dažādas valstis vienā valodā
12. un 13.oktobrī Daugavpilī apspriedē tikās Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas vides speciālisti. Tikšanās mērķis bija spriest par Daugavas baseina pārrobežu projektu, kura izstrāde balstās uz tikšanās reizē izskatītajiem triju valstu nacionālajiem ziņojumiem. Pēc šiem apjomīgajiem pētījumiem tiks veidots Daugavas baseina vides stāvokļa novērtējums. Tas savukārt ļaus izstrādāt kopīgu projektu Daugavas baseina saskaņotai apsaimniekošanai.
Daugavas baseina sakopšanai sākums rodams valstu izstrādātajos nacionālajos ziņojumos par attiecīgajā valstī esošā Daugavas baseina novērtējumu. Tajos ietilpst ģeogrāfiskais apskats, dati par iedzīvotāju blīvumu, rūpniecības un lauksaimniecības apjomu, vides aizsardzības likumdošanu, kā arī dati par vides un ūdeņu piesārņojumu attiecīgajā teritorijā. Tiek norādīts, kur atrodas punktveida piesārņotāji (videi kaitīgās vielas ūdenī tiek novadītas ar konstantas caurules palīdzību, no kuras izplūst indīgās vielas) vai difūzie piesārņotāji ( lauksaimniecībā apstrādājamās zemes un tās mēslojumu pastāvīga noplūde). Ziņojumi sevī ietver arī vides sakārtošanas menedžmenta plānojumu.
Latvija šajā sadarbībā ir kā piemērs gan Krievijai, gan Baltkrievijai ūdens saimniecības sakārtošanā. Mūsu valstī vides aizsardzības jomā ir izdarīts krietni vairāk nekā kaimiņvalstīs gan visas sistēmas restrukturizēšanā un reformēšanā, gan ārvalstu investoru piesaistē. Mūsu valsts lauksaimiecība un rūpniecība vairāk rūpējas par ražošanas procesa nekaitīgāku ietekmi uz vidi, īpaši jāatzīmē minerālmēslojumu samazinājums lauku apstrādes procesā.
Notikušajā apspriedē piedalījās arī Zviedrijas pārstāvji. Viņu līdzdalība izpaudās ieteikumu un pieredzes sniegšanā.
Tika nolemts sagatavot kopēju ziņojumu par Daugavas baseina stāvokli. Šo apjomīgo darbu veiks Baltkrievijas puse, jo šai valstij salīdzinājumā ar Latviju ir daudz lielāki zinātniskie resursi. Pētījums ļaus veikt kontroli pār baseinu ar savstarpējas sadarbības līdzekļiem visām pusēm būs vienādas novērojumu metodes, statistiskās analīzes, šie dati būs salīdzināmi un saskaņojami. Kā teica A. Gailītis: "Mēs visi beidzot runāsim vienā valodā."
Laura Dūša,
"LV" informācijas redaktore