Dipl. hist. Tālis Pumpuriņš

Latvijas

sarkanbaltsarkanās krāsas

Pētījumi, atmiņas, dokumenti

Saturā

"Tas latviešu karogs, to varu jums patiešām sacīt"

Pirmie tautas krāsu meklējumi

"Pulcējaties zem latviešu karogiem!"

Pirmie latviešu nacionālie karogi

"Brīvības pavasaris"

Sarkans ar baltu strīpots vai ar baltu strīpu

Latvijas iecerēšana — ar zili–zaļi–zeltītām krāsām par Latvijas valsti

"Vivat respublica! Lai dzīvo Latvija!"

Cīņā pret sarkano un melno bruņinieku

Mājupceļš uz Latviju

Sarkanbaltsarkanais karogs Latvijas ūdeņos un pasaules jūrās

Sarkanbaltsarkanais karogs likumdošanas ceļos

Turpinājums. Sākums "LV" nr.231/232., 12.08.98., nr.233/234., 13.08.98.,

nr.235/236., 14.08.98., nr.237., 18.08.98., nr.238/239., 19.08.98., nr.240., 20.08.98.,

nr.241/242., 21.08.98., nr.243/244., 25.08.98., nr.245., 26.08.98., nr.246/247., 27.08.98., nr.248., 28.08.98., nr.249/250., 01.09.98., nr.251., 02.09.98., nr.253/254., 04.09.98., nr. 255/256., 08.09.98., nr.257/260., 09.09.98., nr. 261/264., 10.09.98.,

nr. 267/268., 15.09.98.; nr. 269., 16.09.98.; nr. 270., 17.09.98.; 271/272., 18.09.98.; nr. 273/275., 22.09.98.; nr. 276/277., 23.09.98.; nr. 278., 24.09.98.; nr. 283., 01.10.98.

nr. 284/285., 02.10.98.

Sarkanbaltsarkanais karogs

Latvijas ūdeņos un pasaules jūrās

1920.gada 12.jūnijā Latvijas bruņoto spēku ierindā ieskaitīja karakuģi "Virsaiti", kas vēl atradās kuģbūvētavā. Līdz 1936.gadam šo dienu atzīmēja kā Latvijas kara flotes dibināšanas dienu.43

Par Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba sevišķu uzdevumu virsnieku jūras lietās 1920.gada aprīlī bija iecelts jūras kapteinis Arčibalds Keizerlings (1882— 1957)

Laikraksta "Latvijas Kareivis" 1921.gada 17.augusta numurā A.Keizerlings raksturojis Latvijas jūras spēkus:

"Šimbrīžam visa Latvijas kara flote pastāv no trim bruņotiem buksieriem: "T", "P" un "R", kuri vajadzīgi jūras kontrabandas apkarošanai, bet jau šoruden, septembrī, nolaidīs ūdenī Latvijas pirmo īsto kara kuģi— "Virsaiti", kura remontu patreiz nobeidz Rīgas biržas komitejas kuģu būvētavā Bolderājā.(..)

"Virsaitis" ir bijušais vācu sargu kuģis "Em.[M]68", kurš 1917.gadā nogrima, uzdurdamies uz mīnas. Vāci viņu drīzumā gan izcēla un ievietoja biržas komitejas dokā, bet remontu neuzsāka, turpretim dažas daļas vēl noņēma un aizveda uz Vāciju. Lielinieku laikā kuģim nozaga atlikušās mašīnu daļas. Pie kuģa remonta stājās tikai 1919.gadā Latvijas valdība, pēc atgriešanās Rīgā. Darbs bij ļoti grūts un gausi gāja uz priekšu, jo vajadzīgos materiālus un armatūru vajadzēja pa lielākai daļai, izrakstīt no ārzemēm. Darbus sākumā vadīja jūras pārvaldes tehniskā daļa, bet pēc tās likvidēšanas — apsardzības ministrijas tehniskās pārvaldes kuģu inspektori.

"Virsaitis", kā jau minēju būs mūsu pirmais kara kuģis vārda īstā nozīmē, bet mūsu 288 verstis garās jūras robežas apsardzībai vajadzīgi vairāki kuģi — maza flote. Protams, nevar būt runa par kādiem drednautiem un vispār lieliem kara kuģiem uzbrukuma nolūkiem, bet par mūsu floti, sastāvošu no dažiem mīnu kuģiem un zemūdens laivām, ar defensīvu raksturu."...44

"Virsaiša" svinīgā nolaišana ūdenī notika gan tikai 10.novembrī. Šo vēsturisko notikumu "Latvijas Kareivī" interesanti aprakstījis rakstnieks un žurnālists Skuju Frīdis (īstajā vārdā Gotfrīds Mīlbergs, 1887 —?, 1941.g. depozīts uz PSRS):

"Vakar nolaida ūdenī pirmo Latvijas karakuģi "Virsaitis". Šis kuģis kādreiz ietilpis Vācijas kara flotē un 1917.gadā pie Daugavas ietekas uzskrējis uz mīnas. Izlabošanas darbus veikusi Rīgas biržas kuģu būvētava Bolderājā.

Uz svinībām bij uzaicināti un ieradušies: Valsts prezidents, ministru Prezidents, ministri un viņa biedri, Satversmes Sapulces kara lietu komisijas locekļi, kara padome, karaspēka inspektors, ģenerālis Radziņš, Galvenā štāba priekšstāvji, pārvalžu priekšnieki, Rīgas garnizona priekšnieks, galvas pilsētas komandants, Rīgas pilsētas galva un pilsētas padomes priekšstāvji, Jūrniecības departamenta un Rīgas ostas valdes priekšstāvji; Amerikas, Francijas, Anglijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, Polijas militārie priekšstāvji, abu Rīgas ostā stāvošo franču karakuģu komandieri un augstākie virsnieki, un liels skaits vietējo laikrakstu līdzstrādnieku.

Ap plkst.10.15 viesi sāk pulcēties Daugavmalā, Nikolaja ielas galā pretī pilij, kur jau kūp pilsētas tvaikonītis "K", kuram uzdots viesus novizināt uz Daugavgrīvu. Nobraukšana nolikta 10.30, bet kuģis atiet krietni vēlāk, jo vēl arvien nāk jauni braucēji klāt — gan automobiļos, gan ar tramvaju; gan tāpat — kājām.

Kā redzams, pat uznākušais stiprais sals nav spējis nevienu atturēt mājā.— Aukstums nespēj arī braucējus noturēt kajītēs. Lielākais vairums vīrišķīgi paliek uz deķa, lai sekotu kuģīša gaitai, kurš elsdams—pūsdams lauž diezgan pabiezo vižņu ledu. Laiku pa laikam migla kļūst tik bieza, ka var tikai dažas asis uz priekšu saredzēt. Bet tad viņa sāk izklīst. Redzami baltie krasti, atdzimušie — kūpošie skursteņi.

Drīz vien jau redzami Bolderājas un Daugavgrīvas cietokšņa torņi. No Mangaļsalas sveicina sarkanbaltsarkanais karogs. Braucēji apmainās iespaidiem un pārspriež tos ievērojamos notikumus, kuri še norisinājās pirms diviem gadiem. Tvaikonis pagriežas pa kreisi un caur izgriezto tiltu ieslīd Daugavgrīvas ziemas ostā, kur paredzama kuģa nolaišana.

Krastmalā ap doku, piestātni un ceļamo krānu plīvo vesels karogu mežs. Bez nacionāliem karogiem — visa piestātne izpušķota arī citu valstu karodziņiem. Redzams jau arī pats "Virsaitis", ar sapulcētiem virsniekiem un matrožiem. Ap doku strauji rīkojas strādnieki, gatavodamies uz nolaišanu.

Malā viesus sagaida sevišķu uzdevumu virsnieks jūras jautājumos, kapteinis Keizerlings, Daugavgrīvas cietokšņa komandants ar savu štābu, goda sardzi un muzikas orķestri. Ieradušies arī vietējie pamatiedzīvotāji un kuģu būvētavas darbinieki. Atskan komanda:"Godam sveikt!" Muzika spēlē apsveikšanas maršu. Pirmais izkāpj apsardzības ministrs G.Zemgals un apsveicinas ar kareivjiem. Viņam seko pārējie viesi.

"Virsaitis" jau nolaists tieši pie ūdens. Lēni, pēdu pa pēdai viņš virzas uz doka izeju. Bet vēl viņš saistīts no visām pusēm ar resnām tauvām. Tā arī Latvija bij kādreiz saistīta, līdz iemācījās patstāvīgi savus ceļus staigāt.—

Nolaišana iet gausi, jo še jāievēro sistēma un lietpratēju aizrādījumi. Velk ass vējš. Viesi nav sagatavojušies uz tik pamatīgu rudens aukstumu un kustoties cenšas sasildīties. Tomēr omulība nezūd. Kinematogrāfa uzņēmēji un fotografi šoreiz vienīgi kuriem drīzāk karsti, nekā auksti.—

Tā pienāk svinīgais moments, kad kuģis nokļuvis tik tālu, ka var pats peldēt.

Komanda stāv savā vietā. Uz augšējā tiltiņa — komandieris. "Godam sveikt! Karogus uzvilkt!" atskan komanda. Viens pēc otra paceļas nacionālie karogi kuģa mastos. Muzika spēlē "Dievs, svētī Latviju!" Apkārtējie tvaikonīši salutē. No Mangaļsalas batarejas dimd pērkonīgi sveicieni. "Virsaitis" lepni uzsāk savu gaitu.

Pēc nolaišanas ceremoniāla — viesi iepazīstas ar Biržas kuģu būvētavas iekšējo iekārtu. Kur pagājušā gadā vēl valdīja tukšums un klusums,— tagad norit dzīva rosība. Griežas riteņi, klaudz veseri, čirkst svārpsti, skan kalti ...

Apsildījušies, viesi dodas uz "Virsaiti", kurš piestājies malā. Atkal skan muzika. Kuģa komanda sagaida valsts prezidentu. Kad visi sapulcējušies, prezidents griežas pie mūsu jūrniekiem ar īsu uzrunu:

"Es jūs apsveicu, Latvijas jūrnieki!" Kā līdzi jūsmodama, uzspīd spoži Latvijas saule, kas visu laiku bij slēpusies miglā un mākoņos. Prezidents Čakste aizrāda uz K.Valdemāru, kurš jau pirms daudziem gadiem aicinājis latvjus piegriezt jūrai un kuģniecībai lielāku vērību. "Šis ir pirmais Latvijas karakuģis, saka prezidents: "lai mūsu jūrnieki atnes Latvijai slavu un drošību."

Runai seko tuvāka iepazīšanās ar kuģi. "Virsaitis" nodomāts kā mācības kuģis Latvijas karavīru — jūrnieku audzināšanai. Kuģa garums ap 200 pēdas, platums ap 25 pēdas.(..) Kuģis ļoti moderns, ērti un prakstiski iekārtots, un ir, bez šaubām, liels ieguvums mūsu valstij."45

Par savu lepnāko karakuģi 1922.gada 1.augustā "Latvijas Kareivis" rakstīja:

"Kara kuģis "Virsaitis" katru nedēļu 2—3 reizes, neskatoties uz laika stāvokli, izdara garākus braukumus Rīgas jūras līcī. "Virsaitis" pagaidām brauc zem tirdzniecības flagas, jo ministru kabinets vēl nav apstiprinājis jauno kara kuģu karogu (taisns sarkans krusts uz balta fona). Pēc aprādītā karoga apstiprināšanas, uz kuģa notiks svinīga kaujas flagas pacelšana.

