Dipl. hist. Tālis Pumpuriņš

Latvijas sarkanbaltsarkanās krāsas

Pētījumi, atmiņas, dokumenti

Saturā

"Tas latviešu karogs, to varu jums patiešām sacīt"

Pirmie tautas krāsu meklējumi

"Pulcējaties zem latviešu karogiem!"

Pirmie latviešu nacionālie karogi

"Brīvības pavasaris"

Sarkans ar baltu strīpots vai ar baltu strīpu

Latvijas iecerēšana — ar zili–zaļi–zeltītām krāsām par Latvijas valsti

"Vivat respublica! Lai dzīvo Latvija!"

Cīņā pret sarkano un melno bruņinieku

Mājupceļš uz Latviju

Sarkanbaltsarkanais karogs Latvijas ūdeņos un pasaules jūrās

Sarkanbaltsarkanais karogs likumdošanas ceļos

Turpinājums. Sākums "LV" nr.231/232., 12.08.98., nr.233/234., 13.08.98.,

nr.235/236., 14.08.98., nr.237., 18.08.98., nr.238/239., 19.08.98., nr.240., 20.08.98.,

nr.241/242., 21.08.98., nr.243/244., 25.08.98., nr.245., 26.08.98., nr.246/247., 27.08.98., nr.248., 28.08.98., nr.249/250., 01.09.98., nr.251., 02.09.98., nr.253/254., 04.09.98., nr. 255/256., 08.09.98., nr.257/260., 09.09.98., nr. 261/264., 10.09.98.,

nr. 267/268., 15.09.98.; nr. 269., 16.09.98.; nr. 270., 17.09.98.; 271/272., 18.09.98.; nr. 273/275., 22.09.98.; nr. 276/277., 23.09.98.; nr. 278., 24.09.98.; nr. 283., 01.10.98.

nr. 284/285., 02.10.98.; nr. 286., 06.10.98.; nr. 287., 07.10.98.

Sarkanbaltsarkanais karogs

likumdošanas ceļos

Trešajā lasījumā Satversmes likuma pirmās septiņas nodaļas Satversmes Sapulce pieņēma V sesijas 14.sēdē 1922. gada 15.februārī.17 Tādējādi arī Latvijas Satversmē tāpat kā daudzu citu valstu konstitūcijās bija juridiski nostiprināts valsts karoga apraksts.

Ne 1921.gadā "Likumā par Latvijas republikas karogu un ģerboni", ne arī Satversmē nebija dots sīkāks karoga krāsas apraksts, tā izmēri un lietošanas kārtība. Tas bija jāizstrādā atsevišķā likumā.

Diemžēl ziņas par to, kā notika tālākā ar karogu saistīto likumu izstrāde, ir ļoti trūcīgas. Arī Ministru kabineta sēžu protokoli nedod sīkākus aprakstus par karoga jautājuma apspriešanu tā sēdēs.

1922.gada 9.marta Ministru kabineta sēdē (protokols Nr.28.) "uzdod iekšlietu ministrim iesniegt papildinājumu pie likuma par Latvijas republikas karogu un ģerboni attiecībā uz valsts karoga lielumu un lietošanu."18 Tas bija Zigfrīda Meierovica Ministru kabinets, kurā iekšlietu ministrs bija Alberts Kviesis.

Pie šī jautājuma apspriešanas Ministru kabinetā no jauna atgriezās tikai 27.jūlijā. Sēdē Iekšlietu ministriju pārstāvēja ministra biedri A.Birznieks un V.Rubulis. Karoga jautājums sēdē bija iekļauts kā pirmais un protokolā Nr.67. lasāms: "Apspriežot iekšlietu ministra iesniegto noteikumu projektu par valsts, tirdzniecības un kara kuģu karogiem un amata personu un atsevišķu iestāžu flagām, nolemj nodot to apsardzības ministrim pārstrādāšanai saskaņā ar kabineta dotiem aizrādījumiem."19 Kādus aizrādījumus saņēmis apsardzības ministra biedrs pulkvedis Laimiņš, nav minēts. Nākamā reize, kad šis jautājums skatīts Ministru kabinetā, bija jau pēc pāris nedēļām — 10.augustā. Atkal šis jautājums bija dienas kārtībā, protokols Nr.70. vēsta: "Ar visām balsīm, V.Holcmanim un R.Kalningam atturoties, pieņem noteikumus par Latvijas valsts, tirdzniecības, amatu personu un atsevišķu iestāžu flagām un karakuģu karogiem un nolemj tos izsludināt 1919.gada 16.jūlijā likuma kārtībā."20

Bez pieminētiem finansu ministra R.Kalninga un tieslietu ministra V.Holcmaņa šajā sēdē vēl piedalījās Ministru prezidents un ārlietu ministrs Z.Meierovics, ārlietu ministra biedrs V.Salnais, apsardzības ministra biedrs pulkvedis Laimiņš, satiksmes ministrs J.Pauļuks, izglītības ministrs A.Dauge, zemkopības ministrs A.Kalniņš, darba ministrs R.Dukurs, finansu ministra biedrs A.Riekstiņš un Valsts kancelejas direktors D.Rudzītis.21

"Noteikumi par valsts, tirdzniecības, amatu personu un atsevišķu iestāžu flagām un kara kuģu karogiem" oficiālajā laikrakstā "Valdības Vēstnesis" publicēti 1922.gada 25.augustā. Šajos noteikumos doti septiņpadsmit dažādu flagu un karogu apraksti.22 Noteikumi pilnībā publicēti šīs grāmatas pielikumā (skat. dokumentu pielikumu). Šeit tikai atzīmēsim, ka valsts un tirdzniecības karogam, kas noteikumos atzīmēts kā flaga, dots garuma un platuma samērs 3:2. Pirmo reizi likumā precīzāk raksturota karoga krāsa — "tumši sarkana".23

Šajā pašā "Valdības Vēstneša" numurā publicēti arī Ministru kabineta 23.augusta sēdē pieņemtie "Noteikumi cietokšņiem un kara kuģiem par salutēšanu",24 kurā arī reglamentēta karoga lietošana kara flotē.

Iekšlietu ministra A.Kvieša un Administratīvā departamenta direktora J.Ievas 1922.gada 21.septembrī parakstītie "Noteikumi par Latvijas valsts karoga lietošanu" publicēti "Valdības Vēstnesī" 23.septembrī.25 Noteikumos norādīts, ka valsts karoga minimālais lielums 3 aršinas garumā un 2 aršinas platumā (1 krievu aršina ( 0,711 metra). Turpat norādītas arī dienas, kad valsts karogi jāizkar obligāti. Vienveidīgu karogu praktiskā ieviešanā svarīgs bija Noteikuma 4.p., kurā norādīts, ka: "Līdz šim izgatavotos karogus, kaut arī viņi nesaietas ar šiem noteikumiem, atļauts lietot sešus mēnešus, skaitot no šo noteikumu izsludināšanas dienas."26

Stāvokli ar karogiem Rīgā īsi pirms Noteikumu pieņemšanas laikrakstā "Latvijas Kareivis" raksturojis profesors Jānis Ozoliņš:

"Ja vēl ir kāda svētku diena, tad nereti gadas uzdurties uz Austrijas flagām (trīs vienāda platuma strīpas), piem., pie Rīgerta fabrikas Ķieģeļu ielā, un Latvijas flagās ir vērojama tāda dažādība gan krāsās, gan vidējās strīpas platuma ziņā, ka pie labākās gribas nav iespējams izzināt, kāda īsti ir mūsu dzimtenes flaga. Ja jau Rīgas pilsētas dome negrib šai lietā spert attiecīgos soļus, tad vismaz prefektūrai vajadzētu parūpēties par to, lai Latvijas galvas pilsēta neizvērstos par latviskuma karikatūru."27 Arī daudzas fotogrāfijas liecina, ka līdz kaut kādai vienveidībai karogs vēl bija tālu. Pat valsts amatpersonas dažkārt lietoja nepareizu izmēru un krāsu proporciju karogus. Karogu dažādība bija raksturīga ne tikai Rīgai, bet arī citviet Latvijā. Tādēļ noteikumi, kas reglamentētu karogu izskatu un lietošanu bija ļoti nepieciešami.

Likumdošanas procesa atspoguļojums protokolos, stenogrammās un laikrakstu ziņojumos neparādījās informācija par Latvijas karoga krāsas un krāsu proporcijas izvēles argumentāciju. Šos argumentus zināmā mērā var apjaust no iepriekš citētā J.Ozoliņa raksta. Tas bija vajadzīgs, lai padarītu redzamākas karoga atšķirības no Austrijas karoga.

1922.gada 10.augustā Ministru kabinetā pieņemtie Noteikumi likuma veidā vēl bija jāapstiprina Saeimai. Likumprojektu sagatavoja Saeimas Karalietu komisija, kas bija izveidota 1922. gada 20.novembrī. Tajā bija ievēlēti Gustavs Zemgals (demokrātiskais centrs), Bruno Kalniņš (soc.dem.), Pauls Lejiņš (soc.dem.), Jānis Ducens (zemn.sav.) un Aleksandrs Bočagovs (minoritātes).

17 Latvijas Satversmes Sapulces stenogrammas 12.burtnīca, 469.lpp.

18 LVVA 1307.f.,1.apr., 1535. lieta,37. lp.o.p.

19 Turpat, 102.lp.

20 Turpat, 109.lp.

21 Turpat.

22 Valdības Vēstnesis.-Nr.189., 1922.g. 25.augustā.

23 Turpat.

24 Turpat.

25 Turpat, Nr.214.,1922.g.23.septembrī.

26 Turpat.

27 Ozoliņš J. Mūsu nacionālisms.-Latvijas Kareivis.-Nr.179.,1922.g. 13.augustā.

Izvilkums no Satversmes Sapulces stenogrammas

IV sesija 7.sēde 1921.gada 4.oktobrī

Atklāta plkst. 5.50 pēc pusdienas:

Latvijas Republikas Satversmes (lasīšana pa pantiem) — Dermani izslēdz uz vienu sēdi. (Likumprojekta tekstu lasa sekretars R.Ivanovs).

Sekretars R.Ivanovs :

"Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru."

Prezidents J.Čakste: Vārds Kempam.

J.Kemps

(Latgales ļaužu partija): iekams mēs pārejam uz 4.pantu, latgaliešu bloka vārdā lieku priekšā sekošo: Pēc trešā panta pieņemt ceturto šādā redakcijā:

"Latgale bauda apgabala pašvaldības tiesības, kuras nosakāmas ar sevišķu likumu,"

Tā kā komitejas projektā 4.panta vietā būtu jāliek minētais papildu pants un projekta ceturtais skaitams par piekto.

Prezidents J.Čakste: Tagad stāv uz dienas kārtības mums šis teksts:

"Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru."

Kad mēs būsim to pieņēmuši, tad es jūsu priekšlikumu atkārtošu, bet tad, kad mēs būsim šo pantu nobeiguši, tad mēs pāriesim uz šo. Vārds Dermanim.

V.Dermanis

(neatkarīgs strādnieku priekšstāvis): Augsti godātā sapulce! Strādniecības priekšstāvji, protams, piedalās pilsoniskās konstitūcijas izstrādāšanā ar to nolūku, lai šai konstitūcijai izrautu viņas reakcionāros zobus un lai padarītu viņu pēc iespējas demokrātisku un lai tādā ziņā strādniecībai būtu iespējams vest sekmīgāki savu šķiru cīņu. Bet es kā strādniecības priekšstāvis nevaru balsot par pantu, kas attiecas uz pilsoniskās iekārtas karogu. Es neapstrīdu, ka pilsoniskai valstij vajaga sava karoga, kas atšķiras no proletariata karoga, kurš ir sarkans karogs, un ja jūs domājiet, ka es iesniegtu priekšlikumu, lai Latvijas pilsoniskās valsts karogs ir sarkans, tad tā ir maldināšanās. Es negribu šo karogu novazāt. (Saucieni: "O! Nost!"). Es negribu ar to apvainot (Svilpieni un saucieni: "Nost!"). Es negribu te iestāties par sarkano karogu (Saucieni: "Nost!"). Man, kungi, ir tiesības runāt (Saucieni: "Nost!" un "Urā!"). Es tikai gribu motivēt (Saucieni: "Urā!" un "Nost!"). Es gribu motivēt (Saucieni: "Nelaist!").

