Limbažu novada domes saistošie noteikumi Nr. 31

Limbažos 2021. gada 25. novembrī

1. Saistošie noteikumi "Par Limbažu novada pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā" (turpmāk tekstā – Noteikumi) nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Limbažu novada pašvaldības (turpmāk tekstā – Pašvaldība) palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā (turpmāk tekstā – Palīdzību), kā arī kārtību, kādā tā tiek sniegta.

2. Šie Noteikumi (izņemot IV nodaļu) attiecināmi uz personām, kuras savu dzīvesvietu deklarējušas vai pēdējā deklarētā dzīvesvieta bijusi Limbažu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā (turpmāk tekstā – Personas).

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. Mājsaimniecība – vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi;

3.2. Pārvalde – Ainažu pilsētas un pagasta pārvalde, Alojas pilsētas un pagastu apvienības pārvalde, Braslavas pagasta pārvalde, Brīvzemnieku pagasta pārvalde, Katvaru pagasta pārvalde, Liepupes pagasta pārvalde, Limbažu pagasta pārvalde, Limbažu pilsētas un pagastu apvienības pārvalde, Pāles pagasta pārvalde, Salacgrīvas pilsētas un pagastu apvienības pārvalde; Skultes pagasta pārvalde, Staiceles pilsētas un pagasta pārvalde, Umurgas pagasta pārvalde, Vidrižu pagasta pārvalde, Viļķenes pagasta pārvade.

4. Personas tiesības saņemt palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā nosaka likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", Dzīvojamo telpu īres likums, likums "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" un šie Noteikumi.

5. Limbažu novada pašvaldība sniedz šāda veida palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā:

5.1. pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo dzīvojamo telpu izīrēšana;

5.2. sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo telpu izīrēšana un īres līguma termiņa pagarināšana;

5.3. nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu;

5.4. pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo dzīvojamo telpu apmaiņa pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

5.5. dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem.

6. Pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā personai, kas nepieciešama pašvaldībā kā kvalificēts speciālists, kuram Limbažu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā nepieder dzīvojamā telpa.

7. Iesniegtos dokumentus reģistrācijas secībā Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā izskata un lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un iekļaušanu dzīvojamo telpu izīrēšanas reģistrā, par atteikumu personu reģistrēt dzīvojamo telpu izīrēšanas reģistrā, par personas izslēgšanu no dzīvojamo telpu izīrēšanas reģistra, pārreģistrācijas veikšanu, pieņem Deklarētās dzīvesvietas anulēšanas un dzīvokļu jautājumu risināšanas komisija (turpmāk tekstā – Komisija).

8. Lēmumus par pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo dzīvojamo telpu izīrēšanu un īres līguma pagarināšanu pieņem Deklarētās dzīvesvietas anulēšanas un dzīvokļu jautājumu risināšanas komisija un par pieņemtajiem lēmumiem sniedz informāciju nākamajā Sociālo un veselības jautājumu komitejā.

9. Personas, palīdzības saņemšanai dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā tiek reģistrētas Pašvaldības dzīvokļu uzskaites un aprites sistēmā BRIDZIS (turpmāk tekstā – BRIDZIS), atsevišķi katram palīdzības veidam.

10. Nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu tiek organizēta likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajā kārtībā.

11. Pašvaldības darbiniekam, kas pieņem iesniegumu, un institūcijai, kas pieņem lēmumu, ir tiesības pārbaudīt sniegto ziņu patiesumu valsts datu reģistros.

12. Pašvaldības palīdzības reģistru sistēmā BRIDZIS uzturēšanu kārto un veic Limbažu pilsētas un pagastu apvienības pārvaldes darbinieks, reizi gadā uz 1. februāri aktualizējot reģistrā iekļauto personu kārtas numurus, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina personas tiesības būt iekļautām reģistrā.

13. Komisijas pieņemto lēmumu var apstrīdēt Limbažu novada domē (turpmāk- Dome), Domes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

14. Ar pagaidu dzīvojamo telpu tiek nodrošinātas personas, kurām sniedzama Palīdzība atbilstoši likuma "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" 13. pantam. Pagaidu dzīvojamā telpa var neatbilst likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 16. panta nosacījumiem.

15. Saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, izīrējot dzīvojamo telpu, ir tiesīgas un Reģistrā Nr. 1 reģistrējamas:

15.1. 1. grupā – personas, kas norādītas likuma "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" 14. panta pirmajā daļā un trūcīgām (maznodrošinātām) personām, kuras īrē avārijas stāvoklī esošu dzīvojamo telpu.

15.2. 2. grupā – persona, kuras vismaz 3 (trīs) gadus ir deklarējušas savu dzīvesvietu Limbažu novada administratīvajā teritorijā un kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nav dzīvošanai piemērota telpa vai dzīvojamā māja, un:

15.2.1. kuras apgādībā ir vismaz trīs nepilngadīgi bērni;

15.2.2. kuras ir atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas;

15.2.3. personas, kuras līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās dienai bija reģistrētas palīdzības reģistrā un neatbilst nevienam no šajos Noteikumos iepriekš iekļautajiem nosacījumiem.

16. Sociālo dzīvokli izīrē personai, kura ar Komisijas lēmumu ir atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli atbilstoši likumam "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām".

17. Persona, kura vēlas īrēt dzīvojamo telpu, iesniedz Pašvaldības klientu apkalpošanas centrā vai attiecīgajā pagasta vai pilsētas pārvaldē rakstisku, motivētu iesniegumu, kas adresēts Limbažu novada pašvaldībai un kurā norādīti visi ģimenes locekļu vārdi, uzvārdi. Iesniegumu paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi un iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt palīdzību.

18. Iesniegumā persona ar savu parakstu apliecina, ka nepastāv ierobežojumi saņemt palīdzību izīrējot pašvaldības dzīvojamo telpu, kas norādīti likuma "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" 7. panta piektajā daļā un šajos Noteikumos.

19. Persona iesniedz rakstisku iesniegumu uzrādot personu apliecinošu dokumentu, un pievienojot šādus dokumentus:

19.1. personas, kuras tiek izliktas no dzīvokļa, pamatojoties uz tiesas spriedumu – spēkā stājušos tiesas spriedumu par izlikšanu no dzīvokļa kopiju, uzrādot oriģinālu;

19.2. pensionāri – pensionāra apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

19.3. politiski represētās personas – politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

19.4. personas ar invaliditāti – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izziņas vai invalīda apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

19.5. bērni bāreņi vai bērni, kas palikuši bez vecāku gādības – lēmumu par bērna bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu valsts audzināšanas iestādē vai nodošanu aizbildnībā, par aizbildnības tiesību izbeigšanos vai aprobežošanu, ja to izdevusi citas pašvaldības bāriņtiesa;

19.6. repatrianti – repatrianta izziņu, uzrādot oriģinālu un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo pierakstu pirms izceļošanas no Latvijas;

19.7. personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas – atbrīvojuma izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

19.8. maznodrošinātās un trūcīgās personas – izziņas par personas atbilstību maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusam kopiju, uzrādot oriģinālu;

19.9. persona, kura vēlas saņemt palīdzību, ja īrētā dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī - Limbažu novada pašvaldības būvvaldes atzinumu;

19.10. informācijas precizēšanai Komisija personai var pieprasīt iesniegt papildus dokumentus. Ja 19. punkta apakšpunktos iesniedzamā informācija (dokumenti) nav personas rīcībā, bet ir pašvaldības rīcībā, Komisija personai minēto informāciju (dokumentus) nepieprasa.

20. Pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Komisija izvērtē iesniegumu un 1 (viena) mēneša laikā pieņem lēmumu par personas iekļaušanu palīdzības reģistrā vai lēmumu par atteikumu.