Pēc dažām nedēļām "Virsaitis" ienāks Rīgas ostā, lai parādītos visā staltumā galvas pilsētas iedzīvotājiem. "Virsaitis" apmeklēs arī mūsu pārējās ostas. Pēc tam viņu sagaida arī tālāki braucieni, atbildot uz mūsu kaimiņu valsts vizītēm."46

Šķiet, ka nepieciešamība "Virsaitim" reprezentēt Latvijas kara floti bija stimuls Ministru kabinetam paātrināt "Noteikumu par Latvijas valsts, tirdzniecības, amatu personu un atsevišķu iestāžu flagām un kara kuģu karogiem" pieņemšanu 1922.gada 10.augustā.47 Tāpat bija domāts par topošās flotes ceremoniālu 23.augustā Ministru kabinetā pieņemot "Noteikumus cietokšņiem un kara kuģiem par salutēšanu".48 Abi dokumenti publicēti "Valdības Vēstnesī" 1922.gada 25.augustā un nākošajā dienā notika svinīga karoga pacelšana uz "Virsaiša"un salutēšana. Īsu ieskatu šai Latvijas kara flotes pirmreizējā cermoniālā sniedz žurnālā "Nedēļa" ievietotā reportāža:

"26.augustā mūsu pirmais kara kuģis "Virsaitis" ienāca Rīgas ostā un nostājās Daugavas vidū. Plkst.12. uz kuģa ieradās Satversmes Sapulces prezidents, apsardzības ministra vietnieks pulkvedis Laimiņš, ģenerālis Goppers, Satversmes Sapulces locekļi Siecenieks un Bērziņš, ārvalstu kara priekšstāvji un valdības, un apsardzības resora darbinieki. Karogu iesvētīja Miera draudzes mācītājs Bergs, aizrādīdams siltos vārdos kareivjiem uz viņu pienākumu, atdot sevi visu tēvijas apsardzībai. Pēc tam biržas komitejas vārdā J.Siebergs nodeva karogu Satversmes Sapulces prezidentam, kurš ar īsu uzrunu nodod to kuģa komandas kapteinim — Briedim. Tad jūras kapteinis Keiserlings nolasīja reglamentu par karoga nozīmi un lietošanu. Pēc tam uz kuģa komandiera pavēli pacēla, svinīgam maršam skanot, jauno karogu — krusts valsts krāsās uz balta laukuma — bugspritflagu un vimpeli, kam sekoja 21 lielgabala šāviens. Līdz ar to izbeidzās svinību oficiālā daļa. Kuģa iekārta atstāj labu iespaidu: visur liela tīrība, mašīnas un kuģa telpa spīd vien. Kuģa apbruņojums sastāv no 2 trīscollu un 2—57 mm. ātršāvēju lielgabaliem — un 4 ložmetējiem. Kuģa komandas skaits: 5 virsnieki un 61 matrozis. Pievakarē "Virsaitis" pienāca krasta malā un bija pieietams publikas apskatīšanai.

Kuģa garums 192 pēdas, platums 24 pēdas, augstums virs ūdens 18, zem ūdens 81/2 pēdas. Kuģi dzen 2 mašīnas ar 1600 zirgu spēkiem."49

Tā pamazām pasaules jūrās arvien biežāk Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs plīvoja blakus citu valstu karogiem. Arvien biežāk tas sveica tuvu un tālu zemju ostas.

 

43 Latvijas jūrniecības vesture. Enciklopēdija. – R., 1998. – 230.lpp. Kopš 1937. gada kā Kara flotes dibināšanas diena atzīmēta 10. augusts, jo 1919.g. ar armijas virspavēlnieka ģen. D.Sīmansona pavēli nodibināta Jūras nodaļa, kas bija tieši pakļauta armijas Virspavēlnieka štābam.

