2. Pārvalde piešķir atvieglojumus, pamatojoties uz Rīgas domes Vienotās informācijas sistēmas datiem par nodokļa maksātāja atbilstību šo saistošo noteikumu nosacījumiem.

1.1. dzīvojamās mājas neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļa īpašumos;

1.2. dzīvojamo māju daļas;

1.3. telpu grupas nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana;

1.4. telpu grupas, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžas, autostāvvietas, pagrabi, noliktavas un saimniecības telpas);

1.5. iepriekšminētajiem objektiem piekritīgā zeme.

2. Nodokļa maksātājs ir deklarējis savu dzīvesvietu telpu grupā, par kuru tiek piešķirti atvieglojumi. Atvieglojumus piešķir arī tad, ja nodokļa maksātāja deklarētā dzīvesvieta ir sociālās aprūpes iestādē.

3. Nosacījumus, kas saistīti ar objektā deklarētām personām, var nepiemērot, ja nodokļa maksātājam, kas ir kopīpašnieks, ir atsevišķa mājsaimniecība un Pārvaldes ieskatā atvieglojumu piešķiršana ir nepieciešama un samērīga.

4. Nodokļa maksātāja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir tikai viens īpašums Rīgā. Šajā punktā minēto ierobežojumu var nepiemērot, ja objekti, par kuriem piešķir atvieglojumus, ir reģistrēti atsevišķos zemesgrāmatas nodalījumos un Pārvaldes ieskatā atvieglojumu piešķiršana ir nepieciešama un samērīga.

5. Atvieglojumus par saistošo noteikumu 3.2.–3.7. apakšpunkta atvieglojumu piešķiršanas nosacījumu 1.5. apakšpunktā minēto objektu piešķir tikai tiem nodokļa maksātājiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir ēka (vai tās daļa), kas atrodas uz minētās zemes vienības vai ir funkcionāli saistīta ar to, proporcionāli nodokļa maksātājam piederošajai ēkas daļai.

6. Pensionārs saistošo noteikumu izpratnē ir persona, kura ir sasniegusi Latvijas Republikā noteikto vecumu, kas dod tiesības pieprasīt vecuma pensiju, un ir ieguvusi pensionāra statusu.

7. Vientuļš pensionārs un vientuļa persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti saistošo noteikumu izpratnē ir persona, kurai nav laulātā, pilngadīgu bērnu un nav pilngadīgu personu, ar kurām ir kopīga deklarētā dzīvesvieta.

8. Atbilstību saistošo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4. apakšpunkta nosacījumiem neietekmē nepilngadīgās personas, kuru dzīvesvieta deklarēta nekustamā īpašuma adresē.

9. Atvieglojumus par zemes platības daļu, kas piekrīt viena vai divu dzīvokļu dzīvojamai mājai kopā ar ēkām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžas, autostāvvietas, pagrabi, noliktavas un saimniecības telpas), piešķir platības daļai, kas nav lielāka par 2000 m² (neatkarīgi no kopīpašnieku skaita).

10. Atvieglojumu piešķiršanas periods sākas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc tam, kad nodokļa maksātājam ir piešķirts attiecīgais statuss un pastāv vai ir pastāvējusi atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, un izbeidzas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc tam, kad zudis atvieglojumu piešķiršanas pamats vai atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

11. Nodokļa maksātājs līdz taksācijas gada 15. decembrim iesniedz Pārvaldē pieteikumu par atvieglojumu piešķiršanu.

Ja nav zudis vai mainījies atvieglojumu piešķiršanas pamats vai atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, tad nākamajos taksācijas gados nav jāiesniedz Pārvaldē atkārtots pieteikums par atvieglojumu piešķiršanu.

1.1. dzīvojamās mājas neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļa īpašumos;

1.2. dzīvojamo māju daļas;

1.3. telpu grupas nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana;

1.4. telpu grupas, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžas, autostāvvietas, pagrabi, noliktavas un saimniecības telpas);

1.5. iepriekšminētajiem objektiem piekritīgā zeme.

2. Nodokļa maksātājs kopā ar bērnu (bērniem) uz taksācijas gada 1. janvāri ir deklarējis savu dzīvesvietu telpu grupā, par kuru tiek piešķirti atvieglojumi, izņemot ar aizbildnībā un audžuģimenē ievietotiem bērniem.

3. Atvieglojumus piešķir arī, ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir kāds no bērniem. Šādā gadījumā atvieglojumus piešķir arī tad, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir sociālās aprūpes iestādē.

4. Atvieglojumus par saistošo noteikumu 3.8. apakšpunkta atvieglojumu piešķiršanas nosacījumu 1.5. apakšpunktā minēto objektu piešķir tikai tiem nodokļa maksātājiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir ēka (vai tās daļa), kas atrodas uz minētās zemes vienības vai ir funkcionāli saistīta ar to, proporcionāli nodokļa maksātājam piederošajai ēkas daļai.

5. Atvieglojumus par zemes platības daļu, kas piekrīt viena vai divu dzīvokļu dzīvojamai mājai kopā ar ēkām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžas, autostāvvietas, pagrabi, noliktavas un saimniecības telpas), piešķir platības daļai, kas nav lielāka par 2000 m² (neatkarīgi no kopīpašnieku skaita).

6. Piešķirto atvieglojumu apmērs vienam nodokļu maksātājam taksācijas gadā nepārsniedz 1000 euro.

7. Pārvalde piešķir atvieglojumus, pamatojoties uz Rīgas domes Vienotās informācijas sistēmas datiem par nodokļa maksātāja atbilstību šo saistošo noteikumu nosacījumiem.

8. Nodokļa maksātājs līdz taksācijas gada 15. decembrim iesniedz Pārvaldē pieteikumu atvieglojumu saņemšanai, pievienojot izglītības iestādes apliecinājumu par bērnu (bērniem) pēc pilngadības sasniegšanas, ka bērns (bērni) taksācijas gada 1. janvārī turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu dienas nodaļā (pilna laika klātienes studijas).

9. Atvieglojumus piešķir par visu taksācijas gadu, nosakot nodokļa maksātāja atbilstību šo saistošo noteikumu prasībām taksācijas gada 1. janvārī.

1.1. dzīvojamās mājas neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļa īpašumos;

1.2. dzīvojamo māju daļas;

1.3. telpu grupas nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana;

1.4. telpu grupas, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžas, autostāvvietas, pagrabi, noliktavas un saimniecības telpas);

1.5. iepriekšminētajiem objektiem piekritīgā zeme.

2. Nodokļa maksātājs kopā ar apgādnieku zaudējušo bērnu uz taksācijas gada 1.janvāri ir deklarējis savu dzīvesvietu telpu grupā, par kuru tiek piešķirti atvieglojumi.

3. Atvieglojumus uz saistošo noteikumu 3.9. apakšpunkta pamata piešķir arī, ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir kāds no bērniem. Šādā gadījumā atvieglojumus piešķir arī tad, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir sociālās aprūpes iestādē.

4. Nodokļa maksātāja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir tikai viens īpašums Rīgā. Šajā punktā minēto ierobežojumu var nepiemērot, ja objekti, par kuriem piešķir atvieglojumus, ir reģistrēti atsevišķos zemesgrāmatas nodalījumos un Pārvaldes ieskatā atvieglojumu piešķiršana ir nepieciešama un samērīga.

5. Atvieglojumus par saistošo noteikumu 3.9. un 3.10. apakšpunkta atvieglojumu piešķiršanas nosacījumu 1.5. apakšpunktā minēto objektu piešķir tikai tiem nodokļa maksātājiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir ēka (vai tās daļa), kas atrodas uz minētās zemes vienības vai ir funkcionāli saistīta ar to, proporcionāli nodokļa maksātājam piederošajai ēkas daļai.

6. Piešķirto atvieglojumu apmērs vienam nodokļa maksātājam taksācijas gadā nepārsniedz 1000 euro.

7. Atvieglojumus par zemes platības daļu, kas piekrīt viena vai divu dzīvokļu dzīvojamai mājai kopā ar ēkām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžas, autostāvvietas, pagrabi, noliktavas un saimniecības telpas), piešķir platības daļai, kas nav lielāka par 2000 m² (neatkarīgi no kopīpašnieku skaita).

8. Pārvalde piešķir atvieglojumus, pamatojoties uz Rīgas domes Vienotās informācijas sistēmas datiem par nodokļa maksātāja atbilstību šo saistošo noteikumu nosacījumiem.

9. Atvieglojumus piešķir par visu taksācijas gadu, nosakot nodokļa maksātāja atbilstību šo saistošo noteikumu prasībām taksācijas gada 1. janvārī.

2. Līdz pirmstaksācijas gada 1. oktobrim nodokļa maksātājs iesniedz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldē noteiktas formas pieteikumu (1. pielikums) par nekustamā īpašuma atbilstību saistošo noteikumu 3.11. apakšpunkta nosacījumiem.

3. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde līdz taksācijas gada 1. janvārim izvērtē nodokļa maksātāja pieteikumu un, ja nekustamais īpašums atbilst atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, veic attiecīgu atzīmi Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā.

4. Atvieglojumus piešķir par visu taksācijas gadu, ja pastāv atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

2. Pārvalde piešķir atvieglojumus, pamatojoties uz Rīgas domes Vienotās informācijas sistēmas datiem par nodokļa maksātāja atbilstību šo saistošo noteikumu nosacījumiem.

3. Atvieglojumu piešķiršanas periods sākas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc tam, kad nekustamais īpašums atbilst atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, un izbeidzas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc tam, kad zudis atvieglojumu piešķiršanas pamats.

4. Atvieglojumus piešķir par visu taksācijas gadu visiem zemes īpašniekiem, ja pastāv atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

2. Atvieglojumu piešķiršanas periods sākas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc tam, kad nekustamais īpašums atbilst atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, un izbeidzas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc tam, kad zudis atvieglojumu piešķiršanas pamats.

3. Pārvalde piešķir atvieglojumus, pamatojoties uz Rīgas domes Vienotās informācijas sistēmas datiem par nekustamā īpašuma atbilstību šo saistošo noteikumu nosacījumiem.

1.1. ēkas;

1.2. zeme.

2. Nodokļa maksātājs līdz taksācijas gada 15. decembrim iesniedz Pārvaldē pieteikumu par atvieglojumu piešķiršanu un pievieno dokumentus, kas apstiprina atbilstību atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

3. Atvieglojumu piešķiršanas periods sākas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc tam, kad nekustamais īpašums atbilst atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, un izbeidzas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc tam, kad zudis atvieglojumu piešķiršanas pamats.

2. Līdz pirmstaksācijas gada 15. decembrim nodokļa maksātājs vai nekustamā īpašuma pārvaldnieks elektroniski iesniedz Pārvaldē noteiktas formas pieteikumu (2. pielikums), pievienojot Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes rakstisku atzinumu par kultūras pieminekļa saglabāšanu un izmantošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām kultūras pieminekļu aizsardzībā.

