Par tautas nobalsošanu

Eiropas oficiālo amatpersonu vērtējumā

Latvijas Ārlietu ministrijā joprojām pienāk apsveikumi un atzinības vārdi 3. oktobra referenduma sakarā.

Eiropas Savienības (ES) deklarācijā referenduma rezultāts novērtēts kā "nozīmīgs solis pretim turpmākai visu Latvijas iedzīvotāju integrācijai". Eiropas Savienība izteikusi arī viedokli, ka Latvijas tauta referendumā nobalsojusi par stabilu nākotni un ka tas sasaucas ar Eiropas Savienības principiālajiem mērķiem. ES deklarācijā pausts gandarījums par to, ka Latvijas vēlētāji ir "rēķinājušies ar ES asociētās valsts politiskajām prioritātēm".

Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs, Austrijas ārlietu ministrs Volfgangs Šisels referendumā pausto Latvijas tautas gribu nosaucis par "skaidru pierādījumu latviešu vēlmei pēc visu Latvijas iedzīvotāju integrācijas". V.Šisels šo Latvijas tautas viedokli novērtējis arī kā "nozīmīgu soli valsts integrācijai Eiropā". Eiropas Parlamenta pārstāvis Ernesto Kakavale, kurš pērn gatavoja atzinumu par Latvijas virzību uz ES, savā paziņojumā presei atzinis: "Referenduma rezultāti apstiprina Eiropas Parlamenta atkārtoti pausto viedokli, ka Latviju jau no paša sākuma vajadzēja iekļaut pirmajā ES kandidātvalstu grupā — ņemot vērā ļoti labos rezultātus, ko Latvija pēdējos gados sasniegusi savas ekonomikas attīstībā un progresu politisku jautājumu risināšanā. Tagad ir nepieciešams, lai Eiropas Padome un Komisija ņemtu vērā šos ļoti svarīgos referenduma rezultātus un uzaicinātu Latviju piedalīties Eiropas galotņu konferencē Vīnē kopā ar Poliju, Čehiju, Ungāriju, Slovēniju un Igauniju."

Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministrs Klauss Kinkels izteicis viedokli, ka referenduma rezultāts norāda uz Latvijas tautas "politisku briedumu un tālredzību". Vācijas ārlietu ministrs arī uzsvēris, ka "likvidēts svarīgs šķērslis Latvijas ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā. "Es sagaidu, ka šis referenduma rezultāts noņems spriedzi Latvijas un Krievijas attiecībās," teikts Klausa Kinkela paziņojumā. "Krievijai pēc iespējas ātrāk būtu jāparaksta robežlīgums ar Latviju, jāizbeidz pret Latviju izsludinātās sankcijas un jāiedrošina krieviski runājošie iedzīvotāji aktīvi integrēties Latvijas sabiedrībā."

Savukārt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Makss van der Stūls izteicis cerību, ka arī Igaunijas parlaments tagad spers nozīmīgu soli, apstiprinot analogu savas valdības priekšlikumu.

Zviedrijas valdība, apsveicot tautas nobalsošanas rezultātus Latvijā, izteikusi pārliecību, ka tie "veicina Latvijas stabilitāti un turpmāku attīstību". Zviedrijas valdība apsolījusi turpināt ciešu sadarbību ar Latviju un atbalstīt nelatviešu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Zviedrijas valdība arī nolēmusi piešķirt 5,7 miljonus Zviedrijas kronu latviešu valodas mācīšanas programmai, ko Latvija īsteno sadarbībā ar ANO. (Tikpat lielu atbalstu Zviedrija jau bija piešķīrusi šīs programmas pirmajam posmam.)

Arī Somijas ārlietu ministre Tarja Halonena vēstulē Latvijas ārlietu ministram Valdim Birkavam apliecinājusi savas valsts atbalstu latviešu valodas mācību programmām. "Es pati personīgi esmu dziļi ieinteresēta tā saukto mazo valodu situācijā Eiropā," raksta Tarja Halonena, izsakot arī dziļu pārliecību, ka referenduma rezultātam būs liela nozīme Latvijas integrācijā Eiropā.

Savukārt Polijas Ārlietu ministrija izteikusi cerību, ka Latvijas poļu minoritāte aktīvi izmantos priekšrocības pilsonības iegūšanai, ko tā iegūst līdz ar Pilsonības likuma labojumiem.

Ārlietu ministrijas īssaietā

— Referenduma rezultāti ir grandiozs mūsu valsts panākums, vakar, 7.oktobrī, preses īssaietā žurnālistiem teica ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

— Sakarā ar referendumu Latvija šobrīd ir visas pasaules masu mediju uzmanības centrā. Mūsu vēstnieki tagad visos rietumvalstu varas koridoros var iet "ar izvērstu krūti". V. Birkavs arī atsaucās uz savu nule notikušo sarunu ar mūsu valsts vēstnieku Dānijas Karalistē Aivaru Baumani. "Ir diametrāla atšķirība starp to, kā mēs varējām ieiet Dānijas un citu ārvalstu oficiālajās institūcijās pirms referenduma un pēc tā. Tagad rietumvalstīs uz mums skatās pavisam citādi," ministram teicis vēstnieks Baumanis.

Atbildot uz " Latvijas Vēstneša" lūgumu izteikt prognozes par eventuālu turpmāko starptautisko attīstību atbilstoši 3. oktobra referenduma rezultātiem, ārlietu ministrs teica:

— Krievijas reakcija ir tieši tāda, kā mēs paredzējām pirms referenduma. Protams, Krievijai bija mūs jāapsveic tāpat, kā to darīja visa pasaule un starptautiskās organizācijas. Bet Eiropas Savienības prezidentūras paziņojumā bija skaidri un nepārprotami pateikts, ka Latvija tagad ir pilnībā izpildījusi EDSO rekomendācijas. Protams, Krievijas spiediena politikai būtu tagad jāsamazinās, tas būtu loģiski. Bet Krievija, neapšaubāmi, pastāvēs un sekos procesam — kā tas attīstīsies, un droši vien meklēs jaunus ceļus spiediena izdarīšanai uz Latviju. Savu interešu, nevis starptautiskās sabiedrības interešu kontekstā.

Es nupat tikos arī ar nule demisionējušo Igaunijas ārlietu ministru Tomasu Hendriku Ilvesu. Viņš uzskata, ka arī Igaunijas parlaments izdarīs savu lēmumu, pieņemot attiecīgus pilsonības likuma labojumus.

Valdis Birkavs informēja arī par savu tikšanos ar jauno Čehijas Republikas ārlietu ministru Janu Kavanu. Tās laikā apstiprināta Latvijas puses vienošanās ar iepriekšējo Čehijas ārlietu ministu par abu valstu ārlietu ministru regulāru tikšanos divreiz gadā. Viduseiropā izveidojusies tāda situācija, ka lietuvieši objektīvi sadarbojas ar poļiem, bet igauņi valodu līdzības dēļ — ar ungāriem. Savukārt Latvija savstarpēji ar Čehiju izvēlējušās viena otru ciešākiem divpusējiem kontaktiem, — paskaidroja V. Birkavs. Ministrs arī informēja, ka Spānija sākusi meklēt iespējas atvērt savu vēstniecību Rīgā. Pēc Valda Birkava domām, arī tas noticis 3. oktobra referenduma rezultātu iespaidā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors