Likumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 35 Visi
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1. pants. Likumā lietotie termini
(1) Likumā lietotie termini, kas nosaka elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma un obligātā iepirkuma komponentes maksas kompensēšanu, atbilst Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā lietotajiem terminiem.
(2) Likumā lietotie termini, kas nosaka dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas kompensāciju, atbilst Enerģētikas likumā lietotajiem terminiem.
(3) Likumā lietotie termini, kas nosaka centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas kompensāciju, atbilst Enerģētikas likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" lietotajiem terminiem.
(4) Likumā lietotie termini, kas nosaka mājokļa pabalsta piešķiršanu mājsaimniecībām, atbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā lietotajiem terminiem.
(5) Likumā lietotie termini, kas nosaka atbalsta piešķiršanu un izmaksu valsts sociālās apdrošināšanas pensiju, speciālo valsts pensiju, izdienas pensiju, darba negadījumu atlīdzību, maternitātes pabalstu, valsts sociālo pabalstu saņēmējiem, personām, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, kā arī citām šā likuma 8. panta otrajā daļā minētajām personu kategorijām, atbilst attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos lietotajiem terminiem.
2. pants. Likuma mērķis un darbības joma
(1) Likuma mērķis ir mazināt ar energoresursu cenu ārkārtēju pieaugumu saistītu negatīvu sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi.
(2) Likums nosaka terminētus atbalsta pasākumus, kas mazina energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma izraisīto negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām un tautsaimniecību.
3. pants. Atbalsta pasākumu finansēšanas kārtība un apjoms
(1) Lai nodrošinātu šajā likumā noteikto terminētu atbalsta pasākumu īstenošanu, finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kā arī veikt nepieciešamo apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
(2) Apropriāciju minētajam mērķim atļauts palielināt, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
(3) Piešķirtais finansējums tiek izlietots kārtējā kalendāra gada ietvaros, izņemot valsts mērķdotāciju pašvaldībām 2023. gada janvārī mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai par 2022. gada decembri.
II nodaļa
Energoresursu pakalpojuma cenas pieauguma samazināšanas pasākumi
4. pants. Elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājums
(1) Elektroenerģijas galalietotājiem piemēro elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, pilnā apmērā. Samazinājumu nepiemēro maksai par reaktīvo enerģiju, elektroenerģijas ražotāju jaudas maksai un pārrēķiniem, kas tiek veikti sistēmas lietotāju pārkāpumu gadījumos. Elektroenerģijas sistēmas operatora negūtie sistēmas pakalpojuma maksas ieņēmumi ar pievienotās vērtības nodokli tiek kompensēti pilnā apmērā no valsts budžeta līdzekļiem.
(2) Elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas samazinājums tiek piemērots galalietotāju maksājumiem par sistēmas pakalpojumiem laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim.
(3) Šā panta pirmā daļa netiek piemērota elektroenerģijas galalietotājam, ja galalietotājs ir arī elektroenerģijas sistēmas operators.
(4) Elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksu kompensē saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par elektroenerģijas tirdzniecību un lietošanu, kas izdoti uz Elektroenerģijas tirgus likuma pamata.
5. pants. Maksas samazinājums par obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm
(1) Elektroenerģijas galalietotājiem piemēro obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksas samazinājumu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, pilnā apmērā. Samazinājumu nepiemēro pārrēķiniem, kas tiek veikti sistēmas galalietotāju pārkāpumu gadījumos. Elektroenerģijas publiskā tirgotāja negūtie ieņēmumi par obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksas samazinājumu tiek kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem.
(2) Obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksas samazinājums tiek piemērots galalietotāju obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksājumiem laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim.
(3) Obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksu kompensē saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par elektroenerģijas tirdzniecību un lietošanu, kas izdoti uz Elektroenerģijas tirgus likuma un likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" pamata.
6. pants. Maksas samazinājums par patērēto dabasgāzi
(1) Šā panta otrajā daļā minētajiem lietotājiem piemērojamo maksas samazinājumu nosaka kā starpību starp maksu par patērēto dabasgāzi par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, neietverot maksu par sistēmas pakalpojumiem un citos normatīvajos aktos noteiktos maksājumus, un 0,0340 euro par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, ievērojot, ka maksas samazinājuma apmērs nedrīkst pārsniegt:
1) 0,03045 euro par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kilovatstundas (21 kubikmetra) līdz 5269 kilovatstundām (500 kubikmetriem) (ieskaitot);
2) 0,02279 euro par vienu kilovatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī pārsniedz 5269 kilovatstundas (500 kubikmetrus).
(2) Mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, ja dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir vairāk nekā 221 kilovatstunda/mēnesī (21 kubikmetrs/mēnesī), piemēro maksas samazinājumu par patērēto dabasgāzi saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma nosacījumiem, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, šajā pantā noteiktajā apmērā. Dabasgāzes tirgotāja vai publiskā tirgotāja negūtie ieņēmumi par maksas samazinājumu par patērēto dabasgāzi tiek kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem.
(3) Maksas samazinājums par patērēto dabasgāzi tiek piemērots šā panta otrajā daļā minētajiem lietotāju maksājumiem laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim.
(4) Maksas samazinājumu par patērēto dabasgāzi kompensē saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par dabasgāzes tirdzniecību un lietošanu, kas izdoti uz Enerģētikas likuma pamata.
7. pants. Centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums
(1) Mājsaimniecības lietotājiem piemēro maksas samazinājumu par siltumapgādes pakalpojumiem, kurus sniedz, izmantojot centralizēto siltumapgādes sistēmu (turpmāk — centralizētās siltumapgādes pakalpojums), ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, šajā pantā noteiktajā apmērā. Siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja negūtie ieņēmumi par maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem tiek kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem.
(2) Centralizētās siltumapgādes pakalpojumu maksas samazinājumu mājsaimniecības lietotājam, ja tas centralizētās siltumapgādes pakalpojumu saņem no siltumapgādes komersanta, kas šādu pakalpojumu sniedz par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, kādus paredzējis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, nosaka kā starpību starp attiecīgajā kalendāra mēnesī piemērojamo tarifu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68,00 euro par vienu megavatstundu.
(3) Centralizētās siltumapgādes pakalpojumu maksas samazinājumu mājsaimniecībai, ja tā siltumapgādes pakalpojumu saņem no šādu pakalpojumu sniedzēja, kas nav minēts šā panta otrajā daļā, nosaka kā:
1) starpību starp attiecīgajā mēnesī piemērojamo tarifu vai cenu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68,00 euro par vienu megavatstundu, ja attiecīgajā mēnesī piemērotais tarifs vai cena par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu ir mazāka nekā 2022. gada janvārī piemērotais tarifs vai cena;
2) starpību starp 2021. gada decembrī piemēroto tarifu vai cenu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68,00 euro par vienu megavatstundu, ja attiecīgajā mēnesī piemērotais tarifs vai cena par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu ir lielāka nekā 2022. gada janvārī piemērotais tarifs vai cena.
(4) Lai siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs saņemtu kompensāciju par šā panta trešajā daļā minēto maksas samazinājumu, attiecīgais siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs kopā ar kompensācijas pieprasījumu Ekonomikas ministrijai iesniedz kompensācijas aprēķina pareizību apstiprinošu zvērināta revidenta atzinumu. Šādu zvērināta revidenta atzinumu nesniedz siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs, kura siltumapgādes pakalpojuma tarifu vai cenu ir apstiprinājusi attiecīgā pašvaldība. Ja siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs nesniedz minēto atzinumu, tas kompensāciju nesaņem.
(5) Centralizētas siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums tiek piemērots galalietotāju maksājumiem par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim.
(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā kompensē centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu, kā arī kārtību, kādā piemēro kompensācijas maksājumu korekciju.
III nodaļa
Atbalsta pasākumi noteiktām iedzīvotāju grupām
8. pants. Atbalsta apmērs un atbalsta saņēmēji
(1) Valsts laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim atbalstu 20 euro mēnesī (turpmāk — atbalsts 20 euro mēnesī) izmaksā Latvijā dzīvojošai personai, kura atbalsta izmaksas periodā ir:
1) Latvijas Republikā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tostarp priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, izdienas pensijas saņēmēja, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurai vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēja, kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kurai ir noteikta invaliditāte, kā arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja, — arī tad, ja pabalsta izmaksa uz laiku ir pārtraukta;
2) bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmēja vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmēja;
3) pilngadīga persona, kurai ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un kura ir sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai kurai ir noteikta invaliditāte un kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, kā arī persona, kurai ir noteikta invaliditāte un ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, un atbalsts 20 euro mēnesī nav izmaksāts atbilstoši šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktam.