3. Atvieglojumi tiek piešķirti par periodu, kurā ir spēkā Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinums par kultūras pieminekļa saglabāšanu un izmantošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām kultūras pieminekļu aizsardzībā, un atkārtots pieteikums par šo periodu Pārvaldē nav jāiesniedz.

4. Atvieglojumus piešķir par visu taksācijas gadu visiem ēkas īpašniekiem, ja pastāv atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

2. Līdz pirmstaksācijas gada 1. oktobrim nodokļa maksātājs vai nekustamā īpašuma pārvaldnieks elektroniski iesniedz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā noteiktas formas pieteikumu ēkas izvērtēšanai (3. pielikums). Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments līdz taksācijas gada 1. janvārim izvērtē personas pieteikumu ar pievienotajiem dokumentiem un, ja nekustamais īpašums atbilst atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, veic attiecīgu atzīmi Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā.

3. Ja nav zudis vai mainījies atvieglojumu piešķiršanas pamats vai atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, tad nākamajā taksācijas gadā nav jāsniedz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā atkārtots pieteikums, lai saņemtu atvieglojumus divu gadu periodā.

4. Atvieglojumus piešķir divus gadus, sākot ar nākamo taksācijas gadu pēc attiecīgas atzīmes izdarīšanas Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā. Atvieglojumus piešķir par visu taksācijas gadu visiem ēkas īpašniekiem, ja pastāv atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

1.1. ēkas;

1.2. zeme.

2. Par viena dzīvokļa māju, dzīvokļa īpašumu, dzīvojamo telpu grupu dzīvokļa īpašumos nesadalītā mājā un tai piekrītošo zemi atvieglojumus piešķir, ja šajā objektā taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta nav deklarēta nevienai personai.

3. Nodokļa maksātājs līdz pirmstaksācijas gada 15. decembrim iesniedz Pārvaldē pieteikumu par atvieglojumu piešķiršanu un dokumentus, kas apliecina faktu, ka nekustamā īpašuma objektu pastāvīgi un tikai saviem mērķiem lietos sabiedriskā labuma organizācija, un kuros ietverts nekustamā īpašuma izmantošanas plāns taksācijas gadam.

4. Atvieglojumus piešķir par taksācijas gadu, bet ne ilgāk, kā pastāv atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

5. Ja taksācijas gada laikā tiek pagarināts līguma, ar kuru nekustamais īpašums tiek nodots sabiedriskā labuma organizācijas lietošanā, darbības termiņš, tad nodokļa maksātājs ne vēlāk kā līdz sākotnējā līguma darbības termiņa beigām iesniedz Pārvaldē attiecīgo faktu apliecinošus dokumentus un nekustamā īpašuma izmantošanas plānu atlikušajai taksācijas gada daļai. Uz minēto dokumentu pamata Pārvalde atkārtoti izvērtē atbilstību atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem un atbilstības gadījumā piešķir atvieglojumus atlikušajai taksācijas gada daļai.

6. Nodokļa maksātājs līdz pēctaksācijas gada 1. maijam iesniedz Pārvaldē nekustamā īpašuma izmantošanas atskaiti atbilstoši iesniegtajam plānam par taksācijas gadu, kas apliecina nekustamā īpašuma pastāvīgu lietošanu tikai sabiedriskā labuma organizācijas mērķiem.

7. Ja iesniegtajā atskaitē par taksācijas gadu nav pierādīta nekustamā īpašuma izmantošana atbilstoši atvieglojumu saņemšanas nosacījumiem vai ja atskaite netiek iesniegta noteiktajā termiņā, piešķirtie atvieglojumi par šo taksācijas gadu tiek atcelti.

8. Atvieglojumus piešķir visiem nekustamā īpašuma īpašniekiem, ja pastāv atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

1.1. būvdarbi veikti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un pabeigti pēc 2013. gada 31. decembra (t. i., būvdarbi pabeigti un ēka pieņemta ekspluatācijā vai veikta atzīme ēkas fasādes apliecinājuma kartē par būvdarbu pabeigšanu);

1.2. diennakts tumšajā laikā tiek nodrošināta izbūvētā ēkas fasādes dekoratīvā apgaismojuma pastāvīga darbība.

2. Nodokļa maksātājs vai nekustamā īpašuma pārvaldnieks pēc būvdarbu pabeigšanas un to pieņemšanas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā līdz pirmstaksācijas gada 1. oktobrim elektroniski iesniedz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā noteiktas formas pieteikumu ēkas izvērtēšanai (4. pielikums). Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments līdz taksācijas gada 1. janvārim izvērtē pieteikumu un, ja nekustamais īpašums atbilst atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, veic attiecīgu atzīmi Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā.

3. Ja nav zudis vai mainījies atvieglojumu piešķiršanas pamats vai atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, tad nākamajos taksācijas gados nav jāsniedz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā atkārtots pieteikums, lai saņemtu nekustamā īpašuma atvieglojumus piecu gadu periodā.

4. Atvieglojumus piešķir piecus gadus, sākot ar nākamo taksācijas gadu pēc attiecīgas atzīmes izdarīšanas Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā. Atvieglojumus piešķir par visu taksācijas gadu visiem ēkas īpašniekiem, ja pastāv atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

Ja objektam visu fasāžu siltināšana veikta pirms 2014. gada 1. janvāra, atvieglojumu piešķiršanas priekšnoteikums ir derīgs ēkas energoefektivitātes sertifikāts, kurā ēkai noteiktā energoefektivitātes klase nav zemāka par C klasi.

