Ekonomikas ministrs:

— Beļģijas Karalistē

Ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs 24. un 25.septembrī piedalās starptautiskajā konferencē "Enerģētika Eiropā: jauni partneri, jauni izaicinājumi" ("Energy in Europe: New partners, New challenges") Briselē. 24.septembrī tika apspriesta enerģijas būtiskā loma Viduseiropas un Austrumeiropas valstu sociālajā un ekonomiskajā attīstībā, enerģijas apgādes drošības jautājumi, kā arī vides aizsardzības un enerģijas efektivitātes problēmas.

Šodien, 25.septembrī, pēc viedokļu apmaiņas par konkurētspēju starptautiskajā enerģijas tirgū, norisinās apaļā galda diskusija, kurā Laimonis Strujevičs uzstājas ar ziņojumu "Latvijas enerģētikas politika un stratēģija".

Konferencē piedalās augstas amatpersonas un enerģētikas speciālisti no Eiropas Komisijas, Eiroparlamenta, Starptautiskā valūtas fonda, Pasaules bankas, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas, Eiropas investīciju bankas, ES prezidējošās valsts Austrijas, Lielbritānijas, Dānijas, Francijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Krievijas Federācijas, Ukrainas, Ungārijas, Rumānijas, Bulgārijas, Čehijas un Polijas, kā arī pasaulē ietekmīgu uzņēmumu "Ruhrgas", "Eurelectric, "Foratom, "Gazprom" u.c. pārstāvji.

Ekonomikas ministrijas

preses dienests

Ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs:

Latvijas enerģētikas politika un stratēģija

 

Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks un gods šodien piedalīties šajā seminārā.

Latvija ir viena no valstīm, kur pašreiz nenotiek naftas, gāzes un ogļu ieguve un tāpēc šie energoresursi tiek importēti. Kopējā enerģijas patēriņa bilancē tie ir aptuveni 80%, atlikušo 20% veido vietējie resursi, hidroenerģija, kūdra un koksne. Galvenā resursu piegādātāja joprojām ir Krievija, kas nodrošina apgādi ar naftu, naftas produktiem un gāzi.

Protams, Baltijas jūras piekrakstē ir atklātas potenciālas naftas ieguves vietas un tagad tiek veikti priekšdarbi (likumdošanas sakārtošana, izpētes darbi), lai šīs dabas bagātības varētu tikt izmantotas.

Pēc neatkarības atgūšanas aktīvi strādājam, lai likumdošana un politika atbilstu neatkarīgas valsts interesēm, kā arī tiem procesiem, kas notiek Eiropā.

Enerģētikas hartas nolīgums, kuru Latvija parakstīja 1994.gada 17.decembrī un LR Saeima ratificēja, apstiprinot ar likumu 1995.gada 13.septembrī, ir uzskatāms par vienu no svarīgākajiem dokumentiem, kas reglamentē ekonomiskās aktivitātes enerģētikā parakstītājvalstu teritorijā.

Latvijas valdības enerģētikas politikas galvenie virzieni enerģētikas attīstībā ir šādi:

enerģētikas likumi un noteikumi tiek saskaņoti ar ES likumdošanas prasībām, ņemot vērā gan Latvijas, gan Eiropas Savienības (ES) intereses;

enerģētikas tarifi ir ekonomiski pamatoti un pamatojas uz produkcijas un piegādes reālajām izmaksām un saprātīgu peļņu, kas nodrošina ieguldītā kapitāla saglabāšanu un atjaunošanu;

darbības efektivitātes paaugstināšanas pamatnosacījums ir enerģētikas uzņēmumu pārstrukturēšana un privatizācija;

videi draudzīgas tehnoloģijas.

Saskaņā ar enerģētikas politikas pamatnostādnēm 1996. — 1997.gadā tika izstrādāta un 1997.gada septembrī Ministru kabinetā konceptuāli apstiprināta Latvijas Enerģētikas nacionālā programma, kas nosaka pasākumu kompleksu Latvijas Republikas stabilai nodrošināšanai ar energoresursiem patērētāju prasībām atbilstošā kvantitātē un kvalitātē ar iespējami zemām izmaksām.

Pašreizējā situācija Baltijas valstu elektroenerģētikas sektorā raksturīga ar to, ka ir uzsākta likumdošanas caurskatīšana ( screening ) un saskaņošana ar ES enerģētiku regulējošiem likumdošanas aktiem, notiek ļoti aktīvi procesi ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Baltijas jūras valstīs:

17 energokompānijas 11 Baltijas jūras valstīs ir noslēgušas vienošanos par BALTREL izveidošanu (komiteja tīklu savienošanos praktisko jautājumu izskatīšanai) 1998.gada 25.maijā Stokholmā;

aktuāla ir Eiropas Savienības VXII direktorāta iniciatīva par speciālu prioritāro darbu noteikšanu un veikšanu Baltijas jūras valstīm projekta "Baltic Energy Task Force" ietvaros;

rūpīgi tiek izvērtēta Somijas valdības iniciatīva par tālāku Eiropas Savienības valstu sadarbību ar Krieviju caur Somiju, un, iespējams, arī Baltijas valstīm Ziemeļu dimensijas ietvaros; par Krievijas ziemeļu energoresursu (gāzes, naftas) un koksnes ieguves apguvi un izmantošanu laikā līdz 2020.gadam.

Latvija varētu atbalstīt šo Ziemeļu dimensijas dokumentu, ja tajā minēto projektu realizācija balstīsies uz ekonomiskā izdevīguma, vienādu iespēju, atklātības un godīgas konkurences principiem.

Latvijas enerģētikas sektorā, tāpat kā Rietumeiropas valstīs, tiek pievērsta pastiprināta uzmanība galvenajiem aspektiem (pīlāriem):

apgādes drošībai;

tālākai dabas aizsardzības noteikumu attīstīšanai, videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanai, lai mazinātu enerģētikas ietekmi uz apkārtējo vidi;

konkurētspējas attīstībai, cenu un tarifu veidošanas "caurspīdīgumam";

dziļākai Latvijas integrācijai ES enerģijas tirgū, Baltijas valstu un Ziemeļeiropas energosistēmās.

Jau Baltijas jūras valstu premjerministru tikšanās reizē Rīgā 1998.gada 23.janvārī, kā arī Baltijas valstu premjerministru tikšanās reizē Siguldā 1998. gada 10.jūlijā tika pārspriesti jautājumi par tālāku sadarbību un kopēja atvērtā Baltijas elektroenerģijas tirgus veidošanas motivāciju un konceptuāliem aspektiem, lai dotu iespēju patērētājiem izvēlēties lētāko enerģijas piegādātāju, tādējādi attīstot konkurenci, paaugstinot efektivitāti ģenerējošās vienībās, un nodrošinātu drošu pakalpojumu.