(2) Valsts laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim atbalstu 50 euro mēnesī (turpmāk — atbalsts 50 euro mēnesī) izmaksā par katru bērnu personai, kura atbalsta izmaksas periodā ir:
1) tiesīga saņemt bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu vai kurai sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz 2022. gada 30. aprīlim, vai kura audzina bērnu, kurš ir vecāks par 16 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadu vecumu, nemācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, kā arī augstākās izglītības iestādē, tostarp koledžā;
2) bērna vecāks, aizbildnis, audžuģimene vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs, ja atbalsta sniegšanas periodā bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ieslodzījuma vietā un atbalsts 50 euro mēnesī par bērnu nav izmaksāts atbilstoši citam pamatam, kā noteikts šajā daļā;
3) bērna vecāks, aizbildnis, audžuģimene vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājs, ja atbalsta sniegšanas periodā bērnam ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un atbalsts 50 euro mēnesī par bērnu nav izmaksāts atbilstoši citam pamatam, kā noteikts šajā daļā;
4) persona, kura mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, nav sasniegusi 24 gadu vecumu, un ja atbalsts 50 euro mēnesī par to nav izmaksāts atbilstoši citam pamatam, kā noteikts šajā daļā. Atbalstu 50 euro mēnesī piešķir pašam bērnam, ja viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Tiesību uz atbalstu 50 euro mēnesī nav šajā punktā minētajām personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.
(3) Atbalstu 20 euro mēnesī un atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā par visu atbalstu izmaksai paredzēto laikposmu visām šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām, ja vien šā panta noteiktajā laikposmā personai rodas tiesības uz atbalstu.
9. pants. Atbalsta piešķiršanas nosacījumi
(1) Ja persona vienlaikus ir vairāku šā likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktā minēto pakalpojumu saņēmēja, tai atbalstu 20 euro mēnesī piešķir par vienu no pakalpojumiem.
(2) Ja persona vienlaikus saņem kādu no šā likuma 8. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem pakalpojumiem, tai atbalstu 20 euro mēnesī piešķir divkāršā apmērā.
(3) Ja šā likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktā minētajai personai, kura ir sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai kurai ir noteikta invaliditāte un kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, ir izsniegts arī Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, tai atbalstu 20 euro mēnesī piešķir divkāršā apmērā.
(4) Ja personai apgādnieka zaudējuma pensija, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts piešķirts par diviem vai vairākiem darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, tai atbalstu 20 euro mēnesī piešķir par katru darba nespējīgo mirušā apgādnieka ģimenes locekli.
(5) Ja personai ir tiesības vienlaikus saņemt atbalstu 50 euro mēnesī un atbalstu 20 euro mēnesī kā šā likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktā minētajai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējai, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmējai vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā saņēmējai, tai piešķir un izmaksā atbalstu 50 euro mēnesī.
(6) Ja personai pašai vai par bērnu ir tiesības vienlaikus saņemt atbalstu 50 euro mēnesī un atbalstu 20 euro mēnesī kā personai, kura saņem kādu no šā likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktā minētajiem pakalpojumiem, tai piešķir un izmaksā atbalstu 50 euro mēnesī.
(7) Ja personai pašai vai par bērnu ir tiesības vienlaikus saņemt atbalstu 50 euro mēnesī un atbalstu 20 euro mēnesī kā personai, kura saņem kādu no šā likuma 8. panta pirmās daļas 2. punktā minētajiem pakalpojumiem, tai piešķir un izmaksā abus pabalstus.
(8) Atbalstu 20 euro mēnesī un atbalstu 50 euro mēnesī finansē no valsts pamatbudžeta.