2. Par objektu atbilstību atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments veic attiecīgu atzīmi Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā viena mēneša laikā:

2.1. no būvdarbu pabeigšanas un ēkas pieņemšanas ekspluatācijā vai atzīmes veikšanas ēkas fasādes apliecinājuma kartē par būvdarbu pabeigšanu;

2.2. no attiecīga ēkas energoefektivitātes sertifikāta un noteiktas formas pieteikuma (5. pielikums) iesniegšanas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā elektroniski.

3. Atvieglojumus piešķir visiem ēkas īpašniekiem, sākot ar nākamo taksācijas gadu pēc attiecīgas atzīmes izdarīšanas Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā:

3.1. 10 taksācijas gadus, ja visu fasāžu siltināšana veikta pēc 2013. gada 31. decembra;

3.2. uz ēkas energoefektivitātes sertifikāta derīguma termiņa laiku nepārtrauktu periodu, ja visu fasāžu siltināšana veikta pirms 2014. gada 1. janvāra, bet ne ilgāk kā 10 gadus.

1.1. dzīvojamās mājas neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļa īpašumos;

1.2. dzīvojamo māju daļas;

1.3. telpu grupas nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana;

1.4. telpu grupas, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžas, autostāvvietas, pagrabi, noliktavas un saimniecības telpas).

2. Pārvalde piešķir atvieglojumus, pamatojoties uz Rīgas domes Vienotās informācijas sistēmas datiem par nekustamā īpašuma atbilstību šo saistošo noteikumu nosacījumiem.

3. Atvieglojumu piešķiršanas periods sākas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc tam, kad nekustamais īpašums atbilst atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, un izbeidzas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc tam, kad zudis atvieglojumu piešķiršanas pamats.

1.1. ēkas;

1.2. zeme.

2. Pārvalde piešķir atvieglojumus, pamatojoties uz Rīgas domes Vienotās informācijas sistēmas datiem par nekustamā īpašuma atbilstību šo saistošo noteikumu nosacījumiem.

3. Atvieglojumu piešķiršanas periods sākas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc tam, kad nekustamais īpašums atbilst atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, un izbeidzas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc tam, kad zudis atvieglojumu piešķiršanas pamats.

2. Pārvalde piešķir atvieglojumus, pamatojoties uz Rīgas domes Vienotās informācijas sistēmas datiem par nekustamā īpašuma atbilstību šo saistošo noteikumu nosacījumiem.

3. Atvieglojumu piešķiršanas periods sākas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc tam, kad nekustamais īpašums atbilst atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, un izbeidzas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc tam, kad zudis atvieglojumu piešķiršanas pamats.

4. Atvieglojumus piešķir visiem zemes īpašniekiem, ja pastāv atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

1.1. ēkas;

1.2. zeme.

2. Piešķirto atvieglojumu apmērs vienam nodokļa maksātājam taksācijas gadā nepārsniedz 1000 euro.

3. Par nedzīvojamām ēkām, telpu grupām dzīvojamajās ēkās, kuru lietošanas veids nav dzīvošana, kā arī par šiem objektiem piekritīgo zemi Pārvalde piešķir atvieglojumus, pamatojoties uz nodokļa maksātāja iesniegumu, kas iesniegts līdz taksācijas gada 15. decembrim. Par pārējiem objektiem Pārvalde piešķir atvieglojumus, pamatojoties uz Rīgas domes Vienotās informācijas sistēmas datiem par nekustamā īpašuma atbilstību šo saistošo noteikumu nosacījumiem.

4. Atvieglojumus piešķir par visu taksācijas gadu, ja pastāv atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

1.1. zeme;

1.2. ēka.

2. Pārvalde piešķir atvieglojumus, pamatojoties uz Rīgas domes Labklājības departamenta atzinumu par nodokļa maksātāja atbilstību atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

3. Atvieglojumu piešķiršanas periods sākas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc tam, kad nekustamais īpašums atbilst atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, un izbeidzas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc tam, kad zudis atvieglojumu piešķiršanas pamats.

2. Pārvalde piešķir atvieglojumus, pamatojoties uz pieteikumu par atvieglojumu piešķiršanu, kas iesniegts līdz taksācijas gada 15. decembrim.

3. Nodokļa maksātājam, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, atvieglojumus piešķir saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

4. Atvieglojumus piešķir ar nākamo mēnesi no būvatļaujas ar izpildītiem būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem izsniegšanas brīža līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā trīs gadus.

5. Ja būvniecības laikā būvniecības ieceres veids mainās uz tādu, kas neatbilst daudzdzīvokļu dzīvojamajai ēkai, biroju ēkai vai ražošanas ēkai, vai ja ēka netiek nodota ekspluatācijā kā daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, biroju ēka vai ražošanas ēka, piešķirtie atvieglojumi tiek atcelti.

2. Nodokļa maksātājs līdz taksācijas gada 15. decembrim iesniedz Pārvaldē pieteikumu par atvieglojumu piešķiršanu un pievieno ēkas energosertifikātu, kas apliecina ēkas atbilstību gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām.

3. Atvieglojumus piešķir piecus gadus pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, sākot ar nākamo mēnesi pēc nodokļa maksātāja pieteikuma saņemšanas Pārvaldē, bet ne ilgāk, kā ir derīgs ēkas energosertifikāts.

4. Atvieglojumus piešķir visiem ēkas īpašniekiem, ja pastāv atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

2. Nodokļa maksātājs līdz taksācijas gada 15. decembrim iesniedz Pārvaldē pieteikumu par atvieglojumu piešķiršanu un pievieno dokumentus, kas apliecina faktu, ka ēkas uzceltas tādu projektu ietvaros, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir atzinusi par prioritārajiem investīciju projektiem.

3. Atvieglojumus piešķir saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

4. Atvieglojumus piešķir, sākot ar nākamo mēnesi pēc nodokļa maksātāja pieteikuma saņemšanas Pārvaldē, bet ne ilgāk kā piecus gadus pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā.

1.1. dzīvojamās mājas neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļa īpašumos;

1.2. dzīvojamo māju daļas;

1.3. telpu grupas nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana;

1.4. telpu grupas, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžas, autostāvvietas, pagrabi, noliktavas un saimniecības telpas);

1.5. iepriekšminētajiem objektiem piekritīgā zeme.

2. Nodokļa maksātājs ir deklarējis savu dzīvesvietu telpu grupā, par kuru tiek piešķirti atvieglojumi.

Atvieglojumus piešķir arī tad, ja nodokļa maksātāja deklarētā dzīvesvieta ir sociālās aprūpes iestādē.

3. Atvieglojumus par saistošo noteikumu 3.28. apakšpunkta atvieglojumu piešķiršanas nosacījumu 1.5. apakšpunktā minēto objektu piešķir tikai tiem nodokļa maksātājiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir ēka (vai tās daļa), kas atrodas uz minētās zemes vienības vai ir funkcionāli saistīta ar to, proporcionāli nodokļa maksātājam piederošajai ēkas daļai.

4. Atvieglojumus par zemes platības daļu, kas piekrīt viena vai divu dzīvokļu dzīvojamai mājai kopā ar ēkām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžas, autostāvvietas, pagrabi, noliktavas un saimniecības telpas), piešķir platības daļai, kas nav lielāka par 2000 m² (neatkarīgi no kopīpašnieku skaita).

5. Atvieglojumu piešķiršanas periods sākas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc tam, kad pastāv vai ir pastāvējusi atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, un izbeidzas ar nākamo kalendāro mēnesi pēc tam, kad zudusi atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

6. Nodokļa maksātājs līdz taksācijas gada 15. decembrim iesniedz Pārvaldē pieteikumu par atvieglojumu piešķiršanu un pievieno dokumentus, kas apstiprina atbilstību atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

Ja nav zudusi atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, tad nākamajos taksācijas gados nav jāiesniedz Pārvaldē atkārtots pieteikums par atvieglojumu piešķiršanu.

,

Ar Rīgas domes Finanšu un administratīvo lietu komitejas 2021. gada 8. aprīļa lēmumu tika izveidota Nekustamā īpašuma nodokļa politikas komisija, kuras mērķis bija sagatavot priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa politikas pārskatīšanai un īstenošanai atbilstoši Rīgas iedzīvotāju ilgtermiņa interesēm. Pārskatot līdzšinējo Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 111) regulējumu, konstatēta nepieciešamība tos precizēt un papildināt. Ņemot vērā nepieciešamo izmaiņu apjomu, ir izstrādāti jauni saistošie noteikumi, kas turpmāk regulēs nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā. Saistošajos noteikumos saglabātas līdz šim spēkā esošās nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu kategorijas, kā arī ieviestas piecas jaunas atvieglojumu kategorijas.

1.1. Jaunās nekustamā īpašuma nodokļa kategorijas:

1.1.1. nodokļa maksātājam par nekustamo īpašumu, ko pakalpojumu sniegšanai izmanto organizācija, kurai noslēgts sadarbības līgums ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību par šo pakalpojumu sniegšanu Rīgas iedzīvotājiem;

1.1.2. nodokļa maksātājam par zemi, uz kuras tiek celta jauna daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, jauna biroju ēka vai jauna ražošanas ēka;

1.1.3. nodokļa maksātājam par jaunuzceltām individuālām dzīvojamām mājām, kas klasificējamas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas;

1.1.4. nodokļa maksātājam par ēkām, kas uzceltas tādu projektu ietvaros, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir atzinusi par prioritārajiem investīciju projektiem;

1.1.5. nodokļa maksātājam, kurš atzīts par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušu personu vai ir piedalījies Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā.

1.2. Būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar līdzšinējo regulējumu:

1.2.1. tiek paplašinātas iespējas piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus tiem pensionāriem un personām ar invaliditāti, kas dzīvo komunālajos dzīvokļos;

1.2.2. tiek paplašināts to nekustamo īpašumu loks, par kuriem var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, ja konkrētais īpašums tiek izmantots sabiedriskā labuma organizācijas mērķu sasniegšanai, kā arī samazinātas iespējas manipulēt ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem. Vienlaikus tiek mainīta pieteikšanās kārtība šo nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu saņemšanai, kā arī ieviesta atskaitīšanās sistēma par konkrētā īpašuma reālo izmantošanu taksācijas gadā;

1.2.3. tiek ieviests jauns priekšnoteikums atvieglojumu saņemšanai, proti, līdz taksācijas gada 1. janvārim nodokļa maksātājam vai tā pilnvarotai personai, aizbildnim vai aizgādnim ir jābūt reģistrējušam oficiālo elektronisko adresi vai piekritušam saziņai ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldi (turpmāk – Pārvalde) ar e-pasta starpniecību un vienam no minētajiem elektroniskās saziņas kanāliem ir jābūt aktīvam visu taksācijas gadu. Norādītā prasība netiek attiecināta uz saistošo noteikumu 3.1.–3.7. apakšpunktā un 3.28. apakšpunktā minētajiem nodokļa maksātājiem (t. i., maznodrošinātajiem, pensionāriem, invalīdiem, kā arī Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem vai šīs avārijas seku likvidatoriem).

