Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 16

Cēsīs 2021. gada 2. decembrī

Par sociālajiem pakalpojumiem Cēsu novadā

APSTIPRINĀTI
ar Cēsu novada domes
02.12.2021. lēmumu Nr. 406

Izdoti saskaņā ar
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta otro un trešo daļu,
Invaliditātes likuma 12. panta 6.² daļu,
Ministru kabineta 27.05.2003. noteikumu Nr. 275
"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība,
kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas
no pašvaldības budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka Cēsu novada pašvaldības iedzīvotājiem nodrošināmo sociālo pakalpojumu (turpmāk – Pakalpojumi) veidus, to piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par sociālo pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Cēsu novada pašvaldībā sociālo pakalpojumu piešķiršana, sniegšana un organizēšana ir uzdota Cēsu novada sociālajam dienestam (turpmāk – Dienests).

3. Dienests sniedz pakalpojumus vai organizē to sniegšanu dzīvesvietā, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas vai sociālās rehabilitācijas institūcijās.

4. Tiesības saņemt pakalpojumus ir personām, kuras savu pamata dzīvesvietu deklarējušas Cēsu novadā, kā arī citām normatīvajos aktos noteiktajām personām, ja tās nonākušas krīzes situācijā vai ir bez mājokļa.

II. Sociālo pakalpojumu veidi, to piešķiršanas un samaksas kārtība

5. Dienests sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

5.1. aprūpe mājās;

5.2. pakalpojums "Drošības poga";

5.3. sociālās aprūpes pakalpojums naktspatversmē;

5.4. grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums;

5.5. aprūpes pakalpojums personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti smagi funkcionēšanas ierobežojumi;

5.6. dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem;

5.7. dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.8. atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas;

5.9. dienas centra bērniem un jauniešiem pakalpojumi;

5.10. dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide;

5.11. sociālās rehabilitācijas pakalpojums bezdarbniekiem, pirmspensijas un pensijas vecuma personām;

5.12. sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

5.13. sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

5.14. sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

5.15. specializētās darbnīcas;

5.16. speciālistu pakalpojumi un konsultācijas sociālās rehabilitācijas un sabiedrībā balstītu pakalpojumu ietvaros;

5.17. speciālistu pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem;

5.18. sociālā darba pakalpojums;

5.19. psihologa pakalpojums;

5.20. pagaidu dzīvojamās platības pakalpojums (krīzes dzīvoklis);

5.21. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām;

5.22. asistenta vai pavadoņa pakalpojumi bērniem ar invaliditāti;

5.23. ģimenes asistenta pakalpojums;

5.24. specializētā transporta pakalpojums;

5.25. vieglā transporta vai mobilā pacēlāja pakalpojums;

5.26. īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb atelpas brīža pakalpojums;

5.27. ilgstoša un īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

5.28. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

5.29. krīzes centra pakalpojums.

6. Pieprasot šajos saistošajos noteikumos minētos pakalpojumus, persona vai tās likumiskais vai pilnvarotais pārstāvis Dienestā iesniedz dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par sociālo pakalpojumu saņemšanu un šiem saistošajiem noteikumiem.

7. Ja tiek pieprasīts šo saistošo noteikumu 5.1.5. apakšpunktā minētais pakalpojums, Dienestā iesniedzami šādi dokumenti:

7.1. iesniegums, kurā norāda vēlamo pakalpojuma saņemšanas apjomu – stundu skaitu mēnesī (ja tas ir zināms) un vēlamo pakalpojuma sniedzēju;

7.2. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja šī atzinuma nav Dienesta rīcībā;

7.3. bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes locekļa (turpmāk – vecāks) darba devēja apliecinājums par darba tiesiskajām attiecībām un darba slodzi (stundas nedēļā), ja bērna vecāks ir darba ņēmējs, vai bērna vecāka apliecinājums par saimnieciskās darbības vai komercdarbības veikšanu un tam nepieciešamajām stundām nedēļā, ja bērna vecāks ir saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants;

7.4. izglītības iestādes apliecinājums, ja bērna vecāks apgūst attiecīgu programmu konkrētajā izglītības iestādē;

7.5. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apliecinājums par dalību (stundas nedēļā) NVA organizētajos nodarbinātība pasākumos, ja bērna vecāks piedalās šādos pasākumos un ja šo ziņu nav Dienesta rīcībā;

7.6. dienas aprūpes centra, dienas centra vai cita sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja apliecinājums par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu (stundas mēnesī) bērnam, ja šāds pakalpojums bērnam tiek sniegts un ja šo ziņu nav Dienesta rīcībā;

7.7. citus dokumentus, ja tie Dienestam nepieciešami lēmuma pieņemšanai un ja to nav Dienesta rīcībā.

8. Dienests pēc personas iesnieguma un visu dokumentu saņemšanas apseko personu viņas dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, novērtē personas vajadzības pēc pieprasītā pakalpojuma un pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu.

9. Dienesta sniegto Pakalpojumu cenas tiek noteiktas Cēsu novada domes saistošajos noteikumos.

10. Personas vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos un šajos noteikumos paredzētajai kārtībai.

III. Pakalpojums "Aprūpe mājās"

11. Pakalpojums "Aprūpe mājās" (turpmāk – Aprūpe) tiek nodrošināta darba dienās, darba laikā atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanu un par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajam.