10. pants. Atbalsta 20 euro mēnesī izmaksāšanas kārtība
(1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu 20 euro mēnesī izmaksā:
1) bez šā likuma 8. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētās personas iesnieguma. Atbalsta izmaksu uzsāk:
a) 2022. gada februārī tām personām, kurām 8. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētos pakalpojumus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā uz Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu, atbalstu 20 euro mēnesī pārskaitot uz kādu no personas minētajiem kontiem,
b) 2022. gada martā tām personām, kurām 8. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētos pakalpojumus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā saņēmēja norādītajā dzīvesvietā, atbalstu 20 euro mēnesī piegādājot saņēmēja dzīvesvietā bez maksas;
2) pamatojoties uz personas iesniegumu par atbalsta 20 euro mēnesī piešķiršanu šā likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktā minētajai personai vai Satversmes aizsardzības biroja vai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta izdienas pensijas saņēmējam, kurš nav sasniedzis vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuram ir noteikta invaliditāte. Iesniegumā norāda:
a) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu,
b) iesniedzēja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi,
c) Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) konta numuru, uz kuru pārskaitāms atbalsts.
(2) Aizsardzības ministrija izdienas pensijas saņēmējam, kurš nav sasniedzis vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuram ir noteikta invaliditāte, atbalstu 20 euro mēnesī izmaksā, pamatojoties uz personas iesniegumu par atbalsta piešķiršanu. Atbalsta izmaksu uzsāk:
1) 2022. gada februārī tām personām, kurām izdienas pensiju Aizsardzības ministrija izmaksā uz Latvijas Republikas kredītiestādes kontu, atbalstu 20 euro mēnesī pārskaitot uz kādu no personas minētajiem kontiem;
2) 2022. gada martā tām personām, kurām izdienas pensiju Aizsardzības ministrija izmaksā saņēmēja norādītajā dzīvesvietā, atbalstu 20 euro mēnesī piegādājot saņēmēja dzīvesvietā bez maksas.
(3) Šā panta pirmās daļas 2. punktā un otrajā daļā minētais iesniegums par atbalsta 20 euro mēnesī piešķiršanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai vai Aizsardzības ministrijai iesniedzams sešu mēnešu laikā no:
1) šā likuma spēkā stāšanās dienas;
2) dienas, kad šā likuma 8. panta pirmajā daļā minētajā laikposmā rodas tiesības uz atbalstu 20 euro mēnesī.
(4) Šā panta trešajā daļā minēto iesniegumu izskata un lēmumu par atbalsta 20 euro mēnesī izmaksu pieņem 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Atbalstu personai uzsāk izmaksāt 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tā piešķiršanu.
(5) Šā panta pirmās daļas 1. punktā un otrajā daļā minētajai personai, kurai tiesības uz atbalstu 20 euro mēnesī radušās līdz 2022. gada 30. aprīlim, bet kurai tas nav izmaksāts šā panta pirmās daļas 1. punktā un otrajā daļā noteiktajā termiņā, atbalstu izmaksā 30 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par tā piešķiršanu.
(6) Ja šā likuma 8. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajai personai atbalsts 20 euro mēnesī piešķirams par vairākiem pakalpojumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu izmaksā tādā kārtībā, kādā to izmaksā par pakalpojumu, par kuru piešķir atbalstu 20 euro mēnesī.
(7) Ja personai līdz nāves dienai nav izmaksāts atbalsts 20 euro mēnesī, to neuzskata par nesaņemto pakalpojumu, uz kuru var pretendēt personas laulātais, pirmās un otrās pakāpes radinieki vai cita persona uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.
11. pants. Atbalsta 50 euro mēnesī izmaksāšanas kārtība
(1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā attiecīgajā mēnesī. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksu uzsāk 2022. gada februārī bez personas iesnieguma tai personai, kurai ir piešķirts bērna kopšanas pabalsts vai ģimenes valsts pabalsts.
(2) Personai, kurai sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz 2022. gada 30. aprīlim, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā bez personas iesnieguma 45 dienu laikā no dienas, kad piešķirts maternitātes pabalsts. Par bērniem, kas piedzimuši līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā ne vēlāk kā līdz 31. martam.
(3) Personai, kurai ir tiesības uz atbalstu 50 euro mēnesī laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim, bet tas nav saņemts šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā termiņā, kā arī personai, kurai atbalsta sniegšanas periodā sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz 2022. gada 30. aprīlim, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā bez personas iesnieguma 45 dienu laikā no dienas, kad piešķirts bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalsts vai maternitātes pabalsts.
(4) Bērna vecākam, aizbildnim vai audžuģimenei, kam laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim ir tiesības uz šā likuma 8. panta otrās daļas 2. un 3. punktā minēto atbalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra to izmaksā, pamatojoties uz personas iesniegumu. Iesniegumā norāda:
1) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu;
2) iesniedzēja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi;
3) informāciju par bērnu, par kuru pieprasa atbalstu 50 euro mēnesī (bērna vārds, uzvārds un personas kods);
4) Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) konta numuru.
