Ministru kabineta 13.oktobra sēdē

Akceptēts grozījumu projekts Būvniecības likumā. Grozījumi likumā nepieciešami, lai sakārtotu ar būvfirmu licencēšanu saistītos jautājumus.

Pieņemta zināšanai iekšlietu ministra Andreja Krastiņa sniegtā informācija par vīzu ielīmju aizpildīšanai nepieciešamās tehnikas izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanu un Latvijas Republikas ieceļošanas vīzu vienotas reģistrācijas sistēmas un datu bāzes izveidi un uzstādīšanu. Jautājumu par nepieciešamajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu vīzu ielīmju aizpildīšanai nepieciešamās tehnikas izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanu, kā arī Latvijas Republikas ieceļošanas vīzu vienotas reģistrācijas sistēmas un datu bāzes izveidi un uzstādīšanu, nolemts izskatīt vienlaikus ar priekšlikumiem par grozījumiem Valsts budžetā 1998.gadam.

Akceptēts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes nolikuma projekts. Padomi uz paritātes principiem veido Ministru kabineta, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izvirzītie pārstāvji. Ministru prezidents Guntars Krasts pilnvarots parakstīt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes nolikumu no valdības puses. Labklājības ministrijai uzdots līdz 1.decembrim izstrādāt un iesniegt Valsts kancelejā Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par valdības puses pārstāvju apstiprināšanu Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē".

Jautājums par neatliekamiem pasākumiem Latvijas laukos tiks izskatīts vienlaikus ar priekšlikumiem par grozījumiem Valsts budžetā 1998.gadam.

Valdība iesniegto rīkojuma projektu "Par valsts atbalsta sniegšanas iespējām akciju sabiedrības "Dambis" pārstrukturēšanai" nepieņēma. Ekonomikas ministram Laimonim Strujevičam uzdots iesniegt jautājumu izskatīšanai valdības sēdē vienlaikus ar konceptuālo jautājumu par valsts atbalsta sniegšanas iespējām.

Sakarā ar to, ka Ekonomikas un Finansu ministrija nav izpildījušas Ministru kabineta sēdes protokollēmumu par priekšlikumu iesniegšanu jautājumā "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas eksportkredīts" turpmāko darbību attiecībā uz valsts atbalstu eksporta un importa apdrošināšanā, garantēšanā un finansēšanā", tā izskatīšana atlikta uz nedēļu.

Jautājuma "Par ES "Phare" nacionālās programmas 1999.gadam sagatavošanu un par pieteikuma sagatavošanu Eiropas Savienības izlīdzināšanas fonda finansējumam" izskatīšana atlikta uz nedēļu.

Akceptēts rīkojums "Par Noguldījumu garantiju fonda padomes locekļiem". Par padomes locekļiem apstiprināti: A.Jurjevs, sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Interinfo Latvija" direktors, A.Maldups, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, T.Tverijonis, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, un A.Veiss, Valsts kases pārvaldnieks.

Valdība akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā Komerclikuma projektu. Komerclikuma pamatuzdevumi ir noteikt komercattiecību sfēru, komercdarbības formas, noteikt prasības, kuras jāievēro attiecīgajām komersantu formām, it īpaši komersantu attiecībās ar trešajām personām, kā arī sniegt komercdarījumu regulāciju. Likumprojekts balstās uz vispārpieņemtajiem pamatprincipiem, tai skaitā uz tiem, kuri ir Eiropas Savienības komerctiesību pamatā, — komercdarbības publiskums, trešo personu aizsardzība un mazākumakcionāru aizsardzība.

Jautājums "Par Latvijas Republikas nacionālo interešu nodrošināšanu, iekļaujoties Eiropas Savienības iekšējā tirgū brīvas personu kustības jomā" tiks izskatīts Ministru kabineta sēdē 27.oktobrī.

Ministru kabinets pieņēma zināšanai Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieka Arvīda Ozola sniegto informāciju par Latvijas Republikas mežsaimniecības nozares interešu aizsardzību Eiropas Savienības iekšējā tirgus apstākļos. Zemkopības ministrijai uzdots precizēt iesniegtā dokumenta izklāstu, skaidri definējot nacionālās intereses, un iesniegt to Ārlietu ministrijā.

Pieņemta zināšanai Ekonomikas ministrijas sagatavotā informācija par Latvijas Republikas nacionālo interešu nodrošināšanu, iekļaujoties Eiropas Savienības iekšējā tirgū brīvas preču kustības jomā.

Pieņemta zināšanai aizsardzības ministra Tālava Jundža sniegtā informācija "Pārskats par likumu un citu normatīvo aktu saskaņošanu ar starptautisko humanitāro tiesību normām". Ministrijām uzdots veikt pārskatā noteiktos pasākumus līdz 1999.gada 1.februārim.

Valdība pieņēma zināšanai sniegto informāciju par situāciju ceļu satiksmes drošības jomā un priekšlikumus ceļu satiksmes negadījumu samazināšanai. Satiksmes ministrijai uzdots kopā ar Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju sagatavot un mēneša laikā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu par ceļu satiksmes drošības valsts programmas izstrādi, arī par pirmām kārtām veicamo pasākumu (atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas ierobežošana, transportlīdzekļu vadīšanas alkohola un citu apreibinošo vielu iespaidā ierobežošana, bērnu un velosipēdistu drošības uz ceļa palielināšana, drošības uzlabošana sevišķi bīstamos ceļa posmos u.c.) īstenošanas plānu.

Valdība pieņēma zināšanai zemkopības ministra Andra Rāviņa sniegto informāciju par Lauku attīstības studiju un pētījumu centra izveidošanu. Ekonomikas ministrijai uzdots iekļaut Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmas projektā 1999.gadam 200 000 latu kā Latvijas puses ieguldījumu projektā. Zemkopības ministrijai uzdots līdz 31.decembrim sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par Lauku attīstības studiju un pētījumu centra izveidošanu".