44 M.J. Latvijas kara flote.- Latvijas Kareivis. Nr. 183., 1921.g. 17.augustā.

45 Sk[uju] Fr[īdis]. Latvijas pirmais karakuģis.- Latvijas Kareivis.- Nr.256., 1921.g. 11.nov.

46 Latvijas Kareivis.-Nr.168., 1922.g.1.augustā.

47 Valdības Vēstnesis.-Nr.189., 1922.g. 25.augustā.

48 Turpat.

49 Mūsu jaunā jūras karoga pacelšana uz kara kuģa "Virsaitis".-Nedēļa.-Nr.1.-1922.g. 16.septembrī. "Virsaitis"(vācu M-68) būvēts 1916.-17.g. Rostokā. Latvijas kara flotē tā pirmais komandieris (līdz 1926.g.) bija Jūlijs Briedis (1879.-1974.). 1940.g. augustā iekļauts PSRS sarkankarogotajā Baltijas flotē (kuģa nosaukums T-297). 2.pasaules kara laikā piedalījies Ļeņingradas aizstāvēšanā. 1941.g. 2.decembrī, evakuējot Sarkanās armijas daļas no Hanko pussalas karabāzes Somu līcī, uzbrauca mīnai un nogrima. Tuvākas ziņas skat. grām.: Latvijas jūrniecības vēsture 1850.- 1950. Enciklopēdija.-R., 1998.-207.-208.lpp.

Sarkanbaltsarkanais karogs

likumdošanas ceļos

Jau pasludinot Latvijas Republiku, vairumam tās izcīnītāju bija skaidrs, ka valsts karoga krāsas būs sarkanbaltsarkanās. Tās arī parādījās proklamēšanas akta zāles dekorējumā. Pirmie jaunās valsts karogi tika darināti lielā steigā, un par kaut kādu vienveidību to izskatā nevarētu būt ne runas. Parasti literatūrā atsaucas uz 1917.gadā Latviešu mākslas veicināšanas biedrībā pieņemto lēmumu par karogu krāsu proporcijām, taču tas vairāk jaāuzskata par ieteikumu māksliniekiem, kuri paši tuvākajos pāris gados nemaz tik konsekventi to neievēroja. Atgādinot 1917.gadā mākslas veicināšanas biedrības lēmumu, laikraksts "Baltijas Ziņas" jau 1918.gada 20.novembrī rakstīja: "Latvijas valsts karoga lietā aizrādāms, ka tos pagatavojot jāraugas uz to, lai krāsu samērs iznāktu šāds: sarkanai krāsai katrā pusē jābūt divreiz tik platai kā baltai vidū, t.i., baltā krāsa iztaisa 1/5 daļu no visa karoga. Oficiāli karoga krāsu samērs gan nav vēl pasludināts, bet pēc agrākiem norādījumiem tādam jābūt Latvijas valsts karogam."1

Par to, ka Pagaidu valdība akceptējusi sarkanbaltsarkano karogu kā valsts karogu, liecināja tās decembra sākumā publicētais uzsaukums "Latvijas pilsoņi", kurā teikts:"(..) Latviešu tauta svinīgi izsludināja savu patstāvību un neatkarību, paceldama augsti pasaules priekšā savas valsts sarkani balti sarkano karogu.(..)"2

Šķiet, ka pirmais likumdošanas dokuments, kur sarkanbaltsarkanās krāsas uzskatītas par valsts krāsām, bija "Iekšlietu Ministrijas Iekšējās Apsardzības Departamenta Apkārtraksts Nr.132 no 19.dec.1918.g."3, kurā dots apsardzības kārtībnieku atšķirības nozīmes apraksts. Nozīme bija paredzēta "no valsts karoga krāsās četrstūraina drēbes gabala, kura augšējā stūrī (uz sarkana laukuma) zīmētais burts "A" nozīmē "Apriņķa", bet apakšējā (arī uz sarkanā laukuma) "P"—"Policija". Vidus strīpā uz baltā laukuma apzīmējams kārtībnieka numurs."4 Apkārtrakstam pievienotais zīmējuma paraugs rāda krāsu attiecību aptuveni 2:1:2 (skat. dokumentu pielikumā). Diemžēl lielinieku iebrukums kavēja šādas nozīmes plašāku izplatību.

