• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Metodiskie norādījumi ziņojuma sastādīšanai par paredzamo vai notikušo apvienošanos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.10.1998., Nr. 288 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32952

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Īsi pirms teritoriālās reformas likuma

Vēl šajā numurā

08.10.1998., Nr. 288

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Konkurences padome

Pieņemts: 30.09.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Konkurences padome

Sēdes prot. nr. 45, 4.§

Rīgā 1998. gada 30. septembrī

Metodiskie norādījumi ziņojuma sastādīšanai par paredzamo

vai notikušo apvienošanos

Apstiprināti, pamatojoties uz Ministru kabineta 03.03.1998.

noteikumu nr. 73 "Ziņojuma par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)

apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtība" 5. punktu

Šie metodiskie norādījumi sastādīti, lai palīdzētu uzņēmējiem sagatavot ziņojumu par apvienošanos, kas saskaņā ar Konkurences likuma 19. panta otro daļu jāiesniedz Konkurences padomei pirms minētā procesa uzsākšanas.

Metodiskie norādījumi satur četras daļas:

1. Kādos gadījumos un kam jāiesniedz ziņojums;

2. Ziņojumā ietveramās informācijas saturs;

3. Ziņojumam pievienojamie dokumenti;

4. Paskaidrojumi par ziņojumā ietveramās informācijas atspoguļošanu un pievienojamo dokumentu noformēšanu.

Pirmajā daļā norādīti iespējamie apvienošanās veidi, par kuriem jāiesniedz ziņojums, kā arī paskaidrots, kā noteikt apvienošanās dalībnieku apgrozījumu, kas Konkurences likuma 19. panta otrajā daļā minēts kā viens no ziņojuma iesniegšanas kritērijiem.

Otrajā daļā nosaukta visa informācija — dati, rādītāji un viedokļi, kam saskaņā ar Ministru kabineta 1998. gada 3. marta noteikumu nr. 73 "Ziņojuma par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtība" (turpmāk — Noteikumi) II nodaļas noteikumiem jābūt ietvertiem ziņojumā. Šīs daļas 5. punktā minētā informācija ir jāiesniedz tikai tad, ja apvienošanās notiek, izveidojot kopīgu uzņēmumu.

Metodisko norādījumu trešajā daļā nosaukti nepieciešamie dokumenti, kas jāpievieno ziņojumam, lai pamatotu sniegtās informācijas patiesumu, kā arī ļautu Konkurences padomei izsekot tam, kā veidojušies ziņojuma iesniedzēju viedokļi par, piemēram, konkrētajiem tirgiem un tirgus daļām, par apvienošanās sekām utt.

Ceturtajā daļā dots skaidrojums tam, kā nosakāma tā informācija, kas ietverama ziņojumā, pēc kādiem kritērijiem jānovērtē savs un konkurentu stāvoklis tirgū vai kādos aspektos jāsniedz sava prognoze par paredzētās apvienošanās ietekmi uz konkurenci, kā arī par to, kādā veidā noformējami ziņojumam pievienojamie dokumenti.

Metodiskajos norādījumos dots Konkurences padomei iesniedzamās informācijas standartveida uzskaitījums, t.i., tāds, kas piemērojams visos gadījumos, tomēr tas nenozīmē, ka šis uzskaitījums ir izsmeļošs. Apvienošanās dalībnieki ziņojumam var pievienot arī jebkādu citu informāciju, kuru tie uzskata par būtisku konkrētajā lietā. Savukārt arī Konkurences padomei ir tiesības pieprasīt jebkuru papildu informāciju, kas nepieciešama objektīva un pamatota lēmuma pieņemšanai.

Saskaņā ar Konkurences likuma 20. panta pirmo daļu Konkurences padomei ziņojums jāizskata 60 dienu laikā no visas informācijas saņemšanas dienas (t.sk. papildus pieprasītās). Tādēļ uzņēmējiem būtu ieteicams apsvērt jautājumu par metodiskajos norādījumos neiekļautas, bet konkrētajā lietā būtiskas informācijas pievienošanu jau pašam ziņojumam. Tādējādi būtu iespējams izvairīties arī no galīgā lēmuma pieņemšanas novilcināšanas, kas saistīta ar papildu informācijas pieprasīšanu. Lietderīgas būtu arī konsultācijas ar Konkurences biroju pirms ziņojuma iesniegšanas.

I. Kādos gadījumos un kam jāiesniedz ziņojums

Saskaņā ar Konkurences likuma 19. panta pirmo daļu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienošanās ir:

1) divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās, lai kļūtu par vienu tirgus dalībnieku;

2) viena tirgus dalībnieka pievienošanās citam tirgus dalībniekam;

3) tāds stāvoklis, kad viena vai vairākas juridiskās vai fiziskās personas pastāvīgi vai uz laiku iegūst izšķirošu ietekmi pār citiem tirgus dalībniekiem.

Pirmajā gadījumā apvienošanās rezultātā pārstāj eksistēt visi pirms apvienošanās darbojušies uzņēmumi un tiek izveidota jauna juridiska persona. Ziņojums par apvienošanos jāiesniedz visiem uzņēmumiem, kas apvienojas, veidojot jaunu uzņēmumu.

Otrajā gadījumā apvienošanās rezultātā kā juridiskas personas pārstāj eksistēt pievienotie uzņēmumi. Ziņojums par apvienošanos jāiesniedz gan tam uzņēmumam, kuram pievienojas citi, gan tiem uzņēmumiem, kas pievienojas.

Izšķirošas ietekmes iegūšana var notikt dažādos veidos: vienam vai vairākiem uzņēmumiem vai fiziskām personām iegūstot cita uzņēmuma daļas, akcijas vai citus vērtspapīrus, uz līguma, statūtu vai cita tiesiska pamata iegūstot tiesības rīkoties ar cita uzņēmuma īpašumu, iecelt pārvaldes institūciju locekļus vai pieņemt tam saistošus lēmumus, diviem vai vairākiem uzņēmumiem ar vienādu līdzdalību izveidojot kopēju uzņēmumu u.c.

Izšķirošas ietekmes iegūšanas gadījumā ziņojumu par apvienošanos jāiesniedz tam uzņēmumam, kas iegūst izšķirošu ietekmi. Arī uzņēmums, kurā tiek iegūta izšķiroša ietekme, ir apvienošanās dalībnieks, un ziņojumā jāietver informācija arī par to. Apvienošanās Konkurences likuma izpratnē var notikt arī uzņēmuma (pilnībā vai daļas, vai mantas) privatizācijas vai likvidācijas procesā. Tādos gadījumos ziņojums par apvienošanos jāiesniedz tūlīt pēc lēmuma pieņemšanas par piedalīšanos attiecīgajā procesā. Ja tiek veidots kopīgs uzņēmums, ziņojums jāiesniedz visiem tiem uzņēmumiem, kas piedalās tā veidošanā.

Gadījumi, kas netiek uzskatīti par apvienošanos, noteikti minēto noteikumu 2. punktā.

Saskaņā ar Konkurences likuma 19. panta otro daļu viens no ziņojuma par apvienošanos iesniegšanas kritērijiem ir apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finansu gadā — ne mazāks par 25 miljoniem latu. Noteikumu 20. punkts nosaka, ka, aprēķinot kopējo apgrozījumu, tiek ņemts vērā gan apvienošanās tiešo dalībnieku apgrozījums, gan arī visu saistīto uzņēmumu apgrozījums.

Katra atsevišķa uzņēmuma apgrozījumu minētajām vajadzībām aprēķina kā iepriekšējā finansu gada ienākumu summu no pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem uzņēmuma pamatdarbības jomā pēc tirdzniecības atlaižu, pievienotās vērtības nodokļu un citu ar apgrozījumu saistīto nodokļu atskaitīšanas. No kopējā apgrozījuma tiek izslēgts katra tiešā apvienošanās dalībnieka un tā saistīto uzņēmumu savstarpējo darījumu apgrozījums (noteikumu 15. un 16. punkts).

Otrs kritērijs ziņojuma iesniegšanai par paredzamo apvienošanos ir vismaz viena tiešā apvienošanās dalībnieka dominējošais stāvoklis pirms apvienošanās kādā no konkrētajiem tirgiem, kas tiks ietekmēti apvienošanās rezultātā.

 

II. Ziņojumā ietveramās informācijas saturs

1. Informācija par apvienošanās tiešajiem dalībniekiem un to saistītajiem uzņēmumiem

1.1. Katra tiešā apvienošanās dalībnieka:

1) nosaukums — oficiāli reģistrētais pilnais un saīsinātais;

2) juridiskā adrese, telefona un faksa numurs, elektroniskā pasta adrese;

3) pašreizējie un ieplānotie darbības veidi;

4) pilnvarotā persona apvienošanās jautājumā.