12. Aprūpi no Dienesta budžeta līdzekļiem pilnā apmērā finansē:

12.1. trūcīgām personām;

12.2. personām līdz 18 gadu vecumam.

13. Aprūpi no Dienesta budžeta līdzekļiem, bet ar daļēju personas maksājumu, kas noteikts Cēsu novada domes saistošajos noteikumos, nodrošina personām:

13.1. kurām nav likumīgo apgādnieku un kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 1,5 valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru (izņemot šo noteikumu 14. punktā minētajos gadījumos);

13.2. kuru vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 1,5 valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru un to likumīgo apgādnieku vai uztura devēja ienākumi nav lielāki kā 1,5 valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērs (izņemot šo saistošo noteikumu 14.3. apakšpunktā minētajos gadījumos).

14. Aprūpi ar pilnīgu personas vai tās apgādnieka maksājumu nodrošina:

14.1. ja Dienestā ir saņemts iesniegums par maksas pakalpojuma piešķiršanu, neizvērtējot personas ienākumus;

14.2. ja persona ir noslēgusi uztura līgumu, kur noteikts, ka aprūpi nodrošina vai tā var tikt nodrošināta no uztura ņēmēja vai tā likumīgo apgādnieku puses, vai uz personu un tās uztura devēju nav attiecināmi šo saistošo noteikumu 13.2. apakšpunktā norādītie apstākļi;

14.3. ja persona pēdējo piecu gadu laikā atsavinājusi savas īpašuma tiesības (noslēdzot dāvinājuma, pirkuma – pārdevuma vai citu līgumu vai vienošanos), saglabājot dzīvokļa tiesību attiecīgajā īpašumā, un personai tiek nodrošināta aprūpe no īpašuma tiesību uz attiecīgo īpašumu ieguvēja vai likumīgā apgādnieka puses;

14.4. ja personai ir nekustamais īpašums, kas var tikt izmantots ienākumu gūšanai, naudas līdzekļu uzkrājumi skaidrā naudā vai kredītiestādēs vairāk kā 1,5 valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, kā arī ja persona pēdējā gada laikā ir izsniegusi aizdevumus.

15. Dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par Aprūpes nepieciešamību un citu samaksas kārtību, ja personai ir radušās īpašas grūtības pašaprūpes veikšanā un tās situācija neatbilst šajos noteikumos minētajiem pakalpojuma saņemšanas kritērijiem.

16. Aprūpi pārtrauc, ja:

16.1. klients atgūst pašaprūpes spējas vai rodas apstākļi, kad Aprūpe netiek nodrošināta;

16.2. izbeidzas objektīvie apstākļi, kuru dēļ apgādnieki nespēja nodrošināt klienta Aprūpi un uzraudzību;

16.3. iestājas klienta nāve;

16.4. klients tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā;

16.5. klients rakstiski atteicies no aprūpes pakalpojumiem;

16.6. klients izbraucis uz patstāvīgu dzīvi citas pašvaldības teritorijā vai ārzemēs;

16.7. klients nokavējis maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem vairāk par trim mēnešiem;

16.8. ja klienta dzīvesvietā Aprūpes laikā atkārtoti atrodas trešās personas, kas traucē aprūpētāja pienākumu veikšanu.

17. Dienests reizi gadā, vai mainoties klienta apstākļiem, pārskata sniegtās Aprūpes nepieciešamību un saturu.

IV. Pakalpojums "Drošības poga"

18. Pakalpojums "Drošības poga" nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī pilngadīgām personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī.

19. Pakalpojumu "Drošības poga" nodrošina šo noteikumu 18. punktā minētajām personām, ja viņiem saskaņā ar sociālā darbinieka atzinumu ir šāda nepieciešamība.

20. Pakalpojumu "Drošības poga" no Dienesta budžeta līdzekļiem pilnā apmērā finansē trūcīgām personām.

21. Pakalpojumu "Drošības poga" no Dienesta budžeta līdzekļiem, bet ar daļēju personas maksājumu, kas noteikts Cēsu novada domes saistošajos noteikumos, nodrošina personām, kas atbilst šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktos noteiktajiem kritērijiem.

22. Pakalpojumu "Drošības poga" ar pilnīgu personas vai tās apgādnieka maksājumu nodrošina šo noteikumu 14.1., 14.2., 14.3. un 14.4. apakšpunktos noteiktajos gadījumos.

V. Sociālās aprūpes pakalpojums naktspatversmē

23. Sociālās aprūpes pakalpojums naktspatversmē ir pakalpojums bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām, lai nodrošinātu viņiem naktsmītni, vakariņas, brokastis, personiskās higiēnas un veļas mazgāšanas iespējas līdz 3 mēnešiem viena gada laikā.

24. Atsevišķos gadījumos, ja persona pilda normatīvajos aktos noteiktos klientu līdzdarbības pienākumus, Dienests, pamatojoties uz individuālo klienta rehabilitācijas plānu vai sociālā darbinieka atzinumu, var pagarināt klienta uzturēšanās laiku naktspatversmē.

