• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas administratīvi teritoriālo reformu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.09.1998., Nr. 279 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32877

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas administratīvi teritoriālo reformu (turpinājums)

Vēl šajā numurā

25.09.1998., Nr. 279

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas administratīvi teritoriālo reformu

K.JPG (10533 BYTES) 6. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš

Vakar, 24.septembrī, Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam ar Nr. 1 bija iekļauts likumprojekts "Administratīvi teritoriālās reformas likums". Pārtraukumā par to un ne tikai par to labprāt izteicās 6.Saeimas LNNK un LZP frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs kuldīdznieks Jānis Kalviņš:

— Gāja smagi, jo daļa oponentu pret šo likumu izturējās visai populistiski, domādami, ka tas saistās ar vispārēju "sagrāvi", lauku skolu un citu infrastruktūru likvidēšanu, pat ar genocīdu pret latviešu tautu un tamlīdzīgi. Šajā sakarā ir jāatzīst, ka mēs kopumā, un arī katrs atsevišķi, tomēr pārāk maz zinām par procesiem, kas risinās pasaulē, jo īpaši tepat mums tuvajās un tālākajās Eiropas valstīs. Eiropas Savienība nebūt nav mirkļa iegriba, un arī Latvija šajā ziņā nav nekāds baltais plankums. Mūsu norises, protams, ir dziļi individuālas.

Jau 11 gadus būdams ciešā sasaistē ar pašvaldību struktūrām, nevaru nerunāt par to, ka tās ne tikai administratīvi vai teritoriāli ir Latvijas turpmākās attīstības pamatu pamats. Lai cik lieli vai mazi mēs būtu, jāskatās patiesībai acīs un jāsecina, ka ikviena pašvaldību vienība ir reāla valsts sastāvdaļa. Jā, arī mēs Kuldīgā it kā atrodamies spīlēs starp lielpilsētām Liepāju un Ventspili, nevaram kļūt vienaldzīgi pret to, ka īpašas labvēlības statuss tiek vienai vai otrai ostai.

Samērā nesen man radās iespēja vismaz nedēļu pabūt Īrijā, lai varētu secināt, ka šī šķietamā Lielbritānijas province dažu gadu laikā ar valsts investīcijām un vispārēju atbalstu ir pārvērtusies līdz nepazīšanai.

Bet mēs prātojam un runājam par Latgali vai Sēliju, varbūt vēl par kādu novadu, tomēr vezums nekust no vietas, un nekāda burvju nūjiņa nelīdzēs. Nebūsim ideālisti un necerēsim, ka mēs jau esam pārlieku bagāti, lai ar vienu mājienu rastos sava "Īrija".

Nupat otrajā lasījumā skatītajā projektā par administratīvi teritoriālo reformu secinājām, ka gaidīt nav laika un jau 29.septembris ir galējais priekšlikumu pieņemšanas laiks. Nav jau runa par to, ka šis likums par katru cenu "jāizdabū cauri" šai Saeimai, jo tā likumprojektu ir aplūkojusi visā tā kontekstā. Arī saistībā ar tuvākajām valstīm.

Mums ir daudzas iestrādes, tostarp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldes Pašvaldību reformu sekretariāta sagatavotie pētījumi, arī ar PHARE finansiālo atbalstu veiktās izpētes Ludzas un Talsu rajonā. Tās liecina, ka nebūtu prāta darbs uzreiz strikti sacīt "jā" vai "nē", tomēr Eiropas valstu pieredze liecina, ka te ir savs racionālais kodols.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!