MINISTRIJĀS

Tieslietu ministrijā

Vakar, 14.oktobrī, Tieslietu ministrijā notika preses konference sakarā ar 13.oktobrī Ministru kabineta sēdē akceptēto Komerclikuma projektu. Tajā piedalījās un atbildēja uz jautājumiem Komerclikuma projekta autoru grupas vadītājs Aigars Strupišs un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos Veronika Krūmiņa.

Aigars Strupišs īsumā raksturoja Komerclikuma projekta izstrādes gaitu, tā galveno satura jēgu un pamatoja tā nepieciešamību. Faktiski projekts tapis gada laikā, un pusgads aizritējis, saskaņojot to ar Eiropas Savienības direktīvām. Šajā ziņā lielu palīdzību sniedza Eiropas Savienības (ES) eksperti Roberts Peningtons no Lielbritānijas un Markuss Luters no Bonnas universitātes.

— Esmu gandarīts, ka projekts ir nobeiguma fāzē un tiek nosūtīts uz Saeimu izskatīšanai un pieņemšanai. Cerams, ka Saeima neizdarīs kardinālus grozījumus, jo tad var sagraut visu izstrādāto komerctiesību sfēru. Tas būtu tāpat kā sēdēt uz krēsla ar trim kājām. Esmu gatavs būt klāt komisiju sēdēs, kad apspriedīs projektu, — preses konferencē teica A.Strupišs.

Kāpēc ir nepieciešams Komerclikums?

Pašlaik spēkā esošā Latvijas likumdošana, kas regulē komercattiecības, pieņemta deviņdesmito gadu sākumā, kad šīs attiecības tikko sāka attīstīties. Tagad ir vismaz desmit likumu, kas saistīti ar komercdarbību, tas apgrūtina un sarežģī darbu. Tā kā šie likumi tapuši dažādos laika periodos uz dažādi bijuši autori, rezultātā nav saskaņoti šo likumu pamatprincipi un terminoloģija, kas rada problēmas likumu savstarpējā mijiedarbībā. Pašreizējie likumi paredz 13 dažādas uzņēmējdarbības formas, kas sarežģī izpratni. Turklāt tajā laikā nebija vajadzības ņemt vērā ES direktīvas, kas ir svarīgi pašlaik. Likumu sadrumstalotība negatīvi ietekmē komercdarbības praksi.

Ļoti svarīgs solis ir tas, ka Komerclikuma projektā definētas atklātībā nododamās ziņas. Ja līdz šim tās bija sadrumstalotas starp likumiem "Par Uzņēmumu reģistru", "Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību" un "Par akciju sabiedrību", projektā šīs ziņas apkopotas vienā vietā, noteikts, kādām ziņām jābūt publiski pieejamām un kāds ir šo ziņu juridiskais statuss.

Kas mainīsies pēc šī likuma pieņemšanas?

Vispirms — no 13 komercdarbības formām paliks piecas. Taču tas nenozīmē, ka pārējās izzudīs, bet gan pārveidosies. Sakarā ar paredzētajām izmaiņām zināmā laikā paju sabiedrībām ir jāreorganizējas par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), akciju sabiedrībām vai kooperatīviem; valsts un pašvaldību uzņēmumiem — par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrībām; statūtsabiedrību uzņēmumiem — par SIA vai akciju sabiedrībām; ģimenes uzņēmumiem — par personālsabiedrībām, SIA vai akciju sabiedrībām. Komerclikuma projekts paredz individuālo uzņēmumu, zemnieku (zvejnieku) saimniecību pārveidību par SIA vai akciju sabiedrībām. Šajā gadījumā uzņēmuma īpašnieks var nereorganizēt uzņēmumu, bet reģistrēties kā individuālais komersants.

Starp citu, kā preses konferencē pastāstīja A.Strupišs, lai atvieglotu reorganizācijas procesu, Komerclikuma Pārejas noteikumi paredz individuālo uzņēmumu īpašnieku automātisku pārreģistrāciju par individuālajiem komersantiem, ja no tiem noteiktā termiņā nav saņemts pieteikums par uzņēmuma reorganizāciju par komercsabiedrību. Lai veiktu visas pārmaiņas, projektā paredzēts divu gadu pārejas posms.

Uz jautājumu, kad Komerclikums varētu stāties spēkā, Veronika Krūmiņa atbildēja, ka tas būs atkarīgs no Saeimas. Pēc tam, kad Saeima šo likumu pieņems, tam būtu jāstājas spēkā ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem. Tas nepieciešams, lai ieinteresētās personas iepazītos ar tā noteikumiem un sagatavotos pildīt Komerclikuma prasības. Pašlaik Saeimā trešajā lasījumā atrodas ar Komerclikumu saistītais Komercķīlu likumprojekts, bet nupat Ministru kabineta Komitejā akceptēts arī Koncernu likumprojekts.