1.2. Visu tiešo apvienošanās dalībnieku kopīgā pilnvarotā pārstāvja (ja tāds nozīmēts):

1) vārds, uzvārds, amats;

2) adrese, telefona un faksa numuri, elektroniskā pasta adrese.

1.3. Katra tiešā apvienošanās dalībnieka pēdējā finansu gada apgrozījums.

1.4. Katram tiešajam apvienošanās dalībniekam norādīt:

1.4.1. tie uzņēmumi vai personas, kam ir izšķiroša ietekme tiešajā apvienošanās dalībniekā;

1.4.2. tie uzņēmumi, kas darbojas kādā no ietekmētajiem tirgiem un kuros izšķiroša ietekme ir tiešajiem apvienošanās dalībniekiem vai 1.4.1. apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem vai personām.

Katrā gadījumā norādīt izšķirošās ietekmes veidu.

1.5. Katram tiešajam apvienošanās dalībniekam un 1.4. punktā norādītajiem uzņēmumiem vai personām norādīt:

1.5.1. tos uzņēmumus, kas darbojas apvienošanās rezultātā ietekmētajos tirgos un kuros tiešajiem apvienošanās dalībniekiem vai 1.4.1. punktā minētajiem uzņēmumiem vai personām atsevišķi vai kopīgi ir vairāk nekā 10% balsstiesību, kapitāla daļu vai vērtspapīru; katrā gadījumā norādīt tiesību turētāju un attiecīgos procentus;

1.5.2. tos pārvaldes institūciju locekļus, kas vienlaikus ir pārvaldes vai uzraudzības institūciju locekļi kādā citā uzņēmumā, kas darbojas apvienošanās rezultātā ietekmētajā tirgū.

2. Informācija par apvienošanās juridiskajiem, finansiālajiem un ekonomiskajiem aspektiem

2.1. Apvienošanās veids.

2.2. Apvienošanās ekonomiskais un finansiālais raksturojums.

2.3. Paredzētie nozīmīgākie apvienošanās procesa etapi un to termiņi.

2.4. Paredzētā īpašumtiesību un pārvaldes struktūra pēc apvienošanās.

3. Informācija par konkrētajiem tirgiem

3.1. Apvienošanās rezultātā ietekmētais konkrētais tirgus (tirgi), uz kuru (kuriem), jūsuprāt, pamatojama ziņojuma izskatīšana Konkurences padomē.

3.2. Katrā ietekmētajā konkrētajā tirgū sniegt savu vērtējumu par sekojošiem rādītājiem par pēdējiem trīs finansu gadiem:

3.2.1. tirgus lielums pēc apgrozījuma (latos) un pēc apjoma (vienībās);

3.2.2. katra tiešā apvienošanās dalībnieka tirgus daļa procentos pēc apgrozījuma un pēc apjoma;

3.2.3. to konkurentu (ieskaitot importētājus) tirgus daļas procentos pēc apgrozījuma (ja iespējams, arī pēc apjoma), kuru tirgus daļa pārsniedz 10%;

3.2.4. importa tirgus daļa procentos pēc apgrozījuma un pēc apjoma, no kādām valstīm;

3.2.5. raksturot, cik lielā mērā importu ietekmē kvotas, tarifi un citas barjeras, kā arī transporta un pārējie izdevumi.

3.3. Piegādes struktūra ietekmētajos tirgos:

3.3.1. katra tiešā apvienošanās dalībnieka pieci lielākie piegādātāji, kas nav to saistītie uzņēmumi;

3.3.2. piegādes struktūras raksturojums.

3.4. Pieprasījuma struktūra ietekmētajos tirgos:

3.4.1. katra tiešā apvienošanās dalībnieka pieci lielākie klienti, kas nav to saistītie uzņēmumi;

3.4.2. pieprasījuma struktūras raksturojums.

3.5. Barjeras ieiešanai konkrētajā tirgū.

4. Informācija par apvienošanās mērķi un paredzamajām sekām.

4.1. Apvienošanās mērķis.

4.2. Apvienošanās iespējamās pozitīvās un negatīvās sekas, īpaši konkurencei.

4.3. Apvienošanās atbilstība klientu, patērētāju un sabiedrības interesēm kopumā, ietekme uz tehnisko un ekonomisko progresu.

5. Informācija par kopējo uzņēmumu (sniedzama tad, ja apvienošanās ir kopēja uzņēmuma veidošana ar kopēju izšķirošu ietekmi).

