Par attieksmi pret jauno budžetu

Sestās — aizejošās — Saeimas deputāti, no kuriem vairums vairs nav guvis tautas atbalstu lemt par tai svarīgiem jautājumiem nākamajos četros gados, šodien vienlaikus pieņēmuši divus pietiekami zīmīgus lēmumus. Lēmumus, kuri acīmredzot liecina par šī parlamenta deputātu vairākuma īstajām raizēm, kas, nu diemžēl jāsecina, vairāk atbilst teicienam "savs krekls tuvāks" nekā valsts interesēm.

Esot šais parlamenta krēslos savas pēdējās dienas, neievēlētie deputāti ar vienu vienīgu iemeslu — naudas neiedošanu Saeimai prasītajā apmērā — atgriezuši valdības nākamā gada valsts budžeta projektu. Saeimas deputāti vienīgo reizi savas darbības vēsturē atcerējušies, ka pārkāpts likums. Zīmīgi, ka deputāti atcerējušies tikai to likumu, kas acīmredzami skar pašu intereses, aizmirstot, ka ir vēl daudzi citi — tajā skaitā ar labklājības jautājumiem saistīti — likumi, kuriem arī nav pieticis naudas pilnā apmērā, lai gan tas rakstīts likumā.

Tāpat kā visos citos gadījumos, budžeta izskatīšanas laikā Finansu ministrija informēja valdību par Saeimas prasību un likumīgajām tiesībām saņemt tik naudas, cik tā vēlas. Tātad — par 1,7 miljoniem latu vairāk, nekā šobrīd budžetā iekļauts. Taču valdība izšķīrās šo summu novirzīt izglītības vajadzībām.

Starp citu, sastādot šī gada budžetu, tikai pieņemto likumu izpildei kopumā bija nepieciešami gandrīz 120 miljoni latu. Taču nevienas citas nozares intereses deputāti šādā veidā nav aizstāvējuši.

Es nemaz nerunāšu par to, ka varētu vēl diskutēt par ētiku, parlamentam iestrādājot likumā normu, kas ļauj deputātiem Saeimas vajadzībām pieprasīt un saņemt faktiski neierobežotus līdzekļus. Tāpat kā varētu diskutēt par ētiku, šim parlamentam šodien pieņemot otru lēmumu — par deputātu darbības nodrošinājuma likuma nodošanu komisijām, kas drīzāk būtu saucams par bezrūpīgu pēcparlamenta dienu nodrošināšanas likumu.

Es nenoliedzu, ka Saeimai, tāpat ka jebkurai citai iestādei un nozarei šodien Latvijā, naudas nav pietiekami, tomēr es tāpēc nevaru piekrist, ka deputātiem jābūt vienlīdzīgākiem par citiem. Vienlīdzīgākiem par pensionāriem, par skolotājiem, mediķiem un Latvijas armiju. Neviens no šo nozaru cilvēkiem, nesaņemot naudu savu vajadzību apmērā, nevar vienkārši nepieņemt likumu. Tāpēc, lai novērstu juridisko pretrunu un, manuprāt, novērstu arī netaisnību, kādu radījusi normas par neierobežotu līdzekļu piešķiršanu Saeimai iebalsošana likumā, es ierosināšu valdībai izdarīt grozījumus likumā un atcelt šo normu.

Vienlaikus jāatzīst, ka neizpratni rada arī "Latvijas ceļa" deputātu nostāja balsojumā. Jo vairāk tāpēc, ka tieši par labu šīs partijas papildfinansējuma lūgumam Izglītības un zinātnes ministrijai no daļas savu nozaru līdzekļu atteicās pārējie ministri.

Un vēl. Ievērojot visu iepriekšminēto, vēlos skaidri pateikt, ka šīsdienas parlamenta lēmumu es neuzskatīšu par neuzticības izteikšanu sev vai valdībai, kas šo budžeta projektu veidojusi. Jo pretējā gadījumā būtu pietiekami dīvaini, ja jautājums par uzticību pasaulē atzītai valdības finansu politikai tiktu samērots ar vienas otrreiz neievēlētas deputātu daļas interesēm.