Prezidents J.Čakste: Pārtraukums uz 5 minūtēm.

(Pārtraukums no 8.10 līdz 9).

Prezidents J.Čakste (pēc pārtraukuma): Satversmes Sapulces sēde turpinājas. Ievērojot to, ka pēc tam, kad prezidijs pārliecinājās no stenogramas, ka Satversmes Sapulces loceklis Dermanis ir izsacījis necienību pret Latvijas valsti, es lieku priekšā viņu izslēgt uz vienu sēdi, pie kam iepriekš saskaņā ar Kārtības ruļļa 68.pantu Dermanim ir tiesība ņemt vārdu priekš attaisnošanās. (Rudevics pieteicas pie vārda). Debates netiek pielaistas, tikai Dermanis vai kāds no viņa biedriem var izteikties.

V.Dermanis

(neatkarīgs strādnieku priekšstāvis): Augsti godātā sapulce! Kad es ņēmu vārdu šinī jautājumā, man nenāca ne prātā apvainot jūs kā pilsoniskas valsts priekšstāvjus, bet es gribēju motivēt, kādēļ atturējos no balsošanas. Es nezināju, ko ir nolēmusi sociāldemokrātiskā partija. Ja es būtu zinājis, ka viņa arī grib atturēties no balsošanas, tad es nebūtu ņēmis vārdu. Bet paredzēdams, ka viņa varbūt neatturēsies, es biju spiests ņemt vārdu. Prakse rāda, ka tas man bija jādara, jo vienā sēdē kādā jautājumā es gribēju atturēties no balsošanas, bet cienījamais Prezidenta kungs, redzēdams, ka lielais vairums piecēlās, neprasīja kas atturas, un tādā kārtā es nedabuju paziņot, ka atturos. Tas ir viens motīvs, kādēļ šinī jautājumā ņemu vārdu. Otrkārt, ja tas ir apvainojums, ko es teicis, tad inkriminētā vārda vietā varētu lietot kādu citu vārdu; tomēr jāsaka, ka mans nodoms nebij apvainot, jo būdams radikālais sociālists es protu rēķināties ar pilsonisko partiju psiholoģiskām jūtām. Jūs, kungi, varat balsot kā jūs gribiet, bet no savas puses es varu teikt, ka savu Satversmes Sapulces deputāta brīvību runāt un atklāti izteikt savus uzskatus arvienu turēšu augsti. Un ievērojot to, godājamie Satversmes Sapulces locekļi, ka es esmu nostājies viens pats pagaidām viskreisākā galējā spārnā — solis, kam ir bijuši savi motīvi —, tad es savu pienākumu neizpildītu, ja neizteiktu to, ko domāju, pie kam būdams temperamenta cilvēks, es varu dažreiz lietot vārdus, par kuriem viens otrs var apvainoties. Bet lai jūs taisītu balsošanu, ievērojot iepriekšējos incidentus, tad varu aizrādīt, ka no labā spārna puses dažreiz ir lietoti teicieni, kuri ir priekš mums apvainojošāki, nekā tas teiciens, ko es teicu. Te bieži vien sarkanais karogs ir nosaukts par sarkano lupatu. Jūs ziniet itin labi, ka katrs sociālists augsti stāda sarkano karogu. Ja viņi ir lietojuši šādu izteicienu, tad tas pēc savas būtības ir mums apvainojošs. Neraugoties uz to, tomēr no kreisās puses nav bijušas tādas demonstrācijas kā šoreiz. Tas viens. Tālāk, mēs esam dzirdējuši tādus izteicienus, ka visa internacionāle esot zagļu un laupītāju banda, lai gan ne no prātīgajiem, bet no tiem, kas šādus izteicienus mēdz lietot. Tomēr mēs neesam neko sacījuši. No tam jūs redziet, ka kreisai pusei ir vairāk pacietības pret dažādiem apvainojumiem, nekā tas ir labā pusē. Es, kungi, gaidīšu jūsu lēmumu, bet vēlreiz saku, jūsu lēmums mani neatturēs turēties pie manas pārliecības kā goda vīram pirmā vietā izteikt savus uzskatus tā, kā es domāju. Šinī gadījumā man nekādā ziņā nebij nodoms apvainot pilsonisko frakciju jūtas. Es beidzu!

Prezidents J.Čakste: Es likšu tagad šo priekšlikumu saskaņā ar 68.pantu uz balsošanu. Lūdzu pacelties tos, kas ir par Satversmes sapulces locekļa Dermaņa izslēgšanu uz šo vienu sēdi. Tagad lūdzu pacelties tos, kas ir pret izslēgšanu. Beidzot lūdzu pacelties tos, kas atturējās no balsošanas. Balsošanas iznākums šāds: par izslēgšanu nodotas 75 balsis, pret to 39 un atturējušās 15. Es lūdzu Satversmes Sapulces locekli Dermani atstāt sēdi. (Dermanis atstāj sēdi).

Ir ienācis priekšlikums, kurš parakstīts no Rudevica, Mendera, Cielēna utt., pavisam no 19 Satversmes Sapulces locekļiem, sēdi pārtraukt uz 10 minūtēm. (Balsis no vietām: "Kamdēļ? Motivējums!") Vārds Rudevicam.

A.Rudevics:

(sociāldemokrāts): Augsti godātā sapulce! Mūsu priekšlikums dot mums pārtraukumu uz 10 minūtēm tika domāts jau pirms šī lēmuma, bet viņš palik spēkā arī pēc šī lēmuma un tas stāv sakarā ar to, ka mūsu frakcija grib ieņem stāvokli attiecībā pret Satversmes Sapulces locekļa izslēgšanu. No mūsu redzes stāvokļa tāda izslēgšana ir nevietā. Mēs pret to protestējam, jo še, ja arī atzīst vienu otru izteicienu un uzskatu par apvainojošu, ir lietoti apvainojoši izteicieni arī no tās puses, kura ir nosaukusi sarkano karogu par sarkano lupatu un vēl asāk, kādi bez šaubām nav lietoti pret nacionālo karogu. Sakarā ar visiem apstākļiem mēs pēc līdzšinējās prakses atrodam par nepieļaujamu, ka pat bez brīdinājuma viens no Satversmes Sapulces locekļiem tiek izslēgts no Satversmes Sapulces vienas sēdes. Sakarā ar šo gadījumu mēs liekam priekšā sēdi pārtraukt uz 10 minūtēm. Es ceru, ka Satversmes Sapulce mums to atvēlēs.

Prezidents J.Čakste: Iesniegto priekšlikumu es likšu uz balsošanu un lūdzu pacelties tos, kas ir par pārtraukumu uz desmit minūtēm (Visi pieceļās). Pārtraukums uz desmit minūtēm.

(Pārtraukums no 9.10 līdz 9.35).

Prezidents J.Čakste (pēc pārtraukuma): Man ir iesniegts ar vajadzīgo parakstu skaitu priekšlikums:

"Lūdzam šodien sapulci slēgt."

Vārdu vēlas Vesmanis.

Fr.Vesmanis

(sociāldemokrāts): Sociāldemokrātiskās frakcijas uzdevumā nāku ar priekšlikumu šīs dienas sēdi slēgt. Gadījums ar Satversmes Sapulces locekļa Dermaņa izslēgšanu uz vienu sēdi ir sacēlis mūsu frakcijā diezgan lielu uztraukumu. Mēs nevaram pret šo gadījumu izturēties vienaldzīgi, jo jāatzīstas, ka tādā kārtā tiek apdraudēta runas brīvība Satversmes Sapulcē (Smiekli). Te man jāatgādina, ka Satversmes Sapulces locekļa Dermaņa runa norisinājās pie pilnīgaa klusuma zālē un viņa turpinājās pēc zināmiem izteicieniem, kādus viņš te bija teicis bez kaut kādiem iebildumiem. Būtu iemesls pieņemt, ka šinī runā arī prezidijs nekā neparlamentāriska neieraudzīja. Mūsu frakcijas vismaz šinī runā nekā neparlamentāriska ieraudzīt nevarēja (Smiekli). Ja tagad te nāk ar tik rigorozu sodu, tad man liekas, ka varētu būt runa tikai par to, ka te notiek zināms diktāts, te notiek zināma iejaukšanās no sēdes zāles puses ar troksni, kas tika sacelts vēlāk pie Dermaņa runas turpināšanas. Tādēļ mēs, apsprieduši šo jautājumu, nācām ar šo priekšlikumu šīs dienas sēdi slēgt, jo mūsu frakcijai tādos apstākļos nav iespējams pie šīs sēdes turpināšanas piedalīties.

