Par reģionālajām reformām Eiropā

Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, — "Latvijas Vēstnesim"

Kopš Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iekļaušanās Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību padomes (CEMR) struktūrās arī mūsu pārstāvji regulāri tiek aicināti uz dažāda līmeņa apspriedēm. Aizvadītās nedēļas beigās no CEMR izpildu biroja sanāksmes Vīnē atgriezās LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un savienības konsultante Eiropas Savienības lietās Agita Strazda.

Mūsu sarunā ar Andri Jaunsleini akcentēti tikai galvenie aspekti.

— Vai iespējams dažos teikumos raksturot šīs Eiropas valstu struktūras būtību?

— Eiropas valstu, jo īpaši Eiropas Savienības zemju, izpratnē pašvaldībām ir pat izšķiroša loma. Tas tāpēc, ka valdības nāk un iet, bet pašvaldības paliek. Kaut vai tāds daiļrunīgs fakts: CEMR priekšgalā pašlaik ir nesenais Francijas prezidents Žiskārs d' Estēns.

— Kāda ir šīs padomes struktūras būtība?

— Tā ievēro rotācijas principu: patlaban prezidējošā valsts ir Austrija, tālab arī sarunas risinājās Vīnē, bet ar nākamā gada pavasari šīs funkcijas pārņems Somija. Iespējams, ka tad uz Helsinkiem varēsim doties biežāk un kuplākā skaitā, kaut gan izpildbiroja sanāksmes notiek tikai divreiz gadā.

— Kas šoreiz bija apspriežu degpunktā?

— CEMR izpildbiroju galvenokārt interesēja to valstu pārstāvji, kuras ir ceļā uz Eiropas Savienību. Saprotams, pašvaldību aspektā. Tā Polijas pārstāvis, Ščecinas mērs, runāja par centrālās un vietējās varas dažkārt neskaidrajām attiecībām. Slovākijas delegāts īpaši pievērsās pārspīlējumiem reģionu veidošanā, apmēram par to pašu izteicās Čehijas kolēģis, jo vietējās pašvaldības vairs nespējot orientēties reģionu struktūru sarežģītajā gaisotnē. Diemžēl tulkotāja vainas dēļ visai maz varējām nojaust, ko stāsta Ungārijas pārstāvis, Balatonas pilsētas mērs, kas centās runāt angliski. Vēlāk, kuluāros sarunājoties ar viņu vācu valodā, sapratu, ka administratīvi teritoriālā reforma skārusi arī Ungāriju un tur ir problēmu atliku likām. Savukārt Austrijas pārstāvis, kas vadīja diskusiju, atzīmēja, ka, viņaprāt, esot vērojama vispārēja izpratne par tām prasībām, kas jāizpilda, lai varētu iestāties Eiropas Savienībā.

— Vai šajā sanāksmē Vīnē bija plaša jo plaša pārstāvniecība

— To nevarētu teikt, jo katrai valstij paredzēti tikai divi eksperti. Tāpēc dalībnieku sarakstā bija 34 personālijas, ieskaitot arī mūs. Turklāt jāņem vērā, ka Austrija patlaban ir viena no dārgākajām Eiropas valstīm, tālab mēs varējām atļauties tikai minimālus izdevumus.

— Tomēr arī šajā sakarā jāsper nākamais solis. Kāds tas varētu būt?

— Mums tas ir pilnīgi skaidrs: jau CEMR nākamajā sesijā Lisabonā 26. un 27.oktobrī lems par Latvijas oficiālu uzņemšanu Eiropas vietējo reģionālo pašvaldību padomē. Tas, protams, ir divreiz tālāks ceļš nekā līdz Vīnei. Jārēķinās arī ar attiecīgi lielākiem izdevumiem. Tomēr šī nu ir tā reize, kad vismaz vienam no mums tur vajadzētu būt klāt.

Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) laika gaitā ir radušās un nostiprinājušās reālas attiecības ar daudzām paralēlajām struktūrām vairākās valstīs.

Nule LPS sekretariāts saņēmis priekšlikumu no Mēklenburgas–Priekšpomerānijas federālās zemes Klicervinkelas (Klūtzer Winkel) apriņķa valdes. Šim Vācijas (VFR) reģionālās zemes veidojumam ir sešas pašvaldības (mūsu izpratnē — pagasti) un viena pilsēta. Kā vēstī LPS sekretariāts, šajā reģionā, kas atrodas starp Lībeku un Vismāru, ir aptuveni desmit tūkstoši iedzīvotāju. Tāpat kā mūsu Alūksnē vai Ludzā, Siguldā vai Talsos.

Pēc Vācijas mērogiem šis nav saimnieciskā ziņā sevišķi ietekmīgs apvidus, tāpēc ir saprotama turieniešu vēlme rast būtiskas partnerattiecības Baltijas valstu kopumā. Arī objektīvā statistika liecina, ka galvenās sfēras tur ir lauksaimniecība un tūrisms. Latvija VFR struktūrām šķiet interesanta. Šajā vietējās pašvaldības sniegtajā informācijā varam rast ziņas par to, ka turienieši ir ieinteresēti Baltijas jūras piekrastes ekosistēmu saglabāšanā, jaunu darbavietu izveidē, domājot arī par partnervalstu izglītības attīstību, valodu apguvi un tūrismu visplašākajā aspektā. Jo Baltijas jūras valstu saskarsme ir būtiska visās jomās. Tālab šāds sadarbības aicinājums nav tikai vietējs lozungs, jo mūsdienu Vācijas varas reālās struktūras jau laikus domā par to, kādā veidā izvērst kontaktus ar saskarsmi citās galvenokārt sev tuvajās valstīs. Pagasti, pilsētas un apriņķi, kas reāli atrodas blakus vai vismaz tuvu cits citam, arī šajā ziņā varētu tepat Latvijā rast reālu saskarsmi.

Šķērslis pagaidām varētu būt tikai tāds, ka Mērklenburgas–Priekšpomerānijas novada informācijas birojs līdz šim darbojies tikai kaimiņvalstī Igaunijā. Tie, kuriem ceļš līdz Tallinai nešķiet pārāk tāls, atradīs arī to.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors