Ministru kabineta rīkojums Nr. 32

Rīgā 2022. gada 18. janvārī (prot. Nr. 3 31. §)

Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2022.–2023. gadam

1. Apstiprināt Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2022.–2023. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām – Tieslietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Veselības ministriju, Valsts prezidenta kanceleju, Valsts kanceleju, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālo komisiju un Sabiedrības integrācijas fondu.

3. Atbildīgajai institūcijai un līdzatbildīgajām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2022. gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai 2023. gadam skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Kultūras ministrs N. Puntulis

(Ministru kabineta
2022. gada 18. janvāra
rīkojums Nr. 32)

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2022.-2023. gadam

Rīga, 2022

Satura rādītājs

Izmantoto saīsinājumu saraksts

I Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2022.‑2023. gadam kopsavilkums

II Plāna mērķis un rīcības virzieni

III Situācijas raksturojums

1. Nacionālā identitāte un piederība

1.1. Stiprināt valstiskuma apziņu un piederības sajūtu Latvijai

1.2. Veicināt latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā

1.3. Veicināt vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanos sabiedrībā

2. Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums

2.1. Veicināt iedzīvotāju demokrātijas prasmju un zināšanu apguvi atbilstoši globālajiem un laikmeta izaicinājumiem, tai skaitā mūžizglītības kontekstā

2.2. Stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu

2.3. Veidot kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpu

3. Integrācija

3.1. Veicināt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu integrāciju sabiedrībā

3.2. Sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām

IV Pasākumi mērķa sasniegšanai

V Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

1. Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

2. Detalizēts aprēķins plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamajam papildu finansējumam

Izmantoto saīsinājumu saraksts

I Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2022.‑2023.gadam kopsavilkums

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2022.‑2023.gadam (turpmāk – Plāns) ir sagatavots, lai nodrošinātu Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam¹ (turpmāk – Pamatnostādnes), kā arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.‑2027.gadam² (turpmāk – NAP2027) noteikto mērķu un uzdevumu izpildi.

Plāna mērķis ir nodrošināt nacionālas³, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, īstenojot Pamatnostādnēs noteiktos trīs rīcības virzienus:

1. Nacionālā identitāte un piederība;

2. Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums;

3. Integrācija.

Pamatnostādnēs definētie rīcības virzieni ir savstarpēji saistīti, nosakot iekļaujošu līdzdalību kā vispārēju ieviešanas principu⁴, kā arī izvirzot caurviju prioritātes, kas attiecināmas uz visiem plāna pasākumiem – nacionālā identitāte, latviešu valoda, uzticēšanās, solidaritāte un sadarbība.

Plāns tika sagatavots, pamatojoties uz Pamatnostādņu izstrādes procesā analizēto informāciju, iepriekšējā perioda pamatnostādņu (NIPSIPP) īstenošanas izvērtējumu⁵, jaunākajiem nacionāla un starptautiska līmeņa pētījumiem, kā arī iedzīvotāju reģionālajās diskusijās apkopotajiem viedokļiem⁶. Plāna izstrādi nodrošināja starpinstitucionāla darba grupa sadarbībā ar institūcijām un organizācijām, kas sniedza priekšlikumus plāna pasākumiem. Darba grupas sastāvā bija iekļauti Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas, Pārresoru koordinācijas centra, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Veselības ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda, biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" un biedrības "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" pārstāvji. Novērotāja statusā piedalījās UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis.

Sabiedrības līdzdalība papildus tika nodrošināta, izsludinot projekta publisko apspriešanu, kā arī iesaistot NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomi.

Plāns paredz rīcību visos pārvaldes līmeņos – nacionālajā, reģionālajā un vietējā. Sasaiste ar hierarhiski augstākiem politikas plānošanas dokumentiem, ES un starptautiskiem dokumentiem, kā arī citu nozaru politikas plānošanas dokumentiem ir noteikta Pamatnostādnēs. Plānā iekļauti rezultāti un rezultatīvie rādītāji, kas noteikti pamatojoties uz 2020.gadā veikto Baltijas Sociālo zinātņu institūta (Baltic Institute of Social Sciences – turpmāk BISS) pētījumu "Priekšlikumi Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam rezultātu un ietekmes rādītāju modelim".⁷

Plāna sagatavošanā ņemta vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2015.gadā pieņemtā rezolūcija "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam", kurā ietverti 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi. Šie mērķi ir aktuāli visām valstīm un tie ir sasniedzami tikai kopīgiem spēkiem.⁸ Plānā ietvertie pasākumi ir īstenoti arī 2021.gadā.

II Plāna mērķis un rīcības virzieni

Plāna mērķis ir nodrošināt Pamatnostādnēs izvirzīto uzdevumu izpildi, tādējādi sekmējot nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību. Plāns definē pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildei īstenojamos pasākumus, atbilstoši Pamatnostādņu trīs rīcības virzieniem:

1. Rīcības virziens: Nacionālā identitāte un piederība

1.1. Stiprināt valstiskuma apziņu un piederības sajūtu Latvijai.

1.2. Veicināt latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā.

1.3. Veicināt vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanos sabiedrībā.

2. Rīcības virziens: Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums

2.1. Veicināt iedzīvotāju demokrātijas prasmju un zināšanu apguvi atbilstoši globālajiem un laikmeta izaicinājumiem, tai skaitā mūžizglītības kontekstā.

2.2. Stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu.

2.3. Veidot kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpu.

3. Rīcības virziens: Integrācija

3.1. Veicināt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu integrāciju sabiedrībā.

3.2. Sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām.

Pamatnostādņu mērķa sasniegšanai noteiktie uzdevumi ir vērsti uz to, lai saliedētas sabiedrības politikas īstenošanas rezultātā tiktu veicināta nacionālās identitātes un piederības sajūtas nostiprināšanās, iekļaujošas līdzdalības un pilsonisko zināšanu līmeņa paaugstināšanās, tiktu stiprināta kvalitatīva un droša demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpa, veicināta Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalība sabiedrībā, kā arī mazinātos negatīvos stereotipos balstīta attieksme pret dažādām sabiedrības grupām.

III Situācijas raksturojums

1. Nacionālā identitāte un piederība

Lai stiprinātu nacionālās identitātes un piederības sajūtas veidošanos Latvijas sabiedrībā, ir svarīgi veicināt vienotas valstiskuma, valodas un vēstures izpratnes nostiprināšanos. Pamatnostādnēs definētā pieeja raksturo nacionālās identitātes dimensijas, kas nosaka indivīda piederību. Tās veidošanos ietekmē dažādu nozaru politiku kopīgi sasniegtie rezultāti. Plāna pasākumi nacionālās identitātes un piederības sajūtas stiprināšanai papildina gan Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam plānotos rīcības virzienus, kuri vērsti uz nacionālās identitātes kultūras dimensiju, gan Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam⁹, kam ir tieša ietekme uz teritoriālās piederības dimensiju, gan Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.‑2027.gadam, kuru mērķis ir nodrošināt latviešu valodas ilgtspēju un tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību.

Šajā Plāna rīcības virzienā paredzēts stiprināt piederības sajūtu Latvijai, veicināt latviešu valodas lietošanu ikdienas saziņā un izpratnes veidošanos par Latvijas valstiskuma vērtību.

1.1. Stiprināt valstiskuma apziņu un piederības sajūtu Latvijai

Atbilstoši Eiropas Sociālā pētījuma (European Social Survey) datiem piederības sajūtas rādītājs Latvijai 2020.gadā bija 78,8%¹⁰ un liecina par Latvijas iedzīvotāju emocionālu saikni ar Latviju. Vienlaikus, valstiskuma apziņas un piederības sajūtas stiprināšanā tādas būtiskas dimensijas kā spējas uzticēties rādītāji ir zemi. Uzticēšanās ietver gan savstarpējo uzticēšanos, gan uzticēšanos valstij un tās institūcijām. Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši mazāk tendēti uz sadarbību nekā daudzu citu pēckomunisma valstu iedzīvotāji. Tas ietekmē arī kopējo attieksmi pret sabiedrisko labumu.¹¹ Uzticēšanās valdībai ir svarīga saliedētas sabiedrības daļa. Uzticēšanās trūkumu var uztvert arī kā vienu no faktoriem iedzīvotāju nepietiekamai iesaistei politiskajā dzīvē, brīvprātīgās grupās un apvienībās. Vispārēja neuzticēšanās un nevēlēšanās iesaistīties pilsoniskajā dzīvē var ietekmēt to, kā darbojas demokrātija.¹² Pēc Eirobarometra datiem, 2019.gada rudenī valsts pārvaldei Latvijā uzticējās vien 32% aptaujas respondentu. Vienlaikus augstākais uzticības līmenis – 49% – respondentu vidū bija pret reģionāla vai vietēja līmeņa institūcijām. Zems uzticības līmenis Latvijas sabiedrībā saglabājas attiecībā uz Latvijas Republikas Saeimu – 19% un Latvijas valdību – 28%.¹³ 2020.gada novembrī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka 35% no Latvijas iedzīvotājiem neuzticas nevienai no demokrātijai svarīgākajām institūcijām. Neuzticēšanās ir īpaši izteikta cilvēkiem bez Latvijas pilsonības, kā arī cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.¹⁴

Uzticēšanās ir viena no NAP2027 augstākā līmeņa prioritātēm un atbilstoši noteikta kā viena no caurviju prioritātēm Pamatnostādnēs. Ņemot vērā piederības sajūtas un valstiskuma dažādās dimensijas, šī uzdevuma ieviešana ir cieši saistīta ar Plāna 2.1.uzdevumu "Veicināt iedzīvotāju demokrātijas prasmju un zināšanu apguvi atbilstoši globālajiem un laikmeta izaicinājumiem, tai skaitā mūžizglītības kontekstā", tādējādi stiprinot Latvijas iedzīvotājos apziņu par viņu lomu Latvijas valsts attīstībā.

Uzdevuma izpildei plānotās darbības saistītas gan ar iepriekšējā perioda pasākumu pēctecības nodrošināšanu, gan ar jaunām norisēm Latvijas politiskajā dienaskārtībā. Latvijas Valsts prezidents 2020.gada 24.septembrī nāca klajā ar paziņojumu "Par Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu", kurā uzsvērts: "[..] Satversmes ievads paredz, ka Latvijas valsts uzdevums ir garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Šā uzdevuma sekmīgā īstenošanā principiāli svarīga ir latviskuma daudzveidības saglabāšana un kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšana latviešu vēsturiskajās zemēs, kā arī latviešu vēsturisko zemju un mazo kultūrtelpu kultūrvēsturiskās vides saglabāšana un ilgtspējīga attīstība. [..]"¹⁵ Latvijas Republikas Saeima 2021.gada 16.jūnijā pieņēma likumu "Latviešu vēsturisko zemju likums"¹⁶.

Īstenojot NIPSIPP un to īstenošanas plānu 2019.-2020.gadam regulārs atbalsts kultūrvēsturiskās identitātes saglabāšanai tika sniegts līviem, suitiem un latgaļiem. Līdz atbilstoša politikas attīstības dokumenta sagatavošanai nepieciešams nodrošināt atbalstu kultūrvēsturiskajām kopienām, kas aktīvi nodrošina mantojuma saglabāšanu un sniedz ieguldījumu Latvijas unikālās identitātes stiprināšanā.

Pamatnostādņu sagatavošanas gaitā organizētajās iedzīvotāju diskusijās tika saņemta virkne priekšlikumu, kas atspoguļo iedzīvotāju viedokli par nepieciešamajiem pasākumiem nacionālās identitātes stiprināšanai, piemēram – jāatrod kaut kas vienojošs, par ko varētu iestāties visi, atbalstīt un apvienot visus iedzīvotājus; vairot cieņu un mīlestību pret savu valsti un tās tradīcijām, līdz ar to mainīt savu attieksmi pret pašvaldību un valsti, saskatot arī pozitīvo un novērtējot to; ieinteresēt piedalīties kopienas dzīvē gan latviešus, gan cittautiešus, lai cilvēki jūtas piederīgi un noderīgi; iesaistīt dažādas iedzīvotāju kopienas latvisko tradīciju saglabāšanas un izzināšanas pasākumos; stiprināt ģimeņu saknes Latvijas kultūrtelpā; nepieciešams valstī noteikt kopīgu attīstības un uzticēšanās virzienu – identificēt kopīgu, sabiedrībai saprotamu sasniedzamo mērķi, kura sasniegšanā var iesaistīties ikviens iedzīvotājs¹⁷. Atbilstoši priekšlikumiem Plānā ir ietverti pasākumi, kas vērsti uz savstarpēju sadarbību, kopīgu vērtību apzināšanos un izpratnes par Latvijas valstiskuma veidošanos un nozīmi stiprināšanu.

1.2. Veicināt latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā

Kopīga valoda ir viens no faktoriem, kas ietekmē nacionālās identitātes un piederības sajūtas veidošanos. Pieaugošas globalizācijas un kultūru daudzveidības laikā ir svarīgi, lai veidotos kopīgs pasaules redzējums, informācijas un diskusiju telpa. Kopīga valsts valoda ir saliedētas sabiedrības un labi funkcionējošas demokrātijas priekšnoteikums.¹⁸ Galvenais politikas plānošanas attīstības dokuments latviešu valodas stiprināšanas jomā ir Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.‑2027.gadam¹⁹. Tādējādi Plāna pasākumi ir papildinoši un balstīti KM resursos un kompetencē. NIPSIPP liels uzsvars latviešu valodas nostiprināšanā bija vērsts uz latviešu valodas prasmju attīstību un saglabāšanu latviešu diasporā, veidojot plašu un sistēmisku atbalsta pasākumu kopumu – pedagogu sagatavošanu, mācību materiālu sagatavošanu tiešsaistes mācībām u.c. Viens no pasākumiem, kas vienlaikus aptvēra un iesaistīja gan latviešu un mazākumtautību izglītības programmas apgūstošos izglītības iestāžu izglītojamos Latvijā, kā arī diasporas nedēļas nogales skolu audzēkņus un viņu vecākus bija lasīšanas veicināšanas programma "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija".

Pamatnostādņu sagatavošanas gaitā organizētajās iedzīvotāju diskusijās jautājums par latviešu valodas nostiprināšanos ikdienas saziņā raisīja vienu no aktīvākajām un radošākajām viedokļu apmaiņām. Diskusiju laikā tika piedāvāta virkne risinājumu – jāveido pozitīva latviešu valodas lietošanas vide; jānodrošina iespēja ikvienam interesentam apgūt latviešu valodu bez maksas; latviešu valodas apguves metodēm jābūt kvalitatīvām un daudzveidīgām.²⁰

Plāna ietvaros paredzēts uzlabot attieksmi pret latviešu valodas lietošanu dažādās sabiedrības grupās, nodrošināt latviešu valodas apguves iespējas pieaugušajiem un veidot oriģinālu, latviešu valodas apguvi un lietošanu veicinošu, mediju saturu.

1.3. Veicināt vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanos sabiedrībā

Sabiedrībā joprojām visaugstāko konflikta potenciālu saglabā padomju okupācijas un Otrā pasaules kara tēmas. Latviešu un valsts krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju vidū vērojamas nozīmīgas atšķirības attieksmē pret šiem vēstures notikumiem un tas veicina atšķirīgus priekšstatus par Latvijas valstiskuma pamatiem un ģeopolitisko orientāciju.²¹ Liela Latvijas sabiedrības daļa pietiekami nezina Latvijas vēsturi līdz 20.gadsimtam un nespēj paust attieksmi pret tās notikumiem, kuri ir veidojuši Latvijas rietumniecisko identitāti, Latvijas piederību eiropeiskajai kultūrtelpai un izpratni par Latvijas tautu un valstiskumu. Tas liecina par ierobežotu vēsturiskuma apziņu, kas eventuāli vājina nacionālās identitātes pamatu²².

Iepriekšējā plānošanas periodā sociālās atmiņas jautājumu risināšanai īstenotie pasākumi attīstījušies trīs virzienos – piemiņas pasākumi, kas veltīti traģiskajiem notikumiem saistībā ar Latvijas okupācijām un Otrā pasaules kara laiku un izglītojoši pasākumi sabiedrības izpratnes veicināšanai par sarežģītajiem Otrā pasaules kara laika notikumiem, kas vērsti uz nepatiesas informācijas un propagandas atspēkošanu.

Iedzīvotāju diskusijās vienojošas sociālās atmiņas veidošanai tika ieteikts jaunās kompetenču izglītības sistēmas ietvaros veicināt interesi par vēsturi, izmantojot interaktīvus elementus, par piemēru minot muzejus; veicināt paaudžu sadarbību un komunikāciju, lai uzlabotu savu sakņu izzināšanu, uzsverot, ka vēsture ir jāzina, sākot ar ģimeni; aktualizēt novadu, pilsētu un citu teritoriālu vienību vēsturi, veicinot novadu pētniecības projektus izglītības iestādēs, kā piemēru minot zinātniski pētnieciskos darbus skolā.²³

Plānā paredzēti pasākumi, kuru ietvaros tiks nodrošināts regulārs izpētes un pārbaudītu vēstures faktu atspoguļošanas darbs, kā arī plānots turpināt informēt sabiedrību par traģiskajiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā, pieminot okupācijas režīmu upurus. Plāna pasākumu īstenošanā tiks iesaistīti gan vēstures nozares eksperti, gan citu jomu profesionāļi, tostarp Latvijas kino nozares pārzinātāji.

Sociālā atmiņa un vēsturisko notikumu interpretācija mūsdienu pasaulē ir cieši saistīta ar plašsaziņas līdzekļu izmantošanu. Tie kalpo kā platforma, kurā tiek uzdoti jautājumi un arī sniegtas atbildes par būtiskiem vēsturiskiem notikumiem. Tādējādi šī uzdevuma risināšana būs cieši saistīta arī ar Plāna 2.3.uzdevumu "Veidot kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpu".

Papildu ieguldījumu sociālās atmiņas jomas attīstībā sniegs IZM īstenotā kompetenču pieeja izglītībā, kas paredz īstenot obligātu mācību priekšmetu 4.-6.klasē "Sociālās zinības un vēsture", veicinot vienotas sociālās identitātes un sociālās atmiņas veidošanos un piederības Latvijai apzināšanos.

2. Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums

Saskaņā ar The Economist Demokrātijas indeksu Latvija ir ierindota "nepilnīgo demokrātiju" sarakstā, ar zemu vērtējumu valdības darbā, politiskajā līdzdalībā un politiskajā kultūrā.²⁴

2020.gada novembrī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka tikai 32% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vairākumam cilvēku var uzticēties. 61% uzskata, ka saskarsmē ar cilvēkiem jābūt ļoti piesardzīgiem.²⁵

Iedzīvotāju savstarpējā uzticēšanās ir izšķirošs faktors, lai veidotos uzticēšanās publiskajai pārvaldībai un politikai. Uzticēšanās publiskajai pārvaldībai pēdējos gados ir mazinājusies gandrīz visā ES un ir viens no iemesliem, kāpēc lielu daļu Eiropas valstu ir pārņēmis populisms – drauds demokrātijai un demokrātiskām institūcijām.²⁶ Tādēļ būtiska ir sabiedrības uzticēšanās līdzcilvēkiem, savstarpējās sadarbības prasmes un atvērta valsts pārvalde.