Prezidents J.Čakste: Vārds Alberingam.

A.Alberings

(Zemnieku savienība): Augsti godātie kungi un dāmas! Ir ienācis priekšlikums šīs dienas sēdi slēgt. Kā motivējums te ir tas, ka Satversmes Sapulces vairākums ir nolēmis izslēgt no šīs sēdes vienu no Satversmes Sapulces deputātiem, kungu Dermani. Ja mēs tagad pieņemtu priekšlikumu Satversmes Sapulces sēdi slēgt aiz minētā motīva, tad tas pierādītu, ka Satversmes Sapulces vairākums it kā nožēlotu to, ko tas nolēmis un tad iznāktu tā, ka mēs savu darbu strādājam neapzinīgi. Es domāju, ka mēs balsojam visi apzinīgi un atzinām tos apvainojumus, kurus izdarīja deputāts Dermaņa kungs. Tāpēc mums jāturpina iesāktais darbs un mans priekšlikums ir sēdi neslēgt, bet pabeigt vismaz iesākto pantu. Es paziņoju, ka Zemnieku savienība ir pret sēdes slēgšanu.

Prezidents J.Čakste: Es likšu uz balsošanu priekšlikumu par sēdes slēgšanu un lūdzu pacelties tos, kas ir par sēdes slēgšanu. Tagad lūdzu pacelties tos, kas ir pret šo priekšlikumu. Beidzot lūdzu pacelties tos, kas atturas no balsošanas. Nav. Balsošanas iznākums ir: par sēdes slēgšanu nodotas 54 balsis, pret to 78, atturējies nav neviens. Tātad šis priekšlikums atraidīts. (Sociāldemokrātu frakcija atstāj zāli). Vārds Skujeniekam uz Kārtības ruļļa 46.panta pamata.

M.Skujenieks

(sociāldemokrāts mazinieks): Es gribētu Satversmes Sapulces vērību griezt uz to, ka tomēr būtu neērti šo tik svarīgo likumu pārrunāt tad, kad viena trešā vai ceturtā daļa no Satversmes Sapulces locekļiem šai sēdē nepiedalās. Es gribu aizrādīt uz to, ka motīviem, kuru dēļ sēde tika atstāta no šīs Satversmes Sapulces locekļu daļas, arī es nepiekrītu, jo es nebalsoju pret Dermaņa izslēgšanu no Satversmes Sapulces šīs dienas sēdes. Mani nevada tie argumenti, ar kuriem te nāca priekšā Vesmaņa kungs, bet tas lietišķais arguments, kā apspriest Satversmes likumu, kad trūkst tik liels deputātu skaits un ievērojot to, ka ir jau vēls laiks, kad mēs parasti sēdi slēdzam, es liktu priekšā sēdi slēgt un griežos pie Satversmes Sapulces prezidenta ar lūgumu to darīt.

Prezidents J.Čakste: Vārds Fr.Trasunam.

Fr.Trasuns

(Latgales kristīgo zemnieku savienība): Mani kungi! Es nesaprotu, ar ko mēs nodarbojamies: vai ar likumdošanu, vai ar jokiem. No viena Satversmes Sapulces locekļa tika apvainots valsts karogs un visa valsts. Tas jau, mani kungi, es domāju, ir kaut kas tāds, kas Satversmes Sapulcē un parlamentā nedrīkst būt pielaists. Ja mēs tagad gribam sēdi slēgt, tad mēs tikai pierādīsim ar to, ka mēs itin kā atvainojamies pret Dermani. Kā motīvs tika aizrādīts, ka viena Satversmes Sapulces locekļu daļa ir aizgājusi projām; bet, mani kungi, varbūt viņi vairs nemaz negribēs piedalīties, varbūt viņi gribēs boikotēt Satversmes Sapulci. Ja mēs gribam tik tālu novest lietu, ka Satversmes Sapulcē katrs varēs apvainot vai nu parlamenta prezidentu, vai valsts karogu, vai pašu valsti utt., un mums nebūs nekāda līdzekļa, kā pret to reaģēt, tad mums pašiem būs jāiet projām. Pēc manas pārliecības Dermaņa kungu mums nevajadzēja vis izslēgt uz vienu sēdi, bet mazākais uz kādām trim sēdēm. Ja mēs tagad sēdi slēdzam, tad tas iznāks tikai farss. Iznāk, ka mēs jokojam ar to visu un tāpēc pēc manām domām nekādā ziņā šodien sēdi slēgt nedrīkst. Ja tie kungi no paša galējā kreisā spārna nevēlējās piedalīties pie tik svarīga likuma apspriešanas, kāds ir Satversmes likums, tad laikam viņiem nav dārga ne konstitūcija, ne valsts. Viņi arī to izteica, jo viņi grib nostādīt sarkano karogu līdzās valsts karogam. Tas nekādā ziņā nav pielaižams.

Prezidents J.Čakste: Es likšu tagad priekšlikumu uz balsošanu (Piezīme no vietas: "Bija jau nobalsots!"). Man ir jauns priekšlikums. Ir jauns priekšlikums šīs dienas sēdi slēgt. Es likšu uz balsošanu, kas ir par šīs dienas sēdes slēgšanu. Nodotas pavisam 16 balsis. Tas ir nepietiekošs balsu skaits, lai priekšlikums tiktu uzlūkots par pieņemamu. Tātad tas tiek atraidīts.

Turpināsies debates par Satversmes projekta 4.pantu. Neviens pie vārda nepieteicas?

Referents M.Skujenieks: Pie šī panta itin nekādu lietišķu priekšlikumu nebija un es lūdzu to pieņemt komisijas redakcijā, tāpēc ka Satversmes Sapulce savā laikā vienbalsīgi pieņēma likumu, kurš noteica Latvijas valsts karogu.

Prezidents J.Čakste: Es lūdzu piecelties tos, kas ir pret 4.panta pieņemšanu. Nav šis pants vienbalsīgi pieņemts.

Nākošā sēde notiks rīt pulksten 5. Šīs dienas sēde slēgta.

(Sēdi slēdz plkst. 9.50).

Latvijas Satversmes Sapulces stenogramas 16.burtnīca 1493.–1497.lpp.

Noteikumi par valsts, tirdzniecības,

amatu personu un atsevišķu iestāžu

flagām un kara kuģu karogiem

Izdots 1919. g. 16. julija likuma kārtībā

1. Latvijas valsts un tirdzniecības flaga ir sarkan–balt–sarkana, pie kam apakšējās un augšējā daļas divas reizes platākas par vidējo balto daļu (2:1:2); flagas garuma un platuma samērs ir 3:2. Flagas krāsa ir tumši sarkana (karmin).

2. Valsts prezidenta štandarta pamatā ir kara kuģu karogs, kura centrā, četrstūra veidā, baltā fonā, abās pusēs atrodas lielais valsts ģerbonis. Ģerboņa saules centrs atrodas štandarta centrā. Valsts ģerboņa augstums no apakšējā zemākā lentes sējuma līdz augstākās zvaigznes virsotnei ir 1/3 daļa no štandarta platuma. Štandarta garuma un platuma samērs ir 3:2.

3. Kara kuģa pamats ir balta fona četrstūris, uz kura centra stāvtekus gultekus krustojas valsts flagas krāsas, pie kam šo krāsu platums ir 1/5 no karoga platuma. Karoga garuma un platuma samērs ir 3:2.

4. Cietokšņa karogs un kara kuģa bugspritflaga ir kara kuģa karogs, kurš papildināts ar diagonali caur centru krustotām valsts flagas krāsām; pēdējo platums ir 1/5 no karoga platuma. Karoga garuma un platuma samērs ir 3:2.

Bugspritflagas lielums ir 1/2 no kara kuģa karoga lieluma.

5. Kara kuģa vimpelis sastāv no pamata un balta piešuvuma. Pamats ir 8 cm plats un 24 cm garš kara kuģa karogs. Šo pamatu, tādā pat platumā, turpina baltas flagdrēbes piešuvums, kurš ir īsāks par 3,5 metriem. Viņa galā ir ķīļveidīgs iegriezums 1 metra dziļumā.

6. Jūras kapteiņa komandvimpelis ir mazāka formata kara kuģa karogs, kura galā piešūts baltas flagdrēbes turpinājums ar ķīļveidīgu izgriezumu. Komandvimpeļa pamata platums attiecas pret garumu kā 2:3. Baltā piešuvuma garums attiecībā pret vimpeļa pamatu ir 1/3 garāks par vimpeļa pamatu. Izgriezuma dziļums — 3/4 no piešuvuma garuma. Komandvimpeli iepriekš piestiprina koka šķērsim, kuru šprīta sējumā uzvelk mastā.

7. Admiraļa flaga ir kara kuģa karogs, kura virsējā, mastam pieguļošā balta četrstūra vidū ir karmin–sarkans riņķis (ripa), kura caurmērs līdzinājas 1/5 flagas platumam.

8. Ministru prezidenta flagas pamatā ir kara kuģa karogs, kura virsējā mastam pieguļošā četrstūrī ievietots lielais valsts ģerbonis. Ģerboņa saules centrs sakrīt ar četrstūra centru. Valsts ģerbonis augstumā ieņem 5/6 no četrstūra augstuma.

9. Armijas virspavēlniekam un karaspēka inspektora flagas pamatā ir kara kuģa karogs, kura virsējā mastam pieguļošā četrstūrī ievietota cietokšņa flaga.

10. Apsardzības ministra flagas pamatā ir kara kuģa karogs, kura virsējā, mastam pieguļošā baltā četrstūrī no malas līdz malai ievietota karavīru kokarde (bez nacionālo krāsu lentes). Platumā kokarde aizņem 3/5 no četrstūra platuma.

11. Sūtņa flagas pamatā ir valsts flaga, kuras virsējā sarkanā strīpa pie masta 2/5 no viņas garuma pārtraukta. Uz šādi rastā baltā pamata, sarkanās strīpas platuma, ievietots lielais valsts ģerbonis.

12. Konsula flagas pamatā ir valsts flaga, kuras virsējā sarkanā strīpa pie masta 1/3 no viņas garuma pārtraukta. Uz šādi rastā baltā pamata, sarkanās strīpas platumā, ievietots valsts ģerboņa vairogs.

13. Ostas valdes flaga ir līdzīga konsula flagai ar to atšķirību, ka valsts ģerboņa vairoga vietā uz baltā pamata ievietoti divi diagonali krustoti enkuri zilā krāsā. Enkuru ārējie gali atrodas atstatus no baltā četrstūra malām.

14. Muitas valdes flaga ir līdzīga ostas valdes flagai, ar to atšķirību, ka enkuru vietā ievietoti divi zili diagonali krustoti Merkura zižļi.

15. Pasta flaga ir tāda pat, kā ostas valdes flaga ar to atšķirību, ka enkuru vietā ievietots pasta rags dzeltenā krāsā.

16. Hidrografijas kuģa flaga ir tāda pat kā ostas valdes flaga, ar to atšķirību, ka enkuru vietā ievietota kompasa roze zilā krāsā.

17. Loču flaga ir valsts flaga, kurai apkārt iet balta apmale sarkanās strīpas platumā.

18. Instrukcijas par šinīs noteikumos apstiprināto karogu un flagu lietošanu izdod atteicīgo resoru vadītāji, ministru prezidents un valsts prezidents.

Rīgā, 1922. g. 10. augustā. Ministru prezidents

Z.Meierovics.

Apsardzības ministra vietas izpildītājs pulkvedis

Laimiņš.

Valdības Vēstnesis 1922. g. 25. augustā Nr. 189.

 

Turpinājums — seko