Par konkurētspējīgu ražošanu

Gunārs Veska

Lūk, dižciltīgais — Šarolē šķirnes bullis Erichs izstādē "Vecauce'98"

Bijusī Valsts Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija gada sākumā ir privatizēta un kļuvusi par akciju sabiedrību ar tādu pašu nosaukumu — a/s "Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija"; 37 procenti akciju pieder Šķirnes lopu audzētāju savienībai, 19,5 procenti — uzņēmumā strādājošajiem un tiem, kuri no stacijas aizgājuši pensijā, bet 20 procentu akciju — administrācijai un galvenajiem speciālistiem. Pārējās akcijas publiskajā piedāvājumā iegādājās 300 pilsoņu.

Ietekmīgākie akcionāri ir tikko privatizētā Valsts lopkopības izmēģinājumu stacija, paju sabiedrības "Tērvete" un "Burtnieki", Valsts mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".

— Likums par akciju sabiedrībām nosaka, ka stacijas mērķis ir gūt peļņu akcionāriem. Valdei jāstrādā tā, lai akcionārus nepieviltu. Līdz šim ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija bija bezpeļņas organizācija. No Ls 400 000 lielā apgrozījuma peļņa bija Ls 800. Tagad par šiem jautājumiem būs jādomā un ražošanas process jāvada tā, lai nodrošinātu peļņu. Tas, vai šo peļņu izmaksās, vai ieguldīs ražošanas paplašināšanā, būs atkarīgs no pilnsapulces lēmuma, — saka akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs Gunārs Veska .

Galvenais uzņēmums ar modernām laboratorijām, kūtīm un aplokiem šķirnes buļļiem un kuiļiem atrodas Jaunpilī. Taisnības labad gan jāteic, ka šķirnes kuiļi izvietoti trīs vietās — Jaunpilī, Kandavā "Robežniekos" un Liepājas rajona Grobiņas pagasta "Gūžās".

Runājot par to, kādu ganāmpulku vajadzētu attīstīt Latvijā, G.Veska teic, ka, lai arī Latvijas brūnās govis ražības ziņā netur līdz ārzemniecēm, tās tomēr nevar nomainīt vienā dienā vai pat vienā gadā. Pareizākais ceļš būtu, ciktāl atļauj līdzekļi, pirkt pašu labāko un augstvērtīgāko šķirnes materiālu un ar to sēklot mūsu govis, lai iegūtu šķirnes bullīšus un šādā veidā uzlabotu ganāmpulku. Šķirnes uzlabošanai vajadzētu izmantot dāņu un zviedru sarkanos lopus.

Savu iespēju robežās a/s "Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija" cenšas to nodrošināt. Stacijā ir vairāk nekā 50 šķirnes buļļu, tostarp 15 Dānijas sarkanās, 4 Angleras, 17 Latvijas brūnās un trīs gaļas šķirnes buļļi. Daļa no šķirnes buļļiem dzimuši Latvijā, piemēram, Latvijas brūnās šķirnes bullis Depo Toppers — Vecaucē, Dānijas sarkanās šķirnes bullis Erbo Toppers — zinātniski pētnieciskajā stacijā "Sigulda", bet Holšteinas–Frīzijas šķirnes buļļi — Jaunpils lopkopības izmēģinājumu stacijā. Ievērojams īpatsvars ir no Vācijas ievestajiem buļļiem. Fermerim atliek iepazīties ar katra buļļa labākajām īpašībām, izvēlēties savam ganāmpulkam piemērotāko.

Modē nāk gaļas govju šķirnes. Arī šajā jomā Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijai ir ko piedāvāt. Gan vaislas dzīvnieku demonstrējumā, kas vasaras sākumā notika ciltslietu stacijā, gan lopkopības izstādē "Vecauce 97" Vācijā dzimušais Šarolē šķirnes bullis Erichs ieguva skatītāju simpātiju balvu. Turklāt Ericha tēvs Ecrihs, kas dzimis Francijā, 1992. gadā bija šķirnes čempions šajā valstī. Arī Ecricha tēvs 1984. gadā un vectēvs 1980. gadā ir izstādēs godalgoti.

Kādai jābūt nākotnes govij Latvijā, lai mūsu lopkopji varētu konkurēt ar Eiropas kolēģiem? Kā galvenos rādītājus ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas speciālisti min izslaukumu virs 6000 kg piena gadā, olbaltumvielu saturu pienā — 3,3 procenti, tauku saturu — 4,2 procenti, labu tesmeņa formu, skausta augstumu — virs 135 cm, dzīvnieka svaru — 600 kg. Lai šādu gotiņu izaudzētu, saimniekam jāgādā, lai būtu ne tikai labs šķirnes materiāls, bet arī laba, olbaltumvielām bagāta barība.