2.1. Jaunās nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu kategorijas:

2.1.1. saskaņā ar saistošo noteikumu Nr. 111 regulējumu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus varēja saņemt par nekustamo īpašumu, kuru patstāvīgi un tikai savām vajadzībām lieto sabiedriskā labuma organizācijas. Vienlaikus konstatējams, ka tikai daļai no Rīgas valstspilsētas pašvaldības sadarbības partneriem, proti, organizācijām, kas sniedz sociālos pakalpojumus, ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Ņemot vērā iepriekšminēto, ar saistošajiem noteikumiem noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi tiks piešķirti arī par tiem nekustamajiem īpašumiem, ko sociālo pakalpojumu sniegšanai izmanto Rīgas valstpilsētas pašvaldības sadarbības partneri. Tādējādi tiek nodrošināts atbalsts tiem Rīgas valstspilsētas pašvaldības sadarbības partneriem, ar kuru starpniecību pašvaldība īsteno savu pienākumu sniegt sociālos pakalpojumus vai palīdzību iedzīvotājiem un kuru darbība rada sabiedrisko labumu Rīgas valstpilsētas pašvaldībai. Jāuzsver, ka nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršana pašvaldības sociālo pakalpojumu sniedzējiem rezultēsies zemākās sociālo pakalpojumu izmaksās un šādas papildu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu saņēmēju kategorijas izveidošana būtiski nesamazinās kopējo Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžetu;

2.1.2. izvērtējot Rīgā pieejamo nekustamo īpašumu klāstu, konstatējams, ka pilsētā trūkst lielu A klases biroju telpu, kā arī kvalitatīvu un modernu dzīvojamo telpu. Kvalitatīvu mājokļu un labi apmaksātu darba vietu trūkums veicina iedzīvotāju skaita samazināšanos Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, jo daļa iedzīvotāju izvēlas dzīvot Rīgai blakus esošajās pašvaldībās. Nekustamā īpašuma nodokļa politika ir uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem, ar kuras palīdzību atbilstoši teritorijas attīstības un teritorijas sakārtošanas principam veicina daudzdzīvokļu ēku, biroju ēku un ražošanas ēku būvniecību, kā arī pilsētvides sakārtošanu un attīstību kopumā. Saistošajos noteikumos ietverot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus par zemi, uz kuras tiek celta jauna daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, jauna biroju ēka vai jauna ražošanas ēka, tiek samazināts nekustamā īpašuma nodokļu slogs šo ēku būvniecības periodā. Plānots, ka minētais regulējums veicinās jaunu būvniecības projektu uzsākšanu un īstenošanu, tādējādi ilgtermiņā palielinot iedzīvotājiem pieejamo dzīvojamo platību, kā arī palielinot darba vietu skaitu birojos un ražošanas nozarē. Papildus jāuzsver, ka atvieglojumi uz saistošo noteikumu 3.25. apakšpunkta pamata tiks piešķirti, tikai sākot no 2023. gada 1. janvāra, tādējādi attīstītājiem būs pietiekami daudz laika, lai pieņemtu lēmumus par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, biroja ēku un ražošanas ēku būvniecību, ņemot vērā ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem nodrošināto atbalstu šādiem projektiem.

Vienlaikus jānorāda, ka konkrēto atvieglojumu piešķiršana praksē tiks saistīta ar to pamatmērķi, proti, veicināt noteikta veida ēku būvniecību, tādēļ saistošo noteikumu tekstā iekļauta atruna par to, ka, ja būvniecības procesa laikā būvniecības ieceres veids mainās uz tādu, kas neatbilst daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai, biroju ēkai vai ražošanas ēkai vai ja ēka netiek nodota ekspluatācijā kā daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, biroju ēka vai ražošanas ēka, tad piešķirtie atvieglojumi tiks atcelti atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23. panta otrās daļas nosacījumiem.

Prognozējams, ka jaunās nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu kategorijas negatīvā ietekme uz nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem tiks kompensēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu palielinājumu nākotnē;

2.1.3. atbilstoši gaisa kvalitātes mērījumu stacijās veiktajiem mērījumiem viena no Latvijas pilsētām, kurā konstatētas lielākās gaisa kvalitātes problēmas un Pasaules Veselības organizācijas standartiem neatbilstoša gaisa kvalitāte, ir Rīga, turklāt galvaspilsētā tiek pārsniegti arī robežlielumi, kas noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos par gaisa kvalitāti. Ņemot vērā iepriekšminēto, ir nepieciešams samazināt CO₂ izmešus un ieviest "zaļākus" risinājumus pilsētvidē, tajā skaitā arī tās apbūvē, tāpēc ir būtiski palielināt to ēku skaitu, kas klasificējamas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas. Saskaņā ar saistošajiem noteikumiem atvieglojumus turpmāk varēs saņemt par jaunuzceltām individuālām dzīvojamām mājām, kas klasificējamas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas. Tādējādi ar minētajiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem tiek veicināta ļoti zema enerģijas patēriņa jeb gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecība, vienlaikus uzlabojot vides kvalitāti, t. sk. gaisa kvalitāti, samazinot tā piesārņošanu ar kaitīgiem izmešiem, mazinot klimata pārmaiņas un globālo sasilšanu;

2.1.4. ņemot vērā to, ka ar Ministru kabineta 2021. gada 4. februāra noteikumu Nr. 83 "Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu" 2. punktu valstī ir noteikti prioritāro investīciju projektu sektori, paredzot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus par ēkām, kas uzceltas tādu projektu ietvaros, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir atzinusi par prioritārajiem investīciju projektiem, tiek sniegts atbalsts augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem, tādējādi līdzdarbojoties Latvijas ekonomikas straujākas atgūšanās no Covid-19 krīzes veicināšanā un ekonomiskās situācijas uzlabošanā, kā arī investīciju piesaistes paātrināšanā un Latvijas konkurētspējas paaugstināšanā.