Rīcības virzienā paredzēts paaugstināt iedzīvotāju līdzdalību un spēju ietekmēt rīcībpolitiku, uzlabot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību, solidaritāti un uzticēšanos, kā arī veicināt kvalitatīvas un drošas informatīvās telpas attīstību.

2.1. Veicināt iedzīvotāju demokrātijas prasmju un zināšanu apguvi atbilstoši globālajiem un laikmeta izaicinājumiem, tai skaitā mūžizglītības kontekstā

Pilsoniskā sabiedrība ir viens no būtiskākajiem demokrātijas elementiem. Tā var ietekmēt un virzīt sociālās pārmaiņas, kā arī darboties kopējā labuma sasniegšanai. Cilvēku līdzdalību sabiedrības dzīvē un attieksmi pret sabiedrisko labumu ietekmē gan no padomju režīma mantotā politiskās atstumtības kultūra, gan pieredze, kas gūta pēdējos gadu desmitos. Latvijas iedzīvotāju attieksme pret ieguldījumu kopējā labumā ir bijusi problemātiska, par to liecina gan augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, gan zemā sabiedriskā aktivitāte.²⁷

Saskaņā ar Tirgus un sociālo pētījumu centra "Latvijas fakti" veikto pētījumu 2018.gadā kādā no pilsoniskajām aktivitātēm iesaistījās tikai nedaudz vairāk par 35% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk tie bija NVO biedri, jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, latvieši, cilvēki ar augstāko izglītību. Biežāk minētais līdzdalības veids ir talkas – tajās bija piedalījušies 25% aptaujāto, un tikai 8% aptaujāto kā līdzdalības veidu ir minējuši tādu pilsoniskās līdzdalības veidu kādu piedalīšanās sabiedriskā apspriedē.²⁸ 2020.gada novembrī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka 81% no Latvijas iedzīvotājiem pēdējo divu gadu laikā nebija iesaistījies nevienā no tipiskām pilsoniskajām aktivitātēm – piemēram, piedalījies sabiedriskās apspriedēs vai protestos, veltījis savu brīvo laiku vai līdzekļus sabiedriski svarīgu jautājumu risināšanai, sazinājies ar deputātiem.²⁹ Zemi līdzdalības rādītāji liecina par politisko atsvešinātību.

NIPSIPP 1.rīcības virzienā "Pilsoniskā sabiedrība un integrācija" bija definēts mērķis "Attīstīt pilsonisko izglītību, izmantojot formālās un neformālās izglītības metodes". Lielākā daļa pasākumu, atbilstoši definētajai problēmai, bija vērsti uz bērnu un jauniešu pilsonisko zināšanu un prasmju veicināšanu.

Iedzīvotāju diskusijās pilsoniskās izglītības jautājumi raisīja aktīvu viedokļu apmaiņu, sniedzot ļoti plašu priekšlikumu klāstu, piemēram: jau sākot no izglītības iestādēm veidot līderu mācību programmas, lai veidojas izpratne par līderību un lai nākotnē nebūtu jāsaskaras ar līderu trūkumu kopienās; popularizēt pilsonisko aktivitāšu pozitīvos ieguvumus, lai motivētu iedzīvotājus aktīvi iesaistīties; ja kāda pilsoniskā grupa vai NVO ir panākusi kādu uzlabojumu – to minēt kā piemēru citiem, lai iedzīvotāji aktivizētos un redzētu, ka sasniegt rezultātu un tikt novērtētam ir iespējams; ir nepieciešams attīstīt un novērtēt brīvprātīgo darbu, lai tas attīstās ilgtspējīgi, lai veidojas sabiedrības iniciatīva un brīvprātīgais darbs tajā būtu kā vērtība; caur pilsonisko līdzdalību var risināt arī gados veco cilvēku vientulības un sociālās izolētības problēmas un daudzus citus priekšlikumus.³⁰

Uzdevuma izpildei plānā paredzēts sekmēt dažādu sabiedrības grupu savstarpējo sadarbību un uzticēšanos, veicināt izpratnes veidošanos par demokrātiju un pilsonisko sabiedrību, kā arī uzlabot iedzīvotāju zināšanas par līdzdalību.

Nozīmīgu ieguldījumu šī uzdevuma īstenošanā sniegs arī "Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam"³¹ un "Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam".³²

2.2. Stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu

Viena no demokrātijas pazīmēm ir tā, ka tā ļauj pilsoņiem piedalīties likumu un valsts politikas veidošanā. Lai līdzdalība būtu jēgpilna un efektīva, pilsoņiem ir jābūt iespējai izdarīt izvēli publiskajā telpā, kas ir brīva no manipulācijām un iejaukšanās, un kur plašsaziņas līdzekļi un pilsoniskā sabiedrība var spēlēt savu lomu demokrātiskas kontroles un līdzsvara nodrošināšanā un atbildības palielināšanā.³³

2018.gada septembrī veiktās Eirobarometra aptaujas rādītāji liecina, ka kopumā 68% Latvijas pilsoņu ir apmierināti ar iespēju katram pilsonim piedalīties politiskajā dzīvē (piemēram, kandidējot vēlēšanās, kļūstot par politiskās partijas biedru).³⁴ Tikai 64% respondentu ir apmierināti ar iespēju pilsoniskajai sabiedrībai piedalīties demokrātijas veicināšanā un aizsardzībā.³⁵ Savukārt vien 65% aptaujas dalībnieku uzskatīja, ka pilsoniskās sabiedrības (apvienību, NVO) loma demokrātijas un kopīgu vērtību veidošanā un aizsardzībā, tostarp lietpratīgu un plurālistisku demokrātisku debašu veicināšanā, ir vērtējama kā svarīga (par ļoti svarīgu to uzskatīja tikai 19% respondentu).³⁶ 2020.gada novembrī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka tikai 29% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij ir nozīme Eiropas Savienībā, 47% Latvijā, 55% – savā pašvaldībā.³⁷

Kopumā iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanā var raksturot kā ļoti zemu – saskaņā ar aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotāju, kuri ir iesaistījušies grupās, kas nākušas klajā ar kāda lēmuma pieņemšanas iniciatīvu, nav daudz: Rīgā tie ir bijuši 1,8%, Pierīgā – 3,4% un citos reģionos – 3,6% iedzīvotāju. Iespēju iesaistīties šādās darbībās pieļauj apmēram vienāds daudzums iedzīvotāju gan Rīgā, gan reģionos – attiecīgi 26,1% Rīgā, 15,2% Pierīgā un 27,1% reģionos.³⁸

Būtiska loma pilsoniskās sabiedrības attīstībā ir organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai, galvenokārt – biedrībām un nodibinājumiem (NVO sektoram). Pateicoties organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai, ir iespējams nodrošināt plašu interešu pārstāvniecību un kvalitatīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, uzturot pastāvīgu pilsonisko dialogu³⁹ ar lēmumu pieņēmējiem.

NIPSIPP īstenošanas periodā tika izveidots viens no nozīmīgākajiem finanšu instrumentiem pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai – valsts budžeta programma "NVO fonds", sniedzot iespējas NVO stiprināt kapacitāti, piedalīties interešu aizstāvībā un nodrošināt pilsoniskās sabiedrības attīstībai nozīmīgu pasākumu īstenošanu. Papildu ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības attīstībā sniedza NVO reģionu atbalsta programma un atbalsts NVO līdzdalībai starptautiskos projektos. Tiesiskās vides uzlabošanai tika izstrādāti Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.779 "Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi"⁴⁰, ar mērķi nodrošināt pietiekamu normatīvo pamatu biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstīto biedrību un nodibinājumu identificēšanai atbilstoši to darbības jomai, tādējādi nodrošinot informācijas par biedrības vai nodibinājuma darbības jomu publisku pieejamību vienuviet. Šādas informācijas nolūks ir nodrošināt biedrību un nodibinājumu sekmīgu iesaisti sociāli ekonomisko jautājumu risināšanā, tiesiski saistošu paplašināto ģenerālvienošanos ieviešanā, mediācijas veicināšanā, kā arī brīvprātīgā darba un prakšu organizēšanā.

Latvijas Republikas Saeima 2015.gada 18.jūnijā pieņēma Brīvprātīgā darba likumu (stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī).⁴¹

Meklējot risinājumus pilsoniskās sabiedrības attīstībai un līdzdalības kultūras uzlabošanai, iedzīvotāju diskusijās tika saņemti priekšlikumi, ka ir nepieciešams stiprināt brīvprātīgo darbu; NVO nepieciešams finansējums, lai organizētu mācības ideju ģenerēšanai/ pieredzes apmaiņas braucieniem ideju un risinājumu dažādībai; pasākumu organizēšanu deleģēt vairāku organizāciju apvienībām, lai pasākumi būtu efektīvāki. Kā priekšlikums tika izteikts nevis piešķirt resursus atsevišķām organizācijām, bet mudināt tās apvienoties viena kopīga mērķa sasniegšanai, saņemot lielāku atbalstu un efektīvāk sasniedzot savu mērķi; NVO sektoram vajadzētu aktīvāk sadarboties savā starpā, veidojot un uzturot pilsoniskās aktivitātes, lai tās ir plašākas tikai par interešu izglītību; valsts un pašvaldības iestādēm jābūt atvērtām, atbalstošām un nenosodošām.

