Ogres novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 1/2022

Ogrē 2022. gada 27. janvārī (prot. Nr. 2; 9.)

Par sociālajiem pakalpojumiem

Izdoti saskaņā Sociālo pakalpojumu
un sociālās palīdzības likuma
3. panta otro un trešo daļu,
Invaliditātes likuma 12. panta 6.² daļu,
Ministru kabineta 2003. gada 27. maija
noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes
un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu
samaksas kārtība un kārtība,
kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas
no pašvaldības budžeta"
6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Ogres novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sociālos pakalpojumus un to saņemšanas kārtību, sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma samaksas kārtību.

2. Pašvaldības sociālos pakalpojumus sniedz vai organizē to sniegšanu dzīvesvietā vai sociālo pakalpojumu sniedzēja institūcijā Ogres novada Sociālais dienests (turpmāk – Sociālais dienests).

3. Tiesības saņemt Pašvaldības sociālos pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu un faktiski dzīvo Ogres novada administratīvajā teritorijā, izņemot XV, XVIII, XIX un XXI nodaļās minētos sociālos pakalpojumus.

4. Savā darbībā Pašvaldība un Sociālais dienests ievēro likumā noteiktos Pašvaldības un Sociālā dienesta pienākumus sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā, Ministru kabineta noteikumos noteikto sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību, Noteikumos un citos normatīvajos aktos noteikto.

5. Par pakalpojuma sniedzēju šo Noteikumu izpratnē uzskatāma persona, ar kuru Sociālais dienests noslēdzis līgumu par konkrētā pakalpojuma nodrošināšanu.

6. Ar atsevišķu Pašvaldības domes lēmumu, veicot individuālu apstākļu izvērtējumu un ņemot vērā Pašvaldības budžeta iespējas, personai var piešķirt alternatīvu, viņa vajadzībām atbilstošu pakalpojumu.

II. Sociālo pakalpojumu veidi

7. Sociālais dienests sniedz vai nodrošina šādus Pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētus sociālos pakalpojumus:

7.1. sociālā darba pakalpojums;

7.2. sociālā mentora (ģimenes asistenta) pakalpojums;

7.3. psihologa pakalpojums;

7.4. atbalsta un izglītojošo grupu pakalpojums;

7.5. sociālās rehabilitācijas pakalpojums;

7.6. aprūpes mājās pakalpojums;

7.7. drošības pogas pakalpojums;

7.8. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojums;

7.9. aprūpes bērniem ar invaliditāti pakalpojums;

7.10. transporta pakalpojums;

7.11. specializētā transporta pakalpojums;

7.12. higiēnas pakalpojums;

7.13. patversmes vai naktspatversmes pakalpojums;

7.14. ģimenes atbalsta dienas centra pakalpojums;

7.15. sociālā dienas aprūpes centra pakalpojums;

7.16. dienas aprūpes centra "Saime" personām ar garīga rakstura traucējumiem un psihiskām saslimšanām pakalpojums;

7.17. specializētās darbnīcas pakalpojums;

7.18. krīzes dzīvokļa pakalpojums;

7.19. profilakses punkta pakalpojums.

III. Sociālā darba pakalpojums

8. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu profesionālu darbību ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

9. Pakalpojums ietver sociālo gadījumu vadīšanu un dokumentēšanu, individuālas sociālā darbinieka konsultācijas, pašpalīdzības, atbalsta, izglītojošo grupu organizēšanu un vadīšanu; atbilstošu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu; personas sociālo problēmu risināšanu; personas vajadzību un resursu izvērtēšanu; psihosociālo konsultēšanu; informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību; sociālās rehabilitācijas, sociālās korekcijas plānu izstrādi.

IV. Sociālā mentora (ģimenes asistenta) pakalpojums

10. Sociālā mentora (ģimenes asistenta) pakalpojuma mērķis ir uzlabot personas vai mājsaimniecības dzīves kvalitāti un attīstīt spējas patstāvīgi sociāli funkcionēt, iekļauties sabiedrībā, attīstīt spējas palīdzēt pašam sev (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums). Pakalpojuma ietvaros tiek veicināta sociālo prasmju apguve, pilnveide un apgūto prasmju nostiprināšana, nodrošinot individuālu konsultatīvu, praktisku, izglītojošu, asistējošu un emocionālu atbalstu dzīvesvietā un sociālajā vidē.

11. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir ģimenēm ar bērniem, kuru spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, darbnespējas, invaliditātes, pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības, vardarbības vai ilgstošas nabadzības un citu faktoru izraisīto negatīvo sociālo seku dēļ ir apgrūtinātas, un kam/kuram saskaņā ar sociālā darba speciālista sniegto atzinumu nepieciešams Pakalpojums.

12. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu.

13. Lēmumu piešķirt vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests. pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

V. Psihologa pakalpojums

14. Psihologa pakalpojuma mērķis ir sniegt profesionālu psiholoģisko palīdzību, veikt psiholoģiskās izpētes, nodrošināt personām iespēju saņemt psihologa konsultācijas individuāli vai grupā, stabilizējot personas psihoemocionālo stāvokli, uzlabojot un attīstot noteiktas prasmes, spējas, sniedzot nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un virzienu personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

15. Pakalpojumu var saņemt, pamatojoties uz sociālā darba speciālista nosūtījumu.

16. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu.

17. Lēmumu piešķirt vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

VI. Atbalsta un izglītojošo grupu pakalpojums

18. Atbalsta un izglītojošo grupu pakalpojuma mērķis ir uzlabot personas sociālās funkcionēšanas spējas, veicināt personas izglītošanos psihiskās veselības uzturēšanā un stiprināšanā, radīt priekšnoteikumus labvēlīgai sociālajai videi bērnu audzināšanai ģimenē, kā arī novērst disfunkciju ģimenē (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

19. Pakalpojums ietver profesionāli vadītu nodarbību ciklu saskaņā ar atbilstošu programmu un nodarbību plānu dažādām mērķu grupām.

20. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai sociālās rehabilitācijas plāna ietvaros.

21. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu.

VII. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums

22. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu mērķis ir nodrošināt personai speciālistu palīdzību, lai novērstu vai mazinātu invaliditātes, darbnespējas, veselības traucējumu, funkcionālo traucējumu sekas personas dzīvē un nodrošinātu personas funkcionālo spēju uzlabojumu un paaugstināt personas dzīves kvalitāti (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

23. Pamatojoties uz sociālā darba speciālista nosūtījumu tiek nodrošināti:

23.1. masāžas pakalpojumi:

23.1.1. bērniem ar invaliditāti;

23.1.2. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem no trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām;

23.1.3. bērniem no daudzbērnu ģimenēm;

23.2. fizioterapeita pakalpojumi:

23.2.1. bērniem ar invaliditāti;

23.2.2. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem no trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām;

23.2.3. pilngadīgām personām ar garīgā rakstura traucējumiem saskaņā ar Eiropas Sociālā fonda projektā "Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām ar invaliditāti un bērniem" (turpmāk – Projekts) izstrādāto atbalsta plānu;

23.3. ergoterapeita pakalpojumi pilngadīgām personām ar garīgā rakstura traucējumiem saskaņā ar Projektā izstrādāto atbalsta plānu;

23.4. audiologopēda pakalpojumi:

23.4.1. bērniem ar invaliditāti;

23.4.2. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem no trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām;

23.4.3. pilngadīgām personām ar garīgā rakstura traucējumiem saskaņā ar Projektā izstrādāto atbalsta plānu;

23.5. mākslas terapeita pakalpojumi:

23.5.1. bērniem ar invaliditāti;

23.5.2. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem no trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām;

23.5.3. pilngadīgām personām ar garīgā rakstura traucējumiem saskaņā ar Projektā izstrādāto atbalsta plānu.

24. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

24.1. iesniegumu;

24.2. ģimenes ārsta izrakstu par Pakalpojuma nepieciešamību, tā veidu, apjomu, ilgumu, kā arī norāda informāciju par kontrindikāciju esamību.

25. Lēmumu piešķirt vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

26. Pakalpojums tiek nodrošināts rindas kārtībā, kuru organizē Pakalpojuma sniegšanas speciālists.

27. Pakalpojumu piešķir līdz 10 (desmit) reizēm gadā, ja nepieciešams, ar ģimenes ārsta nosūtījumu, Pakalpojumu var saņemt līdz 15 (piecpadsmit) reizēm gadā.

28. Samaksa par šo Noteikumu 23.1. apakšpunktā norādīto pakalpojumu tiek veikta atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim, piešķirot šādus atvieglojumus:

28.1. bērniem ar invaliditāti 100 procenti;

28.2. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem no trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām 100 procenti;

28.3. daudzbērnu ģimeņu bērniem 50 procenti;

29. Samaksa par šo Noteikumu 23.2., 23.4. un 23.5. apakšpunktos norādītajiem pakalpojumiem tiek veikta atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim, piešķirot šādus atvieglojumus:

29.1. bērniem ar invaliditāti 100 procenti;

29.2. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem no trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām 100 procenti;

29.3. pilngadīgām personām ar garīgā rakstura traucējumiem saskaņā ar Projektā izstrādāto atbalsta plānu 100 procenti.