(5) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu. Iesniegumā norāda:
1) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu;
2) iesniedzēja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi;
3) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas nosaukumu;
4) informāciju par visiem bērniem, par kuriem pieprasa atbalstu 50 euro mēnesī (bērna vārds, uzvārds un personas kods);
5) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas kredītiestādes konta numuru.
(6) Personai, kurai atbalsta sniegšanas periodā ir tiesības uz atbalstu 50 euro mēnesī sakarā ar tāda bērna audzināšanu, kurš ir vecāks par 16 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadu vecumu, nemācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, kā arī augstākās izglītības iestādē, tostarp koledžā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā 45 dienu laikā no dienas, kad saņemts personas iesniegums. Iesniegumā norāda:
1) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu;
2) iesniedzēja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi;
3) informāciju par bērnu, par kuru pieprasa atbalstu 50 euro mēnesī (bērna vārds, uzvārds un personas kods);
4) Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) konta numuru.
(7) Šā likuma 8. panta otrās daļas 4. punktā minētajai personai, kurai ir tiesības uz atbalstu 50 euro mēnesī atbalsta sniegšanas periodā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā 45 dienu laikā no dienas, kad saņemts personas iesniegums un izglītības iestādes izziņa, ja persona mācās augstākās izglītības iestādē ārvalstīs. Iesniegumā norāda:
1) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu;
2) iesniedzēja tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi;
3) informāciju par bērnu, par kuru pieprasa atbalstu 50 euro mēnesī, ja viņš nav sasniedzis 18 gadu vecumu (bērna vārds, uzvārds un personas kods);
4) Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) konta numuru.
(8) Šā panta septītajā daļā minētajai ārvalsts augstākās izglītības iestādes izziņai, kas apliecina, ka persona studē ārvalsts izglītības iestādē, jāatbilst šādām prasībām:
1) ārvalsts augstākās izglītības iestādes izsniegtais dokuments ietver informāciju, kas ļauj nepārprotami secināt, ka persona dokumentā norādītajā laikposmā studē izglītības iestādē;
2) ārvalsts augstākās izglītības iestādes izsniegtajam dokumentam ir pievienots tulkojums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts valodas lietošanu;
3) iesniedzot augstākās izglītības iestādes dokumentu, ir ievērotas normatīvo aktu prasības par dokumentu legalizāciju.
(9) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, Ieslodzījuma vietu pārvalde un sociālās korekcijas izglītības iestāde līdz 2022. gada 31. maijam sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai šādu informāciju par bērniem, kuri atrodas attiecīgajā institūcijā:
1) bērna vārds, uzvārds un personas kods;
2) datums, no kura bērns atrodas attiecīgajā institūcijā;
3) bāriņtiesas lēmuma vai tiesas nolēmuma par bērna ievietošanu institūcijā numurs un datums.
(10) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šā panta ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā minēto iesniegumu izskata un atbalstu 50 euro mēnesī izmaksā 45 dienu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums.
(11) Bāriņtiesa, aizstāvot bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, lemj par atbalsta 50 euro mēnesī izmaksāšanu pašam bērnam, ja viņš ir sasniedzis 15 gadu vecumu un viņa vecāks nav saņēmis atbalstu 50 euro mēnesī. Bāriņtiesa nekavējoties informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par saņemto iesniegumu un pieņemto lēmumu.
(12) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija noskaidro bērna viedokli un piešķirto atbalstu 50 euro mēnesī izlieto bērna uzturēšanas izdevumu kompensēšanai.
(13) Iesniegums par atbalsta 50 euro mēnesī piešķiršanu par bērnu, kurš ir vecāks par 16 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadu vecumu, nemācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, kā arī augstākās izglītības iestādē, tostarp koledžā, kā arī par bērnu, kuram atbalsta piešķiršanas periodā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, un par šā likuma 8. panta otrās daļas 4. punktā minētajām personām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā iesniedzams sešu mēnešu laikā no:
1) šā likuma spēkā stāšanās dienas;
2) dienas, kad personai šā likuma 8. panta otrajā daļā minētajā laikposmā ir tiesības uz atbalstu 50 euro mēnesī.
12. pants. Atbalsta izmaksas atvieglojumi un lēmuma par atbalstu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība
(1) Atbalsts 20 euro mēnesī un atbalsts 50 euro mēnesī ir pielīdzināms likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 16. punktā minētajai kompensācijai, kas netiek ietverta gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
(2) Atbalsts 20 euro mēnesī un atbalsts 50 euro mēnesī nav pakļauts ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai.
(3) Pašvaldības sociālais dienests, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai, neņem vērā personai izmaksāto atbalstu 20 euro mēnesī un atbalstu 50 euro mēnesī.
(4) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmums tiek noteikts attiecībā uz atbalstu 20 euro mēnesī un atbalstu 50 euro mēnesī vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu.
13. pants. Atbalsts pašvaldībām mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai
(1) Par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim pašvaldības, aprēķinot mājsaimniecībai, izņemot atsevišķi dzīvojošu pensijas vecuma personu vai atsevišķi dzīvojošu personu ar invaliditāti vai mājsaimniecību, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā mājokļa pabalsta apmēru, garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai piemēro koeficientu 1,5 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā daļā noteikto. Ja 2022. gada janvārī ir konstatējama mājsaimniecības atbilstība Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajiem materiālās situācijas izvērtēšanas kritērijiem un tā var iesniegt Ministru kabineta noteiktos mājokļa pabalsta aprēķināšanai nepieciešamos dokumentus, pašvaldība lēmumu par mājokļa pabalsta piešķiršanu pieņem ar janvāri.
(2) Laikposmā no 2022. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 31. decembrim pašvaldības, aprēķinot šādu veidu mājsaimniecībām Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā mājokļa pabalsta apmēru, garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai piemēro šādu koeficientu:
1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti — koeficientu 2,5 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto;
2) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, — koeficientu 2 vai pašvaldības noteikto koeficientu, ja tas ir lielāks par šajā punktā noteikto.
(3) Lai daļēji kompensētu izdevumus mājokļa pabalstam, valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām 50 procentu apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai, kas radušies laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.
(4) Pašvaldība, lai saņemtu šā panta trešajā daļā paredzēto mērķdotāciju, līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam iesniedz Labklājības ministrijai pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam.
(5) Labklājības ministrija:
1) 10 darbdienu laikā pēc pārskata par mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam izvērtēšanas un atzīšanas par atbilstošu mērķdotāciju izmaksā pašvaldībai;
2) ir tiesīga izlases kārtībā kontrolēt mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam, pieprasot no pašvaldības papildu informāciju;
3) konstatējot kļūdas pārskatā par mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam vai pārkāpumus mājokļa pabalsta piešķiršanā un izmaksā, pārtrauc mērķdotācijas izmaksu līdz pārskata par mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam precizēšanai vai pārkāpumu novēršanai;
4) pēc pārskata par mērķdotācijas izlietojumu mājokļa pabalstam precizēšanas vai pārkāpumu novēršanas izdara pārrēķinu un veic maksājumu par iepriekšējo periodu vai ietur nepamatoti izmaksātos līdzekļus no nākamajā mēnesī pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem.
Pārejas noteikumi
1. Šā likuma 10. panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā un otrās daļas 1. punktā minētajai personai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vai Aizsardzības ministrija, uzsākot atbalsta 20 euro mēnesī izmaksu 2022. gada februārī, izmaksā atbalstu par 2022. gada janvāri un februāri. Ja 2022. gada februārī atbalsts 20 euro mēnesī par 2022. gada janvāri un februāri nav izmaksāts, to izmaksā 2022. gada martā papildus atbalstam 20 euro mēnesī par martu.
2. Šā likuma 10. panta pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā un otrās daļas 2. punktā minētajai personai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vai Aizsardzības ministrija, uzsākot atbalsta 20 euro izmaksu 2022. gada martā, izmaksā atbalstu par 2022. gada janvāri, februāri un martu.
3. Ja pašvaldība līdz 2022. gada 27. janvārim mājsaimniecībai ir piešķīrusi mājokļa pabalstu par 2022. gada janvāri, piemērojot koeficientu, kas ir mazāks par 1,5, pašvaldība pārrēķina pabalstu atbilstoši šā likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktajam un izmaksā starpību līdz 2022. gada 28. februārim.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 27. janvārī.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2022. gada 28. janvārī