PĒC NOTIKUMA

Rīgas Tehniskā universitāte — laiku lokos uz mūsdienām

Dr. sc. ing. Ilgars Grosvalds, Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Rīgas Tehniskās universitātes mūžs sniedzas 135 gadu garumā, bet vakar, 13.oktobrī, Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas un Rīgas Tehniskās universitātes rīkotajā konferencē tika runāts par 40 gadus garu vēsturi. Vai jūs neprecizētu tuvāk šos abus gadskaitļus un nepastāstītu par konferenci tuvāk?

— Rīgas Tehniskās universitātes 1998.gada vēstures konference, ko tā rīkoja ar Latvijas Zinātņu vēstures asociāciju, pavēra jaunas lappuses tās vēsturē. Lai gan galvenais akcents bija likts uz pēdējiem 40 gadiem, kad tā atjaunoja darbību kā Rīgas Politehniskais institūts, tās saknes sniedzas tālu pagājušā gadsimtā. Rīgas Tehniskās universitātes attīstība izzarojas cauri Rīgas Politehnikumam (1862—1896), Rīgas Politehniskajam institūtam (1896—1919), Latvijas Universitātei (1919—1958), Rīgas Politehniskajam institūtam (1958—1990). Pirms astoņiem gadiem augstskola dabūja tagadējo nosaukumu.

Plenārsēdē RTU prorektors prof. I.Knēts nolasīja referātu "Atjaunotās Rīgas tehniskās augstskolas 40 gadi", es pats lasīju referātu "Profesors Mārtiņš Straumanis Latvijā un pasaulē", Dr.biol.J.Briedis — "Rīgas Politehniskā institūta goda locekļi", LZA akadēmiķis J.Stradiņš — "Latvijas Zinātņu vēstures asociācija 40 gadu darbībā" un Dr.M.Grēgers no Vācijas — "V.Ostvalda zinātniskās aktivitātes Rīgā". Ne mazāk interesanta tematika izskanēja augstskolu vēstures, inženierzinātņu vēstures un ķīmijas vēstures sekcijās. Konferencē bez RTU zinātniekiem referēja LZA, LU, LLU, Latvijas Jūrniecības akadēmijas, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes un Jūrmalas pilsētas muzeja darbinieki.

Konferences uzdevums — atspoguļot Rīgas Tehniskās universitātes vēsturi visā tās daudzšķautņainībā. Šogad aprit 135 gadi, kopš 1863.gadā sāka darboties pirmās Rīgas Politehnikuma nodaļas: Ķīmijas, Inženieru un Lauksaimniecības. Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte un Būvniecības fakultāte (agrākā Inženieru) tagad ir Rīgas Tehniskās universitātes sastāvā, bet Rīgas Politehnikuma lauksaimniecības nodaļa iezīmē nozīmīgu Latvijas Lauksaimniecības universitātes priekšvēstures lappusi.

— Ko Latvijas Zinātņu vēstures asociācija devusi zinātnes un tehnikas vēstures izpētē?

— Pirms 40 gadiem, 1958.gadā, dibināta Latvijas Zinātņu vēstures asociācija, kā Latvijas dabaszinātņu un tehnikas vēsturnieku nacionālā grupa, ko drīz pārdēvēja par Latvijas dabaszinātņu un tehnikas vēsturnieku apvienību. Par tās priekšsēdētāju kļuva toreizējais akadēmiķis Pēteris Valeskalns. 1992.gadā tā ieguva tagadējo nosaukumu. Tomēr visus šos gadus apvienības faktiskais vadītājs un ideju ģenerators bija tagadējais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš. Viņš darbojas kā šīs apvienības sekretārs (1958—1968), priekšsēdētāja vietnieks (1968—1987). Ilgus gadus par tās sekretāru strādājis vēsturnieks Tālivaldis Vilciņš. Šodien Latvijas zinātņu vēstures kopā ar tās autonomo sastāvdaļu — Medicīnas vēstures asociāciju — ir 95 biedri.

Latvijas zinātņu vēsturniekus vienoja Baltijas zinātņu vēstures konferences, kā arī rakstu krājumu izdošana. Jau notikušas 18 Baltijas zinātņu vēstures konferences Rīgā, Tartu, Viļņā un Kauņā. 1999.gada janvārī paredzētas konferences Viļņā un Kauņā. Izdoti iepriekšējo konferenču tēžu krājumi.

1990. gadā izveidota Baltijas Zinātnes vēstures un filozofijas asociācija, kura 1993.gadā uzņemta Starptautiskajā zinātņu vēstures un fiolozofijas apvienībā un kuru rotācijas kārtībā vada Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Zinātņu vēstures asociāciju prezidenti.

Latvijas Zinātņu vēstures asociāciju biedri devuši lielu ieguldījumu zinātnes un tehnikas izpētē. Vislielākais devums te ir akadēmiķim Jānim Stradiņam, kas sarakstījis daudz grāmatu. Pašlaik iespiešanā atrodas Jāņa Stradiņa sagatavotais darbs par Latvijas Zinātņu akadēmijas pirmsākumiem, attīstību un pārvērtībām.