25. Personai, ierodoties naktspatversmē, ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, atsevišķos gadījumos (pirmo nakti) personas var uzņemt naktspatversmē bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas, ja persona objektīvu apstākļu dēļ tos nevar uzrādīt.

26. Sociālās aprūpes pakalpojumu naktspatversmē persona var izmantot, ja tā ievēro naktspatversmes iekšējās kārtības noteikumus.

VI. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums

27. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojums (turpmāk – grupu dzīvokļa pakalpojums) nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, lai persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu iespējami neatkarīgi funkcionēt grupu dzīvoklī (mājā).

28. Grupu dzīvokļa pakalpojumu sniedz vai nodrošina pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar dzīvot patstāvīgi un kuras pēc valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa).

29. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Dienesta sniegtā grupu dzīvokļa pakalpojuma Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros un ir pieejamas brīvas Dienesta sniegtā grupu dzīvokļa pakalpojuma vietas, grupu dzīvokļa pakalpojums tiek sniegts citām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras atbilst šo noteikumu 28. punktā noteiktajiem kritērijiem.

30. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojumu personai pārtrauc sniegt, ja personai ir noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas pakalpojuma saņemšanai vai personai piešķirts cits atbilstošs sociālais pakalpojums, vai persona uzsākusi patstāvīgu dzīvi. Šādos gadījumos pakalpojums sniedzams līdz cita atbilstoša sociālā vai veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai vai patstāvīgas dzīves uzsākšanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu. Grupu dzīvokļa (mājas) pakalpojuma sniedzējs šajā laikā sadarbībā ar Dienestu aktīvi iesaistās klienta sociālo problēmu un mājokļa jautājumu risināšanā, kā arī nodrošina personas uzraudzību.

31. Grupu dzīvokļa pakalpojums, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegts šo projektu īstenošanas rezultātā Cēsu novada pašvaldības izveidotajos infrastruktūras objektos, tiek finansēts no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Dienesta budžeta līdzekļiem, citos gadījumos samaksa par grupu dzīvokļa pakalpojumu un maksa par grupu mājas (dzīvokļa) dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu īri un ekspluatāciju, t.sk. apkuri (atbilstoši lietojamai daļai), tiek noteikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu.

VII. Aprūpes pakalpojums personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti smagi funkcionēšanas ierobežojumi

32. Aprūpes pakalpojumu personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir izteikti smagi funkcionēšanas ierobežojumi (turpmāk tekstā – aprūpes pakalpojums) ietver personu no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti (turpmāk – bērns) aprūpi un uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un brīvā laika saturīgu pavadīšanu personas dzīvesvietā.

33. Aprūpes pakalpojumu bērnam ir tiesības saņemt Invaliditātes likumā noteiktajos gadījumos, ja Dienests, ir konstatējis aprūpes pakalpojuma nepieciešamību, jo bērna likumiskie pārstāvji vai audžuģimene nevar nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā šādu iemeslu dēļ:

33.1. nodarbinātība;

33.2. izglītības programmas apguve;

33.3. dalība NVA nodarbinātības pasākumos;

33.4. citi objektīvi iemesli, ja par to saņemts sociālā darbinieka atzinums.

34. Aprūpes pakalpojumu piešķir, izvērtējot:

34.1. bērna pašaprūpes un ar mājas dzīvi saistītās prasmes (atbilstoši bērna vecuma posmam un funkcionālo traucējumu veidam);

34.2. ar bērnu kopā dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu;

34.3. likumisko pārstāvju vai audžuģimenes iespējas iesaistīties aprūpē un uzraudzībā (t.sk. vērtējot nepieciešamību veltīt laiku citiem bērniem, noslodzi darbā, vai ir viena vecāka ģimene, nepieciešamību veikt privātas veselības vai darījumu lietas bez bērna klātbūtnes, u.c.);

34.4. skolas dienas pārklājums (vai bērns apgūst vispārējo izglītību dzīves vietas izglītības iestādē, izglītību apgūst mājas apmācībā, izglītību apgūst speciālās izglītības iestādē, uz kuru dodas dažas dienas nedēļā, vai ir iespēja izmantot skolas pagarinātās dienas pakalpojumu u.tml.);

34.5. iespējas bērnam iesaistīties dažādās aktivitātēs un pasākumos;

34.6. iespējas saņemt sociālos un ārstniecības pakalpojumus (t.sk., bērna uzraudzības iespējas dienas aprūpes centrā, dienas centrā, iespēju saņemt pakalpojumu "atelpas brīdis", kā arī rehabilitācijas, terapijas un citus pakalpojumus;

35. Piešķiramā aprūpes pakalpojuma apjomu noteic pēc nepieciešamības, ievērojot šo noteikumu 33. un 34. punktā noteiktos vērtēšanas kritērijus un nepārsniedzot Ministru kabineta noteikto apjomu.

36. Aprūpes pakalpojumu piešķir uz bērnam noteikto invaliditātes periodu, bet ne ilgāk par 3 gadiem, bez mājsaimniecības ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšanas un finansē no pašvaldības budžeta.

37. Ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai apgūst izglītības programmu neklātienē, pakalpojumu piešķir tikai nodarbinātības laikā vai studiju dienās mācību gada laikā un sesijas laikā.

38. Ja bērns saņem Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros aprūpes pakalpojumam analogu pakalpojumu, tad aprūpes pakalpojumu var piešķirt, ja personas vajadzība pēc tā ir lielāka par minēto projektu ietvaros nodrošinātajiem pakalpojumiem, un tādā apjomā, kas, ievērojot Ministru kabineta noteikto aprūpes pakalpojuma maksimālo apjomu, pārsniedz projekta ietvaros nodrošināmo pakalpojumu maksimālo apjomu.

39. Aprūpes pakalpojumu nepiešķir, ja bērns neatbilst Invaliditātes likumā paredzētajiem nosacījumiem un šajos saistošajos noteikumos paredzētajiem kritērijiem.

40. Pēc lēmuma pieņemšanas par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu Dienests slēdz līgumu ar bērna vecāku un pakalpojuma sniedzēju.

41. Dienests aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai var piesaistīt juridisku personu, kas reģistrēta Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā vai uz pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata fizisku personu (izņemot bērna 1. pakāpes radiniekus vai vienas mājsaimniecības locekļus), kurai ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti.

42. Pakalpojuma sniedzējs šo noteikumu 40. punktā minētā līguma noteiktajā kārtībā reizi mēnesī iesniedz Dienestā apliecinājumu par iepriekšējā mēnesī sniegto aprūpes pakalpojumu, un Dienests kontrolē minētā līguma saistību izpildi. Apliecinājumā norāda dienas, kad sniegts aprūpes pakalpojums, un tajās nostrādāto stundu skaitu, kā arī līdzēju apliecinājumus par sniegto un saņemto pakalpojumu.

43. Aprūpes pakalpojumu pārtrauc uz laiku, kamēr bērns ārstējas stacionārā ārstniecības iestādē vai kamēr pastāv citi apstākļi, kas var būt par pamatu aprūpes pakalpojuma pārtraukšanai.

44. Aprūpes pakalpojumu izbeidz, ja:

44.1. bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis iesniedz Dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā aprūpes pakalpojuma;

44.2. bērna dzīvesvieta deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

44.3. beidzies lēmumā, ar ko piešķirts aprūpes pakalpojumus, noteiktais aprūpes pakalpojuma sniegšanas periods;

44.4. Dienests konstatē, ka mainījušies apstākļi kas dod pamatu saņemt aprūpes pakalpojumu vai ir radušies apstākļi, kuru dēļ bērna likumiskais pārstāvis pats vai audžuģimene pati var nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību;

44.5. bērns tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

44.6. Dienests konstatē, ka aprūpes pakalpojums faktiski netiek izmantots.

VIII. Dienas aprūpes centrs pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

45. Dienas aprūpes centrs pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk –Dienas aprūpes centrs personām ar GRT) dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem.

46. Dienests sniedz vai nodrošina Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa).

47. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Dienesta sniegtā Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojuma Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros un Dienas aprūpes centros, kur pakalpojumu sniedz Dienests, ir pieejamas brīvas vietas, Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojums tiek sniegts citām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras atbilst šo noteikumu 46. punktā noteiktajiem kritērijiem.

48. Dienas aprūpes centra personām ar GRT pakalpojums, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegts šo projektu īstenošanas rezultātā Cēsu novada pašvaldības izveidotajos infrastruktūras objektos, tiek finansēts no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Dienesta budžeta līdzekļiem, pārējos gadījumos Samaksa par dienas aprūpes centra pakalpojumu personām ar GRT veicama atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

IX. Dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

49. Dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem (turpmāk – Dienas aprūpes centrs bērniem ar FT) dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

50. Pašvaldība sniedz vai nodrošina dienas aprūpes centra bērniem ar FT pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.

51. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Dienesta sniegtā Dienas aprūpes centra bērniem ar FT pakalpojuma Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros un ja Dienas aprūpes centrā, kur Dienests sniedz šo pakalpojumu, ir pieejamas brīvas vietas, Dienas aprūpes centra bērniem ar FT pakalpojums tiek sniegts citiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.

52. Dienas aprūpes centra bērniem ar FT pakalpojums, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegts šo projektu īstenošanas rezultātā Cēsu novada pašvaldības izveidotajā infrastruktūras objektā, tiek finansēts no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Dienesta budžeta līdzekļiem, pārējos gadījumos Samaksa par dienas aprūpes centra pakalpojumu bērniem ar FT veicama atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

X. Atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas

53. Atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas pakalpojuma mērķis ir palīdzēt atjaunot vai uzlabot ģimenes (personas) sociālās funkcionēšanas spējas, kā arī novērst disfunkciju ģimenē (personai), veicinot ģimenes locekļu (personas) izglītošanos, jaunu prasmju un iemaņu apgūšanu, kā arī palīdzēt radīt priekšnoteikumus labvēlīgai sociālajai videi bērnu audzināšanai ģimenē.

54. Atbalsta, izglītojošās un pašpalīdzības grupas nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu to risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju.

55. Atbalsta un/vai izglītojošas grupas atkarībā no grupas darbības mērķa, vada speciālists, kurš ir apmācīts grupu vadīšanā un ir tiesīgs to veikt.

56. Tiesības saņemt atbalsta, izglītojošo un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir personai, kuru dalībai grupā rekomendējis sociālā darba speciālists vai psihologs, vai šis pakalpojums ir iekļauts ģimenes (personas) sociālās rehabilitācijas plānā. Ja grupa nav nokomplektēta pilnā sastāvā, tiesības saņemt atbalsta un/vai izglītojošās un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir ikvienai motivētai personai, kura izteikusi vēlēšanos piedalīties grupā.

57. Izglītojošo un atbalsta grupu pakalpojumu nodrošina šādā apjomā:

57.1. programma "Bērna emocionālā audzināšana" – 10 nodarbības gadā;

57.2. programma "Ceļvedis, audzinot pusaudzi" – 10 nodarbības gadā;

57.3. sociālo prasmju attīstīšanas nodarbības – 10 nodarbības gadā;

57.4. citas programmas un nodarbības – saskaņā ar sociālā darbinieka izvērtējumu vai sociālās rehabilitācijas plānu.

58. Atbalsta, izglītojošo un pašpalīdzības grupu pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XI. Dienas centra bērniem un jauniešiem pakalpojums

59. Dienas centrs bērniem un jauniešiem atbilstoši tā nolikumam sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem no 7 gadu vecuma no ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nepietiekami resursi, vai no sociālās atstumtības riskam pakļauto ģimeņu bērniem, nodrošinot bērniem sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un saturīga brīvā laika pavadīšanas iespējas.

60. Dienas centra bērniem un jauniešiem pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XII. Dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide

61. Dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide, nodrošina minētajām personām sociālās funkcionēšanas spēju un sociālo prasmju pilnveidošanu un attīstīšanu, kā arī saturīgu brīvā laika pavadīšanu.

62. Šo noteikumu 61. punktā minētais pakalpojums tiek piešķirts saskaņā ar Dienesta sociālā darba speciālista izvērtējumu vai personas sociālās rehabilitācijas plānu.

63. Dienas centra pakalpojums personām bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kam nepieciešams sociālpsiholoģisks atbalsts un sociālo prasmju pilnveide, tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XIII. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bezdarbniekiem, pirmspensijas un pensijas vecuma personām

64. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bezdarbniekiem, pirmspensijas un pensijas vecuma personām nodrošina ar mērķi atjaunot un pilnveidot bezdarbnieku, pirmspensijas un pensijas vecuma personu sociālās un funkcionālās prasmes, veicināt viņu iekļaušanos darba tirgū un integrēšanos sabiedrībā.

65. Šo noteikumu 64. punktā minēto pakalpojumu ir tiesības saņemt:

65.1. bezdarbniekiem un pirmspensijas vecuma personām, kuras nestrādā un kurām ir nepietiekošas, zemas vai darba tirgum neatbilstošas zināšanas un prasmes;

65.2. pensijas vecuma personām.

66. Ja Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bezdarbniekiem, pirmspensijas un pensijas vecuma personām ir piešķirts, ievērojot sociālā darbinieka izvērtējumu vai sociālās rehabilitācijas plānā noteiktos uzdevumus, pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem; citos gadījumos samaksu par šo noteikumu 64. punktā minēto pakalpojumu klients veic atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

XIV. Sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām

67. Sociālās rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

68. Tiesības saņemt šo noteikumu 67. punktā minēto pakalpojumu ir bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.

69. Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, piešķiršanas un saņemšanas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos.

70. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XV. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām

71. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā.

72. Tiesības saņemt šo noteikumu 71. punktā minēto pakalpojumu ir vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

73. Sociālās rehabilitācijas vardarbībā cietušām pilngadīgām personām piešķiršanas un saņemšanas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos.

74. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

XVI. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām

75. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai novērstu vai mazinātus turpmākus vardarbības riskus.

76. Tiesības saņemt šo noteikumu 75. punktā minēto pakalpojumu ir vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

77. Sociālās rehabilitācijas vardarbību veikušām pilngadīgām personām piešķiršanas un saņemšanas kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos.

78. Sociālās rehabilitācijas vardarbību veikušām pilngadīgām personām tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XVII. Specializētās darbnīcas

79. Specializēto darbnīcu pakalpojums ir darbnīcas ar speciāli pielāgotām darba vietām un nodrošinātu speciālistu atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgajā vecumā. Specializētās darbnīcas pakalpojuma mērķis ir attīstīt personu sociālās un funkcionālās prasmes, veicināt un motivēt šo personu iesaisti nodarbinātības pasākumos un integrāciju sabiedrībā.

80. Pašvaldība sniedz vai nodrošina specializēto darbnīcu pakalpojumu personām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā, kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa).

81. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Dienesta sniegtā specializēto darbnīcu pakalpojuma Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros un ja specializētajās darbnīcas, kur Dienests sniedz šo pakalpojumu, ir pieejamas brīvas vietas, specializēto darbnīcu pakalpojums tiek sniegts citām personām ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgajā vecumā, kuras atbilst šo noteikumu 80. punktā minētajiem kritērijiem.

82. Specializēto darbnīcu pakalpojums, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegts šo projektu īstenošanas rezultātā Cēsu novada pašvaldības izveidotajos infrastruktūras objektos, tiek finansēts no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Dienesta budžeta līdzekļiem, pārējos gadījumos Samaksa par specializēto darbnīcu pakalpojumu veicama atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

XVIII. Speciālistu pakalpojumi un konsultācijas sociālās rehabilitācijas un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ietvaros

83. Speciālistu pakalpojumi un konsultācijas sociālās rehabilitācijas un sabiedrībā balstītu pakalpojumu ietvaros (turpmāk – Speciālistu pakalpojumi) nodrošina konsultācijas un nodarbības, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un sociālo funkcionēšanu un psihosociālu atbalstu.

84. Pašvaldība sniedz vai nodrošina Speciālistu pakalpojumus:

84.1. atbilstoši individuālā atbalsta plānam vai sociālās rehabilitācijas plānam pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras pēc valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumu saņemšanas pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa);

84.2. atbilstoši individuālā atbalsta plānam bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm.

85. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Dienesta sniegtajiem Speciālistu pakalpojumiem Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros un ja ir pieejamas brīvas vietas Speciālistu pakalpojumu saņemšanai vietās, kur Dienests sniedz šos pakalpojumus, Speciālistu konsultācijas tiek sniegts citām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuri atbilst šo noteikumu 84.1. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, vai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem vai audžuģimenēm.

86. Speciālistu pakalpojumi, kas tiek nodrošināti Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegti šo projektu īstenošanas rezultātā Cēsu novada pašvaldības izveidotajos infrastruktūras objektos, tiek finansēti no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Dienesta budžeta līdzekļiem, pārējos gadījumos samaksa par Speciālistu pakalpojumiem veicama atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

XIX. Speciālistu pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

87. Speciālistu pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk šajā nodaļā – Speciālistu pakalpojumi) nodrošina bērniem ar funkcionāliem traucējumiem konsultācijas un nodarbības, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un sociālo funkcionēšanu, jaunu pamatprasmju, iemaņu apguvi, izglītojošu atbalsta sistēmu un psihosociālu atbalstu.

88. Speciālistu pakalpojumi ietver:

88.1. Montesori pedagoga nodarbības;

88.2. logopēda nodarbības;

88.3. fizioterapijas nodarbības;

88.4. smilšu spēles terapeita konsultācijas;

88.5. psihologa/psihoterapeita konsultācijas;

88.6. citu speciālistu konsultācijas vai nodarbības pēc sociālā darbinieka izvērtējuma.

89. Tiesības saņemt Speciālistu pakalpojumus ir bērniem līdz 18 gadu vecumam ar funkcionāliem traucējumiem.

90. Speciālistu pakalpojumi tiek finansēti no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XX. Sociālā darba pakalpojums

91. Sociālais darbs nodrošina profesionālu darbību, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās.

92. Sociālā darba pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XXI. Psihologa pakalpojums

93. Psihologa pakalpojums ietver profesionālu psiholoģisko palīdzību ģimenei vai personai, kurai nepieciešams uzlabot sociālās funkcionēšanas spējas.

94. Tiesības saņemt psihologa pakalpojumu ir:

94.1. personai, kura ir nokļuvusi krīzes vai ārkārtas situācijā un saviem spēkiem nespēj pārvarēt psiholoģiskās problēmas, atbilstoši Dienesta sociālā darbinieka veiktajam personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumam;

94.2. personai, kam šis pakalpojums nepieciešams atbilstoši sociālā darbinieka izvērtējumam vai sociālās rehabilitācijas plānam;

94.3. personām vai ģimenēm, kurām atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir jāveic psiholoģiskā izpēte atbilstoši Cēsu novada Bāriņtiesas nosūtījumam;

94.4. bērnam, ja tas nepieciešams bērna interešu aizstāvībai, ja bērna likumiskais pārstāvis nepiekrīt konsultācijas saņemšanai un ja Cēsu novada Bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna nosūtīšanu konsultācijas saņemšanai pie psihologa.

95. Šo noteikumu 94.1. apakšpunktā minētās personas psihologa pakalpojumu var saņemt līdz 10 konsultācijām gadā. Pamatojoties uz sociālā darbinieka vai psihologa atzinumu, psihologa pakalpojumu var piešķirt atkārtoti.

96. Psihologa pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem.

XXII. Pagaidu dzīvojamās platības pakalpojums (krīzes dzīvoklis)

97. Pagaidu dzīvojamās platības pakalpojums (krīzes dzīvoklis) ir Cēsu novada pašvaldībai piederoša dzīvojamā telpa, kas īslaicīgai lietošanai tiek nodrošināta kā izmitināšanas pakalpojums personai vai ģimenei, kas nonākusi krīzes situācijā, nespēj sevi nodrošināt ar mājokli un nesaņem citu personu atbalstu mājokļa nodrošināšanā.

98. Krīzes dzīvokli piešķir uz laiku līdz diviem mēnešiem. Ja persona sadarbojas ar Dienestu un iesaistās pasākumos savas situācijas uzlabošanai, krīzes dzīvokli var piešķirt uz laiku līdz trīs mēnešiem.

99. Dienests pieņem lēmumu par Krīzes dzīvokļa piešķiršanu un noslēdz līgumu ar šī pakalpojuma saņēmēju par Krīzes dzīvokļa izmantošanu.

100. No maksas par krīzes dzīvokli tiek atbrīvotas trūcīgas mājsaimniecībās, citos gadījumos krīzes dzīvokļa pakalpojumu persona apmaksā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

XXIII. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti

101. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājām.