Žurnālistus interesēja arī statūtkapitālā ieguldāmās vērtības, to novērtēšana, ekspertu uzdevumi, iemaksas kārtība un citi jautājumi. Piemēram, cik ilgi būs spēkā līdzšinējie likumi, kas regulē uzņēmējdarbību. Uz to A.Strupišs atbildēja, ka pēc Komerclikuma pieņemšanas spēku zaudēs visi šie likumi, tāpēc likuma pieņemšana neprasīs fundamentālas izmaiņas citos likumos. Taču vajadzēs izdarīt grozījumus citos normatīvajos aktos terminoloģijas saskaņošanas jomā. Lai pārejas periodā līdz attiecīgu terminoloģisko grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos nerastos domstarpības par jēdzienu atšķirībām, Komerclikuma projekta Pārejas noteikumi nosaka šī likuma jēdzienu piemērošanu citu normatīvo aktu terminoloģijas kontekstā.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Ekonomikas ministrijā

Pagājušajā nedēļā, no 6. līdz 8. oktobrim, Latvijas delegācija finansu ministra Roberta Zīles vadībā Vašingtonā piedalījās Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda akcionāru gada sanāksmē.

Tās laikā ārpus gada sanāksmes sēdēm Roberts Zīle tikās ar Pasaules bankas prezidentu Džonu Volfensonu, viceprezidentu Johannesu Linnu un Starptautiskās finansu korporācijas direktoru Haroldu Rosenu. Kopā ar Latvijas Bankas prezidentu Einaru Repši Latvijas finansu ministram bija tikšanās arī ar Starptautiskā valūtas fonda Eiropas otrā departamenta direktoru Džonu Odlingu Smī, bet kopā ar Valsts kases pārvaldnieku Aivaru Veisu — ar banku "Credit Swiss First Boston Bank" un "Societe General" vadību.

Sarunā ar jaunievēlēto Eiropas un rekonstrukcijas bankas prezidentu Horstu Koleru R. Zīle un "Biroja 2000" vadība apsprieda 2000. gadā Rīgā gaidāmās ERAB gada sanāksmes rīkošanu. Finansu ministrijas pārstāvji piedalījās arī apaļā galda diskusijā par Pasaules bankas lomu Eiropas integrācijas procesos, kā arī Āzijas un pasaules finansu sektora krīzei veltītā seminārā.

Kā vakar, 14. oktobrī, tiekoties ar žurnālistiem, atzīmēja R. Zīle, šai Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda gada sanāksmei no iepriekšējām atšķirties likusi globālā finansu situācija. Tā, pagājušajā gada sanāksmē pasaules ekonomiskais pieaugums 1998. gadā ticis prognozēts 5,6 procentu apjomā, bet Dienvidaustrumāzijas reģionā — pat sešu procentu apjomā. Turpretī, kā secināts šogad, globālās ekonomikas pieaugums 1998. gadā faktiski varētu sasniegt tikai divu procentu, bet 1999. gadā — 2,5 procentu apjomu.

Sanāksmē secināts, ka šādas globālas ekonomiskas krīzes apstākļos no tās negatīvās ietekmes nespēs izvairīties neviena valsts. Lieli ekonomikas pieauguma tempi pasaulē vērojami tikai atsevišķās valstīs vai reģionos — Indijā, Ķīnā, kā arī Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīs. Kā atzina R. Zīle, šis PB un SVF gada sanāksmē izskanējušais apgalvojums uzskatāms par lielu atzinību pārejas ekonomikas valstu sasniegumiem, to skaitā arī Latvijai. Sanāksmē atzīts, ka šāda stabilitāte, pat pasaules finansu krīzes apstākļos, valstī bijusi iespējama tikai pateicoties valdības īstenotajai konservatīvajai fiskālajai un monetārajai politikai.

Sanāksmes laikā apspriesta nepieciešamība arī PB un SVF aktīvi reaģēt uz aizvien pieaugošo pasaules finansu krīzi, kā arī iespējas veikt reformas pašu šo finansu institūciju struktūrā nolūkā uzlabot to darbības efektivitāti. Tomēr, kā atzīmēja R. Zīle, sanāksmes dalībnieku viedokļi un priekšlikumi bijuši dažādi, tādēļ konkrēti lēmumi nav pieņemti. Pasaules bankas prezidents Džons Volfensons, tiekoties ar Baltijas un Ziemeļvalstu finansu ministriem, paudis arī stingru apņemšanos saglabāt pašreizējo attiecību starp bankas pamatkapitālu un aizdevumu līmeni un līdz ar to arī augsto Pasaules bankas kredītreitingu.

Sanāksmes laikā Latvija ne vien guvusi atbalstu jau aizsāktajiem projektiem, bet pieteikusi arī jaunu ideju — Pasaules bankas kredītu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam jaunu tirgus iespēju meklējumos. Tomēr šīs iniciatīvas tālākai virzīšanai, kā atzina R. Zīle, vēl nepieciešama konkrēta Latvijas puses programma. Pēc ministra domām, vispirms būtu jāaktivizē "Latvijas eksportkredīta" darbība jau esošo budžeta resursu izmantošanā, bet pēc tam jāizstrādā iespējamo pasākumu plāns. Viens no veidiem, kā varētu atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus jaunu tirgus iespēju meklējumos, pēc ministra domām, būtu valdības garantēta kredītlīnija šo uzņēmumu attīstībai.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore