumi Nr. 591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi" (pieejami: https://likumi.lv/ta/id/277597-kartiba-kada-izglitojamie-tiek-uznemti-visparejas-izglitibas-iestades-un-specialajas-pirmsskolas-izglitibas-grupas)

3 Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (pieejami: https://likumi.lv/ta/id/303768-noteikumi-par-valsts-pamatizglitibas-standartu-un-pamatizglitibas-programmu-paraugiem)

4 Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumi Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" (pieejami: https://likumi.lv/ta/id/309597-noteikumi-par-valsts-visparejas-videjas-izglitibas-standartu-un-visparejas-videjas-izglitibas-programmu-paraugiem)

5 Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (pieejami: https://likumi.lv/ta/id/303768-noteikumi-par-valsts-pamatizglitibas-standartu-un-pamatizglitibas-programmu-paraugiem)

6 Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (pieejami: https://likumi.lv/ta/id/283667-pedagogu-darba-samaksas-noteikumi)

7 Ministru kabineta 2019. gada 19. Novembra noteikumi Nr. 556 "Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām" (pieejami: https://likumi.lv/ta/id/310939-prasibas-visparejas-izglitibas-iestadem-lai-to-istenotajas-izglitibas-programmas-uznemtu-izglitojamos-ar-specialam-vajadzibam)

 

2. pielikums konceptuālajam ziņojumam
"Par priekšlikumiem pedagogu darba
samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei"

Finansējuma aprēķina pedagogu darba samaksai apraksts "Mācību plāna finansējums normētai klasei pašvaldībā"

1. Apmaksāto mācību stundu aprēķins

Par pamatu aprēķinam tiek ņemta Vispārējās izglītības likuma 33. pantā un 44. panta pirmajā daļā noteiktā mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības vai vidējās izglītības programmā1. Skolām mācību plāna saturs, t.i. mācību priekšmeti un mācību stundu skaits tajos, var atšķirties, bet kopējam mācību stundu skaitam nedēļā jāatbilst Vispārējās izglītības likumā noteiktajam. Nedēļas mācību stundu skaitā tiek iekļauta arī viena klases audzināšanas stunda.

Kopējais apmaksāto mācību stundu skaits tiek noteikts trīs normēto klašu lielumiem:

– Maza klase – skolēnu skaits klasē 8-14 skolēni;

– Vidēja klase – skolēnu skaits klasē 15-20 skolēni;

– Liela klase – skolēnu skaits klasē vairāk par 21.

Mazai klasei apmaksāto mācību stundu skaits ir vienāds ar mācību stundu slodzi nedēļā, kam pieskaitīta viena klases audzināšanas stunda.

Vidējai klasei papildus mācību stundu slodzei nedēļā un audzināšanas stundai tiek apmaksātas stundas skolēnu mācību grupu veidošanai, kas izmantojamas skolas izglītības programmā definēto mērķu sasniegšanai.

Lielai klasei tiek apmaksāts lielāks skaits mācību stundu skolēnu mācību grupu veidošanai, kā arī 1.-4. klasē apmaksāts skolotāja palīga darbs matemātikas un latviešu valodas stundās.

Vidusskolas posmā:

– katrai 11.-12.kl. vidējai klasei papildus tiek apmaksātas mācību stundas viena padziļinātā kursa apguvei – 6 mācību stundas;

– katrai 11.-12.kl. lielai klasei – divu padziļināto kursu apguvei – 12 mācību stundas.

Klases Mazai klasei
(8-14 skolēni)
Vidējai klasei (15-20 skolēni) Lielai klasei (vairāk par 21 skolēnu)
Mācību stundu skaits nedēļā mācību plānam un klases audzināšanas stunda Mācību stundu skaits nedēļā mācību plānam un klases audzināšanas stunda Apmaksāto mācību stundu skaits skolēnu mācību grupām Kopējais mācību stundu skaits vidējai klasei Mācību stundu skaits nedēļā mācību plānam un klases audzināšanas stunda Apmaksāto mācību stundu skaits pedagoga palīgam 1-3 klasē un skolēnu mācību grupām Kopējais apmaksāto mācību stundu skaits lielai klasei
1. 22+1 23 2 25 23 12 35
2. 23+1 24 2 26 24 12 36
3. 24+1 25 2 27 25 12 37
4. 26+1 27 5 32 27 9 36
5. 28+1 29 5 34 29 9 38
6. 30+1 31 5 36 31 11 42
7. 32+1 33 5 38 33 11 44
8. 34+1 35 5 40 35 11 46
9. 34+1 35 5 40 35 12 47
10. 36+1 37   37 37   37
11.-12. 36+1 37 6 43 37 12 49