Kurzemes ciltslietu stacijas speciālisti saviem klientiem palīdz sastādīt arī govju barības devas, pamatojoties uz lopbarības analīzēm, kuras savukārt veic Jaunpils lopkopības izmēģinājumu stacijas laboratorija. Govs individuālās ražības rādītājus ievada datorā un ar attiecīgas programmas palīdzību nosaka katrai govij optimālo devu, tādējādi klients ietaupa gan barību, gan naudu. Ar piebildi, ka telei, kuru pirmo reizi sēklo, ir jābūt vismaz 350 kg smagai.

— Runājot par Holšteinas–Frīzijas melnraibajiem lopiem, jāteic, ka ne visur zemnieki ir gatavi ar tiem strādāt. Vispirms jau lopiem ir jāpierod pie klimata. Vācijā, piemēram, janvārī gaisa temperatūra ir par 8°C augstāka nekā pie mums. Svarīgs faktors ir arī ēdināšana, pamatbarībā jābūt labai skābbarībai, — saka G. Veska. Viņš arī uzskata, ka zemnieki par pienu saņem pārāk zemu cenu — pat mazāk nekā 10 santīmu par litru. Vācijā zemnieks par pienu saņem 17 santīmu par litru, bet bagātināts kombinētās spēkbarības kilograms maksā 11 santīmus. Pie mums spēkbarība izmaksā 11 – 14 santīmus kilogramā. Pastāvot šādām cenu attiecībām, jo vairāk zemnieks pērk spēkbarību un dod to govij, jo nabadzīgāks viņš kļūst.

Subsīdiju politikai vajadzētu būt tādai, lai attīstītos 50 – 70 govju fermas ar modernu aprīkojumu. Patlaban zemnieks ar naudu, ko nopelna, nav spējīgs ražošanu attīstīt. Pēc G.Veskas domām 80 procentu no saražotajiem graudiem vajadzētu laist caur lopkopību. Pretējā gadījumā labības audzētājiem nebūs kur likt savu produkciju.

Kurzemes zonā, kuru apkalpo ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija, lopu skaitam ir tendence samazināties. Satraucošs ir fakts, ka samazinās pārraudzībā esošo govju skaits. No 1. maija stacijā sāka darboties piena kontroles laboratorija, kurā nosaka tauku procentu, olbaltumvielu saturu un somatisko šūnu skaitu pienā. Laboratorijas pakalpojumi domāti ciltsdarba sekmēšanai Kurzemes zonā, tomēr dažkārt to izmanto piena ražotāji, lai pārliecinātos par pārstrādei nododamā piena kvalitāti. Strīdus gadījumā šai laboratorijai arbitra tiesību nav.

Jaunpils ir pirmā vieta Latvijā, kur sāka cūku mākslīgo apsēklošanu. 1993. gadā apsēkloja 1026 cūciņas, bet 1997. gadā — 1100. Zemnieki sāk šai lietai uzticēties. Cūku mākslīgās apsēklošanas priekšrocība ir tāda, ka tā ir lētāka, ir ierobežota infekcijas pārnēsāšana, iespējams mainīt kuiļus.

Patlaban Kurzemes zonā cūkas mākslīgi prot apsēklot apmēram 1000 lopkopju un speciālistu. Stacijas speciālisti ir ieinteresēti, lai cūku mākslīgo apsēklošanu pēc iespējas vairāk iemācītos veikt paši zemnieki.

Cūkkopībā "Seghers Hybrid" ir viena no vadošajām selekcijas un hibridizācijas programmām pasaulē. Tā bija pirmā dalītās selekcijas programma, kurā skaidri definēja atšķirības starp tēva un mātes līnijām. "Seghers Hybrid" gala produktu — nobarojamās cūkas — raksturo liels liesās gaļas saturs, plāna speķa kārta, plata mugura un lieli pakaļējie šķiņķi. Tātad krustošanas rezultātā tiek iegūtas sivēnmātes, tā saucamā F1 paaudze, kuras krustojot ar Beļģijas Landrases vai citu šķirni, izmanto tikai sivēnu gaļas ražošanai. Pēc šādām šķirnes cūkām ir liels pieprasījums. Ar to audzēšanu nodarbojas Kurzemes ciltslietu stacijas filiāles Kandavas pagasta "Robežniekos" un Liepājas rajona Grobiņas pagasta "Gūžās".

Kuldīgas rajonā atrodas stacijas nodaļa, kurā Indras Martinsones vadībā audzē šķirnes zirgus, ko pārdod gan vietējā tirgū, gan ārzemēs. Zirgu skaits sasniedz astoņdesmit. Zirgaudzētavā darbojas arī jātnieku sporta sekcija, kuras dalībnieki guvuši labus panākumus gan šķēršļu pārvarēšanas sacensībās, gan Latvijas un starptautiska mēroga izstādēs.

Rūta Fjodorova