102. Asistenta pakalpojuma pilngadīgām personām piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

103. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XXIV. Asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti

104. Asistenta pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājām.

105. Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājām.

106. Asistenta un pavadoņa pakalpojuma bērniem piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

107. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

XXV. Ģimenes asistenta pakalpojums

108. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā, lai atjaunotu vai uzlabotu ģimenes (personas) sociālās funkcionēšanas spējas.

109. Tiesības saņemt ģimenes asistenta pakalpojumu ir personai, kam šis pakalpojums nepieciešams atbilstoši sociālā darbinieka izvērtējumam vai sociālās rehabilitācijas plānam.

110. Ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir uz laiku, kas paredzēts sociālā darbinieka izvērtējumā vai sociālās rehabilitācijas plānā.

111. Pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, ja nav sasniegts ģimenes asistenta pakalpojuma mērķis, Sociālais dienests var pieņemt lēmumu par ģimenes asistenta pakalpojuma turpināšanu.

112. Ģimenes asistenta pakalpojumu sniedz Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts Pakalpojumu sniedzējs vai Dienesta ģimenes asistents.

113. Ģimenes asistenta pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XXVI. Specializētā transporta pakalpojums

114. Specializētā transporta pakalpojums ir pakalpojums personām, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās vai kuras veselības stāvokļa dēļ nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu (izņemot personām, kuras ir pārvietojamas guļus stāvoklī).

115. Specializētā transporta pakalpojums tik finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem:

115.1. specializētās pamatizglītības programmas izglītojamajiem ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem, viņu nogādāšanai no mājām skolā un mājās no skolas;

115.2. nestrādājošām personām, nepārsniedzot pakalpojuma apjomu 400 km gadā.

115.3. Dienesta Dienas aprūpes centra klienti nokļūšanai no mājām Dienas aprūpes centrā un mājās no Dienas aprūpes centra, ja specializētā autotransporta pakalpojums netiek nodrošināts Dienas aprūpes centra pakalpojuma ietvaros vai personai nav nodrošināts asistenta pakalpojums.

XXVII. Dienesta vieglā transporta un/vai mobilā pacēlāja pakalpojums

116. Dienesta transporta un/vai mobilā pacēlāja pakalpojums ir atbalsta pakalpojums personai, nokļūšanai uz/no ārstniecības iestādēm, valsts vai pašvaldības institūcijām.

117. Tiesības saņemt Dienesta vieglā transporta pakalpojumu ir:

117.1. personām ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās un kuras nespēj patstāvīgi izmantot sabiedrisko transportu;

117.2. vientuļām personām bez apgādniekiem krīzes situācijā pēc sociālā darbinieka izvērtējuma, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt sev transportu;

117.3. ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt sev transportu;

117.4. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka izvērtējuma.

118. Tiesības saņemt mobilā pacēlāja pakalpojumu ir personām ar funkcionāliem traucējumiem un pārvietošanās grūtībām. Mobilā pacēlāja pakalpojums tiek finansēts no Dienesta budžeta līdzekļiem ne vairāk kā 10 reizes kalendāra gada laikā.

119. Vieglā autotransporta pakalpojums no Dienesta budžeta līdzekļiem tiek finansēts trūcīgām un maznodrošinātām personām ne vairāk kā 10 reizes kalendāra gada laikā.

XXVIII. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb atelpas brīža pakalpojums

120. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb atelpas brīža pakalpojums nodrošina uzraudzību, sociālo aprūpi, speciālistu konsultācijas, ēdināšanu 4 (četras) reizes dienā, pastaigas un saturīgu brīvā laika pavadīšanu līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendārajā gadā, aprūpes procesā aizstājot ģimenes locekļus.

121. Atelpas brīža pakalpojumu nodrošina vai sniedz atbilstoši individuālā atbalsta plānam bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.

122. Ja ir apmierināts pieprasījums pēc Dienesta sniegtā atelpas brīža pakalpojuma Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta ietvaros un ja Dienesta sniegtā atelpas brīža pakalpojuma sniegšanas vietā ir pieejamas brīvas vietas šī pakalpojuma saņemšanai, atelpas brīža pakalpojums tiek sniegts citiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs.

123. Atelpas brīža pakalpojums, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros vai tiek sniegts šo projektu īstenošanas rezultātā Cēsu novada pašvaldības izveidotajā infrastruktūras objektā, tiek finansēts no Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta vai Dienesta budžeta līdzekļiem, pārējos gadījumos atelpas brīža pakalpojums apmaksājams atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

XXIX. Ilgstoša un īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

124. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām ir pakalpojums institūcijā personām no 18 gadu vecuma, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, un ja personai nepieciešamo pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpes mājās noteikto pakalpojumu apjomu un personas fiziskās un garīgās spējas pēc izvērtējuma atbilst trešajam vai ceturtajam aprūpes līmenim.

125. Īslaicīga sociālā aprūpe institūcijā nodrošina diennakts sociālo aprūpi uz laiku līdz 3 mēnešiem pilngadīgām personām:

125.1. kurām nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas centrā noteikto pakalpojuma apjomu;

125.2. pēcoperācijas periodā, atveseļošanās periodā vai līdz pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

126. Ilgstošas un īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums apmaksājams atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta paredzētajai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtībai.

