Par Latvijas ekonomiku Eiropā

no 1.lpp.

Prof. Pēteris Guļāns, Dr. habil. oec., - "Latvijas Vēstnesim"

Kam jārūpējas par valsts ekonomikas potenciāla palielināšanu?

Valsts ekonomikas attīstības problēmas ir un paliek katras atsevišķas valsts rūpe. ES valstis, palīdzot asociētajām valstīm attīstīties, piešķirot līdzekļus no dažādiem fondiem, vienlaikus izmanto tās kā savu ražojumu noieta tirgu. Pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem (sk. "Eiropas Dialogs" 1998/5) 1997.gadā to eksports uz kandidātvalstīm pārsniedza importu par 21,6 miljardiem ekiju jeb 38,1%. Raksturīgi, ka ES valstīm, izņemot Grieķiju, tirdzniecības bilance ar kandidātvalstīm ir pozitīva, bet pēdējām, izņemot Bulgāriju, - negatīva.

Informācijas avots tirdzniecības bilances aprēķināšanai ir ES dalībvalstu statistika. Tā acīmredzot nepilnīgi atspoguļo faktisko stāvokli. Piemēram, saskaņā ar ES valstu statistiku Latvijas imports no tām pārsniedz tās eksportu par 26,2%, bet pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes informācijas pārsniegums ir 76,8%.

Latvijai pozitīva bilance ir tikai ar trim ES valstīm: Lielbritāniju, Īriju un Portugāli. Tirdzniecības bilancē ar Lielbritāniju noteicošā loma ir koksnes un tās izstrādājumu eksportam. Piemēram, 1997.gadā Latvijas eksportā uz Lielbritāniju 85% bija koksne un tās izstrādājumi. Pārējām Baltijas valstīm tirdzniecības bilance ar ES valstīm arī ir izteikti negatīva. Imports pārsniedza eksportu Igaunijai par 85% un Lietuvai par 99%. Vēl piebildīsim, ka ES dalībvalstu eksports uz kandidātvalstīm pārsniedz importu no tām ne tikai produkcijas veidos, kas tiek ražoti augstas tehnoloģijas nozarēs, bet arī lauksaimniecības un tās ražojumu pārstrādes jomā (par 56%).

No teiktā izriet trīs atziņas.

Pirmā. ES dalībvalstis objektīvi ir ieinteresētas attīstīto valstu skaita palielināšanā un savienības paplašināšanā.

Otrā. ES ir ieinteresēta uzņemt savā sastāvā tās valstis, kas pēc ekonomiskā potenciāla ir līdzīgas tajā ietilpstošajām valstīm.

Trešā. Kandidātvalstu ekonomikas attīstības problēmas ES institūcijas nerisina. Par to jārūpējas šīm valstīm pašām. Arī iestāšanās ES nenodrošina automātisku to ekonomikas izaugsmi.

Kā Latvija izskatās uz ES dalībvalstu fona?

Lai analizētu situāciju tautsaimniecībā un tās atsevišķos sektoros, tiek lietoti vairāki rādītāji. Katrs no tiem raksturo attiecīgās sfēras stāvokli vai izmaiņu tempu. Praksē nereti vērojama tieksme rādītājus, kas atspoguļo atsevišķu procesu vai darbības jomu stāvokli, pasniegt kā galvenos ekonomikas attīstības raksturotājus. Latvijas apstākļos bieži vien priekšplānā tiek izvirzīti tādi, kas parāda nacionālās naudas kursa stabilitāti, inflācijas tempu samazināšanos, budžeta sabalansētību, kredītprocentu likmju krišanos un tiem līdzīgi. Nav apstrīdams, ka nosauktie rādītāji ir svarīgi valsts makroekonomikas līmenī notiekošo procesu raksturotāji, un Latvijas panākumi te pelnīti guvuši starptautisko organizāciju atzinumu. Bet tie atspoguļo situāciju tikai atsevišķos valsts ekonomikas sektoros. Paliek tomēr neskaidrs, kāpēc laikā, kad Latvijai ir atzīstami panākumi minētajās jomās, katastrofāli trūkst līdzekļu elementāro vajadzību apmierināšanai iedzīvotāju izglītības, kultūras, veselības un sociālās aprūpes jomā, valsts aizsardzības un drošības struktūru darbības nodrošināšanai, kāpēc liela daļa iedzīvotāju grimst nabadzībā, reāli notiek tautas izmiršana, strauji norit agrāk uzkrātā ražošanas un sociālās sfēras, kā arī cilvēku kapitāla "noēšana".

Lielāku skaidrību iegūstam, ja stāvokļa raksturošanai izmantojam rādītājus, kas atspoguļo situāciju ne tikai tautsaimniecības makrolīmenī atsevišķās jomās vai procesos, bet visā tās kopumā, ietverot arī mikrolīmeni. Tādi ir valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) un nacionālais kopprodukts (NKP).

Ilustrācijai izmantosim galvenokārt iekšzemes kopproduktu, kas attiecināts uz vienu iedzīvotāju. Šis rādītājs ir visa valstī jaunradītā vērtība, kurai pieskaitīti tā saucamie produktu nodokļi (pievienotās vērtības, akcīzes un muitas).

Lai salīdzinātu atsevišķas valstis, to IKP izsakāms vienā valūtā. Par tādu pašreizējā periodā tiek atzīts ASV dolārs (USD) galvenokārt tā lielās izplatības un relatīvās stabilitātes dēļ. Izsakot kādas valsts rādītājus USD, balstoties uz nacionālās naudas apmaiņas kursu, salīdzinājums sniedz vispārēju ainu un ir pietiekami precīzs, ja tiek analizētas valstis ar relatīvi vienādu attīstības līmeni. Pastāvot atšķirībām minētajā jomā, iegūtā aina tomēr nav adekvāta reālajai, jo naudas maiņas kursu ietekmē ne tikai ekonomikas attīstības vispārējais līmenis, bet vairāki citi apstākļi. Starp tiem svarīgākais ir starpvalstu naudas plūsmas. Ir vispār zināms, ka valstīs ar zemāku attīstības līmeni ieplūst relatīvi vairāk citu valstu naudas nekā augstu attīstītajās. Galvenie valūtas ieplūdes kanāli ir palīdzība no dažādiem starptautiskiem fondiem, ārējie kredīti, tiešās ārējās investīcijas, līdzekļi, kurus tās iedzīvotāji nopelnījuši citās valstīs un izlieto savā. Tā kā naudas maiņas kurss veidojas atkarībā no piedāvājuma un pieprasījuma, vietējās naudas vērtība minētajās valstīs ceļas un tās apmaiņas attiecība pārsniedz pirktspējas attiecību jeb paritāti ( Purchasing Power Parity = PPP). Un otrādi - tajās valstīs, no kurām nauda aizplūst, tās apmaiņas kurss ir zemāks par tās pirktspēju.

Naudas pirktspējas attiecību noteikšana ir darbietilpīgs un ilgstošs process. Tādēļ to veic ne katru gadu, bet ik pēc 3 - 5 gadiem. Pēdējais Eiropas valstis aptverošais salīdzinājums ir izdarīts, balstoties uz 1993.gada datiem. To veica, sadarbojoties vairākām Eiropas organizācijām, to skaitā OECD, ES statistikas organizācijai (EUROSTAT) un Austrijas centrālai statistikas iestādei. Programmas ietvaros attiecīgo datu izstrādi par Baltijas valstīm realizēja Somijas Statistikas centrālā iestāde ( Statistics Finland ).

Pēc 1993.gada naudas maiņas kursi un pirktspējas paritāte ir mainījušies. Ir zināms, ka attiecīgās Eiropas Savienības organizācijas aprēķina pirktspējas paritāti 1996.gadam. Tā kā šis pētījums vēl nav pabeigts un tā rezultāti nav pieejami, mēģināsim izlīdzēties ar tuvinātiem aprēķiniem, koriģējot 1993.gada PPP ar inflācijas tempu atšķirībām salīdzināmajās valstīs. 1.tabulā parādīti IKP uz iedzīvotāju lielumi ES valstīs 1996.gadā, izteikti vienā valūtā - USD, izmantojot divas to aprēķināšanas metodes: pēc naudas maiņas kursa un pēc to pirktspējas attiecībām.

Pirms aplūkot konkrētos skaitļus, nepieciešams izteikt divas piezīmes.

Pirmā. Valstis tabulā sarindotas kārtībā, kāda pieņemta Starptautiskā valūtas fonda statistikas krājumos (atbilstoši angļu alfabētam).

Otrā. Izmantotajā datu avotā trūka informācijas par visām valstīm (piemēram, Austriju, Luksemburgu) par 1996.gadu, un tabulā minētie skaitļi atspoguļo situāciju attiecīgi 1995. un 1994.gadā. Tā kā šo valstu īpatnējais svars ES kopējā iedzīvotāju skaitā un IKP apjomā ir samērā neliels un tās stabili ieņem augstu vietu, sarindojot valstis pēc pirktspējas IKP uz iedzīvotāju, šīs neprecizitātes maz iespaido kopējo ainu.

Trešā piezīme attiecas uz nacionālo naudu PPP noteikšanu 1996.gadam. Lai to aprēķinātu, varējām izmantot informāciju tikai par patēriņa preču cenu izmaiņām. Turpretim izvērstie aprēķini, ko veic Eiropas statistikas iestādes, ietver arī pārējos IKP izlietojuma veidus: valdības patēriņš, pamatkapitāla veidošana, krājumu izmaiņas, eksporta un importa saldo. Lai gan visumā ir līdzīga patēriņa cenu indeksa dinamika, tomēr tās konkrētie tempi pēc izlietojuma veidiem un dažādām valstīm var nedaudz atšķirties.

Starp ES valstīm pastāv būtiskas atšķirības IKP apjomā uz vienu iedzīvotāju. Izsakot salīdzināmo valstu IKP vienā valūtā - USD, pārrēķinot nacionālo naudu pēc tās maiņas kursa, atšķirības ir lielākas, nekā veicot salīdzinājumu pēc naudas pirktspējas. Pirmajā gadījumā starpība starp lielāko un mazāko rādītāju ir 3,8, otrajā - 2,6 reizes. Turklāt par valsti, kurā ir vislielākais IKP uz iedzīvotāju (Luksemburga), bija pieejama informācija tikai par 1994. gadu. Ir pamats uzskatīt, ka 1996. gadā IKP uz iedzīvotāju tajā bija palielinājies un tādējādi faktiskā atšķirība bija lielāka.

Latvijas IKP uz iedzīvotāju, izsakot to USD pēc valūtas maiņas kursa, 1996.gadā bija 11,2 reizes mazāks par ES dalībvalstu vidējo rādītāju. Pārrēķinot IKP ASV dolāros pēc naudas pirktspējas, atšķirība ir mazāka, tomēr joprojām ļoti iespaidīga - 6,3 reizes. No viszemākā (Portugāle, Grieķija) un visaugstākā (Luksemburga) ES dalībvalstu līmeņa Latvija atpaliek: pēc valūtas maiņas kursa metodes attiecīgi 5,3 un 19,9 un pēc naudas pirktspējas paritātes metodes 3,9 um10,1 reizi.

Cik strauji jāaug IKP, lai tuvotos ES dalībvalstu līmenim?

Deviņdesmito gadu pirmajā pusē IKP Latvijā samazinājās divas reizes (1995.g. - 49,6% no 1990.g. apjoma). Turpmākajos divos gados tas nedaudz palielinājās (attiecīgi par 3,3 un 6,5%). Tomēr arī 1997.gadā tas bija tikai 54,6% no 1990.g. apjoma. Pat sasniedzot 1990.gada līmeni, mēs vismaz divas reizes atpaliksim no ES valstu viszemākā pašreizējā līmeņa. Lai iekļautos ES kā daudzmaz līdzvērtīga valsts, mums savs ekonomiskais potenciāls jāpalielina vismaz 4 reizes. Saglabājot 1997.gada IKP pieauguma tempu (6,5%), Grieķijas IKP uz vienu iedzīvotāju 1996.gada rādītāju Latvija sasniegtu pēc 22 gadiem un ES dalībvalstu vidējo - pēc 30 gadiem. Perspektīva, kā redzams, nav iepriecinoša. Mūsu atpalicība ir tik liela, ka pat ar 10% ikgadējo pieaugumu mēs zemāko ES dalībvalstu rādītāju sasniegsim tikai pēc 15 un vidējo - 20 gadiem. Piebildīsim, ka runa ir par nosaukto valstu 1996.gada rādītājiem, bet ne tiem, kādi būs pēc minētā gadu skaita. Tādēļ mūsu atpalicības pārvarēšanai būs vajadzīgs ilgāks laika periods,vai arī jānodrošina straujāks attīstības temps.

Latvija un pārējās kandidātvalstis

Latvijā daudz tiek darīts, lai iekļūtu to valstu skaitā, ar kurām sāktas sarunas par iestāšanos ES, galvenokārt gan likumdošanas sakārtošanas un tautsaimniecības pārstrukturizācijas jomā. Ir dzirdēti pat apgalvojumi, ka mūsu valsts panākumi nav pienācīgi novērtēti. Statistika diemžēl ir nežēlīga un ne tikai neapstiprina mūsu pārākumu pār citām kandidātvalstīm, bet, gluži otrādi, liecina par pretējo. 2.tabulā salīdzināts šo valstu IKP uz vienu iedzīvotāju ASV dolāros, izmantojot divas metodes: pārrēķinot nacionālo naudu pēc tās maiņas kursa un pēc naudas pirktspējas.

Turpmāk vēl

1. tabula

IKP uz iedzīvotāju ES dalībvalstīs 1996.g., USD

*1995, ** 1994.g.

Avoti: International Financial Statistics, February 1998. International Monetary Fund. European Comparison Programme 1993. Purchasing Power Parities and Real Expenditures in the Baltic Countries. Statistics Finland