Uzdevuma izpildei plānā paredzēts turpināt valsts budžeta programmu "NVO fonds", nodrošinot konceptuālajā ziņojumā "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi"⁴² noteikto darbības virzienu īstenošanu. Plāna ietvaros paredzēts īstenot arī citus pasākumus, lai sekmētu iedzīvotāju sadarbību, līdzdalību un savstarpēju uzticēšanos, tiks nodrošināts atbalsts NVO reģionu līmenī, kā arī nodrošināts līdzfinansējums dalībai starptautiskos projektos un veicināts brīvprātīgo darbs. Vienlaikus līdzdalības budžeta ieviešana pašvaldībās⁴³ sniegs iespēju iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta. Līdzdalības budžets ir viena no iespējām, kā veicināt sabiedrības līdzdalību pašvaldību darbībā, t.sk. veicinot abu pušu sadarbību, ņemot vērā, ka iedzīvotājs būs tas, kurš piedāvās risinājumu kādai sev, savai kopienai vai teritorijai (apkaimei, ciemam) nozīmīgai problēmai. Tāpat līdzdalības budžets mazinās iedzīvotājos sajūtu par to, ka pašvaldība nesniedz pietiekamu atgriezenisko saiti, jo metode paredz mērķtiecīgu pašvaldības komunikāciju un sadarbību ar pašvaldības iedzīvotājiem.

2.3. Veidot kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpu

21.gadsimtā varam runāt par līdzdalības formu daudzveidības palielināšanos un jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām. Īpaši tas attiecināms uz dažādu sociālo tīklu platformu sniegtajām iespējām iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un līdzdalības veicināšanai, tostarp teritorijas attīstības plānošanā un īstenošanā. Tās darbojas dažādās jomās – pilsoniskajā un politiskajā aktīvismā, dažādās kolektīvās organizācijas formās, tās ļauj īstenot arī neliela mēroga pašorganizēšanās formas ar dažādiem mērķiem – palīdzēt, atbrīvoties no lietām vai dalīties ar tām, identificēt un uzraudzīt teritorijā notiekošo, konsultēties par labākajiem risinājumiem u. tml.⁴⁴

Sabiedrības informēšanai un līdzdalības veicināšanai aizvien lielāku vērību piešķir arī valsts institūcijas, veidojot interaktīvas digitālas platformas. Piemēram, VARAM ir izveidojusi Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmu (TAPIS), kas ikvienam interesentam nodrošina informāciju un iespēju iesniegt savu viedokli par konkrētu teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem visā to sagatavošanas laikā, kā arī piedāvā elektronisku pakalpojumu – izziņu par konkrētās teritorijas atļauto izmantošanu. Tāpat līdzdalības budžeta iedzīvināšanai paredzēts izveidot digitālo platformu, tādējādi veicinot sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā.

Demokrātijas rādītāji gan Eiropā, gan visā pasaulē pēdējos gados ir kritušies. Tā rezultātā iedzīvotāju vidū ir samazinājies uzticēšanās līmenis ne tikai valdībām un valsts institūcijām, bet arī plašsaziņas līdzekļiem. Dezinformācija ir nopietns drauds demokrātijai, tā ietekmē cilvēku uzskatus un veiktās izvēles.⁴⁵

2018.gadā 74% Latvijas pilsoņu norādīja, ka viņus satrauc dezinformācija un sagrozīta informācija internetā pirms vietēja, valsts un Eiropas līmeņa vēlēšanu norises.⁴⁶ 52% Latvijas pilsoņu uzskata, ka valsts institūcijām būtu jāpalīdz iedzīvotājiem sekmīgāk atpazīt dezinformāciju.⁴⁷ Savukārt 67% Latvijas pilsoņu uzskata, ka personas dati, ko cilvēki atstāj internetā, tiek izmantoti mērķorientētu politisku vēstījumu radīšanai, tādējādi apdraudot brīvu un godīgu konkurenci politisko partiju starpā. 50% Latvijas pilsoņu uztrauc politisko debašu ierobežojumi, un cenzūra tiešsaistes sociālajos tīklos.⁴⁸ Jānorāda, ka 58% Latvijas respondentu nav apmierināti ar cīņu pret dezinformāciju medijos (piemēram, nepatiesām, pārspīlētām vai sagrozītām ziņām). Tomēr kopumā ar mediju daudzveidību Latvijā ir apmierināti 73% respondentu. ⁴⁹ Tas izpaužas arī izmaiņās Latvijas pilsoņu uzticēšanās līmenī drukātajai presei un televīzijai. Saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Fakti" 2020.gadā veikto pētījumu "Pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām", Latvijas sabiedriskajai televīzijai kopumā uzticas 86% Latvijas sabiedrisko mediju lietotāju, savukārt Latvijas sabiedriskajam radio kopumā uzticas 83% respondentu.⁵⁰

Pēdējā gadu desmitā liela daļa informatīvās telpas ir pārvietojusies uz digitālo vidi, īpaši tas bija vērojams Covid-19 pandēmijas laikā. Lai arī digitālā vide sniedz vairākas priekšrocības, tajā ir arī vieglāk manipulēt, ietekmēt indivīda uzskatus un domas. Līdz ar to par izaicinājumu kļūst arī demokrātijas vērtību saglabāšana interneta vidē.⁵¹ Saskaņā ar Eirobarometra aptaujas datiem 56% respondentu norāda, ka vēlētos aktīvāk kontrolēt, kā tiek izmantoti viņu personas dati (piemēram, informācija par energopatēriņu, tiešsaistes iepirkšanās paradumiem, veselību utt.).⁵² Kopumā 58% respondentu vēlētos iegūt drošu, vienotu digitālu identifikācijas rīku, ar ko varētu pieslēgties visiem tiešsaistes pakalpojumiem (gan publiskiem, gan privātiem) un kontrolēt savu datu izmantošanu.⁵³, ⁵⁴

Lai gan Latvijā interneta lietojuma rādītāji ir augsti, daļa sabiedrības pieder kategorijai, kam līdzdalības iespējas digitālā vidē un tiešsaistes aktīvisms nav pieejams. Tas iezīmē vienu no problēmām – digitālo plaisu, kas veidojas gan vecuma, gan izglītības un ienākumu līdzekļu atšķirību dēļ. Tā liedz visiem sabiedrības locekļiem vienlīdz aktīvi iesaistīties, kā arī būt vienādi informētiem par iespēju līdzdarboties.⁵⁵, ⁵⁶

Vērtējot Latvijas iedzīvotāju plašsaziņas līdzekļu lietošanas paradumus, eksperti ir konstatējuši, ka pārsvarā dominē pasīvs informācijas saņemšanas paradums, nekritiska pieeja ikdienā izmantotajiem medijiem, netiek izmantoti alternatīvi informācijas avoti, kā arī informācija tiek iegūta vienas valodas informatīvajā telpā. Tādējādi pastāv priekšnoteikumi mediju izmantošanai propagandas nolūkā un manipulācijai ar cilvēku uzskatiem un vērtībām.⁵⁷

Latvijas informatīvā telpa tiek uzskatīta par vienu no Krievijas nemilitārajiem apdraudējumiem visvairāk pakļautajām. To lielā mērā sekmē labās krievu valodas zināšanas un mediju patēriņa ieradumi Latvijas sabiedrībā. Ir konstatēti vairāki vēstījumi, kas laikā no 2008.-2014.gadam ir bijuši mērķtiecīgi vērsti uz Latvijas sabiedrību. Piemēram, "Latvijā tiek diskriminēti krievvalodīgie iedzīvotāji", "Latvija pārraksta Otrā pasaules kara vēsturi", "Latvija ir neveiksmīga valsts", "Latvijas Rietumu partneri nav uzticami".⁵⁸ Saskaņā ar Drošības un stratēģisko pētījumu centra pētījuma datiem, 96,6% Latvijas iedzīvotāju, kuri mājās lieto krievu valodu, medijus lieto krievu valodā un tikai 51,8% no tiem lieto arī plašsaziņas līdzekļus latviešu valodā.⁵⁹ Pret Krievijas propagandas vēstījumiem uzņēmīgāki ir tie respondenti, kuri ne tikai pastiprināti izmanto krievvalodīgos plašsaziņas līdzekļus, kā arī šie respondenti ir neapmierinātāki ar Latvijas publiskās pārvaldes darbību.⁶⁰

NIPSIPP īstenošana sniedza nozīmīgu ieguldījumu informatīvās telpas stiprināšanā. Tā rezultātā Latvijas sabiedriskie mediji varēja, piemēram, uzsākt portāla LSM.lv izveidi un darbību, nodrošināt ievērojamu daļu Latvijas Radio 4 satura, kā arī nodrošināt Latvijas Radio 4 apraidi Latgales reģionā, izveidot Latvijas Radio 1 raidījumu "21.gs. latvietis" (šobrīd "Globālais latvietis. 21.gadsimts") un radīt Latvijas Radio raidījumu "Kolnasāta".

Šī uzdevuma ietvaros īstenotie pasākumi kalpoja par pamatu Latvijas plašsaziņas līdzekļu (mediju) politikas izveidei un attīstībai.

Iedzīvotāju diskusijās iegūtie viedokļi norāda, ka ir jādomā, kā novērst to, ka cilvēki dzīvo dažādos informācijas "burbuļos" jeb segmentētās informācijas telpās un līdz ar to nelieto vienu valodu; jāatbalsta kritiskās domāšanas un emocionālās inteliģences stiprināšana visās vecuma grupās; jāstiprina reģionālie mediji un pierobežas mediju telpa, jo tie veido un stiprina nacionālo un lokālo identitāti, uzrunā un iesaista cilvēkus pašvaldību problēmu risināšanā; jāveido mediju saturs latviešu valodā visām vecuma un valodas zināšanu, kā arī dažādu interešu grupām, lai tas ir atbilstošs un pieejams; valsts iestādēm vajadzētu sūtīt informāciju iedzīvotājiem uztveramā valodā, piemēram, lai teksts nav sarežģīts un viegli uztverams; stiprināt sabiedriskos medijus sociālajos tīklos; jāstiprina un jāizglīto žurnālisti, lai viņi spēj piedāvāt kvalitatīvu informāciju. Vienlaikus jāmin, ka ne mazāk svarīga perspektīva iedzīvotāju diskusijās bija jautājums par to, kā tiek veidots dialogs ar iedzīvotājiem no valsts un pašvaldību iestāžu puses.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu informāciju, uzdevuma izpildei plānā tiks sekmēta pētījumu veikšana par saliedētas sabiedrības attīstības un demokrātijas jautājumiem, īstenoti medijpratības un digitālo prasmju attīstības pasākumi, veicināta uzticamas tiesiskās informācijas pieejamība un nodrošināta sabiedrības iesaiste politikas veidošanas pasākumos.

