Ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs:

Sadarbības iespējas

Ministra referāts, kas sagatavots nolasīšanai Slovēnijas un Latvijas uzņēmēju konferencē Ļubļanā, šodien, 1998.gada 15.oktobrī

Latvijas delegācijas vārdā gribu pateikties Slovēnijas pusei par šo vienreizējo iespēju tikties ar slovēņu uzņēmējiem. Jo īpaši patīkami, ka, neraugoties uz lielo aizņemtību, mūsu pasākumu ir pagodinājuši tik daudz slovēņu valdības un biznesa pārstāvju.

Ievadot šodienas semināru, es gribētu nedaudz raksturot Latvijas pašreizējo ekonomisko stāvokli un īstenoto politiku, kā arī sniegt ieskatu Latvijas un Slovēnijas līdzšinējās ekonomiskajās attiecībās un sadarbības iespējās nākotnē.

Latvijas valdības politika kopš neatkarības atgūšanas ir bijusi vērsta uz ekonomikas pārkārtošanu no plānveida uz tirgus saimniecību un tirdzniecisko sakaru attīstīšanu gan ar Eiropas Savienību, gan arī kaimiņvalstīm.

Nepilnu astoņu gadu laikā Latvijā ir panākts ievērojams progress tirgus ekonomikas izveidē. Īpašuma struktūrā tagad dominē privātais sektors, ārējā tirdzniecība un cenas ir pamatos liberalizētas, ir izveidota lielākā daļa tirgus ekonomikas funkcionēšanai nepieciešamo institūciju.

Ar gandarījumu jāatzīmē, ka Latvijā veiktās konsekventās reformas ir sākušas nest augļus. Valdības fiskālā un monetārā politika, kā arī strukturālo reformu paātrināšana sekmē investīcijas privātajā sektorā un veicina valsts ekonomisko izaugsmi.

Īpaši veiksmīgs ir bijis pagājušais gads. Iekšzemes kopprodukts 1997.gadā pieauga par 6,5 procentiem, inflācijas līmenis tika samazināts līdz 7 procentiem, valsts beidza gadu ar fiskālo pārpalikumu, samazinājies valsts ārējais un iekšējais parāds.

Arī ekonomiskā attīstība 1998.gada pirmajā pusē vieš optimismu. Joprojām krītas inflācija. Septembrī 12 mēnešu inflācija nokritās līdz zemākajam līmenim kopš ekonomisko reformu uzsākšanas — līdz 3,5 procentiem. Budžets tiek pildīts ar pārpalikumu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) turpina strauji pieaugt. Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 1997.gada pirmo ceturksni, tas pieauga par 7,6 procentiem. Ir pamats domāt, ka arī otrajā ceturksnī IKP pieauguma tempi ir bijuši augsti (oficiālā statistika savu vērtējumu dos tikai šī mēneša beigās).

Ekonomiskās aktivitātes pieaugums ir vērojams gandrīz visās tautsaimniecības pamatnozarēs. Veiksmīgi attīstās tranzītbizness, kas sekmē straujus pieauguma tempus transportā. Augsti pieauguma tempi ir vērojami rūpniecībā un celtniecībā. Pieaug arī mazumtirdzniecības apgrozījums, ko sekmē iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugums un jaunu pakalpojumu veidu, piemēram, līzinga, arvien plašāka pieejamība.

Liela loma eksportspējīgu ražotņu veidošanā, kā arī ārzemju pieredzes, tehnoloģijas un vadības procesa pārņemšanā ir ārvalstu investīcijām.

Kopš 1990.gadu sākuma līdz 1997.gada beigām kopējais uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms Latvijā ir bijis 2,2 miljardi latu, bet 1997.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir pieaudzis par 42%.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ārvalstu uzņēmēji Latvijā tiešo investīciju veidā ir ieguldījuši 305 latus jeb 517 ASV dolāru. Tādējādi Latvija ir pietuvojusies tām Viduseiropas un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstīm, kas ir līderes ārvalstu investīciju piesaistīšanas ziņā.

Lielas investīcijas Latvijā ir ieguldījušas ASV, Vācija, Lielbritānija, Īrija, Nīderlande, Šveice, Norvēģija, Dānija, Krievija. Trīs prioritārās nozares, kurās galvenokārt investīcijas tiek ieguldītas, ir transports un sakari, finansu sfēra un rūpniecība.

Valsts uzņēmumu, izņemot lielo valsts infrastruktūras objektu, privatizācija Latvijā ir pamatos pabeigta. 1997.gadā privātā sektora īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā bija 62%, bet nodarbināto skaitā — 66%. Tādās nozarēs kā būvniecība un tirdzniecība tas ir tuvu 100%, apstrādājošā rūpniecībā un lauksaimniecībā — ap 90%. Vismazākais privātā sektora īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā ir izglītībā (4%) un elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē (8%).

Kā jau teicu, lielo valsts infrastruktūras objektu privatizācija ir tikai sākuma posmā. Šo uzņēmumu privatizācija ir gan politiski, gan arī ekonomiski nozīmīga un sarežģīta. Lielo uzņēmumu privatizēšanas problēma ir tā, ka tie ir pārāk lieli pēc sava apjoma, salīdzinot ar Latvijas tautsaimniecību kopumā, tāpēc privatizācijas process tiek ļoti politizēts.

Pats būtiskākais ir pareizi atrast stratēģiskos investorus un nodrošināt, lai dabīgais monopols nekļūtu no valsts par privāto monopolu. Tāpēc lielo valsts uzņēmumu privatizācija notiek vienlaikus ar attiecīgā sektora (piemēram, enerģētikas, kuģniecības, fiksētā telekomunikācijas tīkla) demonopolizāciju.

Latvijā īstenotās ekonomiskās reformas ir atzinīgi novērtētas starptautiskajās ekonomiskajās institūcijās. Ir jāatzīmē, ka neatkarīgo starptautisko aģentūru "Standard & Poor’s", "Moody’s" un "Fitch IBCA" noteiktie Latvijas kredītreitingi ir vieni no augstākajiem Viduseiropas un Austrumeiropas valstis. Piešķirtie kredītreitingi atbilst tā sauktajai investīciju pakāpei. Tas nozīmē, ka Latvija ir viena no valstīm, kurām finansu institūcijas naudu var aizdot ar prognozējamu un saprotamu risku.

Tāpēc arvien vairāk ārvalstu kompānijas un finansu institūcijas Latviju sāk apzināt kā vietu, kur ir iespējams izdevīgi un ar samērojamu risku ieguldīt.

Latvijas valdība vēlas sekmēt tirdzniecību, kā arī mudināt ārvalstu kompānijas investēt Latvijā un izmantot to kā izejas punktu tirdzniecībai ar svarīgiem tirgiem Krievijā, Viduseiropā un Austrumeiropā.

Sakarā ar pēdējiem notikumiem Krievijā izskan bažas, ka tie varētu ietekmēt arī mūsu ekonomiku un samazināt izaugsmes tempus. Protams, ekonomiskie satricinājumi mums tik tuvā un lielā kaimiņvalstī nevar neatstāt sekas arī uz mūsu ekonomiku. Jau ir vērojams kritums Rīgas biržā. Pienāk signāli, ka Krievijas maksātnespējas dēļ tiek pārtraukts atsevišķs mūsu preču eksports uz šo valsti.

Tomēr es gribētu izteikt pārliecību, ka, lai gan notikumi Krievijā rada ekonomiskos zudējumus atsevišķiem Latvijas uzņēmējiem, tie tomēr nespēs sagraut mūsu tautsaimniecību, tikai nedaudz mazinās tās attīstības tempus.

Neatkarības gados mūsu valsts ir spējusi pārorientēt savu ekonomiku un samazināt savu atkarību no Krievijas. Šobrīd vairāk nekā puse no Latvijas eksporta un importa ir ar Eiropas Savienības (ES) valstīm, lai gan pirms neatkarības atgūšanas Latvijai gandrīz nebija ārējās tirdzniecības ārpus bijušā sociālisma valstu bloka.

Krievijas īpatsvars mūsu ārējā tirdzniecībā ik gadu turpina sarukt. Par to liecina šādi skaitļi. 1996.gadā Latvijas preču eksports uz Krieviju no kopējā eksporta veidoja 22,8%, 1997.gadā — 21,0%, bet 1998.gada pirmajā pusgadā — 15,9%. Tajā pašā laikā Latvijas kopējais preču eksports pieauga ļoti strauji: 1997.gadā — par 22,2%, 1998.gada pirmajā pusē — par 23,1%.