Speciālajām klasēm ir divi normēto klašu lielumi2:

– Maza klase – 51,52, 55, 56, 57, 58, 59 programmu izglītojamiem;

– Vidēja klase – 53, 54 programmu izglītojamiem.

Apmaksāto mācību stundu skaits mazai un vidējai speciālajai klasei ir vienāds, speciālajai klasei tas nav atkarīgs no klases lieluma, bet veidojas, summējot mācību stundu slodzi nedēļā ar individuālo vai grupu atbalsta nodarbību skaitu katrai speciālās pamatizglītības programmai3.

Katrai speciālajai klasei aprēķinātais apmaksāto stundu skaits individuālajām vai grupu nodarbībām izglītības iestādē izmantojams atbalsta personāla (skolotāja logopēda, izglītības psihologa, pedagoga palīga, speciālā pedagoga) darba nodrošināšanai. Atkarībā no speciālās izglītības programmas, ko konkrētajā speciālajā klasē īsteno, tiek piesaistīts konkrēts atbalsta personāls.

Piemēram: 5. klases skolēniem ar valodas attīstības traucējumiem (speciālā klase ar skolēnu skaitu 14 – mazā klase) tiek apmaksātas 28 mācību stundas, viena klases audzināšanas stunda un 10 stundas individuālajām vai grupu logopēda nodarbībām nedēļā. Kopā uz minēto klasi tiek apmaksātas 39 mācību stundas.

Speciālās klases Speciālo izglītības programmu kodi
Klases Mācību stundu skaits nedēļā mācību plānam un klases audzināšanas stunda Apmaksāto stundu iekļaujamais individuālo vai grupu atbalsta nodarbību skaits
51 52 53 54 55 56 57 58 59
1 22+1 12 22 12 5 12 8 5 6 8
2 23+1 10 23 12 5 12 8 6 6 8
3 24+1 10 23 14 5 12 8 6 6 8
4 26+1 10 21 14 5 12 8 6 6 8
5 28+1 10 11 15 4 10 5 6 5 8
6 30+1 10 9 15 4 8 5 6 5 8
7 32+1 9 9 15 3 8 3 2 2 7
8 34+1 7 9 14 3 8 3 2 2 7
9 34+1 7 9 14 4 8 2 2 2 7

Vidējās izglītības un pamatizglītības otrā posma klasēm, kurās vidējās izglītības programma tiek īstenota neklātienes vai tālmācības formā, ir divi normēto klašu lielumi:

– Vidēja klase – izglītojamo skaits klasē 15-20 izglītojamie;

– Liela klase – izglītojamo skaits klasē vairāk par 21.

Ņemot vērā, ka izglītojamie, kas izglītību iegūst neklātienes vai tālmācības formā, mācību priekšmetu un kursu saturu apgūst pašvadīta mācību procesa rezultātā, apmaksāto mācību stundu skaitu veido vidējās izglītības standartā noteiktais mācību stundu4 – konsultāciju skaits nedēļā: vidējai klasei 18 apmaksātas mācību stundas nedēļā, lielai klasei – 21.

Ja izglītības programma neklātienes formā tiek īstenota ieslodzījuma vietā, tad tiek piemērots mazās normētās klases lielums un tai atbilstošais apmaksāto mācību stundu skaits.

2. Normēto klašu komplektu aprēķins

Normētais klašu komplektu skaita aprēķins pašvaldībai:

normētais klašu komplektu skaits = faktiskais skolēnu skaits katrā klašu komplektā pašvaldībā
optimālais klases lielums

Aprēķinot normētos klašu komplektu skaitu, tiek izmantots šāds optimālais klases lielums:

– 1.-6. klasei 20 skolēni;

– 7.-12. klase 25 skolēni;

– Speciālai klasei 12 skolēni.

