Lai aizsargātu Latvijas ražotājus, Zemkopības ministrija ir ierosinājusi ierobežot piena produktu un olu importu no Lietuvas un gaļas ievešanu no Igaunijas. Šis priekšlikums ir satraucis lietuviešus un igauņus, jo šādi ierobežojumi esot pretrunā ar noslēgto Brīvās tirdzniecības līgumu starp Baltijas valstīm. Jāpiebilst, ka Brīvās tirdzniecības līgumā tomēr ir paredzēts, ka var ierobežot pārtikas importu, ja tiek apdraudēti tādu pašu produktu vietējie ražotāji un izraisīta samnieciskās situācijas pasliktināšanās. Par to, ka noticis tieši tā, liecina konkrēti fakti, jo Latvijas tirgū Lietuvas piena produkti tiek ievesti par dempinga cenām. Piemēram, ir konstatēts, ka Latvijā 72 procentus sviesta pārdod par Ls 1,17 , bet tādas pašas kvalitātes Lietuvā ražoto sviestu — par Ls 0,70. Savukārt Lietuvas muita ir uzlikusi akcīzes nodokli biezpiensieriņam šokolādes glazūrā, vienkārši klasificējot šo izstrādājumu citā preču grupā tajā, kurai ir piemērojams šis nodoklis. Tam pašam izstrādājumam Lietuvā akcīzes nodoklis netiek piemērots.

Latvijā pašlaik ir visai sarežģīta situācija cūkgaļas ražošanā. Pēdējā laikā krietni pieauguši Latvijā ievestās gaļas apjomi — salīdzinot šā gada astoņus mēnešos ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, tas ir palielinājies no 180 uz 1250 tonnam. Ir konstatēts, ka visvairāk gaļas ieved no Igaunijas.

Jau kopš maija ir slēgta Latvijas lielākā gaļas pārstrādes uzņēmuma "Rīgas miesnieks" lopkautuve, tāpēc vietējiem cūkgaļas ražotājiem sagādā grūtības produkcijas noiets. "Rīgas miesnieks" tagad strādā tikai ar igauņu eksportēto produkciju. Igaunijas lauksaimniecības ministrs Andress Variks solīja apturēt plašo gaļas eksportu uz Latviju un izvērtēt situāciju Rakveres gaļas kombinātā.

Sarunu laikā arī nolemts, ka nakamās nedēļas sākumā visas trīs valstis vēlreiz apmainīsies ar informāciju par esošo eksportu, savukārt trešdien, 30.septembrī, Zemkopības ministrijā tiksies Latvijas, Lietuvas un Igaunijas eksperti, lai vēlreiz izvērtētu un analizētu Latvijas apgalvojumu par nepieciešamību aizsargāt savus ražotājus.

Igaunijas puses pārstāvji izteica priekšlikumu, ka ir vērts diskutēt un pastāvēt par kopēju Baltijas valstu iekšējā tirgus aizsardzību. A.Rāviņš atzīmēja, ka pārtikas tirgus sakārtošana valstī tiks turpināta. Šis jautājums ir aktuāls patlaban, kad Krievijas ekonomiskās krīzes dēļ liela daļa šai valstij domātu pārtikas produktu atrodas netālu no Latvijas robežām. Svarīgi ir nepieļaut šo preču nokļūšanu Latvijas tirgū.

Lauksaimniecības ministri tikšanās laikā arī pārrunāja pašreizējo situāciju lauksaimniecībā.

Lietuvieši šogad cer iegūt tādu pašu graudu ražu kā pērn. Tas ir labs rādītājs, jo Latvijā, piemēram, pēc rajonu lauksaimniecības departamentu ziņām, graudu ievākums varēs sasniegt tikai trīs ceturtdaļas no pērn izaudzētā. Protams, ja nav augstu ražu, nav arī ienākumu zemniekiem.

Mūsējai līdzīga situācija ir igauņu laukos. Tur plāno, ka augkopības produkcijas apjomi šogad varētu būt 60—65 procenti no pērnā gada daudzuma. Arī Igaunijas valdībā ir sāktas runas par ārkārtas situācijas izsludināšanu.

Visu trīs Baltijas valstu pārstāvji bija vienisprātis, ka savā starpā ir jāsaskaņo valsts lauksaimniecības atbalsta politika, prasībām pret Eiropas Savienību un Pasaules tirdzniecības organizāciju ir jābūt vismaz līdzīgām, ja ne vienādām. Tas, protams, ir ilglaicīgs darbs. Pašlaik tas sākts ekspertu līmenī.

Dagnija Muceniece