XXX. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem

127. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina mājokli, pilnu aprūpi, audzināšanu un sociālo rehabilitāciju bērniem bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem un bērniem, par kuru ievietošanu ārpusģimenes aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā lēmusi bāriņtiesa, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai, ievērojot bērna vecāku lūgumu, normatīvajos aktos noteiktajā sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtībā šādu lēmumu pieņēmis Dienests.

128. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilnā apmērā finansē Dienests saskaņā ar noslēgto līgumu starp Dienestu un šī pakalpojuma sniedzēju.

XXXI. Krīzes centra pakalpojums

129. Krīzes centra pakalpojuma mērķis ir sniegt naktsmītni, sociālo aprūpi, sociālo prasmju novērtēšanu, pilnveidošanu un attīstīšanu, kā arī psihosociālo un psiholoģisko atbalstu krīzes situācijā nonākušam bērnam un ģimenei ar bērniem.

130. Krīzes centra pakalpojumu ir tiesīgi saņemt:

130.1. bērns vecumā no 2 līdz 18 gadiem, kurš cietis no prettiesiskām darbībām un/vai nonācis krīzes situācijā;

130.2. ģimene, kurā vecāks vai bērni cietuši no prettiesiskām darbībām un/vai nonākuši krīzes situācijā;

130.3. bērns vecumā no 2 līdz 18 gadiem uz laiku, kamēr likumiskie pārstāvji veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt;

130.4. jaundzimušā bērna māte ar bērnu, ja viņai nav iztikas līdzekļu vai mājokļa;

130.5. citos gadījumos pēc sociālā darbinieka atzinuma.

131. Krīzes centra pakalpojumu piešķir, ja bērns krīzes centrā ievietojams:

131.1. saskaņā ar policijas rīkojumu;

131.2. pamatojoties uz Cēsu novada bāriņtiesas priekšsēdētāja vienpersonisku lēmumu;

131.3. saskaņā ar Dienesta atzinumu, ja persona vēršas Dienesta sociālo apstākļu dēļ;

131.4. pamatojoties uz personas iesniegumu;

131.5. gadījumos, kad fiziska vai juridiska persona nogādājusi krīzes centrā bērnu, kurš palicis bez vecāku gādības vai cietis no prettiesiskām darbībām.

132. Gadījumos, kad bērns krīzes centrā ievietots sakarā ar bērna likumiskā pārstāvja nespēju bērnu aprūpēt veselības stāvokļa dēļ, persona iesniedz dokumentu, kas apliecina tās ārstēšanās nepieciešamību.

133. Krīzes centra pakalpojumu piešķir uz laiku līdz diviem mēnešiem. Izvērtējot klienta sociālo situāciju un individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izpildi, uzturēšanās laiks var tikt pagarināts līdz 6 mēnešiem.

134. Krīzes centra pakalpojumu finansē no Dienesta budžeta līdzekļiem, ja krīzes centra pakalpojums piešķirts personai krīzes situācijā, citos gadījumos pakalpojums tiek finansēts atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.

XXXII. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

135. Dienesta pieņemto lēmumu var apstrīdēt Cēsu novada domē.

136. Cēsu novada domes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

XXXIII. Noslēguma jautājums

137. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē:

137.1. Amatas novada pašvaldības 2021.gada 24. marta saistošie noteikumi Nr. 5 "Amatas novada pašvaldības sociālo pakalpojumu veidi un to piešķiršanas kārtība";

137.2. Amatas novada pašvaldības 2009. gada 19. augusta saistošie noteikumi Nr. 12 "Noteikumi par Amatas novada pašvaldības sniegtā sociālā pakalpojuma "Aprūpe mājās" apmaksas kārtību";

137.3. Cēsu novada domes 2016. gada saistošie noteikumi Nr. 9 "Par Cēsu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību";

137.4. Līgatnes novada domes 2018. gada 23. augusta saistošie noteikumi Nr. 18/9 "Par Līgatnes novada pašvaldības nodrošināto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību";

137.5. Līgatnes novada domes 2015. gada 26. februāra saistošie noteikumi Nr. 15/3 "Par pakalpojuma "Aprūpe mājās" nodrošināšanu Līgatnes novadā";

137.6. Jaunpiebalgas novada domes 2011. gada 12. septembra saistošie noteikumi Nr. 8 "Par sociālajiem pakalpojumiem Jaunpiebalgas novadā";

137.7. Pārgaujas novada pašvaldības 2018. gada 22. februāra saistošie noteikumi Nr. 4 "Par sociālajiem pakalpojumiem Pārgaujas novadā";

137.8. Priekuļu novada pašvaldības 2010. gada 10. jūnija saistošie noteikumi Nr. 9 "Par Priekuļu novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību";

137.9. Vecpiebalgas novada pašvaldības 2013. gada 15. maija saistošie noteikumi Nr. 5/2013 "Par pakalpojuma "Aprūpe mājās" nodrošināšanu Vecpiebalgas novadā".

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs

Cēsu novada domes 2021. gada 2. decembra saistošo noteikumu Nr. 16 "Par sociālajiem pakalpojumiem Cēsu novadā"
paskaidrojuma raksts

Cēsu novada domes priekšsēdētājs J. Rozenbergs