Piemēram: Pašvaldībā visās 3. klasēs kopējais skolēnu skaits ir 329. Optimālais klases lielums šajā posmā ir 20, tad normētais 3. klašu komplektu skaits pašvaldībā ir 329/20 = (16,45) = 17.

Ja faktisko skolēnu skaitu katrā klasē dalot ar optimālo klases lielumu iegūst daļskaitli, tad normēto klašu komplektu skaits tiek noapaļots uz augšu līdz veselam skaitlim.

Lai noteiktu apmaksājamo mācību stundu skaitu uz klasi, tiek aprēķināts vidējais skolēnu skaits klases komplektā:

vidējais skolēnu skaits klasē = faktiskais skolēnu skaits katrā klašu komplektā
normēto klašu komplektu skaits

Piemēram: Pašvaldības 3.klašu kopējo skolēnu skaitu dalot ar normēto klašu komplektu skaitu 17, iegūst vidējo skolēnu skaitu klasē 19,35.

Ja vidējais skolēnu skaits skolas klasē:

– 8-14 skolēni – maza klase, skolotāju slodžu aprēķinam tiek piemērots apmaksāto mācību stundu skaits mazai klasei;

– 15-20 skolēni – vidēja klase, skolotāju slodžu aprēķinam tiek piemērots apmaksāto mācību stundu skaits vidējai klasei;

– skolēnu skaits klasē vairāk par 21– liela klase, skolotāju slodžu aprēķinam tiek piemērots apmaksāto mācību stundu skaits lielai klasei.

3. Skolotāju slodžu un valsts finansējuma mācību plānam aprēķins

Lai aprēķinātu skolotāju slodzes mācību plāna īstenošanai, apmaksāto mācību stundu skaitam, atbilstoši mazai, vidējai vai lielai klasei pievieno apmaksātas skolotāja darba stundas konsultācijām un citu pienākumu (mācību stundu sagatavošana, izglītojamo rakstu darbu labošana, individuālais un grupu darbs ar izglītojamiem un konsultācijas, metodiskais darbs izglītības iestādē, projektu vadība un citas ar izglītības iestādes attīstību saistītas darbības) veikšanai:

– Mazai klasei mācību plāna stundām papildus aprēķina 10% apmaksāta skolotāju darba laika citu pienākumu veikšanai;

– Vidējai klasei mācību plāna stundām papildus aprēķina 20% apmaksāta skolotāju darba laika citu pienākumu veikšanai;

– Lielai klasei mācību plāna stundām papildus aprēķina 25% apmaksāta skolotāju darba laika citu pienākumu veikšanai.

Konsultāciju īpatsvars tiek rēķināts procentos no mācību stundām un nodarbībām, un tiek iekļauts kopējā citu pienākumu stundu apmērā –

– mazai klasei – 5%;

– vidējai klasei – 7,5%;

– lielai klasei – 10%.

Piemēram: 3.klasei ar vidējo skolēnu skaitu 19,35 apmaksātajām mācību stundām (27 mācību stundas) tiek pierēķināti 20% apmaksātu skolotāja darba stundu konsultācijām un citu pienākumu veikšanai. Tā rezultātā uz vienu vidējo 3. klasi tiek aprēķinātas 32,4 apmaksātas skolotāja darba stundas.

Pašvaldībai aprēķinātais skolotāju slodžu skaits 3.klasei:

Skolotāju slodžu skaits = Kopējais mācību stundu skaits vidējai 3. klasei * 1,2 * normēto 3. klašu skaits
normatīvos noteiktā skolotāja slodze nedēļā

Ja pašvaldībā ir, piemēram, 15 vidējo klašu komplekti, no kuriem 2 ir speciālā klase, tad 13 klašu komplekti tiek reizināti ar vidējai 3.klasei aprēķināto skolotāju slodžu skaitu, bet 2 ar speciālajai klasei aprēķināto skolotāju slodžu skaitu.

Pašvaldībai aprēķināto skolotāju slodžu skaitu iegūst summējot visām klasēm aprēķinātās skolotāju slodzes.

Finansējuma mācību plānam aprēķins:

Finansējums mācību plānam = ∑SkSl x ZAL,

kur –

∑SkSl – skolotāju slodžu summa

ZAL – normatīvajā regulējumā noteiktā pedagogu zemākā algas likme5

4. Papildfinansējums pašvaldībai

Papildfinansējumu pašvaldībai aprēķina:

1. Ne mazāk kā 14,5 % apmērā no finansējuma mācību plānam:

1.1. piemaksām:

1.1.1. par klases audzinātāja pienākumu veikšanu,

1.1.2. par darbu speciālajās klasēs,

1.1.3. par darbu ieslodzījumu vietās,

1.1.4. profesionālās darbības kvalitātes piemaksām pedagogiem, kuri ir ieguvuši 1., 2. un 3. kvalitātes pakāpi pēc 2017. gada 10. augusta,

1.1.5. par darbu valsts ģimnāziju vidējās izglītības posmā;

1.2. samaksai par pedagogu papildu pienākumiem darbā ar remigrējošiem skolēniem, kā arī pedagoga mēneša darba algas likmes palielināšanai;

2. Papildus atbalsta personāla (pedagoga palīga vai speciālā pedagoga) darba samaksai, aprēķinot:

2.1. vienu atbalsta personāla darba slodzi uz 7 VIIS reģistrētiem skolēniem, kas apgūst speciālo izglītības programmu ar kodu 51,52, 53, 54, 55, 56, 57, mācoties vispārizglītojošā klasē;

2.2. vienu atbalsta personāla darba slodzi uz 4 VIIS reģistrētiem skolēniem, kas apgūst speciālo izglītības programmu ar kodu 58, 59, mācoties vispārizglītojošā klasē;

3. Lai nodrošinātu atbalstu skolēniem, kuriem nepieciešams izstrādāt individuālo izglītības programmas apguves plānu6, pašvaldībai papildus tiek aprēķināts finansējums 0,5% apmērā no finansējuma skolas mācību plānam.

4. Skolu administrācijas un metodiskā vadības darba (direktora vietnieks, mentors, metodiķis, mācību jomas koordinators skolā*) darba samaksai ne vairāk kā 15% papildus no finansējuma mācību plāna īstenošanas nodrošināšanai.

5. Valsts finansējums atbalsta personāla (izglītības psihologa, skolotāja logopēda, pedagoga karjeras konsultanta) darba samaksai tiek aprēķināts 5,43 % apmērā no pašvaldības skolu kopējā finansējuma skolu mācību plāniem.

*Cik un kādas amata vienības katrā skola ir nepieciešamas, konkrētā skolā izlemj skolas direktors, saskaņojot ar dibinātāju.


1 Vispārējās izglītības likums, pieņemts 10.06.1999. (pieejams: https://likumi.lv/ta/id/20243-visparejas-izglitibas-likums)

2 Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumi Nr. 591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi" (pieejami: https://likumi.lv/ta/id/277597-kartiba-kada-izglitojamie-tiek-uznemti-visparejas-izglitibas-iestades-un-specialajas-pirmsskolas-izglitibas-grupas)

3 Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (pieejami: https://likumi.lv/ta/id/303768-noteikumi-par-valsts-pamatizglitibas-standartu-un-pamatizglitibas-programmu-paraugiem)

4 Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumi Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" (pieejami: https://likumi.lv/ta/id/309597-noteikumi-par-valsts-visparejas-videjas-izglitibas-standartu-un-visparejas-videjas-izglitibas-programmu-paraugiem)

5 Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" (pieejami: https://likumi.lv/ta/id/283667-pedagogu-darba-samaksas-noteikumi)

6 Ministru kabineta 2019. gada 19. Novembra noteikumi Nr. 556 "Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām" (pieejami: https://likumi.lv/ta/id/310939-prasibas-visparejas-izglitibas-iestadem-lai-to-istenotajas-izglitibas-programmas-uznemtu-izglitojamos-ar-specialam-vajadzibam)

 

3. pielikums konceptuālajam ziņojumam
"Par priekšlikumiem pedagogu darba
samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei"

Vidēji mērķdotācija vienam skolēnam pašvaldību vispārizglītojošo skolās, euro mēnesī*

Nr.p.k. Administratīvā teritorija Pirmsskolā
5.-6.gadīgie
1.-6. klase 7.-9. klase 10.-12. klase
1.

Rīgas pilsēta

80 95 121 130
2.

Daugavpils pilsēta

85 102 129 144
3.