21. Lēmumu par bērna bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu valsts audzināšanas iestādē vai nodošanu aizbildnībā, par aizbildnības tiesību izbeigšanos vai aprobežošanu komisijas atbildīgais darbinieks pieprasa attiecīgajai pašvaldības bāriņtiesai.

22. Pašvaldība palīdzību sniedz tikai palīdzības reģistros iekļautajām personām, izņemot gadījumus, kad neatliekami sniedzama palīdzība saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. pantu.

23. Pašvaldības palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu, sniedzama, ievērojot likuma "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" 17. un 18. panta noteikto kārtību. Komisija ir tiesīga atlikt iesnieguma izskatīšanu līdz brīdim, kamēr tiek segti visi komunālie parādi, kurus personas uzkrājušas.

24. Komisijai ir tiesības mainīt likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk tekstā – Likuma) 17. pantā noteikto secību reģistrācijas grupu ietvaros, ņemot vērā mājsaimniecības ģimenes sastāvu, konkrētos dzīves apstākļus vai telpu tehnisko stāvokli.

25. Papildu Likuma 7. panta piektajā daļā, 10. panta pirmajā daļā noteiktajam Komisija pieņem lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt Likuma 3. panta 1. punktā noteikto palīdzību, vienlaicīgi atceļot arī iepriekš pieņemto lēmumu par palīdzības sniegšanu, šādos gadījumos:

25.1. ja personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas vai mājas bojāšanu vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpumu;

25.2. personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums ticis izbeigts sakarā ar to, ka persona nelikumīgi iemitināja īrētajā dzīvojamā telpā citas personas, tādējādi pārkāpjot mājas iekšējās kārtības un ar personu noslēgtā īres līguma noteikumus;

25.3. persona pēc pašvaldības pieprasījuma nav iesniegusi dokumentus, kas apliecina tiesības saņemt noteikumos noteikto palīdzību;

25.4. persona lēmumā noteiktajā termiņā nenoslēdz īres līgumu.

26. Izīrēšanai paredzētu pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt personai, kurai palīdzība dzīvojamās telpas izīrēšanā sniedzama neatliekami, ja tādas ir. Ja šādu personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas palīdzības sniegšanas reģistrā to personu grupā, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām. Ja šādas personas nav reģistrētas vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas palīdzības sniegšanas reģistrā to personu grupā, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā.

27. Palīdzības reģistros reģistrētās personas pienākums ir vienu reizi gadā – no 1. septembra līdz 1. novembrim atkārtoti iesniegt Pašvaldībā vai pagasta/pilsētas pārvaldē dokumentus, kas apliecina personas tiesības atrasties uzskaitē ar norādi vai šī palīdzība ir vēl nepieciešama. Ja līdz minētajam termiņam dokumenti nav iesniegti, Komisijai ir tiesības nosūtīt ierakstītā vēstulē atgādinājumu un mēneša laikā pēc vēstules nosūtīšanas, ja nav atbildes vai vēstule tiek atsūtīta atpakaļ, jo adresāts nav sasniedzams, Komisijai ir tiesības lemt par šīs personas izslēgšanu no palīdzības reģistra.

28. Palīdzība dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā tiek sniegta tajā Limbažu novada teritoriālajā vienībā, kurā persona deklarējusi savu dzīvesvietu. Ja nav iespējas nodrošināt palīdzības sniegšanu noteiktajā teritoriālajā vienībā, personai tiek piedāvāts saņemt palīdzību citā teritoriālajā vienībā Limbažu novada administratīvajā teritorijā, izvēlei piedāvājot visas dzīvojamās telpas, kas piedāvājuma izteikšanas dienā iekļautas pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā.

29. Pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošās dzīvojamās telpas tiek iedalītas šādās kategorijās:

29.1. labiekārtotie dzīvokļi (ūdensvads, kanalizācija, centrālā apkure);

29.2. daļēji labiekārtoti dzīvokļi (ūdensvads un/vai kanalizācija, krāsns apkure);

29.3. dzīvokļi bez ērtībām jeb nelabiekārtoti (bez ūdensvada un kanalizācijas, krāsns apkure).