— Kāds ir Rīgas Tehniskās universitātes ieguldījums zinātnes attīstībā?

— RTU pirmsākumos vecajā Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskajā institūtā sekmīgi attīstījās tehniskās un dabas zinātnes. Pirmos redzamos panākumus guva Augusts Teplers fizikā. Viņš izgudroja elektrības mašīnu pēc dinamo principa. To izmantoja firma "Siemens", lai radītu strāvas ģeneratoru. Viņš izstrādājis metodi, kas pazīstama kā teplerogrāfija. Ar tās palīdzību veic skaņas radīto sabiezinājumu un stikla viendabības pārbaudi.

Ķīmiķu slaveno plejādi ievada ķīmiķis Vilhelms Ostvalds. Viņš Rīgā iesāka pētījumus bāzu un skābju katalīzē, vēlāk turpinot tos, ieguva Nobela prēmiju (1909). V.Ostvalds uzskatāms par modernās fizikālās ķīmijas dibinātāju. Viņa pēctecis Rīgā Karls Bišofs izveidoja pirmo stereoķīmijas skolu Krievijā.

Ievērojamākā latviešu izcelsmes zinātnieka Paula Valdena zinātniskos nopelnus apliecina ievēlēšana par sešu zinātņu akadēmiju locekli un četru universitāšu goda doktoru. Viņš atstājis vienlīdz svarīgus darbus kā stereoķīmijā, tā neūdens šķīdumu ķīmijā.

Vēl var minēt daudzu zinātnieku vārdus, piemēram, matemātiķi Pīrsu Bolu, ģeodēzistu Alvilu Buholcu.

Nozīmīgi zinātnes jautājumi risināti LU tehniskajās fakultātēs, īpaši ķīmijā, fizikā un ģeofizikā.

Arī mūsdienās Rīgas Tehniskajā universitātē netrūkst ievērojamu pētnieku. Emīlija Gudriniece un Ojārs Neilands veikuši plašus pētījumus ķīmijā, iegūti jauni analītiskie reaģenti. Pazīstami Raimonda Valtera pētījumi.

Mārtiņš Kalniņš ieguvis jaunus efektīvus polimērkompozītmateriāla un korozijizturīga polimērpārklājuma veidus. Uldis Sedmalis izveidojis fosforstiklu pētījumu virzienu. Radīti jauni optiskie stikli kvantu ģeneratoriem.

Biomehānikas jomā sekmīgi darbojas akadēmiķis Ivars Knēts. Noskaidrotas agrāk nezināmas kaulvadu īpašības. Akadēmiķa Egona Lavendeļa vadībā veikti pētījumi nelineāro mehānisko svārstību teorijā, vibrotransporta teorijā un nesaspiežamu augstelastīgu materiālu mehānikā.

— Kādu redzat Latvijas zinātnes nākotni?

— Ne visai spožu. Piemēram, Rīgas Tehniskajai universitātei patlaban ir lielas grūtības. To rada valsts nelielais finansējums, pētniecības darbu pasūtījumu trūkums. Nav viegli trūcīgā atalgojuma dēļ piesaistīt spējīgos absolventus un jaunos zinātniekus akadēmiskajam darbam.

Helēna Grīnberga,

LZA preses sekretāre

Par deviņiem jauniem D.H.Grindeļa medaļas laureātiem

Publiskās akciju sabierības "Grindeks" nosaukumā ir izmantots pirmā latviešu izcelsmes dabaspētnieka, farmaceita, ķīmiķa un ārsta, sabiedriskā darbinieka profesora Dāvida Hieronīma Grindeļa (1776—1836) vārds. Šis cilvēks savas zināšanas un enerģiju veltījis zinātnei, medicīnai un farmācijai. "Grindeks" savā darbībā, šķiet, iemieso profesora dinamisko raksturu, neatlaidību un mērķtiecību. Un, protams, cienī un godā izcilās personības piemiņu. Ar a/s "Grindeks" finansiālo atbalstu 1996.gadā tika izdota akadēmiķa profesora Jāņa Stradiņa grāmata "No Grindeļa līdz mūsdienām". Tajā lasāms ne vien par ievērojamā dabaszinātnieka personību, bet arī par tiem zinātniekiem, farmaceitiem un rūpniekiem, kas radījuši un ražojuši jaunus ārstniecības preparātus.

1995.gadā akciju sabiedrība "Grindeks" iedibināja skaistu tradīciju: pasniegt savu augstāko apbalvojumu — Grindeļa medaļu. Saskaņā ar nolikumu to piešķir Latvijas un citvalstu zinātniekiem, mācībspēkiem un farmaceitiskās rūpniecības darbiniekiem par ieguldījumu jaunu zāļu izstrādāšanā un Latvijas farmācijas vēstures izpētē, kā arī par nopelniem Latvijas farmācijas un "Grindeks" attīstībā. Laureātu apbalvošana tradicionāli notiek profesora Dāvida Hieronīma Grindeļa dzimšanas dienā — 9.oktobrī.

Arī aizvadītajā piektdienā, 9.oktobrī, "Grindeks" pasniedza savu augstāko apbalvojumu. Šajā, jau ceturtajā, reizē Grindeļa medaļu un prēmiju saņēma deviņi laureāti, arī citvalstu zinātnieki. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore Vija Kluša — par ieguldījumu farmakoloģijas attīstībā Latvijā. Vija Kluša pamatoti tiek uzskatīta par mūsu valsts vadošo farmakoloģi, precīzāk — vadošo neirofarmakoloģi. Kā atzīmē Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Edmunds Lukevics, pirms divdesmit gadiem viņa iedibinājusi pilnīgi jaunu zinātnes novirzienu Latvijā — peptīdu farmakoloģiju, pati piedalījusies izstrādāto un tagad uzņēmumā "Grindeks" ražoto peptīdu preparātu radīšanā. Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes docents Juris Rotbergs — par ieguldījumu farmaceitiskajā izglītībā Latvijā. Latvijas organiskās sintēzes institūta ilggadējā vecākā zinātniskā līdzstrādniece Elga Vanaga — par nopelniem zāļu sintēzē un preparāta omefīna radīšanā. Tas ir efektīvs antikoagulants, kas jau ieviests ražošanā un tiek lietots ārstniecībā. Latvijas Farmaceitu biedrības prezidents Aigars Eniņš — par ieguldījumu farmācijas attīstībā Latvijā. Salaspils SIA "Dārza aptieka" vadītāja Vizma Mača — par ieguldījumu farmācijas attīstībā Latvijā. Ar farmāciju un aptieku darbu viņa saistīta jau kopš 1955.gada, kad sākusi strādāt par fasētāju Alūksnes aptiekā. Publiskās akciju sabiedrības "Grindeks" tehnoloģe Margarita Priede — par nopelniem zāļu ražošanas attīstībā akciju sabiedrībā "Grindeks". Kā uzskata šī uzņēmuma Ražošanas departamenta vadītājs Lipmans Zeligmans, ar viņas līdzdalību veikta visa ftorafūra ražošanas iecirkņa rekonstrukcija, kas devusi iespēju kvalitatīvi pilnveidot šī medicīnas preparāta ražošanas procesu. Ftorafūrs ir viens no "Grindeks" vecākajiem un nozīmīgākajiem produktiem un jau 25 gadus tiek eksportēts uz Japānu. Kauņas Medicīnas akadēmijas Farmakoloģijas katedras vadītājs profesors Aļģis Mickis — par nopelniem sadarbības veicināšanā farmācijā starp Lietuvu un Latviju. Krievijas Ķīmijas un farmācijas zinātniskās pētniecības institūta Ārstniecības līdzekļu ķīmijas pētniecības centra ģenerāldirektors profesors Roberts Gluškovs — par nopelniem sadarbības veidošanā starp Krieviju un Latviju jaunu zāļu radīšanā. Dānijas Karaliskās Farmācijas skolas profesors Povls Krogsgārds–Larsens — par Latvijas Farmācijas ķīmijas zinātnes izvērtēšanu un sadarbības veidošanu ar Dānijas zinātnes centriem. Viņš saņēmis arī vairākas citas starptautiskās prēmijas un balvas.

"Visus šos četrus gadus Grindeļa medaļas piešķiršanas padome ir centusies izvēlēties cilvēkus, kuri savā mūžā daudz darījuši, veicinot farmācijas, zāļu pētniecības un ražošanas attīstību, sekmējuši šo nozaru vēstures izpēti, darbojušies Latvijas farmaceitu un mediķu izglītošanā," saka akciju sabiedrības "Grindeks" padomes priekšsēdētājs Dr.pharm.h.c. Valdis Jākobsons. "Man šķiet, ka viņi ir Grindeļa sekotāji, kuri pārņem visu labo ne tikai no Grindeļa, bet arī no citiem profesionāli un pilsoniski aktīvajiem Latvijas cilvēkiem."

Dienas otrajā pusē pēc iedibinātās tradīcijas laureāti un viesi pulcējās pie profesora Grindeļa dzimtas kapličas Āgenskalna (Mārtiņa) kapos piemiņas brīdim. Ar uzņēmuma "Grindeks" gādību 1995. gadā tika restaurēta un sakopta 1781.gadā celtā Grindeļu dzimtas kapliča. Diemžēl katru gadu vandāļu apgānīto kapliču un piemiņas plāksni nākas atjaunot. "Taču mēs nedomājam padoties," sacīja Valdis Jākobsons. "Un varbūt tas mums uzliek par pienākumu domāt, ka vēl vairāk līdzekļu un darba jāiegulda tautas izglītošanā, lai nākotnē mums būtu vairāk tādu cilvēku kā savulaik Grindelis." Protams, arī tādu, kas ar savu veikumu būtu cienīgi saņemt Grindeļa medaļu.

Armīda Priedīte

"LV" korespondente