Jelgavas pilsēta

85 100 130 140
4.

Jūrmalas pilsēta

85 99 127 137
5.

Liepājas pilsēta

85 99 130 139
6.

Rēzeknes pilsēta

85 105 128 137
7.

Ventspils pilsēta

85 100 130 140
8. Aizkraukles novads 112 136 172 185
9. Alūksnes novads 108 129 158 162
10. Augšdaugavas novads 111 134 169 184
11. Ādažu novads 93 110 143 155
12. Balvu novads 111 130 165 195
13. Bauskas novads 108 128 167 176
14. Cēsu novads 112 133 165 180
15. Dienvidkurzemes novads 114 138 174 184
16. Dobeles novads 109 129 167 173
17. Gulbenes novads 110 129 166 166
18. Jelgavas novads 111 134 172 186
19. Jēkabpils novads 97 121 161 166
20. Krāslavas novads 112 134 168 179
21. Kuldīgas novads 108 125 160 164
22. Ķekavas novads 93 110 143 152
23. Limbažu novads 110 130 164 176
24. Līvānu novads 103 125 159 165
25. Ludzas novads 110 129 161 171
26. Madonas novads 112 135 171 183
27. Mārupes novads 93 111 143 155
28. Ogres novads 102 122 158 170
29. Olaines novads 93 110 143 155
30. Preiļu novads 112 135 159 191
31. Rēzeknes novads 111 134 172 186
32. Ropažu novads 96 116 150 165
33. Salaspils novads 93 110 143 155
34. Saldus novads 106 129 161 178
35. Saulkrastu novads 102 117 146 155
36. Siguldas novads 104 121 157 171
37. Smiltenes novads 111 134 170 166
38. Talsu novads 113 134 168 181
39. Tukuma novads 106 128 165 176
40. Valkas novads 103 122 160 166
41. Valmieras novads 100 113 147 152
42. Ventspils novads 127 155 194 193
43. Varakļānu novads 111 134 175 188

*Valsts mērķdotācijas aprēķinam izmantoti izglītojamo skaita dati 2021. gada 1. septembrī un pedagogu zemākā algas likme 900 euro apmērā.

 

4. pielikums konceptuālajam ziņojumam
"Par priekšlikumiem pedagogu darba
samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei"

Izglītojamie dienas programmās 1.-12.klasē uz vienu pašvaldības teritorijas km2

Nr. Pašvaldība Iedzīvotāju skaits uz 01.01.2020. Pašvaldības teritorijas platība km2 Izglītojamie dienas programmās
1.-12.klase
Izglītojamo skaits/pašvaldības teritorijas platība
1 Rīga 693,046 304 69,181 228
2 Rēzekne 30,088 18 3,854 214
3 Daugavpils 91,407 72 8,697 121
4 Liepāja 76,269 68 8,148 120
5 Jelgava 60,798 60 6,975 116
6 Ventspils 37,538 58 3,942 68
7 Jūrmala 57,503 101 4,683 46
8 Salaspils novads 24,004 123 2,019 16.41
9 Mārupes novads 35,363 347 4,419 12.73
10 Ādažu novads 21,752 243 2,531 10.42
11 Ķekavas novads 30,930 454 3,334 7.34
12 Olaines novads 20,614 298 1,763 5.92
13 Ropažu novads 32,795 536 2,479 4.63
14 Siguldas novads 32,266 1,029 4,133 4.02
15 Ogres novads 61,502 1,838 6,718 3.66
16 Saulkrastu novads 9,746 277 818 2.95
17 Bauskas novads 44,733 2,173 4,498 2.07
18 Valmieras novads 54,882 2,946 6,082 2.06
19 Tukuma novads 47,808 2,448 4,826 1.97
20 Jelgavas novads 34,051 1,603 2,954 1.84
21 Dobeles novads 30,986 1,628 2,824 1.73
22 Līvānu novads 11,762 622 1,077 1.73
23 Cēsu novads 45,203 2,667 4,194 1.57
24 Jēkabpils novads 43,517 2,995 4,192 1.40
25 Talsu novads 39,006 2,749 3,648 1.33
26 Saldus novads 30,003 2,178 2,796 1.28
27 Aizkraukles novads 31,446 2,273 2,840 1.25
28 Kuldīgas novads 29,708 2,504 2,857 1.14
29 Preiļu novads 18,163 1,413 1,605 1.14
30 Limbažu novads 30,175 2,439 2,405 0.99
31 Smiltenes novads 19,351 1,801 1,743 0.97
32 Gulbenes novads 21,158 1,872 1,784 0.95
33 Varakļānu novads 3,173 278 260 0.94
34 Madonas novads 31,218 3,076 2,807 0.91
35 Dienvidkurzemes novads 35,743 3,591 3,213 0.89
36 Alūksnes novads 15,645 1,698 1,405 0.83
37 Rēzeknes novads 31,934 2,811 2,239 0.80
38 Ludzas novads 23,768 2,413 1,883 0.78
39 Valkas novads 8,681 908 702 0.77
40 Balvu novads 20,694 2,387 1,832 0.77
41 Krāslavas novads 24,275 2,290 1,743 0.76
42 Augšdaugavas novads 29,025 2,523 1,756 0.70
43 Ventspils novads 11,634 2,458 867 0.35
  Pavisam 2,083,363 64,570 202,726 3.14

 

5. pielikums konceptuālajam ziņojumam
"Par priekšlikumiem pedagogu darba
samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei"

Efektīvas vispārējās izglītības iestādes rādītāji

VIDUSSKOLAS
Teritoriālais iedalījums ATR1 ATR2 ATR3 ATR4
Minimālais izglītojamo skaits 10.-12.klasē 120 90 40 25
Akreditācijas rezultāti Atbilstoši MK Nr.5831 noteiktajam
OCE indekss
PAPILDUS VĒRTĒJAMIE KRITĒRIJI
Izglītojamo / skolotāju skaita proporcija (10.-12.kl.) 14 14 8 6
Uzturēšanās izmaksas uz vienu izglītojamo, eiro gadā Vērtēt skolas izmaksu efektivitāti, tās salīdzinot ar līdzīgu novadu skolu izmaksām
Kopējā telpu platība uz vienu izglītojamo, m2 Vidēji 15
Atbalsta personāla pieejamība Pedagoga palīgs, skolotājs logopēds, izglītības psihologs, speciālais pedagogs
Padziļināto kursu komplektu skaits Ne mazāk kā 6 Ne mazāk kā 4 Ne mazāk kā 2
PAMATSKOLAS
Teritoriālais iedalījums ATR1 ATR2 ATR3 ATR4
Izglītības iestādes lielums pēc izglītojamo skaita liela liela vidēja maza
Minimālais izglītojamo skaits 1.-9.klasē 270
(30x9)
225
(25x9)
108
(12x9)
72
(8x9)
Izglītojamo / skolotāju skaita proporcija 14 14 10 8
Uzturēšanas izmaksas uz vienu izglītojamo, eiro gadā Vērtēt skolas izmaksu efektivitāti, tās salīdzinot ar līdzīgu novadu skolu izmaksām
Kopējā telpu platība uz vienu izglītojamo, m2 Vidēji 15
Atbalsta personāla pieejamība Pedagoga palīgs, skolotājs logopēds, izglītības psihologs, speciālais pedagogs Pedagoga palīgs, speciālais pedagogs
Īstenotās izglītības programmas Īsteno arī speciālās izglītības programmas

Var īstenot arī pirmsskolas izglītības programmas

Akreditācijas rezultāti Ne vairāk kā 2 kritērijos vispārējās izglītības programmas akreditācijā saņemts vērtējums "Jāpilnveido"
SĀKUMSKOLAS
Teritoriālais iedalījums ATR1 ATR2 ATR3 ATR4
Izglītības iestādes lielums pēc izglītojamo skaita liela liela vidēja maza
Minimālais izglītojamo skaits 1.-6.klasē 180
(30x6)
150
(25x6)
60
(10x6)
48
(8x6)
         
Izglītojamo / skolotāju skaita proporcija 14 12 10 8
Uzturēšanas izmaksas uz vienu izglītojamo, eiro gadā Vērtēt skolas izmaksu efektivitāti, tās salīdzinot ar līdzīgu novadu skolu izmaksām
Kopējā telpu platība uz vienu izglītojamo, m2 Vidēji 15
Atbalsta personāla pieejamība Pedagoga palīgs, skolotājs logopēds, izglītības psihologs, speciālais pedagogs Pedagoga palīgs, speciālais pedagogs
Īstenotās izglītības programmas Īsteno arī speciālās izglītības programmas