Prognozējams, ka jaunās nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu kategorijas negatīvā ietekme uz nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem tiks kompensēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu palielinājumu nākotnē;

2.1.5. konstatējams, ka dažādu apstākļu dēļ ne visi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušie vai šīs avārijas seku likvidatori varēja saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus uz saistošo noteikumu Nr. 111 regulējuma pamata. Saskaņā ar saistošajiem noteikumiem atvieglojumus turpmāk varēs saņemt nodokļa maksātāji, kas atzīti par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušām personām vai ir piedalījušies Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā, neatkarīgi no tā, vai šim nodokļa maksātājam ir pensionāra vai invalīda statuss vai nav minētā statusa. Šādā veidā tiek nodrošināts papildu atbalsts personām, kurām Černobiļas atomelektrostacijas avārijas vai tās seku likvidēšanas rezultātā ir nodarīts kaitējums veselībai, kas turpina saasināties, minētajām personām novecojot.

2.2. Jauni nosacījumi nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem:

2.2.1. praksē konstatētas situācijas, ka dažkārt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršana būtu nepieciešama un samērīga arī vēsturiski radušās situācijās, kad nodokļa maksātājs formāli neatbilda kādam no saistošajos noteikumos Nr. 111 ietvertajiem kritērijiem. Piemēram, komunālajā dzīvoklī dzīvojošs vientuļš pensionārs formāli ir dzīvesvietu deklarējis mājoklī kopā ar citām personām, bet pēc būtības tā ir atsevišķa mājsaimniecība. Ar saistošajiem noteikumiem 3.2.–3.7. apakšpunkts tiek papildināts ar atrunu, kas atsevišķos gadījumos pieļauj izņēmumus no vispārējām personu deklarēšanās prasībām, kas izvirzītas nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu saņemšanai. Vienlaikus, ņemot vērā iepriekšminētā nosacījuma izņēmuma raksturu, Pārvalde saglabā tiesības izvērtēt katru situāciju atsevišķi, lai nodrošinātu pieņemtā lēmuma atbilstību reālajiem apstākļiem, proti, izvērtējot, vai starp kopīpašniekiem nepastāv radniecības saites, kā arī ņemot vērā, vai un kādi pierādījumi apstiprina atsevišķu mājsaimniecību pastāvēšanas faktu (piemēram, atsevišķi rēķini par komunālajiem pakalpojumiem);

2.2.2. līdz šim saskaņā ar saistošo noteikumu Nr. 111 3.17. apakšpunktu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus varēja saņemt par nekustamo īpašumu, kuru pastāvīgi un tikai savām vajadzībām lieto sabiedriskā labuma organizācija. Ar veiktajām izmaiņām tiek paplašināts to nekustamo īpašumu loks, par kuriem var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus.

Tāpat praksē bieži konstatētas situācijas, kad dažādos dzīvojamos objektos epizodiski notiek kādas sabiedriskā labuma organizācijas darbība, piemēram, kādā dzīvoklī dažas reizes mēnesī notiek biedrības sapulce. Šādos gadījumos nav pamatoti un nav samērīgi par šādu nekustamā īpašuma objektu piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus 90 % apmērā. Tādējādi secināms, ka pastāvošais plašais regulējums veicināja fiktīvu shēmu veidošanu saistībā ar nekustamo īpašumu nodošanu sabiedriskā labuma organizācijām. Fiktīva līguma slēgšana ar sabiedriskā labuma organizāciju tika uzskatīta par efektīvu shēmu, kā var samazināt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par dzīvojamo platību, kurai jau tā tiek piemērota samazinātā nodokļa likme 0,2–0,6 % apmērā. Lai novērstu iespējas manipulēt ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem, līdzšinējais regulējums tiek precizēts, nosakot, ka, ja sabiedriskā labuma organizācijai nodots nekustamais īpašums, kura Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētais lietošanas veids ir dzīvošana, tad turpmāk atvieglojumus varēs saņemt tikai par tādiem dzīvojamiem objektiem un tiem piekrītošo zemi, kuros taksācijas gada 1. janvārī nav deklarēta nevienas personas dzīvesvieta.

Turklāt, ņemot vērā, ka efektīvi funkcionējošas sabiedriskā labuma organizācijas plāno savu darbību, turpmāk pieteikums atvieglojumu saņemšanai kopā ar plānoto nekustamā īpašuma izmantojumu konkrētā taksācijas gadā būs jāiesniedz Pārvaldē jau līdz pirmstaksācijas gada 15. decembrim un atvieglojumu piešķiršanas periods būs viss taksācijas gads. Par 2022. taksācijas gadu termiņš iepriekšminēto dokumentu iesniegšanai tiek noteikts 2022. gada 31. marts. Ar saistošajiem noteikumiem tiek paredzēta iespēja, savlaicīgi iesniedzot attiecīgos dokumentus Pārvaldē, turpināt saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus par nekustamo īpašumu, ko lieto sabiedriskā labuma organizācija, ja taksācijas gada laikā beidzas tā līguma darbības termiņš, ar ko īpašums tiek nodots sabiedriskā labuma organizācijai, un šī līguma darbība tiek pagarināta. Vienlaikus tiek ieviests pienākums līdz pēctaksācijas gada 1. maijam iesniegt Pārvaldē pārskatu, kurā informē un sniedz pierādījumus par nekustamā īpašuma reālās izmantošanas atbilstību sākotnējam plānam konkrētajā taksācijas gadā. Iepriekšminētā pārskata neiesniegšana noteiktajā termiņā ir pamats atvieglojumu atcelšanai par visu iepriekšējo taksācijas gadu;

2.2.3. precizēts tas nekustamā īpašuma objekts, kurā uz taksācijas gada 1. janvāri jābūt nodokļa maksātāja vai tā laulātā un bērnu deklarētajām adresēm, lai varētu saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus uz saistošo noteikumu 3.8. apakšpunkta pamata, nosakot, ka minētajām personām ir pienākums kopā būt deklarējušām savu dzīvesvietu telpu grupā. Tādējādi tiek novērstas līdzšinējā praksē konstatētās situācijas, kad ģimenei ar bērniem pieder nekustamais īpašums ar vairākām telpu grupām (piemēram, daudzdzīvokļu ēka) un, deklarējot katru ģimenes locekli atsevišķā telpu grupā, nodokļa maksātājs apgalvo, ka visu minēto personu dzīvesvietas ir deklarētas vienā nekustamajā īpašumā un tādējādi pastāv pamats piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus par visu ēku, lai gan tajā ietilpst vairākas telpu grupas (dzīvokļi). Ar saistošo noteikumu ieviestajām izmaiņām tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme starp saistošo noteikumu 3.8. apakšpunktā ietverto nodokļa maksātāju kategoriju un citām atvieglojumu saņēmēju kategorijām un panākts, ka arī ģimenes ar bērniem saņem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus tikai par to dzīvokli vai viena dzīvokļa māju, kurā tie kopā ir deklarējuši savas dzīvesvietas, bet nevis vairākiem ģimenes īpašumā esošiem dzīvokļiem;

2.2.4. jau iepriekš nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi saistošo noteikumu Nr. 111 3.15. un 3.16. apakšpunktā minētajām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām tika piešķirti uz elektronisko iesniegumu pamata. Lai turpinātu palielināt elektroniskās dokumentu aprites īpatsvaru, taupītu Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta līdzekļus un dabas resursus, ar saistošajiem noteikumiem elektroniska saziņas kanāla esamība turpmāk tiek izvirzīta kā priekšnoteikums nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu saņemšanai. Saistošajos noteikumos ietvertie ierobežojumi neattiecina elektroniskās saziņas pienākumu uz tiem nodokļa maksātājiem, kas dažādu objektīvu apsvērumu dēļ var nebūt spējīgi efektīvi darboties elektroniskajā vidē (piemēram, maznodrošinātajiem, pensionāriem, invalīdiem un ar viņiem kopā dzīvesvietu deklarējušajām personām, kā arī Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem vai šīs avārijas seku likvidatoriem). Tāpat paredzēta iespēja ierobežojumus neattiecināt uz citiem nodokļa maksātājiem, kas neietilpst iepriekšminētajā uzskaitījumā, ja viņas līdz taksācijas gada 1. janvārim vēršas Pārvaldē ar attiecīgu iesniegumu, kurā sniegti objektīvi iemesli, kuru dēļ nodokļa maksātājs nav aktīvs elektroniskajā vidē (nav nepieciešamās spējas, prasmes vai nav pieejami interneta pakalpojumi).

Jāuzsver, ka nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi ir izņēmuma situācija no vispārējās nodokļa maksāšanas kārtības, tādēļ ir pamatoti prasīt nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja līdzdarbību konkrētā atbalsta saņemšanā. Turklāt jāpiemin, ka jebkuram nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam, kas spēj efektīvi darboties elektroniskajā vidē, ir iespējas ar minimālu laika patēriņu un pūlēm nodibināt elektronisko saziņas kanālu dokumentu apritei ar Pārvaldi. Tātad, lai gan minētais priekšnoteikums tieši skars lielāko daļu nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju, kas vēlas saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tomēr uzskatāms, ka tas ir samērīgs ar tā ieviešanas mērķi.

Ņemot vērā, ka nav iespējams noteikt konkrētus datumus, kad nodokļa maksātājam tiks sūtīti ar nekustamā īpašuma nodokli saistītie dokumenti, un lai nodrošinātu reālu iespēju veikt saziņu elektroniski, ar saistošajiem noteikumiem tiek ieviesta prasība, ka elektroniskās saziņas kanāls ir reģistrēts līdz taksācijas gada 1. janvārim un ir aktīvs visu taksācijas gadu. Vienlaikus priekšnoteikums par elektroniskā saziņas kanāla nodibināšanu un esību ir attiecināms arī uz nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju pilnvarotajām personām, aizbildņiem un aizgādņiem.

Papildus jāvērš uzmanība uz faktu, ka 2023. taksācijas gads ir uzskatāms par pārejas periodu, kad atvieglojumi tiks piešķirti par visu taksācijas gadu, ja elektroniskās saziņas kanāls tiks reģistrēts līdz 2023. gada 15. decembrim.

Saistošo noteikumu ieviešanai būs nepieciešami būtiski pilnveidojumi nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas un administrēšanas sistēmā NINO. Šo pilnveidojumu provizoriskās izmaksas – 71 000 euro (papildus nepieciešams izvērtēt iespēju automātiski pārņemt datus no Būvniecības informatīvās sistēmas un attiecīgu pilnveidojumu izmaksas).

Saistošie noteikumi attīsta uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā.

Saistošajiem noteikumiem ir nebūtiska ietekme uz administratīvajām procedūrām.

Saistošo noteikumu izstrādes procesā ir notikušas konsultācijas ar Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses, biedrības "Free Riga" pārstāvjiem.