Īsi pirms teritoriālās reformas likuma

JĀNIS BUNKŠS, pašvaldību lietu valsts ministrs, — "Latvijas Vēstnesim"

Der atgādināt, ka 6. Saeimas kārtējā sēdē 24. septembrī otrajā lasījumā deputāti pieņēma Administratīvi teritoriālās reformas likumu. Šajā sēdē tika arī noteikts, ka priekšlikumi likuma trešajam lasījumam iesniedzami jau pēc nepilnas nedēļas — līdz 29. septembrim, lai vēl šī Saeima savu pilnvaru laikā spētu pieņemt likumu kopumā tā galīgajā variantā.

Vakar, 7. oktobrī, priekšlikumus izskatīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Par noskaņojumu pirms trešā lasījuma stāsta pašvaldību lietu valsts ministrs Jānis Bunkšs:

— Otrā lasījuma būtība ir šāda: faktiski tika pieņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Runa ir par likumu, kas noteiks reformas saturu un tās būtību. Kaislības, kas radušās sakarā ar to, ka apvienošanās gaitā izzudīšot daudzu tagadējo pagastu nosaukumi, šķiet, ir nevietā, jo MK apstiprinātā Reformas padome dos iespēju tos saglabāt, ja tāda būs iedzīvotāju vēlēšanās. Likumprojektā ir ierakstīts novadu vārds, kas arī it kā izraisījis pretestību. Tomēr tāds ir kompromisa risinājums, lai kā mēs dēvētu apvienotās teritorijas. Tam piekrituši vēsturnieki, etnogrāfi un citi eksperti.

Likumprojektā aptuveni par 90 procentiem ievērota 15. maijā Jaunpilī notikušās LPS Pagastu apvienības kopsapulces rezolūcija: tas, ka reformai jānosaka sešu gadu posms, ka praktiskajai apvienošanai nepieciešami četri gadi, par starta datumu nosakot 1999. gada 1. janvāri. Arī tas, ka vajadzīga procesa iepriekšēja sociāli ekonomiska izpēte, ko principā varētu veikt divos gados.

Tāda šogad tiks pabeigta četros rajonos — Saldus un Ogres rajonā par valsts budžeta līdzekļiem, bet Ludzas un Talsu rajonā — ar Eiropas Savienības PHARE fonda līdzekļiem. Tā sauktajiem pilotprojektiem Saldū un Ogrē nepieciešami apmēram 15 000 latu, savukārt saldenieki to apņēmās veikt paši, bet ogrēnieši izraudzījās ekspertus. Talsnieku un ludzāniešu iestrādes izmaksā lētāk — aptuveni 15 tūkstošus ekiju. Skaidrības labad jānorāda, ka patlaban runa ir par izpēti, projektu sagatavošana būs pēc tam. Nākamjā gadā par PHARE līdzekļiem ceram apzināt 15 rajonus, septiņi paliks 2000. gadam. Uz gadu tūkstošu robežas acīmredzot radīsies trešā iespēja: šī gada beigās paredzam pagarināt divpusējās sadarbības līgumu ar Dānijas Iekšlietu ministriju, kas šajā valstī pārzina pašvaldības tāpat kā mums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.