Nozīmīga loma kvalitatīvas, drošas un iekļaujošas demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpas veidošanā ir gan sabiedriskajiem medijiem, gan komerciālajiem medijiem, gan nekomerciālajiem medijiem.⁶¹ Būtisku ieguldījumu sabiedrības saliedēšanas un pilsoniskās aktivitātes veicināšanā sniedz arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kas saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.‑2022.gadam⁶² nodrošina gan mediju atbalsta pasākumus, gan veicina sabiedrības medijpratību.

Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu⁶³ tiks izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vispārējais stratēģiskais mērķis ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru.

Latvijas Republikas Saeima 2019.gada 26.septembrī nāca klajā ar paziņojumu "Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu".⁶⁴ Paziņojuma 8.sadaļā "Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana" ir uzsvērts, ka: "[..] Viens no nacionālās drošības sistēmas stūrakmeņiem ir demokrātijas nosargāšana. Demokrātija spēj darboties, ja pilsoņi pieņem lēmumus, balstoties uz informāciju, ko nodrošina mediju plurālisms un daudzveidība. Tas vienlīdz attiecas uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un drukāto presi. Tāpēc Latvijas informatīvo telpu raksturo tādi demokrātijas principi kā preses brīvība un cenzūras aizliegums. Latvijas mediju tirgū pastāv brīvā tirgus un konkurences nosacījumi, kas iedzīvotājiem dod rīcības brīvību izvēlēties sev tīkamu informācijas avotu. Vienlaikus, Latvijas un Eiropas drukāto un elektronisko mediju pieejamība nacionālā un reģionālā līmenī ir būtisks informatīvās telpas drošības elements. [..] Mediju vides atbalsta pasākumiem ir jābūt vērstiem uz to, lai stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos neatkarīgajiem medijiem kā svarīgai demokrātiskai institūcijai un sabiedrības interešu aizstāvei. [..]"

3. Integrācija

Rīcības virziena ietvaros tiks veicināta dažādu sabiedrības grupu savstarpējā sadarbība, uzticēšanās un solidaritāte, uzlabotas līdzdalības iespējas un mazināti aizspriedumi.

3.1. Veicināt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu integrāciju sabiedrībā

Latvijā 2020.gada 1.janvārī bija reģistrēti 1 907 675 iedzīvotāji, no tiem 266 625 nebija Latvijas pilsonības. Skaitliski nozīmīga ir trešo valstu pilsoņu kopa – uz 2020.gada 1.jūliju Latvijā bija reģistrēti 78 896 trešo valstu pilsoņi.⁶⁵

2017.gadā veiktais pētījums atklāj, ka dažādās dzīves situācijās trešo valstu pilsoņi visbiežāk sarunājas krievu valodā. Tas skaidrojams ar to, ka lielai daļai trešo valstu pilsoņu krievu valoda ir dzimtā valoda. Visbiežāk krievu valoda tiek izmantota publiskajā telpā – uz ielas, veikalā, sabiedriskajā transportā (66%), sazinoties ar draugiem, paziņām (62%) un ar ģimenes locekļiem, ar kuriem dzīvo kopā (62%). Arī saziņā ar latviešiem trešo valstu pilsoņi lielākoties izmanto krievu valodu, latviešu valodu izmanto tikai 36%.⁶⁶ Trešo valstu pilsoņi ar plašākām valodu zināšanām praktiski vienlīdz bieži runā arī angļu valodā, piemēram, trešo valstu pilsoņi, kuri studē augstskolās, mācību vidē visbiežāk sarunājas angļu valodā (33%). Citās valodās, piemēram, ķīniešu, spāņu u.c., trešo valstu pilsoņi runā šaurā lokā – ģimenē (17%) un ar saviem draugiem vai paziņām (12%).⁶⁷ Konkurējošās valodas, ja tās veido pašpietiekamu vidi, neveicina latviešu valodas apguvi un ir šķērslis integrācijas procesam. Latviešu valodas apguvi ietekmē trešo valstu pilsoņu ilgtermiņa plāni – jo ilgāk ir plānots uzturēties Latvijā, jo lielāka iespēja, ka tiks apgūta latviešu valoda. Aptaujas rezultāti rāda, ka no tiem, kas plāno uzturēties Latvijā mazāk kā gadu, latviešu valodu ir mācījušies 41%. Savukārt no tiem, kas plāno uzturēties Latvijā ilgāk kā gadu – latviešu valodu apguvuši 78%.⁶⁸ Vērtējot savas latviešu valodas zināšanas, 49% trešo valstu pilsoņu norāda, ka zina to pamatzināšanu līmenī, bet 35% latviešu valodu nezina. Tikai 1% trešo valstu pilsoņu savas latviešu valodas zināšanas uzskata par ļoti labām.⁶⁹

Saskaņā ar 2017.gada Eirobarometra aptaujas datiem 88% respondentu uzskata, ka latviešu valodas prasme ir svarīgs faktors sekmīgai imigrantu integrācijai Latvijā. Savukārt piederības sajūtu Latvijai kā svarīgu veiksmīgas integrācijas faktoru norāda vien 74% respondentu, bet Latvijas pilsonības iegūšanu – 65% respondentu.⁷⁰

Latvijā dalība integrācijas pasākumos ir brīvprātīga. Tomēr tādi sākotnējās integrācijas pasākumi kā kultūrorientācijas ievadkursi un latviešu valodas kursi ir pieejami tikai kā atsevišķas iniciatīvas, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projektu ietvaros vai bezmaksas valodu kursos dažādās pašvaldībās.

Integrācija Latvijas sabiedrībā ir aktuāls jautājums ne tikai trešo valstu pilsoņiem, bet arī personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība: bēgļiem un alternatīvo statusu ieguvušām personām.

Salīdzinājumā ar trešo valstu pilsoņiem, personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, latviešu valodas zināšanu trūkums rada lielākus šķēršļus, lai iekļautos Latvijas sabiedrībā, piemēram, ir apgrūtināta piekļuve dažādiem pakalpojumiem, tostarp izglītības un veselības pakalpojumiem, kā arī ir apgrūtināta piekļuve darba tirgum un mājokļiem.

Saskaņā ar Migrantu integrācijas politikas indeksa vērtējumu Latvijas politika imigrantu integrācijas atbalstam vērtējama kā drīzāk nelabvēlīga, saņemot vien 37 no iespējamiem 100 punktiem. Vissliktāk ir novērtēta politiskās līdzdalības dimensija, taču kā drīzāk nelabvēlīgas vērtējamas arī darba tirgus mobilitātes, izglītības un veselības aprūpes dimensijas un piekļuve pilsonībai.⁷¹

NIPSIPP nodrošināja ES līdzekļu piesaisti trešo valstu pilsoņu, tai skaitā starptautiskās aizsardzības saņēmēju, integrācijas pasākumu īstenošanai, galvenokārt nodrošinot agrīnās integrācijas pasākumus – ievadkursus par Latviju, latviešu valodas kursus un konsultatīvu atbalstu integrācijas centrā. 2015.gadā tika izstrādāts un Ministru kabinetā pieņemts "Rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā" (Ministru kabineta 2015.gada 2.decembra rīkojums Nr.759)⁷². Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra protokollēmumam par informatīvo ziņojumu "Par Rīcības plānā personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā, paredzēto pasākumu izpildi" (prot. Nr.57 49.§), rīcības plāna izpildē iesaistītajām institūcijām jānodrošina plānā paredzēto uzdevumu izpilde to pamatfunkciju izpildei, tostarp Eiropas Savienības fondu un projektu īstenošanai piešķirtā finansējuma ietvaros, kā arī pēc rīcības plāna termiņa beigām.

Iedzīvotāju diskusijās par ārvalstnieku integrāciju tika iegūti viedokļi par valsts valodas apguvi: ārvalstu pilsoņiem vajadzētu viena gada laikā ar mentora atbalstu apgūt valsts valodu, lai varētu sazināties ar vietējo sabiedrību vismaz sarunvalodas līmenī; valstij vajadzētu nodrošināt minimālo obligāto latviešu sarunvalodas kursu ārvalstu pilsoņiem, kas būtu pieejams bez maksas; izveidot brīvi pieejamu lingvistisko rīku latviešu valodas mācībām, lai ikviens varētu interaktīvā veidā apgūt latviešu valodu. Ja šāda aplikācija jau pastāv, tad informēt sabiedrību par šo iespēju un popularizēt to; latviešu valodas apguves metodēm ir jābūt kvalitatīvām un daudzveidīgām, lai ieinteresētu un motivētu to apgūt un pielietot vietējā sabiedrībā. Diskusijās iegūti arī priekšlikumi par to, ka ārvalstu pilsoņiem būtu nepieciešams sniegt informāciju par vietējo kopienu, par viņu iespējām, kā arī uzrunāt ārvalstu pilsoņus personīgi un iesaistīt vietējās kopienas dzīvē, ko varētu panākt ar NVO sektora starpniecību; ārvalstu pilsoņiem būtu jāsniedz arī atbalsts darba meklēšanā un izmantojot plašsaziņas līdzekļus, informēt ārvalstu pilsoņus par iespējām piedalīties vietējās kopienas dzīvē, popularizējot tautas deju nodarbības, kora un citu interešu izglītības pulciņu darbību.

Uzdevuma izpildei plānā tiks nodrošināti agrīnās integrācijas pasākumi trešo valstu pilsoņiem, tai skaitā personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tiks uzsākta vienas pieturas aģentūras koncepcijas sagatavošana, kā arī nodrošināti pasākumi, kas sniedz iespējas apgūt latviešu valodu neformālā vidē, nodrošināts atbalsts speciālistiem un uzlabota informācijas pieejamība.

3.2. Sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām

Starptautiskās migrācijas apstākļos visā pasaulē ir aktualizējušies neiecietības, rasisma un diskriminācijas jautājumi. Eiropā visbiežāk par diskriminācijas un neiecietības upuriem kļūst imigranti un patvēruma meklētāji, arī mazākumtautību pārstāvji, kuru rase, etniskā vai valstiskā piederība, reliģija, valoda vai kultūra ir atšķirīgas. Diskriminācija, rasisms un neiecietība ir drauds tādām eiropeiskajām vērtībām kā brīvība, drošība un taisnīgums. Lai nodrošinātu aktīvu rīcību, 2020.gada 18.septembrī EK nāca klajā ar paziņojumu par ES rasisma apkarošanas rīcības plānu 2020.-2025.gadam⁷³, kā arī ar virkni citu iniciatīvu neiecietības un diskriminācijas novēršanai.

Dažādu etnisko grupu diskrimināciju ir grūti izskaust un to var izraisīt dažādi faktori. Pētījumos par šo tēmu tiek izšķirta beznosacījuma diskriminācija, kuras pamatā ir nepatika pret migrantiem un statistiskā diskriminācija, kuras pamatā ir specifiski uzskati, kas saistīti ar cilvēkiem no dažādām etniskām grupām.⁷⁴ Saskaņā ar Eirobarometra aptaujas datiem, 40% respondentu uzskata, ka Latvijā izplatīta ir vecuma diskriminācija (persona tiek uzskatīta kā pārāk veca vai pārāk jauna), bet 37% respondentu uzskata, ka izplatīta ir invaliditātes diskriminācija⁷⁵. Saskaņā ar 2020.gada novembrī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, 86% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ar diskriminējošu attieksmi nav saskārušies. Aptaujas dalībnieki, kuri ir saskārušies ar diskrimināciju, norādīja, ka 4% gadījumu ir saskārušies ar vecuma diskrimināciju, 4% gadījumu – ar diskrimināciju etniskās piederības dēļ, bet 3% gadījumu – pilsonības dēļ.⁷⁶

Papildus dati liecina, ka Latvijas sabiedrībā valda augsts aizspriedumu līmenis pret romu tautības iedzīvotājiem. 2019.gadā informatīvās kampaņas "Atvērtība ir vērtība" ietvaros īstenotās aptaujas rezultāti liecina, ka 42% respondentu ir bijusi negatīva pieredze saskarsmē ar romu tautības cilvēkiem. Aptauja atklāj, ka romu tautības cilvēku par savu kolēģi nevēlētos 33% respondentu, par ģimenes locekli – 47% respondentu, bet par kaimiņu – 36% respondentu. Līdzīgi vērtējumi izteikti arī par afgāņu, pakistāniešu, sīriešu un afrikāņu izcelsmes cilvēkiem. Aptaujā noskaidrots arī dalībnieku viedoklis par sabiedrības grupām, pret kurām būtu jāizturas ar piesardzību. Par tādām tiek uzskatīti patvēruma meklētāji (56%) – cilvēki, kuri Latvijā ieradušies strādāt mazkvalificētus darbus (33%) un termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji (31%).⁷⁷

Saskaņā ar Latvijas Cilvēktiesību centra veikto ārvalstu studentu aptaujas rezultātiem 68% aptaujāto ir saskārušies ar dažādām neiecietības izpausmēm, tostarp, naida runu, naida noziegumiem un diskrimināciju. 33% respondentu atbildēja, ka ir cietuši paši un 36%, ka ir bijuši liecinieki šādiem gadījumiem vai ir dzirdējuši par tiem no citiem. Kā galvenie aizskāruma iemesli visbiežāk norādīta - ādas krāsa vai rase (36%), etniskā izcelsme (25%), valoda (22%), reliģiskā piederība (6%).⁷⁸

NIPSIPP nodrošināja plašu pasākumu kopumu mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai un attīstībai, tai skaitā radot iespēju apgūt autentiska etnogrāfiskā kultūras mantojuma zināšanas mazākumtautību kultūras kolektīvu vadītājiem, iesaistot mazākumtautību kolektīvus Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku kustībā, kā arī attīstot mazākumtautību kultūras vēstnieku programmu.

Romu kopienas iekļaušanās veicināšanai tika uzsākta ES programmas finansētu projektu īstenošana, nodrošinot finansējumu dažādas jomas aptverošiem pasākumiem un panākot uzlabojumus nodarbinātības, izglītības, veselības aprūpes un līdzdalības jomā.

Iedzīvotāju diskusijās iegūtie viedokļi par sabiedrības daudzveidību akcentēja dažādu projektu un pasākumu nepieciešamību, lai cilvēkiem būtu iespējas iepazīt atšķirīgo, saņemt informāciju un iesaistīties koprades aktivitātēs. Svarīga loma tika piešķirta izglītībai (arī neformālajai) par sabiedrības daudzveidību, ietverot plašākas sabiedrības kategorijas - par alerģijām, slimībām, u.c. Īpaši tika uzsvērts, ka šāda veida pasākumi jāveic mazpilsētās un reģionos, ārpus Rīgas veidojot iekļaujošus, kopienu saliedējošus pasākumus un veicinot sabiedrības izpratni par atšķirīgām kultūrām. Kultūra šādos pasākumos kalpotu kā saliedējošs elements.

Uzdevuma izpildei plānā tiks sniegts atbalsts mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai un attīstībai, īstenoti pasākumi romu līdzdalības atbalstam, sekmēta sabiedrības izpratne par daudzveidību, mazinot aizspriedumus un neiecietību.

 IV Pasākumi mērķa sasniegšanai⁷⁹

Plāna mērķis	Nodrošināt nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību un Nacionālajā attīstības plānā noteikto uzdevumu un mērķu izpildi.
1. Rīcības virziens - Nacionālā identitāte un piederība
1.rīcības virziena politikas rezultāti	Paaugstinājies Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas jūtas piederīgi Latvijai, izprot un apzinās Latvijas valstiskuma vērtību; uzlabojušās latviešu valodas prasmes dažādās mērķa grupās un tās tiek praktiski lietotas ikdienas situācijās.
Rezultatīvie rādītāji	Piederības sajūta Latvijai (ļoti tuvs, tuvs), ESS (2015.g. 88,9% 2024.g. 92%);80 Piederības sajūta Latvijai (ļoti tuvs, tuvs), starp tiem, kas mājās pārsvarā nerunā latviski, ESS (2020.g. 67,5% 2024.g. 70%); Iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot latviešu valodu un kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda (25-64 g.vec.), CSP (2016.g. 81,5% 2024.g. 82,5%); Iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot latviešu valodu, no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, LVA (2019.g. 88% 2024.g. 90%); Iedzīvotāju īpatsvars, kas atzīmē Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī, Latvijas sociālās atmiņas monitorings (2017.g. 72% 2024.g. 74%); Iedzīvotāju īpatsvars, kas atzīmē Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu 4. maijā, Latvijas sociālās atmiņas monitorings (2017.g. 29% 2024.g. 31%); Iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka 1940.gadā tas bija Latvijas brīvprātīgs lēmums pievienoties PSRS, Latvijas sociālās atmiņas monitorings (2017.g. 22,3% 2024.g. 20%); Iedzīvotāju īpatsvars, kas atzīmē Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī, pēc lietotās valodas ģimenē, latviešu vai krievu, Latvijas sociālās atmiņas monitorings (latviešu: 2017.g. 82% 2024.g. 84%; krievu: 2017.g. 58% 2024.g. 60%); Iedzīvotāju īpatsvars, kas atzīmē Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu 4. maijā, pēc lietotās valodas ģimenē, latviešu vai krievu, Latvijas sociālās atmiņas monitorings (latviešu: 2017.g. 37% 2024.g. 39%; krievu: 2017.g. 16% 2024.g. 18%).

2. Rīcības virziens – Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums
2.rīcības virziena politikas rezultāti	Palielinājies iedzīvotāju skaits, kas aktīvi iesaistās dažādās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs; pieaugusi iedzīvotāju ticība spējai ietekmēt rīcībpolitiku un apmierinātība ar demokrātijas darbību; uzlabojusies iedzīvotāju savstarpējā sadarbība un uzticēšanās; paaugstinājusies visas sabiedrības pilsoniskā un politiskā uzticēšanās; uzlabojusies iedzīvotāju medijpratība.
Rezultatīvie rādītāji	Iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības indekss, ESS (2020.g. 9,8% 2024.g. 25%); Iedzīvotāju apmierinātība ar demokrātijas sistēmu, ESS (2020.g. 18,6% 2024.g. 21%); Iedzīvotāju uztvere par iespēju ietekmēt rīcībpolitiku, ESS (2020.g. 1,73 2024.g. 2,8); Līdzdalība Saeimas vēlēšanās, CVK (2018.g. 53,6% 2022.g. 55%); Iedzīvotāju savstarpējā uzticēšanās, ESS (2020.g. 19,8% 2024.g. 22%); Iedzīvotāju savstarpējais atbalsts, ESS (2020.g. 5,27 2024.g. 4,9); Iedzīvotāju politiskās uzticēšanās indekss, ESS (2020.g. 3,9 2024.g. 3,5); Iedzīvotāju uzticēšanās līmenis medijiem: - Augsts uzticēšanās līmenis medijiem (2019.g. 21% 2024.g. 25-28%); - Vidējs uzticēšanās līmenis medijiem (2019.g. 49% 2024.g. 49-51%); - Iedzīvotāju iesaistīšanās sabiedriskajās organizācijās (ir darbojies kādā organizācijā vai apvienībā, neskaitot politiskās partijas vai apvienības), ESS (2020.g. 6,3% 2024.g. 8,3%); - Iedzīvotāju uzticēšanās reģionāla un vietēja līmeņa institūcijām, Eurobarometer (2019.g. 49% 2024.g. 49-53%).