Arī nākamais oficiālais dokumants, kurā minētas karoga krāsas, ir saistībā ar formas tērpu. Tā ir 1919.gada 28.februārī Liepājā ministra J.Zālīša parakstītā "Apsardzības Ministrijas pavēle Nr.13 par kareivju apģērbu"(skat. dokumentu pielikumā).5

Tieši par karoga lietošanu pirmais valdības dokuments bija iekšlietu ministra Dr.M.Valtera 1919.gada 3.martā Liepājā parakstītais "Rīkojums par valsts karoga lietošanu"(skat. dokumentu pielikumā). Rīkojumā bija noteikts, ka uz "Latvijas valsts un pašvaldību ēkām drīkst būt vienīgi valsts karogs."6 Par rīkojuma neizpildīšanu bija paredzēts sods pēc kara stāvokļa noteikumiem. Šim rīkojumam vairāk gan bija politiska nozīme, brīvības cīņu laikā parādīt, ka Latvijas valdība vēl ir stāvokļa noteicēja. Dokuments arī tuvāk nepaskaidroja karogu krāsu attiecību un izmērus. Praktiski turpmākos pāris gadus tas bija nozīmīgākais ar karoga lietošanu saistītais dokuments.

1919. gadā, kad vācieši vairākkārt uzbruka Latvijas iestādēm un noplēsa karogus, Ārlietu ministrija Vācijas diplomātiskajam pārstāvim iesniedza protesta notu, kurā bija pieprasīta cieņas izrādīšana Latvijas valsts karogam un vainīgo sodīšana.7

Ārlietu ministrija, šķiet, bija pirmā, kura savos dokumentos norādīja ne tikai karoga krāsu, bet sniedza arī krāsu proporcijas. 1919.gada 23.jūlijā Latvijas Londonas Legācija iesniedza Anglijas Ārlietu ministrijā paziņojumu, "ka Latvijas flagas paraugs (sarkani—balti—sarkana flaga —2/5—sarkana,1/5—balta un 2/5 sarkana horizontālas strīpas) darīts zināms attiecīgajām vietām un Anglijas valdības iestādēm."8

Par piekrastes kuģniecību rīkojumu izdeva tirdzniecības un rūpniecības ministrs un Jūrniecības departamenta direktors. Šis rīkojums noteica, ka "kabotāžas (piekrastes ) kuģniecība starp Latvijas ostām atļauta tikai kuģiem, kuri brauc zem Latvijas flagas". (Skat. dokumentu pielikumā).

1 Jaunākās Ziņas.-Nr.10., 1918.g. 26. novembrī.

2 Jaunākās Ziņas.-Nr.21., 1918.g.8. decembrī.

3 Baltijas Ziņas.- Nr. 185. 1918.g.7.dec.

1905.g. dibinātā kuģniecības firma "Karl Kronenberg"1912.g. Zviedrijā būvēto velkoni "Baltija"(34 bruto reģistra tonnas) iegādājās 1913.g. Skat. grām.: Latvijas republika desmit pastāvēšanas gados. Red. A.Bīlmanis.-R., 1928.-281.lpp.

4 Jaunākās Ziņas.-Nr.20., 1918.g. 7.decembrī. Atstāstīts pēc "Rigasche Zeitung" par angļu flotes ierašanos Liepājā, ka angļi nav pazinuši Latvijas flagu. Par angļu ierašnos nopietnāka informācija "Libausche Zeitung"- Nr.283., den 3.Dez.1918.

5 Durchjfallen,-fragments citēts pēc "Jaunākās Ziņas".-Nr.21., 1918.g.8.decembrī.

"Un pletzlich jeht ein Damfer ab

Mit Fahne rot-weis-rote.