30. Pašvaldībā katram Palīdzības veidam tiek izveidoti un kārtoti šādi palīdzības reģistri:

30.1. pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo dzīvojamo telpu izīrēšanas reģistrs (turpmāk tekstā – Reģistrs Nr. 1);

30.2. sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanas reģistrs (turpmāk tekstā – Reģistrs Nr. 2);

30.3. nodrošināšanas ar pagaidu dzīvojamo telpu reģistrs (Reģistrs Nr. 3);

30.4. palīdzības īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu dzīvojamo telpu reģistrs (turpmāk tekstā – Reģistrs Nr. 4);

30.5. kvalificēta speciālista nodrošināšana ar dzīvojamo telpu reģistrs (Reģistrs Nr. 5).

31. Palīdzības reģistros personas reģistrējamas divās grupās:

31.1. personas, kurām palīdzību nodrošina pirmām kārtām (turpmāk tekstā – 1. grupa);

31.2. personas, kurām palīdzību nodrošina vispārējā kārtībā (turpmāk tekstā – 2. grupa).

32. Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ja:

32.1. saņemts personas rakstisks iesniegums;

32.2. persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgajā palīdzības reģistrā;

32.3. zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu personas reģistrēšanai attiecīgajā palīdzības reģistrā;

32.4. persona saņēmusi pašvaldības palīdzību;

32.5. persona vienu reizi gadā – no 1. septembra līdz 1. novembrim nav atkārtoti iesniegusi dokumentus, kas apliecina tiesības atrasties uzskaitē.

33. Personām, kuras par parādiem par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī citu īres līguma punktu nepildīšanu, ir izliktas no dzīvojamās platības ar tiesas spriedumu, atkārtoti dzīvojamā platība tiek piedāvāta no zemākas kategorijas dzīvokļa. Pašvaldībai ir tiesības šīm personām ierādīt dzīvojamo platību arī citā teritoriālajā vienībā Limbažu novada administratīvajā teritorijā.

34. Izīrēto dzīvojamo telpu uzskaite tiek veikta izmantojot sistēmu BRIDZIS.

35. Pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaiti kārto Pārvalde, atsevišķi katras Pārvaldes administratīvajai teritorijai.

36. Pēc pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas atbrīvošanas, šo telpu apsaimniekotājs piecu darba dienu laikā informē Pārvaldi, kura to ņem uzskaitē kā neizīrētu un pārbauda tā stāvokli. Pārvalde paziņo par dzīvojamās telpas atbrīvošanu Komisijai un vienlaicīgi iesniedz apliecinājumu, ka šī dzīvojamā telpa ir derīga dzīvošanai.

37. Komisija, piedāvājot izīrēt Personai dzīvojamo telpu, ņem vērā šādus kritērijus:

37.1. vienistabas dzīvokli − ģimenei, kurā ir 1 līdz 2 cilvēki;

37.2. divistabu dzīvokli − ģimenei, kurā ir 3 līdz 5 cilvēki;

37.3. trīsistabu dzīvokli vai lielāku dzīvokli − ģimenei, kurā ir 5 vai vairāk cilvēki.

38. Personai ar kustību traucējumiem piedāvā izīrēt dzīvojamo telpu, kas atrodas dzīvojamās mājas pirmajā vai otrajā stāvā.

39. Bez vecāku gādības palicis bērns – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe, kas mācās izglītības iestādē un kuram dzīvojamā telpa uz tās piedāvāšanas brīdi nav nepieciešama, iesniedz Pašvaldībā iesniegumu, pievienojot izziņu no mācību iestādes (ja Pašvaldības rīcībā nav šāda informācija vai šāda informācija nav iegūstama). Šādā gadījumā Komisija dzīvojamās telpas piedāvāšanu atliek līdz brīdim, kamēr bez vecāku gādības palikušajam bērnam dzīvojamā telpa kļūst nepieciešama.

40. Pamatojoties uz lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu, īres līgumu sagatavo un pašvaldības vārdā slēdz pašvaldības dzīvojamā fonda apsaimniekotājs (turpmāk tekstā – apsaimniekotājs). Ja attiecīgajā Pārvaldes administratīvajā teritorijā nav apsaimniekotājs, līgumu slēdz Pārvalde.

41. Dzīvojamās telpas īres līgumu vienlaikus var slēgt ar vairākiem īrniekiem, nododot dzīvojamo telpu tiek kopīgā lietošanā.

42. Dzīvojamā telpa izīrējama uz laiku līdz 3 (trīs) gadiem, īres līgumā iekļaujot saistību, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, ja īrnieks pilda līguma nosacījumus, tam nav īres, komunālo un citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parādu un ja īrniekam nav zuduši apstākļi, kas ir par pamatu pēc Noteikumiem palīdzības saņemšanai.

43. Personām, kurām tiek piešķirta Pašvaldības dzīvojamā telpa atbilstoši Likuma 14. pantam, īres līguma termiņš nepārsniedz 1 (vienu) gadu, ar tiesībām pagarināt īres līguma termiņu, ja Persona ir saglabājusi tiesības saņemt Palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un pilda līguma nosacījumus.

44. Persona, kura vēlas pagarināt dzīvojamās telpas īres līguma termiņu, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms termiņa beigām, iesniedz Komisijai rakstveida iesniegumu.

45. Ja šo Noteikumu 42. punktā minētais iesniegums iesniegts divu mēnešu laikā pēc pašvaldības dzīvojamās telpas vai sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, Komisija atzinusi iesnieguma iesniegšanu par pamatotu un Persona pēc īres līguma termiņa beigām nav zaudējusi tiesības īrēt dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli, īres līgums var tikt pagarināts.

46. Ja šo Noteikumu 42. punktā minētais iesniegums netiek iesniegts divu mēnešu laikā pēc pašvaldības dzīvojamās telpas vai sociālā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, apsaimniekotājs nosūta īrniekam brīdinājumu par dzīvojamās telpas atbrīvošanu un informē Komisiju.

47. Komisija pirms lēmuma pieņemšanas pārbauda vai personai ir spēkā esošs īres līgums, vai nav pārkāpti īres līguma nosacījumi, vai personai nav īres, komunālo un citu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu parādi.

48. Dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzas:

48.1. līdz ar tā termiņa izbeigšanos;

48.2. kad izīrētā dzīvojamā telpa ir gājusi bojā;

48.3. ar īrnieka nāvi.

49. Īrniekam nav tiesības nodot apakšīrē viņam izīrēto pašvaldības dzīvojamo platību.

50. Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu ieteikt Domei pašvaldībai piederošai neizīrētai dzīvojamai telpai noteikt speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu.

51. Pašvaldība izīrē pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu, kurai noteikts speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statuss – pašvaldības, tās iestāžu, pašvaldības kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, speciālistam, jomā, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums un kurš veic ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītus pārvaldes uzdevumus: veselības, sociālās aprūpes, izglītības, kultūras, sporta, tūrisma, būvniecības jomā nodarbinātam pašvaldības speciālistam, pašvaldības policijas darbiniekam, pašvaldības administrācijas speciālistam (turpmāk tekstā – Speciālists).

52. Speciālistam, kurš vēlas saņemt pašvaldības palīdzību, Komisijai jāiesniedz:

52.1. Speciālista iesniegums par Palīdzības saņemšanu, kurā tiek norādīts ģimenes sastāvs un informācija par deklarēto un faktisko dzīvesvietu;

52.2. Darba līguma kopija, ja līgums ir noslēgts;

52.3. Izglītības dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus;

52.4. Apliecinājums, ka Speciālista īpašumā Pašvaldības administratīvajā teritorijā nav dzīvojamā telpa;

52.5. Apliecinājums, ka Speciālista laulātā īpašumā Pašvaldības administratīvajā teritorijā nav dzīvoklis vai dzīvojamā māja.

53. Pašvaldība dzīvojamās telpas īres līgumu ar speciālistu, slēdz uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

54. Ja pašvaldība nav speciālista darba devējs, tā slēdz sadarbības līgumu ar speciālista darba devēju.

55. Lai speciālistam piešķirtu dzīvojamo platību, pašvaldības Administratīvā nodaļa, iestādes vai kapitālsabiedrības vadītājs Komisijai iesniedz rakstisku iesniegumu ar apliecinājumu par konkrētā speciālista nepieciešamību un apliecina, ka beidzoties pārbaudes laikam ar speciālistu ir noslēgts pastāvīgs darba līgums vai kurš divu mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas Pašvaldībā par palīdzības saņemšanu uzsāks darbu Noteikumu 51. punktā minētajās institūcijās un nozarēs Limbažu novada administratīvajā teritorijā.

56. Pašvaldība dzīvojamo telpu speciālistam izīrē, ievērojot Noteikumu IV nodaļu.

57. Personai, kam izīrēta speciālistam izīrējamā dzīvojamā telpa ir tiesības tikt uzņemtam pašvaldības palīdzības reģistrā atbilstoši šajos Noteikumos noteiktajai kārtībai.

58. Ja pēc trim gadiem Speciālists nav zaudējis tiesības īrēt izīrēto dzīvokli, Speciālistam ir tiesības lūgt pagarināt dzīvokļa īres līguma termiņu mēnesi pirms speciālistam izīrētā dzīvokļa īres līguma termiņa beigām, iesniedzot Pašvaldībā iesniegumu, darba devēja rakstisku piekrišanu un apliecinājumu par parādu neesamību. Šajā gadījumā Komisijai ir tiesības lemt par īres līguma pagarināšanu ne vairāk kā līdz trīs gadiem. Komisija lēmumu par īres līguma pagarināšanu pieņem noteikumu 52. punktā noteiktajā kārtībā.

59. Speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts saskaņā ar Likuma 21.⁴ pantu un Dzīvojamo telpu īres likumu.

60. Sociālā dzīvokļa statusu nosaka un atceļ Dome, pieņemot par to lēmumu.

61. Sociālā dzīvokļa statusu var noteikt:

61.1. neizīrētiem Pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļiem;

61.2. Pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļiem, kurus īrē trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības, ja tās rakstveidā izteikušas vēlēšanos izbeigt līdzšinējo dzīvojamās telpas īres līgumu un noslēgt jaunu – sociālā dzīvokļa īres līgumu un to rīcībā esošā dzīvokļa platība nepārsniedz 30.06.1998. MK noteikumos Nr. 233 "Noteikumi par dokumentiem, kas apliecina personas (ģimenes) tiesības īrēt sociālo dzīvokli, un dzīvokļa kopējās platības normām") paredzēto normu (t.i., dzīvoklim, kurā dzīvo vairākas personas, – 20 m² uz pirmo personu un 15 m² uz katru nākamo personu; vienistabas dzīvoklim, kurā dzīvo viena persona, – 35 m²);

61.3. pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļiem, kurus īrē maznodrošinātas personas, ja tās ir rakstveidā izteikušas vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli un to rīcībā esošā dzīvokļa platība nepārsniedz Ministru kabineta noteikumos paredzēto normu.

62. Papildus likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5. panta pirmajā daļā noteiktajām personām sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanas reģistrā reģistrē trūcīgās vai maznodrošinātas mājsaimniecības:

62.1. kurām nav noteiktas dzīvesvietas;

62.2. kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni, un kurām kredītiestāde, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, atsavinājusi vienīgo mājokli;

62.3. kuras ir atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, 1. un 2. grupas invalīdi, kuriem nav apgādnieku;

62.4. kuras audzina bērnu invalīdu;

62.5. persona, kas nonākusi krīzes situācijā un Limbažu novada Sociālais dienests (turpmāk teksta – Sociālais dienests) sniedzis atzinumu, izvērtējot personas resursus un konkrētos apstākļus par dzīvojamās platības nepieciešamību.

63. Sociālo dzīvokli ir tiesīga īrēt persona ar invaliditāti, kā arī persona, kura aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu ar invaliditāti.

64. Persona, kura vēlas īrēt sociālo dzīvokli iesniedz pamatotu iesniegumu un dokumentus, kuri apliecina personas tiesības īrēt sociālo dzīvokli.

65. Komisija izskata personas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, kas apliecina tiesības saņemt palīdzību un pieņem lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā un iekļaušanu pašvaldības sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanas reģistrā vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību. Lēmuma pieņemšanai Komisija pieprasa atzinumu no Sociālā dienesta.

66. Persona (ģimene), kura atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli saskaņā ar komisijas lēmumu, tiek reģistrēta Sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanas palīdzības reģistrā iesnieguma iesniegšanas secībā.

67. Sociālo dzīvokļu izīrēšana notiek atbilstoši likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" prasībām un šajos Noteikumos noteiktajā kārtībā.

68. Brīvie sociālie dzīvokļi tiek izīrēti reģistrā iekļautām personām to reģistrēšanas kārtībā Reģistrā Nr. 2.

69. Sociālo dzīvokļu izīrēšanas secību nosaka, ņemot vērā:

69.1. secību, kādā persona reģistrēta Reģistrā Nr. 2;

69.2. personas nodrošinātību ar dzīvojamo telpu.

70. Ja persona (ģimene) dzīvojamā telpas piešķiršanas brīdī zaudējusi maznodrošinātas (trūcīgas) personas statusu, apdzīvojamā platība netiek piešķirta un persona (ģimene) no dzīvokļu pieprasītāju uzskaites rindas tiek noņemta.

71. Ja pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošā dzīvokļa īrnieks, īres līguma termiņa laikā, ir ieguvis īpašumā citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo māju vai dzīvojamo telpu, pašvaldībai ir tiesības uzsākt procesu par īres līguma laušanu (šis noteikums iestrādājams īres līgumā).

72. Persona, kura iesniegusi dokumentus un atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli ar Komisijas lēmumu tiek reģistrēta Reģistrā Nr. 2 kā pretendente uz sociālā dzīvokļa īri, pieteikumu iesniegšanas secībā. Sociālo dzīvojamo telpu īres līgumu slēdz uz laiku līdz 6 mēnešiem.

73. Personai, kura īrē sociālo dzīvojamo telpu, atbilst Noteikumu 62. punkta prasībām un pienācīgi pilda īrnieka pienākumus, ir tiesības uz īres līguma pagarināšanu. Personai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms īres līguma termiņa beigām jāiesniedz Komisijai dokumentus, kas apliecina personas tiesības turpināt īrēt sociālo dzīvojamo telpu. Komisija ir tiesīga atlikt iesnieguma izskatīšanu līdz brīdim, kamēr tiek segti visi komunālie parādi.

74. Lēmumu par sociālo dzīvokļu izīrēšanu personai (ģimenei) un par sociālā dzīvokļa īres līguma atjaunošanu vai lēmumu par atteikumu atjaunot sociālā dzīvokļa īres līgumu pieņem Komisija.

75. Persona, kura ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli tiek izslēgta no palīdzības reģistra sociālā dzīvokļa piešķiršanai. Izslēgšanai par pamatu ir:

75.1. Limbažu novada Sociālā dienesta izsniegtā izziņa, ka mājsaimniecība neatbilst maznodrošinātas (trūcīgas) mājsaimniecības statusam;

75.2. personas iesniegums par izstāšanos no palīdzības reģistra sociālā dzīvokļa piešķiršanai;

75.3. persona saņēmusi pašvaldības palīdzību.

76. Ja persona, novilcina palīdzības sniegšanas procesu, nepamatoti atsakoties no diviem dzīvojamās telpas piedāvājumiem vai norādītajā termiņā nav rakstiski atbildējusi uz piedāvājumu, Komisija ir tiesīga lemt par personas pārreģistrēšanu palīdzības reģistrā ar pēdējo kārtas numuru.

77. Pamatojoties uz lēmumu par sociālā dzīvokļa vai dzīvojamās telpas izīrēšanu, īres līgumu sagatavo un pašvaldības vārdā slēdz pašvaldības dzīvojamā fonda apsaimniekotājs.

78. Sociālā dzīvokļa īrnieks tiek atbrīvots no Limbažu novada pašvaldības noteiktās īres maksas peļņas daļas (maksas, ko īrnieks maksā par dzīvojamās telpas lietošanu).

79. Sociālā dzīvokļa īres līgumu neatjauno, ja persona pēc īres līguma termiņa beigām neatbilst šo noteikumu 62. punkta un likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajam dzīvojamām mājām" 5. panta pirmās daļas nosacījumiem.

80. Personai ir tiesības, ja tā vairs neatbilst maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusam, rosināt pašreizējo īrēto sociālo dzīvokli saglabāt īrei, ar nosacījumu, ka ar pašvaldības domes lēmumu tiek mainīts dzīvokļa statuss no sociālā dzīvokļa uz pašvaldības īres dzīvokli, un noslēgts jauns īres līgums.

81. Palīdzības saņemšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu Reģistrā Nr. 4 reģistrē personas, kuras vēlas pašvaldībai īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu apmainīt pret citu īrējamu pašvaldībai īpašumā vai valdījumā esošu dzīvojamo telpu.

82. Personai nav tiesību īrēto dzīvojamo telpu apmainīt pret lielāku dzīvojamo telpu vai telpu ar labāku labiekārtojuma līmeni, ja tā ir parādā par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.

83. Persona, kura vēlas apmainīt dzīvojamo telpu, ja tam piekrīt visi pilngadīgie ģimenes locekļi, iesniedz pašvaldībai rakstveida iesniegumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un iesniedz esošā īres līguma kopiju.

84. Komisija izskata iesniegumu un pieņem lēmumu par personas reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt personu dzīvojamo telpu apmaiņas reģistrā.

85. Dzīvojamo telpu apmaiņu personai piedāvā, nosūtot rakstveida paziņojumu. Paziņojumā norāda piedāvātās dzīvojamās telpas adresi un dienu, kad persona var iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu.

86. Atbildi uz apmaiņas piedāvājumu persona sniedz ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc dienas, kurā personai bija iespējams iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu. Ja persona no piedāvājuma rakstiski atteikusies vai nav sniegusi pašvaldībai atbildi, šī persona reģistrā pārreģistrējama ar pēdējo kārtas numuru.

87. Personas, kuras līdz Noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas pašvaldības reģistros palīdzības saņemšanai un neatbilst nevienam no šajos Noteikumos iekļautajiem nosacījumiem, iekļaujamas vispārējās kārtības dzīvokļu izīrēšanas palīdzības reģistrā.

88. Ar Noteikumu spēkā stāšanos atzīt par spēku zaudējušiem:

88.1. Alojas novada domes 2010. gada 19. maija saistošos noteikumus Nr. 12 "Par pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā";

88.2. Alojas novada domes 2013. gada 27. decembra saistošos noteikumus Nr. 24 "Par sociālo dzīvokļu izīrēšanas kārtību Alojas novadā";

88.3. Limbažu novada pašvaldības 2012. gada 25. oktobra saistošos noteikumus Nr. 34 "Par Limbažu novada pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā";

88.4. Salacgrīvas novada domes 2018. gada 16. maija saistošos noteikumus Nr. 9 "Par sociālā dzīvokļa izīrēšanas kārtību Salacgrīvas novadā".

Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs D. Straubergs

Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs D. Straubergs