Galvenā Latvijas pozīcijas pamatnostādne ir fakts, ka virzība uz ES ir un arī turpmāk būs mūsu valsts ārpolitiskā prioritāte — jo tā dod iespēju maksimāli nodrošināt Latvijas valsts ilgstošu, stabilu un demokrātisku attīstību, kā arī tautas labklājības pieaugumu, sniedz mērķa orientāciju Latvijas reformu procesam un ļauj mūsu valstij dot savu ieguldījumu reģiona stabilitātē.
Kopš pērnā gada l. jūlija, kad tika paziņots iepriekšējais ES viedoklis, mūsu valsts ir pārliecinoši progresējusi ES dalībvalsts kritēriju izpildē. Ir veikts vērā ņemams darbs sabiedrības integrācijas procesa veicināšanai, atvieglojot nepilsoņiem naturalizācijas procesu, kā arī atceļot atsevišķu profesiju aizliegumus. Tuvākajā laikā būs izstrādāta Latvijas stratēģija sabiedrības integrācijai. Līdz ar to mūsu valsts ir gatava sarunu sākšanai ar Eiropas Savienību.
ES dalībvalstu vēstniekiem tika arī uzsvērts Latvijas viedoklis, ka lēmums par Latvijas uzaicināšanu sarunu sākšanai sekmētu tālāku sabiedrības integrācijas procesu Latvijā.
Ārlietu ministrija vērsa vēstnieku uzmanību arī uz Latvijas makroekonomisko stabilitāti, neraugoties uz krīzi Krievijā. Tas pierāda, ka Latvijas virzība uz ES bijusi pareizā izvēle. Taču Latvijas uzaicināšana sarunu sākšanai ar ES palīdzētu nodrošināties pret eventuālu nestabilitāti, ko varētu izraisīt Krievijas krīzes tālāka izplatīšanās.
Latvijas pozīcijas izklāstā uzsvērts, ka mūsu valsts piešķir būtisku nozīmi pievienošanās kritēriju nemainības saglabāšanai un paplašināšanas procesa kontinuitātes saglabāšanai. Šo principu apstiprinātu Vīnes sanāksmes lēmums par sarunu uzsākšanu ar vēl kādu no kandidātvalstīm, kas izpilda pievienošanās kritērijus.
Jānis Ūdris,
"LV" ārpolitikas redaktors