5.1. Vai kopējo uzņēmumu veidojošie uzņēmumi turpinās nozīmīgu darbību tajā pašā tirgū kā kopējais uzņēmums vai cieši blakus esošos tirgos?

5.1.1. Ja jā, tad norādīt katra kopējo uzņēmumu veidojošā uzņēmuma iepriekšējā finansu gada apgrozījumu, novērtēt kopējā uzņēmuma darbības ekonomisko nozīmīgumu salīdzinājumā ar to, kā arī katra kopējo uzņēmumu veidojošā uzņēmuma tirgus daļu.

5.1.2. Ja nē, pamatot savu atbildi.

5.2. Raksturojiet, kā kopējā uzņēmuma izveidošana:

5.2.1. veicinās preču ražošanu vai izplatīšanu, tehnisko vai ekonomisko progresu;

5.2.2. sniegs labumu patērētājiem.

5.3. Pamatojiet, ka kopējā uzņēmuma izveidošana:

5.3.1. neuzliks apvienošanās dalībniekiem ierobežojumus, kas nav nepieciešami mērķa sasniegšanai;

5.3.2. nedos iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā.

 

III. Ziņojumam pievienojamie dokumenti

1. Personu pilnvaras pārstāvēt vienu vai visus apvienošanās dalībniekus ziņojuma izskatīšanas laikā.

2. Tiešo apvienošanās dalībnieku statūti.

3. Dokumentu, kas pieņemti apvienošanās sakarā (līgumi, pārvaldes institūciju lēmumi, vienošanās protokoli, priekšlikums piedalīties izsolē u.tml.), kopijas.

4. Nekonfidenciāla publiskā paziņojuma par apvienošanos projekts.

5. Tiešo apvienošanās dalībnieku pēdējā finansu gada un pašreizējā finansu gada ceturkšņu pārskatu kopijas.

6. Dokumenti, kas atspoguļo informāciju par konkrētajiem tirgiem, kā arī ietekmētajiem tirgiem attiecībā uz konkurences apstākļiem, esošajiem un potenciālajiem konkurentiem un tirgus apstākļiem (pašu apvienošanās dalībnieku vai pēc to pasūtījuma sagatavoti tirgus pētījumi u.tml.). Katram dokumentam tiek norādīts tā sagatavotājs, arī viņa amats.

7. Attiecīgās speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes atzinums par apvienošanos (ja tāds nepieciešams).

8. Deklarācija par iesniegtās informācijas patiesumu.

 

IV. Paskaidrojumi par ziņojumā ietveramās informācijas atspoguļošanu un pievienojamo dokumentu noformēšanu

Vispārējas piezīmes

1. Ir pieļaujami gadījumi, ka ziņojuma sastādīšanas brīdī kāds no nepieciešamajiem datiem vai rādītājiem iesniedzējiem nav zināms, bet to ir iespējams noskaidrot. Tas jānorāda ziņojumā, nosaucot konkrētu datumu, kad informācija tiks iesniegta Konkurences padomē. Ja ziņojuma iesniedzējiem kāda nepieciešamā informācija pašiem nav pieejama, jānorāda tās iespējamais iegūšanas avots.

2. Ziņojuma iesniedzēju pienākums ir nekavējoties informēt Konkurences padomi par tādām izmaiņām, kas notikušas ziņojuma izskatīšanas laikā un ir būtiskas lēmuma pieņemšanai, jo saskaņā ar noteikumu 35. punktu Konkurences padome ir tiesīga atcelt vai grozīt savu lēmumu, ja lēmums pieņemts, pamatojoties uz nepareizu vai maldinošu informāciju.

Pie 1.4.1 un 1.4.2. punkta: izšķirošā ietekme jānosaka saskaņā ar Konkurences likuma 1. pantā doto skaidrojumu. Ietekmētie tirgi ir tirgi, kas noteikti šo norādījumu 3.1. punktā.

Pie 2.1. punkta: šeit saskaņā ar Konkurences likuma 19. panta pirmo daļu norādīt, vai ziņotā apvienošanās ir divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās, kļūstot par vienu tirgus dalībnieku, vai viena tirgus dalībnieka pievienošana citam tirgus dalībniekam, vai izšķirošas ietekmes iegūšana.

Pie 2.2. punkta: šeit jānorāda, kādā ceļā notiks apvienošanās, kādi līdzekļi tam tiks izlietoti, vai notiks piedalīšanās izsolē u.tml.

Pie 3. punkta: saskaņā ar Konkurences likuma 1. pantā sniegto skaidrojumu konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī visu to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma, piedāvājuma un aizstājamības faktorus, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Prece Konkurences likuma izpratnē ir jebkura ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt vērtību, to pērkot vai pārdodot tirgū.

Konkrētās preces tirgus noteikšanā parasti tiek uzskatīti par svarīgiem un tiek ņemti vērā šādi faktori:

— preču fiziskās līdzības pakāpe;

— jebkuras atšķirības preču gala patērēšanā;

— cenu atšķirības starp divām savstarpēji aizvietojamām precēm;

— uzņēmumu izmaksas, pārejot no vienas preces ražošanas vai realizācijas uz citas aizvietojošas preces ražošanu vai realizāciju;

— izveidojušās vai nostiprinājušās patērētāju dotās priekšrocības vienam preču veidam vai kategorijai;

— vispārējā nozares preču klasifikācija.

Atkarībā no tā, kas ir apvienošanās dalībnieki, šajā punktā ir jānosaka viens vai vairāki konkrētās preces tirgi. Ja apvienošanās dalībnieki ir konkurenti, jānosaka konkrētās preces tirgus, kurā apvienošanās dalībnieki darbojas. Var būt arī situācijas, kad apvienošanās dalībnieki konkurē savā starpā vairākos konkrētās preces tirgos. Ja apvienošanās dalībnieki nav konkurenti, bet darbojas katrs savā tirgū (ražotājs un izejvielu piegādātājs, ražotājs un izplatītājs, vairumtirgotājs un mazumtirgotājs u.tml.), jānosaka konkrētās preces tirgus katram apvienošanās dalībniekam.

Atbildē jāsniedz savu secinājumu pamatojums, paskaidrojot, kā iepriekš minētie faktori ir ņemti vērā. Īpaši jānorāda tās preces vai pakalpojumi, kurus tieši vai netieši ietekmē ziņotā apvienošanās, kā arī jānorāda, kuras šajā tirgus definīcijā tiek uzskatītas par savstarpēji aizvietojamām precēm.

Saskaņā ar Konkurences likuma 1. pantā sniegto skaidrojumu, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir teritorija (piemēram, Latvija kopumā vai kāda tās daļa, rajons, pilsēta, tās daļa), kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir vienādi visiem tirgus dalībniekiem. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus aptver to teritoriju, kurā attiecīgie uzņēmumi ir iesaistīti preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā un kurā konkurences apstākļi ir vienādi, un kuru var nošķirt no pārējām teritorijām tajās esošo ievērojami atšķirīgo konkurences apstākļu dēļ. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus var tikt noteikts kā ģeogrāfiskā teritorija, ārpus kuras 1) patērētājs nevar iegādāties konkrētās preces vai to iegāde rada tam ievērojamas neērtības vai 2) preču pārdevējs nevar pārdot konkrētās preces vai var to darīt ar ievērojami neizdevīgākiem nosacījumiem.

Faktori, kas jāievēro, izvērtējot konkrēto ģeogrāfisko tirgu, ir attiecīgo preču vai pakalpojumu būtība un īpašības, barjeras ieiešanai tirgū, patērētāju izvēle, ievērojama atšķirība uzņēmumu tirgus daļā vai ievērojama cenu starpība ar blakus teritoriju, kā arī transporta un citas izmaksas. Atbildē jāsniedz savu secinājumu pamatojums, paskaidrojot, kā iepriekš minētie faktori ir ņemti vērā. Īpaši jānorāda ģeogrāfiskā teritorija (vai teritorijas), kurā darbojas vienošanās dalībnieki.

Pie 3.1. punkta: ietekmētos konkrētos tirgus veido konkrētās preces tirgi, kuros:

— darbojas divi vai vairāki apvienošanās dalībnieki (t.i., konkurenti) un kuros apvienošanās rezultātā apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa kļūst 15% vai vairāk;

— darbojas viens vai vairāki apvienošanās dalībnieki un kuri atrodas augstākā vai zemākā preču izplatīšanas līmenī, nekā konkrētās preces tirgi, kuros darbojas pārējie apvienošanās dalībnieki (vertikāla apvienošanās), un kuros šo apvienošanās dalībnieku atsevišķā vai kopējā tirgus daļa ir 25% vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai starp apvienošanās dalībniekiem ir vai nav piegādātāja — klienta attiecības.

Pie 3.2. punkta: tirgus daļa jānosaka gan pēc apjoma, gan pēc apgrozījuma, sniedzot katram skaitlim pamatojumu. Katrā tirgū kopējais tirgus apjoms vai apgrozījums nosakāms, ietverot arī katra apvienošanās dalībnieka sasniegto apjomu un apgrozījumu. Jānorāda informācijas avoti un, ja iespējams, jāiesniedz šo avotu kopijas.

Pie 3.5. punkta: faktori, kas iespaido ieeju katrā konkrētās preces tirgū (t.i., barjeras, kas jāpārvar uzņēmumam, kas pašreiz neražo vai nerealizē konkrētās preces konkrētajā tirgū, bet vēlas to darīt), var tikt izvērtēti, nosakot:

— cik lielā mērā ieeju tirgū ietekmē normatīvo aktu prasības; vai eksistē likumu vai regulatoru kontrole ieiešanai tirgū (konkursi, licencēšana, sertifikācija);

— cik lielā mērā ieeju tirgū ietekmē izejvielu pieejamība;

— cik lielā mērā ieeju tirgū ietekmē spēkā esošie līgumi starp uzņēmumu un tā piegādātājiem vai klientiem;

— pētniecības un attīstības līgumu, īpaši licencēto patentu, know-how un citu intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas līgumu nozīme šajos tirgos.

Faktori, kas ietekmē ieeju katrā konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū (t.i., eksistējošās barjeras, kas kavē jau ražojošos vai tirgojošos uzņēmumus konkrētās preces tirgū paplašināt savu preču realizāciju ārpus konkrētā ģeogrāfiskā tirgus), var tikt izvērtēti, nosakot un analizējot:

— ar likumu noteiktās tirdzniecības barjeras, piemēram, tarifi, kvotas u.c.;

— vietējo specifiku vai tehniskās prasības;

— piegāžu politiku;

— atbilstošas un pieejamas vietējās izplatīšanas un mazumtirdzniecības eksistenci;

— transporta izmaksas;

— nostiprinājušās patērētāju dotās priekšrocības kādām vietējām vai tirgū jau esošām precēm.

Ja pēdējo divu gadu laikā konkrētajā tirgū ir ienākuši jauni dalībnieki, sniedziet savu vērtējumu to tirgus daļām konkrētajā tirgū.

Pie 4.2. punkta: šeit bez apvienošanās iespējamām tiešajām negatīvajām sekām norādāmas arī pakārtotās sekas, piemēram, kādi ierobežojumi, kas nav nepieciešami apvienošanās realizēšanai, paredzēti apvienošanās dalībniekiem vai trešajām personām.

Par dokumentu noformēšanu: ziņojums un tam pievienotie dokumenti noformējami valsts valodā. Ziņojums, personu pilnvaras un deklarācija obligāti iesniedzami oriģinālā, pārējie dokumenti var būt arī noteiktā kārtībā apstiprinātu kopiju formā.

Par nekonfidenciālu publiska paziņojuma projektu: saskaņā ar Noteikumu 23. punktu Konkurences padome pēc ziņojuma saņemšanas var publicēt presē īsu informāciju par to, lai dotu iespēju trešajām personām sniegt savu viedokli par ziņoto apvienošanos. Tādēļ ir svarīgi, lai publicējamā informācija nebūtu konfidenciāla un nesaturētu apvienošanās dalībnieku komercnoslēpumu. Publiskajam paziņojumam jāsatur īss apvienošanās satura un rakstura apraksts, tiešo apvienošanās dalībnieku un to saistīto uzņēmumu uzskaitījums, kā arī to preču vai pakalpojumu sektoru uzskaitījums, kurus apvienošanās var ietekmēt.

Par deklarāciju: dokumentu paketei pievienojama deklarācija, ko paraksta visi tiešie apvienošanās dalībnieki un viņu pilnvarotās personas (ja tādas nozīmētas) un kurā tās apliecina, ka informācija, kas iekļauta ziņojumā, ir patiesa. Personām jāapliecina to informētība par atbildību, kāda paredzēta par nepatiesu ziņu sniegšanu saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 186.2. pantu. Deklarācijā jānorāda tās aizpildīšanas vieta un datums, kā arī jāatšifrē tās parakstītāju vārdi, uzvārdi un ieņemamie amati.

 

Izmantojamie normatīvie akti

1. Konkurences likums ("LV" 08.07.1997.)

2. Ministru kabineta 03.03.1998. noteikumi nr. 73 "Ziņojuma par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtība" ("LV" 06.03.1998.)

Konkurences padomes priekšsēdētājs P.Vilks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!