Ministru kabineta noteikumi Nr. 72

Rīgā 2022. gada 25. janvārī (prot. Nr. 4 22. §)

Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu

Izdoti saskaņā ar
Likuma par budžetu un finanšu vadību
5. panta otro daļu
un Publiskas personas kapitāla daļu
un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma
28. panta sesto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā valsts kapitālsabiedrībās, to atkarīgajās kapitālsabiedrībās un meitas sabiedrībās, publiskas personas kontrolētās kapitālsabiedrībās un publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), un to meitas sabiedrībās (turpmāk kopā – kapitālsabiedrība) prognozējama un nosakāma peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs (t. i., maksājums par valsts kapitāla izmantošanu);

1.2. valsts kapitāla daļu turētāja vai dalībnieka (akcionāra) rīcību, izlietojot dalībnieka (akcionāra) tiesības lemt par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu;

1.3. kārtību, kādā kapitālsabiedrība finanšu pārskatos atspoguļo sadalīto peļņu;

1.4. apmēru un kārtību, kādā tiek veikti un ieskaitīti valsts budžetā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu;

1.5. kārtību, kādā tiek nodrošināta dividenžu maksājumu kontrole.

2. Noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka kapitālsabiedrības dividendēs izmaksājamā peļņas daļa tiek prognozēta un noteikta atbilstoši labas korporatīvās pārvaldības principiem, tādējādi veicinot kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķu sasniegšanu un valsts ieguldītā vai kapitālsabiedrības apsaimniekotā valsts kapitāla atbilstošu atdevi.

3. Minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs:

3.1. valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), – 64 % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši šo noteikumu II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā (turpmāk – stratēģija) nav noteikts citādi;

3.2. valsts kapitālsabiedrību atkarīgajām kapitālsabiedrībām un meitas sabiedrībām, publiskas personas kontrolēto kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), meitas sabiedrībām – ne mazāk kā 50 % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši šo noteikumu II nodaļai kapitālsabiedrības stratēģijā nav noteikts citādi.

4. Dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, ja saskaņā ar šo noteikumu III nodaļu nav noteikts cits apmērs.

II. Kārtība, kādā nosaka prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs

5. Ja kapitālsabiedrība izstrādā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – likums) 26. pantā minēto stratēģiju, tajā ietver prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama un saņemama dividendēs, ņemot vērā šo noteikumu 3. punktā vai citos tiesību aktos minētos nosacījumus. Prognozējamo peļņas daļu norāda naudas izteiksmē un procentos no prognozētās pārskata gada peļņas visam stratēģijas darbības termiņam, bet ne ilgāk kā uz septiņiem gadiem.

6. Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var atļaut noteikt stratēģijā atšķirīgu prognozējamo dividendēs izmaksājamo un saņemamo peļņas daļu (procentos no prognozētās pārskata gada peļņas), nekā tas norādīts šo noteikumu 3. punktā vai citos tiesību aktos.

7. Valsts kapitāla daļu turētājs iesniedz Ministru kabinetā šo noteikumu 6. punktā minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu un sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) (turpmāk – anotācija). Anotācijā ietver:

7.1. izvērtējumu par to, vai izpaužas visas komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes un dividenžu samazinājums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts;

7.2. ja dividenžu samazinājums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, – izvērtējumu par:

7.2.1. komercdarbības atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu, norādot piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu, kas šādu saderīgumu pamato;

7.2.2. nepieciešamību ievērot informācijas nosūtīšanas vai paziņojuma iesniegšanas pienākumu Eiropas Komisijai par plānoto dividenžu samazinājumu;

7.3. vismaz vienu no šādiem pamatojumiem:

7.3.1. ekonomisko pamatojumu, ja:

7.3.1.1. ņemot vērā kapitālsabiedrības darbības jomu, tās finansiālo stāvokli un alternatīvas iespējas finanšu piesaistei, nepieciešams paredzēt ilgtermiņa ieguldījumus kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķu, finanšu vai nefinanšu mērķu sasniegšanai;

7.3.1.2. ir nepieciešams novērst draudus valsts tieši vai netieši kapitālsabiedrībā ieguldītā valsts kapitāla ilgtspējīgai attīstībai un kapitālsabiedrības konkurētspējas saglabāšanai;

7.3.2. īpašos gadījumos, lai nodrošinātu Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas normatīvajos aktos vai Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteikto prasību izpildi, kapitālsabiedrībai ir pienākums turpmākajos pārskata gados īstenot pasākumus, lai veicinātu kapitālsabiedrības darbības virzieniem atbilstošu pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, kuru nodrošināšanai nepieciešams ieguldīt papildu finanšu līdzekļus vai samazināt pakalpojuma tarifu tā lietotājiem.

III. Dalībnieka (akcionāra) rīcība, lemjot par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu

8. Valsts kapitāla daļu turētājs vai dalībnieks (akcionārs) nodrošina, ka dalībnieku (akcionāru) sapulce ne vēlāk kā divus mēnešus pēc kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšanas pieņem lēmumu par atbilstoši stratēģijai dividendēs izmaksājamo peļņas daļu procentos no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas.

9. Likuma 28. panta trešajā daļā minētajā gadījumā valsts kapitāla daļu turētājs iesniedz Finanšu ministrijai un koordinācijas institūcijai priekšlikumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ja:

9.1. ir nepieciešams samazināt dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, jo valsts kapitāla daļu turētājs konstatējis, ka:

9.1.1. no kapitālsabiedrības darbības neatkarīgu apstākļu dēļ, neparedzētu notikumu vai ārkārtas situāciju dēļ ir iestājušās faktiskās sekas, kuru novēršanai un stratēģijā noteikto mērķu īstenošanai kapitālsabiedrības rīcībā nepieciešams atstāt finanšu līdzekļus dividendēs izmaksājamās peļņas daļas apmērā (pilnībā vai daļēji);

9.1.2. dividenžu izmaksa prognozētajā apmērā var radīt draudus kapitālsabiedrības finanšu stabilitātei;

9.1.3. īpašos gadījumos, lai nodrošinātu Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas normatīvajos aktos, Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteikto prasību izpildi, kapitālsabiedrībai ir pienākums turpmākajos pārskata gados īstenot pasākumus, lai veicinātu kapitālsabiedrības darbības virzieniem atbilstošu pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, kuru nodrošināšanai nepieciešams ieguldīt papildu finanšu līdzekļus vai samazināt pakalpojuma tarifu tā lietotājiem;

9.1.4. daļa peļņas gūta, pārvērtējot kapitālsabiedrības ilgtermiņa ieguldījumus vai dzēšot uzkrātās saistības vai uzkrājumus;

9.2. ir nepieciešams palielināt dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, tai skaitā gadījumos, kad valsts kapitāla daļu turētājs konstatējis, ka:

9.2.1. kapitālsabiedrība nav veikusi vai nav veikusi plānotajā apmērā un turpmākajā pārskata gadā neveiks investīciju ieguldījumus, kuru īstenošanai ir novirzīta peļņas daļa atbilstoši Ministru kabineta lēmumam;

9.2.2. ar tiesību aktu kapitālsabiedrībai ir atcelts pienākums veikt atsevišķus uzdevumus vai sasniegt iepriekš noteiktos mērķus vai ir noteikts veicamo uzdevumu izpildes apjoma samazinājums.

10. Šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētajos gadījumos kapitāla daļu turētājs priekšlikumā ietver šo noteikumu 7. punktā minēto izvērtējumu un pamatojumu.

11. Par šo noteikumu 9. punktā minēto priekšlikumu valsts kapitāla daļu turētājs mēneša laikā pēc priekšlikuma iesniegšanas vienojas ar Finanšu ministriju un koordinācijas institūciju.

12. Likuma 28. panta ceturtajā daļā minētajam Ministru kabineta rīkojuma projektam pievieno anotāciju, kurā šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētajos gadījumos ietver šo noteikumu 7. punktā minēto izvērtējumu un pamatojumu.

13. Ja kapitālsabiedrības rīcībā atstājamās pārskata gada peļņas apjoms nav pamatots ar ieguldījumiem, investīcijām un kapitāla struktūru vai ja stratēģijā paredzētais investīciju plāns ir īstenots īsākā termiņā un ar mazākām izmaksām, pirms dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmuma pieņemšanas nav jāsaņem Ministru kabineta rīkojums par dividendēs izmaksājamās peļņas daļas palielināšanu.

14. Valsts kapitāla daļu turētājs vai dalībnieks (akcionārs) nodrošina, ka dalībnieku (akcionāru) sapulce mēneša laikā no Ministru kabineta rīkojuma izdošanas dienas pieņem lēmumu par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu procentos no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas.

IV. Kārtība, kādā kapitālsabiedrība finanšu pārskatos atspoguļo sadalīto peļņu

15. Ņemot vērā dalībnieku (akcionāru) sapulces pieņemto lēmumu par pārskata gada peļņas sadali, kapitālsabiedrība nodrošina atbilstošas atlikumu vērtības finanšu pārskata bilances pasīva iedaļai "Pašu kapitāls" kopumā un katram tās postenim atbilstoši saimnieciskajiem darījumiem. Visus darījumus norāda arī pašu kapitāla izmaiņu pārskatā par bilances iedaļu "Pašu kapitāls" kopumā un par katru tās posteni.

16. Ja peļņa tiek atstāta kapitālsabiedrības rīcībā, kapitālsabiedrība veic vienu no šādām darbībām:

16.1. finanšu pārskata bilances pasīva iedaļā "Pašu kapitāls" bilances postenī "Rezerves" izveido  atsevišķu posteni, kurā norāda kapitālsabiedrības rīcībā atstātās peļņas apmēru;

16.2. izveidotajā speciālajā rezervē norādīto iepriekšējo gadu peļņas summu:

16.2.1. palielina par pārskata  gadā kapitālsabiedrības rīcībā atstātās peļņas apmēru;

16.2.2. izslēdz, ieguldot kapitālsabiedrības pamatkapitālā, vai novirza kapitālsabiedrības pārskata gada zaudējumu segšanai;

16.3. atbilstoši dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumam norāda bilances postenī "Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)".

V. Kārtība, kādā tiek veikti un ieskaitīti valsts budžetā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu un tiek nodrošināta dividenžu maksājumu kontrole

17. Valsts kapitālsabiedrības, publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kurā valsts ir dalībnieks (akcionārs), valde 10 darbdienu laikā pēc dalībnieku (akcionāru) lēmuma pieņemšanas par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu par kapitālsabiedrības valsts kapitāla izmantošanu. Tajā norāda:

17.1. kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces datumu, kad tika apstiprināts kapitālsabiedrības gada pārskats;

17.2. kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces datumu, kad tika pieņemts lēmums par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu;

17.3. kapitālsabiedrības pamatkapitālu (kopējo ieguldījumu apjomu), valsts kapitāla daļas (ieguldījumu), pārskata gada peļņu, valstij piekritīgās dividendes un datumu, līdz kuram dividendes tiks ieskaitītas valsts budžetā.

18. Kapitālsabiedrības valde nodrošina, ka kapitālsabiedrība dividendes iemaksā vienotajā nodokļu kontā 10 darbdienu laikā pēc kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmuma par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ja kapitālsabiedrības dibināšanas līgumā vai statūtos nav noteikts cits dividenžu izmaksu termiņš.

19. Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma var pieņemt lēmumu par dividenžu iemaksas termiņa pagarināšanu, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 20. decembrim. Valsts kapitāla daļu turētājs priekšlikumu par dividenžu iemaksas termiņa pagarinājumu iesniedz Ministru kabinetā, pievienojot Finanšu ministrijas atzinumu par valsts kapitāla daļu turētāja dividenžu iemaksas termiņa pagarināšanas pamatotību un valsts kapitāla daļu turētāja izvērtējumu par dividenžu iemaksas termiņa pagarināšanu atbilstoši šo noteikumu 7.1. un 7.2. apakšpunktam.

20. Ja dividendes kapitālsabiedrības vainas dēļ nav samaksātas valsts budžetā noteiktajā termiņā un apmērā, Valsts ieņēmumu dienests valsts vārdā aprēķina nokavējuma naudu un piedzen to tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

21. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina šajā nodaļā noteikto pienākumu izpildes kontroli.

VI. Noslēguma jautājumi

22. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumus Nr. 806 "Kārtība, kādā valsts kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), prognozē un nosaka dividendēs izmaksājamo peļņas daļu un veic maksājumus valsts budžetā par valsts kapitāla izmantošanu" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 30. nr.; 2020, 6. nr.).

23. Ja kapitālsabiedrības stratēģijā, kas apstiprināta pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, ir noteikts atšķirīgs dividendēs izmaksājamās peļņas daļas apmērs un prognozētā dividendēs izmaksājamā daļa ietver uzņēmumu ienākuma nodokli, un par to ir izdots Ministru kabineta rīkojums, prognozējamā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa procentos (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli) ir spēkā visu stratēģijas periodu un atbilstoši tai kapitālsabiedrība dividendēs izmaksā pārskata gada peļņas daļu, ja vien saskaņā ar šo noteikumu III nodaļu netiek izdots jauns Ministru kabineta rīkojums par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo pārskata gada peļņas daļu.

24. Noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. februārī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta vietā –
finanšu ministrs J. Reirs