Aprēķini rāda, ka tikai apmēram 5—6% no Latvijas IKP ir tieši saistīti ar mūsu uz Krieviju eksportējamo preču un pakalpojumu ražošanu.

Jāatzīmē, ka Krievijas krīzes dēļ tās tranzīts uz Rietumiem caur mūsu ostām nav jūtami sarucis. Ir sagaidāms, ka tā apjomi pat varētu pieaugt, jo Krievijai vajadzīga "cietā" valūta un naftas un citu izejvielu eksports ir viens no tās galvenajiem iegūšanas veidiem.

Krievijas krīze nav ietekmējusi arī Latvijas finansu sistēmas stabilitāti. Lata kurss ir stabils. Lata kursa svārstības pret XDR kopš 1994.gada februāra, kad tas tika neoficiāli piesaistīts šim pasaules valūtas grozam, nav pieļautas. Apgrozībā esošā nacionālā valūta ir pilnībā segta ar ārvalstu valūtu un zelta rezervēm. Latvijas bankas ārzemju aktīvi turpina pieaugt.

Pēc mūsu aprēķiniem, ja neskaidrības Krievijā turpināsies ilgstoši, tas varētu izraisīt Latvijas IKP pieauguma samazināšanos par 2—3%. Ja situācija kaimiņvalstī uzlabosies ātrāk, tad arī zaudējumi būs mazāki.

Jādomā, ka pēdējie notikumi Krievijā liks uzņēmējiem vēl aktīvāk meklēt sadarbības partnerus rietumvalstīs. Taču sakaru saraušana ar Krieviju nav mūsu mērķis.

Starptautisko attiecību joma Latvijā kopš neatkarības atgūšanas ir īstenojusi brīvas tirdzniecības politiku, dibinot labas attiecības un stipras savienības ar mūsu kaimiņiem un draugiem. Mēs vēlamies uzturēt labas kaimiņu attiecības arī ar Krieviju.

Mēs vēlamies kļūt par pilntiesīgiem Eiropas Savienības locekļiem, nodibināt ciešus sakarus ar transatlantiskajām struktūrām, tai skaitā ar NATO, kā arī uzturēt labas kaimiņu attiecības ar Krieviju.

Pašreiz veiksmīgi ir noslēgušās pievienošanās sarunas Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO), un mēs ceram, ka jau šogad Latvija kļūs par šīs organizācijas dalībnieci. Latvijas tirdzniecības likumdošana jau tagad atbilst GATT principiem. Ar iestāšanos PTO tiks pabeigta ievērojama tirdzniecības likumdošanas harmonizācijas un uzlabošanas fāze, kas pavērs Latvijai iespējas piedalīties pasaules tirdzniecībā, ievērojot vienotus likumus, kā arī dos zināmus labumus investoriem Latvijā, piemēram, piemērot PTO strīdu izšķiršanas mehānismu utt.

Pievienošanās Eiropas Savienībai ir mūsu ārpolitikas prioritāte un arī ekonomikas mērķis. Dziļāka integrācija ar Eiropas Savienību tiek veidota atbilstoši Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Latviju un ES, kurš ir spēkā no 1998.gada 1.februāra, pakāpeniski izveidojot brīvās tirdzniecības telpu starp ES un Latviju un aptverot visu tirdzniecību starp tām, regulējot darbaspēka kustību, uzņēmējdarbības dibināšanu, pakalpojumu sniegšanu, kapitāla kustību un citus ekonomiskos nosacījumus.

Valdība 1998.gada martā apstiprināja Vidējā termiņa ekonomisko stratēģiju pievienošanās Eiropas Savienībai kontekstā, kurā ir definētas Latvijas ekonomiskās politikas prioritātes un valdības rīcība nākamajos piecos gados. Laika posmā līdz 2003. gadam jānodrošina ikgadējais iekšzemes kopprodukta pieaugums par 5—6 procentiem, līdz apskatāmā perioda beigām jāsamazina inflācija līdz 4 procentiem gadā un reģistrētais bezdarba līmenis — līdz 5–6 procentiem.

Ekonomiskā politika šo mērķu sasniegšanai ir saistīta ar diviem galvenajiem virzieniem, pirmkārt, ekonomikas izaugsmei labvēlīgas makroekonomiskās vides pilnveidošanu un nostiprināšanu, otrkārt, ar strukturālo reformu turpināšanu.

Nodrošināt stabilu makroekonomisko vidi ir paredzēts, realizējot stingru fiskālo un monetāro politiku. Nodomāts vidēja termiņa periodā ierobežot valsts budžeta deficītu (kopbudžeta fiskālā deficīta pieļaujamais līmenis ir noteikts 0,5 procenti no IKP) un valsts ārējo un iekšējo parādu, lai kopējā valsts parādu summa nepārsniegtu 10 procentus no iekšzemes kopprodukta. Monetārās politikas mērķis vidējā periodā paliek nemainīgs — nodrošināt nacionālās valūtas stabilitāti, tā ierobežojot inflāciju un vairojot uzticību valsts ekonomikai un finansu sistēmai. Pēc vienotas Eiropas valūtas ieviešanas tiks apsvērta iespēja aizstāt lata piesaisti XDR ar tā piesaitīšanu eiro.

Valdība ir noteikusi šādas galvenās prioritātes struktūrpolitikā: pabeigt privatizāciju; vēl vairāk liberalizēt administratīvi regulējamās cenas un tarifus; nodrošināt iekšējo un ārējo konkurenci; īstenot valsts pārvaldes, finansu un sociālās drošības sistēmas un sektorālās reformas. Stratēģijā ir izstrādāti arī uzņēmējdarbības uzlabošanas un ekonomiskās stimulēšanas pasākumi investīciju piesaistīšanas veicināšanai, mazo un vidējo uzņēmumu attīstības stimulēšanai, eksporta veicināšanai, vienādu biznesa attīstības iespēju radīšanai reģionos u.c.

Tādējādi valsts ekonomiskās attīstības stratēģija vidējā termiņa periodā paredz turpināt virzību uz Rietumu tipa tirgus saimniecību ar pietiekami liberālu, uz konkurences principiem un privātīpašumu balstītu ekonomiku, atvērtu ārējās tirdzniecības politiku un pakāpenisku ekonomiskās vides pielāgošanu Eiropas Savienības prasībām. Ekonomiskās stratēģijas pasākumu realizēšana būs pamats iedzīvotāju labklājības pieaugumam, drošībai un demokrātijas attīstībai.

Neraugoties uz iespējamo Krievijas krīzes ietekmi uz Latvijas ekonomiku, šobrīd nav pamata apšaubīt, ka iepriekš minētie mērķi nevarētu tikt sasniegti. Prognozes rāda, ka IKP pieaugums gan 1998.gadā, gan arī 1999.gadā varētu būt 5—6 procentu robežās.

Raksturojot Latvijas un Slovēnijas tirdzniecības attiecības, ir jāatzīmē, ka to apjomi pēdējos gados pieaug. Būtiska nozīme ir Brīvās tirdzniecības līgumam starp Latviju un Slovēniju, kas tika parakstīts 1996.gada 22.aprīlī. Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Slovēniju 1998.gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 1,9 miljonus latu, kas ir aptuveni 0,1 procents no Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma kopapjoma. Latvija uz Slovēniju eksportēja preces par 0,9 miljoniem latu (0,1 procents no kopējā eksporta), galvenokārt koksni un tās izstrādājumus un akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumus, bet importēja preces par 1 miljonu latu (0,2 procenti no kopējā importa), galvenokārt ķīmiskās rūpniecības produkciju. Latvijā reģistrēti 7 kopuzņēmumi, kuru kapitālā līdzekļus ieguldījuši slovēņu uzņēmumi.

Tomēr minētie fakti nenozīmē, ka mēs esam apmierināti ar sasniegto. Esmu pārliecināts, ka pastāv iespēja atrast vēl jaunus ceļus, kā attīstīt mūsu sadarbību uz abpusēji izdevīgiem pamatiem. Piemēram, noslēdzot līgumus par dubultneaplikšanu ar nodokļiem, par savstarpējo investīciju veicināšanu un aizsardzību utt. Ceru, ka mūsu šodienas tikšanās aktivizēs mūsu tālāko sadarbību.

Nobeidzot savu runu, es gribu novēlēt lietišķus kontaktus semināra dalībniekiem un tālākus panākumus kopuzņēmumu veidošanā. Es gribētu pateikties visiem šī pasākuma organizētājiem un dalībniekiem un izteikt cerību, ka Latvijas un Slovēnijas attiecības būs aktīvas un abpusēji izdevīgas.