3.  Rīcības virziens – Integrācija
3.rīcības virziena politikas rezultāti		Latvijas iedzīvotāju vidū ir uzlabojusies dažādu sabiedrības grupu savstarpējā uzticēšanās, līdzdalība un sadarbība, un pieaudzis tolerances līmenis; Ir mazinājušies stereotipi un aizspriedumi pret dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem.
Rezultatīvie rādītāji:		MIPEX indekss (Uzlaboti apstākļi visaptverošai imigrantu integrācijas politikai) (2019.g. 37 punkti  2024.g. 39 punkti); Trešo valstu pilsoņi, kas pirmreizēji ieguvuši PUA, īpatsvars gadā, PMLP (2019.g. 1,1%  2024.g. 1,7%); Mazākumtautību kolektīvu skaits, kas piedalās Dziesmu un deju svētku procesā (skaits) (2018.g. 108  2024.g. 110); Subjektīvā diskriminācijas pieredze, ESS (2020.g. 9,8%  2024.g. 7,2%).
3.1. Uzdevums	Veicināt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu integrāciju sabiedrībā
N.p.k.	Pasākums		Darbības rezultāts	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš (līdz pusgadam)
3.1.1.	Nacionāla līmeņa koordinācijas sistēmas izveide, lai nodrošinātu atbalstu imigrantu līdzdalībai, kas saņēmuši tiesības uzturēties Latvijas teritorijā		Uzlabojusies ārvalstu pilsoņu piekļuve pakalpojumiem	Katru gadu vismaz 1000 trešo valstu pilsoņiem, tai skaitā starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, nodrošināts informatīvs atbalsts;s; Katru gadu trešo valstu pilsoņiem, tai skaitā starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, nodrošinātas konsultācijas par valsts un pašvaldību iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, konsultācijas par pamattiesību jautājumiem, psihologa konsultācijas, un tulka pakalpojumi; Nodrošināta konsultatīva mehānisma starpsektorālai sadarbībai darbība; Nodrošināti mācību kursi speciālistiem.	KM		2022.gada II pusgads
3.1.2.	Latviešu valodas lietošanas publiskajā telpā, tai skaitā daudzveidīgu pieeju latviešu valodas apguvē, attīstīšana.		Uzlabojušās trešo valstu pilsoņu spējas sazināties latviešu valodā un iekļauties sabiedrības dzīvē.	Katru gadu nodrošināti latviešu valodas kursi un latviešu valodas klubi vismaz 500 trešo valstu pilsoņiem, sniedzot iespēju paaugstināt latviešu valodas prasmes vismaz par vienu līmeni, atbilstoši Eiropas Savienības valodu prasmju kopējam ietvaram.	KM		2022.gada II pusgads
3.1.3.	Trešo valstu valstspiederīgo iesaistīšana Latvijas sabiedriskajā dzīvē, tai skaitā atbalsts mazaizsargātu personu (sievietes, bērni, veci cilvēki) un starptautiskās aizsardzības personu līdzdalības nodrošināšanai		Uzlabojusies trešo valstu pilsoņu spēja iekļauties Latvijas sabiedrībā un piekļuve pakalpojumiem.	Katru gadu nodrošināti integrācijas kursi vismaz 500 trešo valstu pilsoņiem.	KM		2022.gada II pusgads
3.1.4.	Starpkultūru komunikācijas mācības speciālistiem		Uzlabojušās dažādu jomu speciālistu zināšanas par kultūru daudzveidību un uzlabojušās starpkultūru dialoga prasmes, kā arī pilnveidota spēja īstenot integrācijas pasākumus.	Katru gadu starpkultūru komunikācijas kursu apguvuši vismaz 200 dažādu jomu speciālisti.	KM		2022.gada II pusgads
3.1.5.	Trešo valstu valstspiederīgo integrēšana Latvijas sabiedrībā, šajā procesā iesaistot plašsaziņas līdzekļus		Veicināts konstruktīvs dialogs starp trešo valstu pilsoņiem un sabiedrību; Sekmēta masu mediju sniegtās informācijas kvalitātes un satura pieejamības uzlabošanās par trešo valstu pilsoņu sociālās iekļaušanas jautājumiem.	Īstenots mācību kurss plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem par starpkultūru komunikāciju un trešo valstu pilsoņu sociālās iekļaušanas jautājumiem vismaz 28 stundu apjomā.	KM		2022.gada II pusgads
3.1.6.	Agrīnās integrācijas atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības saņēmējiem (integrācijas kursi, latviešu valodas kursi, reto valodu tulku pakalpojuma nodrošināšana, konsultāciju nodrošināšana un starpkultūru komunikācijas mācības speciālistiem)87		Uzlabojusies starptautiskās aizsardzības saņēmēju piekļuve pakalpojumiem; Uzlabojušās dažādu jomu speciālistu zināšanas par kultūru daudzveidību un uzlabojušās starpkultūru dialoga prasmes, kā arī pilnveidota spēja īstenot integrācijas pasākumus.	Reto valodu tulku pakalpojumus izmantojušas vismaz 200 personas; Konsultāciju pakalpojumus izmantojušas vismaz 200 personas; Starpkultūru komunikācijas kursu apguvuši vismaz 140 dažādu jomu speciālisti; Nodrošināti integrācijas kursi vismaz 200 personām; Nodrošināti latviešu valodas kursi vismaz 200 personām.	KM		2023.gada II pusgads
3.1.7.	Konsultatīvā padome trešo valstu pilsoņu līdzdalībai.		Uzlabojusies trešo valstu pilsoņu, tai skaitā starptautiskās aizsardzības saņēmēju līdzdalība politiskajās norisēs.	Aktualizēts Konsultatīvās padomes trešo valstu pilsoņu līdzdalībai sastāvs, iesaistot mērķa grupu; Konsultatīvās padomes ietvaros izstrādāti priekšlikumi ES "Rīcības plāna par integrāciju un iekļaušanu 2021.-2027.gadam"88 īstenošanai; Katru gadu organizētas vismaz 2 konsultatīvās padomes sēdes.	KM		2023.gada II pusgads
3.1.8.	Kvalitatīva, ērti pieejama un viegli saprotama informācija par naturalizācijas procedūru.		Uzlabota informācijas pieejamība par naturalizācijas procedūru; Veicināta izpratnes veidošanās par Latvijas Republikas pilsonības iegūšanas un zaudēšanas jautājumiem.	Regulāri organizētas informācijas dienas Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un Ventspilī par pilsonības iegūšanas jautājumiem; Pilnveidotas PMLP pārziņā esošās informācijas sistēmas, kas satur datus par pilsonības iegūšanas un zaudēšanas jautājumiem.	PMLP	IeM	2023.gada II pusgads
3.1.9.	Valsts valodas prasmes pārbaude un ar to saistītie atbalsta pasākumi, tai skaitā pārbaude un atbalsta pasākumi tiešsaistē.		Nodrošināta valsts valodas prasmes pārbaude Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu pilsoņiem, lai personas varētu konkurēt Latvijas darba tirgū, iegūt pastāvīgā iedzīvotāja statusu un sekmīgāk integrēties sabiedrībā.	Līdz 2024.gadam Valsts valodas prasmes pārbaudes kārtojušo personu skaits palielinājies par aptuveni 20% (salīdzinot ar 2018., 2019.gada rādītājiem).	IZM	VISC	2023.gada II pusgads
3.1.10.	Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām (bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss)		Uzlabojušās starptautiskās aizsardzības personu spējas sazināties latviešu valodā, iekļauties sabiedrības dzīvē un piekļūt pakalpojumiem.	Katru gadu nodrošināti integrācijas kursi vismaz 200 personām; Katru gadu nodrošināti latviešu valodas kursi vismaz 200 personām.	KM		2022.gada II pusgads
3.1.11.	Vienas pieturas aģentūras izveide, veicinot jauniebraucēju iekļaušanos vietējā sabiedrībā, nodrošinot vienotu un kvalitatīvu pakalpojumu grozu		Lai veicinātu trešo valstu pilsoņu - ārzemnieku, bēgļu, personu ar patvēruma meklētāja vai alternatīvo statusu iesaisti sabiedrības sociālajos procesos un nodarbinātībā, nodrošināta "Vienas pieturas aģentūras" izveide, veicinot ārvalstu pilsoņu piekļuvi pakalpojumiem. Sekmēta trešo valstu pilsoņu spēja iekļauties Latvijas sabiedrībā. Sniegts atbalsts mērķa grupas integrācijā un sociālajā iekļaušanā iesaistītajām institūcijām un organizācijām, tostarp veicot problēmu analīzi un nodrošinot pieredzes un labās prakses apmaiņu starp institūcijām, kā arī priekšlikumu izstrādi normatīvā regulējuma pilnveidei, tai skaitā iesaistot visu mērķa grupu pārstāvjus.	Izveidota Vienas pieturas aģentūra	SIF	KM	2023.gada II pusgads89
3.2. Uzdevums	Sekmēt iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām
3.2.1.	Atbalsts mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai.		Nodrošināts atbalsts mazākumtautību kultūras saglabāšanai un attīstībai. Nodrošināta mazākumtautību kultūras biedrību dalība nacionālajā kultūras telpā, tostarp piedaloties Dziesmu un deju svētkos.	Ik gadu organizēta vismaz 1 radošā nometne vai profesionālās pilnveides seminārs mazākumtautību kolektīvu vadītājiem. Ik gadu sniegts atbalsts vismaz 10 mazākumtautību kolektīvu profesionālajai pilnveidei katrā reģionā; Ik gadu kultūras vēstnieku programmā iesaistīti vismaz 20 dažādu kultūru pārstāvji tai skaitā Latgales reģiona dažādu kultūras nozaru pārstāvji.	LNKC, LNKBA	KM, LKA, NVO	2023.gada II pusgads
3.2.2.	Latvijas mazākumtautību festivāls		Nodrošināts atbalsts mazākumtautību kultūras saglabāšanai un attīstībai. Nodrošināta mazākumtautību kultūras biedrību dalība nacionālajā kultūras telpā.	Katru otro gadu organizēts 1 mazākumtautību kultūras festivāls, iesaistītas vismaz 50 mazākumtautību biedrības un vismaz 500 dalībniekus.	KM		2023.gada II pusgads
3.2.3.	Ģimeņu sadarbības programma latviešu, mazākumtautību un ārvalstu pilsoņu bērniem un jauniešiem		Veicināta izpratnes veidošanās par starpkultūru komunikāciju un koprades iespējām.	Katru gadu katrā Latvijas reģionā organizēts vismaz 1 ģimeņu sadarbības pasākums.	KM		2023.gada II pusgads
3.2.4.	Mazākumtautību un romu konsultatīvās padomes		Veicināta mazākumtautību, t.sk. romu līdzdalība valsts politikas izstrādē un īstenošanā.	Katru gadu organizētas vismaz 3 mazākumtautību NVO pārstāvju konsultatīvo komiteju sēdes; Katru gadu organizētas vismaz 3 Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvās padomes sēdes.	KM		2023.gada II pusgads
3.2.5.	Romu līdzdalības veicināšana un kultūras savpatnības saglabāšana.		Uzlabojusies romu spēja iekļauties un līdzdarboties sabiedrības procesos; Veicināta romu izpratne par tiesību un interešu aizstāvības jautājumiem; Veicināta sadarbība un dialogs starp romiem, pašvaldību iestādēm, nozaru ministrijām, izglītības iestādēm, pedagogiem un vecākiem un citām iesaistītajām pusēm; Veicināta romu mediatoru piesaiste un nodrošināts atbalsts romu mediatoru darbībai Latvijas pilsētās un novados; Attīstīta reģionālo ekspertu tīkla romu integrācijas jautājumos darbība; Veicināta romu NVO un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju kapacitāte un līdzdalība dažādās dzīves jomās, t.sk. izglītības, nodarbinātības un kultūras jomā, un pilsoniskās sabiedrības attīstībai;	Ik gadu nodrošināti vismaz 2 sabiedrību informējoši, izglītojoši un pozitīvas pieredzes popularizēšanas pasākumi par Latvijas romu situāciju. Ik gadu nodrošināts sabiedrību informējošs pasākums Romu starptautiskās dienas ietvaros; Īstenots vismaz 1 pasākums par romu tiesību un interešu aizstāvēšanas jautājumiem; Katru gadu nodrošināta Latvijas romu platformas darbība; Katru gadu piesaistīti 5 romu mediatori; Katru gadu nodrošināti atbalsta pasākumi romu mediatoru darbam vismaz 6 Latvijas pilsētās un novados; Regulāri nodrošināta reģionālo ekspertu tīkla romu integrācijas jautājumos darbība; Īstenoti vismaz 10 romu NVO un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju kapacitātes un līdzdalības veicināšanas pasākumi; Samazinājies romu skolēnu skaits, kas pārtrauc mācības un neiegūst obligāto izglītību (2024.gadā – 94%).	KM	IZM, VM, LM, pašvaldības	2023.gada II pusgads
3.2.6.	Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi par diskriminācijas mazināšanu un tolerances veicināšanu90		Izstrādāta un īstenota sabiedrības izpratnes un informētības pasākumu kampaņa veicinot dažādu sabiedrības grupu izpratnes par diskrimināciju paaugstināšanos, veicinot toleranci un sabiedrības saliedētību ar dažādām diskriminācijas riskam pakļauto personu grupām, kā arī veicinot izpratni par sociālās iekļaušanas nozīmi un informētību par pakalpojumu pieejamību mērķa grupām.	Turpināta sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas kampaņa.	LM	KM, SIF	2022.gada II pusgads
3.2.7.	Naida runas mazināšanas atbalsta programma projekta "Kapacitātes veidošana un izpratnes paaugstināšana neiecietības novēršanai un apkarošanai Latvijā – CALDER" ietvaros		Veicināta sabiedrības izglītošana par naida runu internetā, riskiem ar ko saskaras jaunieši internetā un mediju izglītošana; Veicināta iedzīvotāju spēja identificēt naida runu, ziņot par to un izmantot konstruktīvas metodes, lai ar to cīnītos; Sabiedrības tolerances pret naida runu mazināšana.	Veikts pētījums par tiesisko regulējumu cīņai pret naida noziegumiem un ksenofobiju, ieskaitot homofobiju un naida runu tiešsaistē un tā ieviešana praksē Latvijā; Atbilstoši pētījuma rezultātiem izstrādāti un prezentēti likuma grozījumu priekšlikumi; Izstrādātas vadlīnijas juristiem un citām saistītajām pusēm par pareizu un efektīvu tiesību normu piemērošanu praksē; Izstrādāta un pārbaudīta apmācību programma profesionāļiem, kas tieši iesaistīti naida noziegumu apkarošanā; Apmācīti 16 policisti, 16 prokurori, 16 tiesneši, 16 SIF darbinieki un apmācīti 3 darbinieki no katras partneriestādes, kas pēc tam pasniegs mācības (kopā 12).	SIF	LU, Valsts policija, Tiesu administrācija, Prokuratūra	2023. gada II pusgads
3.2.8.	Uz vienotas valsts, tiesiskās informācijas un pilsoniskās izglītības platformas bāzes tiek veidota žurnāla "Jurista Vārds" rakstu sērija "Juristu likteņi", parādot, cik dažādi cilvēki devuši ieguldījumu Latvijas valsts un tās tiesiskās sistēmas izveidē.		Rakstu sērijā ir atspoguļota dažādu tautību (latviešu, krievu, ebreju, vācbaltiešu) un politiskās pārliecības juristu darbība starpkaru Latvijā un viņu ietekme uz Latvijas juridisko kultūru, valsts attīstību, demokrātiskajiem un tiesiskajiem procesiem.	Rakstu sērija ir publicēta, raksti apkopoti un izdoti krājuma (grāmatas) formātā.	VSIA "Latvijas Vēstnesis"		2023.gada II pusgads

V Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

1. Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

Plāna sagatavošanas gaitā, starpinstitucionāla darba grupa sniedza priekšlikumus par Plānā iekļaujamiem pasākumiem un to finansējuma avotiem. Pamatnostādņu ietekmes novērtējumā uz valsts un pašvaldību budžetu, kas tika veidots saskaņā ar NAP2027 indikatīvo investīciju projektu kopumu, netika ietverts citu institūciju plānotais pasākumu finansējums, konkrēts ES finanšu instrumentu ietvaros plānotais pasākumu finansējums, kā arī nozaru ministriju vidēja termiņa prioritāro pasākumu pieteikumu ietvaros plānotais finansējums. Plānā ietverto pasākumu īstenošanai nepieciešamais papildus finansējums nav ietverts NAP2027 indikatīvajā projektu kopumā un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam". Šie pasākumi var tikt īstenoti, ja valsts budžeta sagatavošanas procesā tiks atbalstīts KM iesniegtais prioritāro pasākumu pieteikums. Savukārt ES finanšu instrumentu ietvaros plānoto pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts atbilstoši ES struktūrfondu, programmu un citu finanšu instrumentu finansējuma pieprasīšanas kārtībai. Līdz ar to Plāna ietekmes novērtējumā uz valsts un pašvaldību budžetu ietvertais finansējuma apjoms atšķiras no Pamatnostādņu ietekmes novērtējumā uz valsts un pašvaldību budžetu norādītā finansējuma apjoma.

Plānā ietvertie pasākumi ir īstenoti arī 2021.gadā valsts budžeta ietvaros.

Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2022.gadā nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2023.gadā un turpmāk skatāms Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.-2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums kā plāna projektā norādīto uzdevumu īstenošanai nepieciešamais finansējuma avots un tā apjoms var mainīties, ņemot vērā, ka šobrīd vēl nav panākta konceptuāla vienošanās ar Eiropas Komisiju un Eiropas Padomi, kura apstiprinās Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu, par plānotajām investīcijām no Eiropas Savienības struktūrfondiem un Kohēzijas fonda un Atveseļošanās un noturības mehānisma.

2. Detalizēts aprēķins plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamajam papildu finansējumam

Šajā plāna sadaļā ir sniegts detalizēts aprēķins par pasākumiem, kuru īstenošanai nepieciešamais finansējums nav ietverts NAP2027 indikatīvajā investīciju projektu kopumā un likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam". Pasākumiem nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts ministriju prioritāro pasākumu pieteikumu ietvaros. Detalizētie aprēķini neietver tos pasākumus, kurus plānots īstenot esošo ES struktūrfondu, programmu vai citu finanšu instrumentu finansējuma ietvaros.

Kultūras ministrs N. Puntulis