Da fehrt der letische Bauern-Schtab

Zu engelische Flotte.

Der engelische Komendant,

Der schteht auf seinem Schiffe

Er sagt:"Solch’ Flagg’ mir unbekant,

Was is denn das fihr Kniffe?"

6 Nogrimis Latvijas tvaikonis "Maiga".-Jūrnieks.-1934.g. Nr.9.,-300.lpp. Skat. arī grām.: Latvijas jūrniecības vēsture 1850.- 1950. Enciklopēdija.-R., 1998.-189.lpp.

7 Jaunākās Ziņas.-Nr.36.,1918.g.31. decembrī.

8 Eikerts Jānis (1883 - ?), rūpnieks-tirgotājs.

Iekšlietu ministrijas

iekšējās apsardzības departamenta

apkārtraksts Nr.132 no 19.dec.1918.g.

Visiem apriņķu priekšniekiem un pilsētu prefektiem:

Lai iekšējās apsardzības kārtībnieki pa sava dienesta izpildīšanas laiku būtu pazīstami iedzīvotājiem un amata personām no viņu ārejā apģērba, tad iekšlietu ministrija atrada par nepieciešami vajadzīgu noteikt, ka minētiem kārtībniekiem jābūt uz kreisās rokas virsapģērba piešūtai sevišķai nozīmei.

Šī nozīme, kā tas redzams no še klāt pieliktā zīmējuma, pastāv no valsts karoga krāsās četrstūraina drēbes gabala, kura augšējā stūrī (uz starainā laukuma) zīmētais burts "A" nozīmē "Apriņķa"", bet apakšējā (arī uz sarkanā laukuma) "P" — "Policija". Vidus strīpā, uz baltā laukuma, apzīmējams kārtībnieka numurs, vajadzīgiem uzrakstiem jābūt melnā krāsā.

Pilsētu kārtībnieku nozīmes izšķiras no aprinķu kārtībnieku nozīmēm tikai ar to, ka viņu nozīmes augšējā stūrī zīmēts tas burts, ar kuru sākas pilsētas nosaukums.

Bez redzamām nozīmēm vēl katram kārtībniekam jābūt klāt zināmai apliecībai ar fotogrāfiju.

Augšējo rīkojumu Iekšlietu Ministrija ziņo nekavējošai izpildīšanai un paziņošanai iedzīvotājiem.

Iekšlietu Ministra biedrs:

R.Benus

Departamenta Direktors:

J.Ieva

Publicēts "Pagaidu Valdības Vēstnesī"

24.(11.) decembrī 1918.g. Nr.3.

 

 

Rīkojums par valsts karoga lietošanu

Uz Latvijas valsts un pašvaldību ēkām drīkst būt vienīgi valsts karogs. Sods pēc kara stāvokļa noteikumiem.

Liepājā, 3.martā 1919.g. Iekšlietu Ministrs

Dr.Valters

Publicēts "Latvijas Sargā"

Nr.37 no 4.marta 1919.g.

 

 

Apsardzības ministrijas pavēle nr.13

par kareivju apģērbu

1. Apģērbs sastāv no mēteļa, frenča, cepures un biksēm — no pelēkas latviešu vadmalas, pēc parauga.

a) Mētelis — uz vienu pusi pogājams.

b) Frenčs — ar stāvu atliektu apkakli.

c) Cepure — ar latviešu kokardi.

Uz mēteļa un frenča apkaklēm tautas krāsu lentes uzšuvumi. Uzpleči no tās pašas drēbes. Uz uzplečiem atzīmējama tikai daļa un ieroču veids.

2. Apavi: garie zābaki vai gamašas, ar stilbu autiem vai getrām.

Jātnieku nodaļas un tās personas, kurām dienesta darīšanās jābūt jāšus, nēsā piešus pēc Krievijas armijas parauga.

1. Lai veicinātu Latvijas kareivjos viņu īpatnības apziņu un pārtrauktu arī ārīgos sakarus, kas viņus kādreiz saistījuši ar Krievijas armiju, pavēlu ievest kara spēka dzīvē sekošus dienesta pakāpju un amatu apzīmējumus un stingri noteiktu apģērba vienādību.

Kareivju un virsnieku dienesta pakāpju un amata apzīmējumi.

Kareivji sadalās sekošās dienesta pakāpēs:

Jaunākais apakšvirsnieks (jefreitors un jaunākais unteroficiers).

Vecākais apakšvirsnieks (unteroficiers): balts uzšuvums uz apkakles iekantējumiem (petļicas), vienu trešdaļu atstatu no apakšas.

Amatos:

Dižkareivis (feldfebelis): uz iekantējuma divas zelta strīpiņas, tāpat kā apakšvirsniekiem un uz kreisās rokas divas sarkanas krustojošās bultas ar sarkanu apšuvumu.

Posminieks (vzvodnieks): uz kreisās rokas tāpat kā dižkareivim.

Nodaļnieks: viena sarkana bulta ar apšuvumu.

Virsnieki:

Virsnieki pēc dienesta pakāpēm sadalās:

1) Leitnants (bij. praporščiks): viena zvaigznīte uz iekantējuma diagonāla vidus.

2) Virsleitnants (bij.pod– un poručiks): divas zvaigznītes uz iekantējuma diagonāla.

3) Kapitans (bij.št.–kap. un kapitāns): trīs zvaigznītes uz iekantējuma diagonāla.

4) Kopvedis (bij.apakšpalkavnieks): viena liela zvaigzne tāpat kā leitnantam.

5) Pulkvedis (bij.paklkavnieks): divas lielas zvaigznes kā virsleitnantam.

6) Ģenerālis (ģenerālis): trīs lielas zvaigznes kā kapitanam.

Virsnieku amati:

Posma komandieris: viens sudraba stūris uz abu roku piedurknēm virs uzšuvuma (obšlaga).

Rotas komandieris, divi sudraba stūri tāpat.

Bataljona (kopas) komandieris: trīs sudraba stūri tāpat.

Pulka komandieris: trīs zelta tāpat.

Brigādes komandieris: viens plats zelta uzšuvums ar zelta ozollapām.

Divīzijas komandieris: divi tādi pat zelta uzšuvumi ar zelta ozollapām.

Armijas komandieris: tāpat, ar sudraba ozollapām uz zelta fona.

2. Visi virsnieki un kareivji, kas kalpo Latvijas armijā, līdz ar šo tiek pārdēvēti attiecīgās Latvijas armijas dienesta pakāpēs un amata nosaukumos.

3. Uzdodu visiem priekšniekiem stingri ievērot, lai tiktu nēsāti piederošie amatu un dienesta pakāpju apzīmējumi.

Virsnieki un apakšvirsnieki, kas nevar savu dienesta grādu apliecināt dokumentāriski, var izdarīt to ar triju pilnīgi uzticamu liecinieku apstiprināšanu, pie kam attiecīgais priekšnieks par to sastāda protokolu. Par nepiederoša grāda piesavināšanos vainīgie tiks nodoti tiesai.

Liepājā, 28.februārī 1919.g. Ministrs:

J.Zālits

Publicēts "Latvijas Sargā"

5.martā 1919.g. Nr.38.

 

 

Rīkojums par kabotāžas kuģniecību

Kabotāžas (piekrastes) kuģniecība starp Latvijas ostām atļauta tikai kuģiem, kuri brauc zem Latvijas flagas, izņēmumi pielaižami ar katrreizēju Tirdzniecības un Rūpniecības Ministra atļauju.

Tirdzniecības un Rūpniecības Ministrs:

J.Zebergs

Jūrniecības departamenta Direktors:

T.Dannebergs

Publicēts "Valdības Vēstnesis"

1919.g. 23.augustā Nr.20

 

Turpinājums — seko