Pieņemta zināšanai ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča sniegtā informācija par Valsts investīciju programmā 1999.gadam ietverto ar ēku celtniecību un rekonstrukciju saistīto projektu būvekspertīzes atzinumiem. Ekonomikas ministrijai uzdots mēneša laikā sagatavot priekšlikumus par audita veikšanu investīciju programmā ietvertajiem ar ēku celtniecību un rekonstrukciju saistītajiem projektiem (izlases kārtībā) un iesniegto izskatīšanai valdībā.

Ministru kabinets pieņēma zināšanai Ministru prezidenta padomnieka J.Ozoliņa sniegto informāciju par krīzes situāciju kontroles ekspertu komisijas darbību. Krīzes situāciju kontroles ekspertu komisijai uzdots kārtējo informāciju par Krīzes situāciju kontroles ekspertu komisijas darbību sniegt Ministru kabineta sēdē 27.oktobrī.

Pieņemta zināšanai darba grupas vadītāja pašvaldību lietu valsts ministra Jāņa Bunkša sniegtā informācija par darba grupas "Valkas pilsētas problēmu risināšanai" informāciju. Pašvaldību lietu valsts ministrs J.Bunkšs pilnvarots saskaņot līgumprojekta redakciju ar Igaunijas pusi.

Jautājums par sektorpolitiku attiecībā uz vieglajiem automobiļiem un grozījumu projekts likumā "Par akcīzes nodokli" tiks izskatīts valdības sēdē 20.oktobrī.

Valdība akceptēja konceptuālo ziņojumu par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Ziņojums izstrādāts, lai izveidotu efektīvu vienotu valsts nekustamā īpašuma uzskaites, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas sistēmu. Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai uzdots sagatavot priekšlikumus par valsts nekustamā īpašuma vienotas informatīvās bāzes izveidošanu un mēneša laikā iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Valdības preses departaments

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbildes, komentāri, skaidrojumi

— Uzreiz jāatzīmē, ka, šos projektus pieņemot Saeimā, Latvija iegūs divus jaunus fundamentālus likumus.

Kriminālsodu izpildes likuma projekts tika sagatavots sakarā ar nākamā gada 1. aprīlī gaidāmo jaunā Krimināllikuma stāšanos spēkā. Pārejas periodā spēkā būs Latvijas Sodu izpildes kodeksā izdarītie grozījumi.

Jaunā likuma projekts paredz jaunus soda veidus — arestu, piespiedu darbus, kā arī jaunu reglamentāciju nāvessodam. Protams, jāatzīmē, ka šīs likuma sadaļas spēkā esamība būs atkarīga no tā, vai Latvija arī Saeimas lēmuma līmenī pievienosies Cilvēktiesību konvencijas sestajam protokolam.

Projektā iekļauti arī jauni papildu sodi — izraidīšana no Latvijas Republikas, policijas kontrole un dažādi tiesību ierobežojumu veidi, piemēram, nodarbošanās ierobežojumi vai kādu tiesību izmantošanas ierobežojumi.

Atbilstoši Eiropas cilvēktiesību standartiem projektā iekļautas arī jaunas nodaļas — par progresīvo soda izpildi, par resocializāciju un par sodu izcietušo personu iesaisti sabiedrībā.

Likums paredz diferencēt kriminālsodu par noziedzīgu nodarījumu un noziegumu.

Paredzēts arī, ka soda izpildes gaitā sodu iespējams regulēt atkarībā no sodāmās personas uzvedības.

Tas viss pavērs tiesām plašākas iespējas atkarībā no nodarījuma piemērot personai atbilstošu sodu. Un likuma galvenais mērķis ir — padomju krimināltiesību soda principu — atriebību — nomainīt pret Eiropā atzīto pāraudzināšanas mērķi.

Valdība šodienas sēdē akceptēja arī Komerclikuma projektu. Jāsaka, ka pie šī likumprojekta ir strādājušas Latvijas valdības jau kopš laika, kad premjerministrs bija Valdis Birkavs, un mūs iepriecina fakts, ka šo ilgstošo procesu ir izdevies pabeigt, turklāt vēl pirms izšķirošā lēmuma pieņemšanas par Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā.

Galvenais ieguvums, kas tiks panākts, šo likumu akceptējot Saeimā, būs pāreja no deviņdesmito gadu sākumā haotiski radītās komercdarbību formu sistēmas uz sakārtotu, Eiropas komerctiesību principiem atbilstošu un vienkāršu sistēmu.

Ministru kabinetā jau iepriekš tika akceptēts ar šo likumu cieši saistītais Komercķīlu likums un Koncernu likums.

Sakarā ar lielajām pārmaiņām, kuras šis likums ieviesīs uzņēmējdarbībā, mūsuprāt, tā spēkā stāšanās nebūtu vēlama ātrāk kā vismaz sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas Saeimā. Projektā mēs gan esam ierakstījuši vēl lielāku termiņu — divus gadus.

Šī likuma pieņemšanas gadījumā Latvija iegūs vienotu kodificētu vienas nozares tiesību normu kopumu, kas aizvietos daudzos līdz šim spēkā bijušos uzņēmējdarbību regulējošos likumus. Šāda vienota likuma izveide atbilst kontinentālās Eiropas tiesību sistēmas principiem. Liels ieguvums būs arī vienotā terminoloģija. Neapšaubāmi, šis komerclikums kļūs par stimulu ārvalstu investīciju piesaistē, jo liecinās par šīs sfēras sakārtotību Latvijā.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

a