Var īstenot arī pirmsskolas izglītības programmas

Akreditācijas rezultāti Ne vairāk kā 2 kritērijos vispārējās izglītības programmas akreditācijā saņemts vērtējums "Jāpilnveido"
Pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu īstenošanas vieta
(sākumskola-filiāle)
Teritoriālais iedalījums ATR1 ATR2 ATR3 ATR4
Izglītojamo skaits 1.-6.klasē neveido neveido Vismaz 30 Vismaz 30
Īstenotās izglītības programmas Īsteno arī pirmsskolas izglītības programmas
Izglītojamo/ skolotāju skaita proporcija 6 6
Uzturēšanas izmaksas uz vienu izglītojamo, eiro gadā Vērtēt skolas izmaksu efektivitāti, tās salīdzinot ar līdzīgu novadu skolu izmaksām
Kopējā telpu platība uz vienu izglītojamo, m2 Vidēji 15

1 2018.gada 11.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.583 "Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē".

 

6. pielikums konceptuālajam ziņojumam
"Par priekšlikumiem pedagogu darba
samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei"

Pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu atbilstība izglītojamo skaita kritērijiem 2021./2022. mācību gadā

vidusskolas1 Teritoriālais iedalījums ATR1 ATR2 ATR3 ATR4 KOPĀ
Min skolēnu skaits 10. – 12.klasē 120 90 40 25
Skolu skaits blokā 114 35 96 7 252
Neatbilstošo skolu skaits 56 12 49 2 119
No neatbilstošām plānota reorganizācija 2021-2023 21 3 18 0 42
No neatbilstošo skaita, kas neatbilst arī pamatskolas kritērijiem 8 3 7 0 18
No neatbilstošo skaita – neatbilst ne pamatskolas, ne sākumskolas kritērijiem 7 3 5 1 16
No neatbilstošo skaita – neatbilst pamatskolas, sākumskolas, sākumskolas-filiāles kritērijiem (<30)*  n/a n/a  0 0 0
pamatskolas2 Teritoriālais iedalījums ATR1 ATR2 ATR3 ATR4 KOPĀ
 Izglītības iestādes lielums pēc izglītojamo skaita liela liela vidēja maza
Min skolēnu skaits 1. – 9.klasē 270 225 108 72
Skolu skaits blokā 27 14 97 95 233
Neatbilstošo skolu skaits 11 3 60 47 121
No neatbilstošo skaita, kas neatbilst arī sākumskolas kritērijiem 10 3 45 46 104
No neatbilstošo skaita, neatbilstoša arī kā sākumskola-filiāle (<30)* n/a   n/a 11 12 23
Sākumskolas3  Teritoriālais iedalījums ATR1 ATR2 ATR3 ATR4 KOPĀ
 Izglītības iestādes lielums pēc izglītojamo skaita liela liela vidēja maza
Min skolēnu skaits 1. – 6.kl. 180 150 60 48
Skolu skaits blokā 12 8 14 8 42
Neatbilstošo skolu skaits 2 3 9 7 21
No neatbilstošo skaita, neatbilst arī sākumskolai-filiālei (<30)* n/a  n/a  7 4 11

*atbilstība sākumskolas-filiāles darbības principam vērtēta pēc izglītojamo skaita iestādes 1.-6.klasē.


1 Izglītības iestāžu skaitā nav iekļautas valsts ģimnāzijas, speciālās izglītības iestādes, vispārējās izglītības iestādes, kuras īsteno tikai speciālās izglītības programmas, un vispārējās izglītības iestādes, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas Republikas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu.

2 Izglītības iestāžu skaitā nav iekļautas speciālās izglītības iestādes, vispārējās izglītības iestādes, kuras īsteno tikai speciālās izglītības programmas un vispārējās izglītības iestādes, kas īsteno vispārējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas Republikas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu.

3 Izglītības iestāžu skaitā nav iekļautas vispārējās izglītības iestādes, kuras īsteno tikai speciālās izglītības programmas.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!