30. Samaksa par šo Noteikumu 23.3. apakšpunktā norādīto pakalpojumu tiek veikta atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim, piešķirot atvieglojumu 100 procenti pilngadīgām personām ar garīgā rakstura traucējumiem saskaņā ar Projektā izstrādāto atbalsta plānu.

VIII. Aprūpes mājās pakalpojums

31. Aprūpes mājās pakalpojums ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personai pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nevar sevi aprūpēt (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

32. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgai personai:

32.1. kura vecuma, garīga vai fiziska rakstura traucējumu dēļ nevar veikt savu personisko aprūpi un ikdienas mājas darbus, kura dzīvo viena, vai ar šo personu kopā dzīvojošie mājsaimniecības locekļi, kā arī kopā vai atsevišķi dzīvojošie apgādnieki vecuma, veselības stāvokļa, dzīvesvietas attāluma vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt personai nepieciešamo Pakalpojumu;

32.2. kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt savu personisko aprūpi un ikdienas mājas darbus, kura dzīvo viena, vai ar šo personu kopā dzīvojošie mājsaimniecības locekļi, kā arī kopā vai atsevišķi dzīvojošie apgādnieki vecuma, veselības stāvokļa, dzīvesvietas attāluma vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt personai nepieciešamo Pakalpojumu.

33. Sociālais dienests pēc lēmuma pieņemšanas papildus Ministru kabineta noteiktajai kārtībai:

33.1. izsniedz nosūtījumu pakalpojuma sniedzējam;

33.2. izsniedz personai un Pakalpojuma sniedzējam veicamo darbu sarakstu, kurā norādīts veicamo darbu apjoms un regularitāte.

34. Atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai Pakalpojuma apjoms tiek iedalīts četros līmeņos atkarībā no personas funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes un stundu skaita, kas personai noteikts Pakalpojuma nodrošināšanai.

35. Pašvaldība finansē Pakalpojumu personām ar pirmo un otro aprūpes līmeni.

36. Pakalpojums var tikt nodrošināts personām, kurām aprūpe mājās nepieciešama ar trešo un ceturto aprūpes līmeni, ja persona vēlas turpināt dzīvot savā dzīvesvietā un personai ir pieejami savi resursi nepieciešamā aprūpes līmeņa nodrošināšanai.

37. Pakalpojuma saņemšanas laikā Sociālais dienests ne retāk kā reizi gadā pārvērtē personas vajadzības un Pakalpojuma apjomu. Pakalpojumu var pārvērtēt arī saņemot informāciju no personas vai Pakalpojuma sniedzēja.

38. Pārvērtējot personas vajadzības pēc Pakalpojuma apjoma, jāiesniedz ģimenes ārsta izziņa par personas veselības stāvokli, tai skaitā, personas funkcionālo traucējumu veidu un normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas sociālajai aprūpei.

39. Pakalpojumu nodrošina Pakalpojuma sniedzējs, ar kuru Pašvaldībai iepirkuma rezultātā noslēgts Pakalpojuma līgums. Gadījumos, kad Pakalpojumu objektīvu iemeslu dēļ nodrošināt nav iespējams, trūcīgām vai maznodrošinātām personām var piešķirt materiālo atbalstu.

40. Nosakot samaksu un līdzmaksājumu par Pakalpojumu, ievēro šādus nosacījumus:

40.1. tiek vērtēti mājsaimniecības ienākumi un naudas līdzekļu uzkrājumi, bet netiek vērtēts mājsaimniecības īpašums. Atsevišķi dzīvojošie apgādnieki ir atbrīvoti no līdzmaksājuma;

40.2. trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām netiek piemērots līdzmaksājums;

40.3. ja personas vai mājsaimniecības ienākumi ir lielāki par maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, līdzmaksājumu par Pakalpojumu nosaka kā starpību starp Pakalpojuma maksu un maznodrošinātās mājsaimniecības ienākumu slieksni. Pārējo Pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai Pakalpojuma samaksai sedz pašvaldība;

40.4. personai par Pakalpojumu tiek noteikts līdzmaksājums uz iztikas līdzekļu deklarācijas periodu un vienu mēnesi pēc tās beigām;

40.5. persona par Pakalpojumu sedz pilnu maksu, ja:

40.5.1. personai pēc Pakalpojuma samaksas paliek naudas līdzekļi lielāki par Pašvaldībā noteikto maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni;

40.5.2. persona nedeklarē savus ienākumus.

41. Noteikumu 39. punktā minētā materiāla atbalsta apmērs ir 2,00 euro stundā. Stundas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz veikto personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu.

42. Lai saņemtu Noteikumu 39. punktā materiālo atbalstu, Sociālais dienests ar personu noslēdz vienošanos par materiālā atbalsta izmantošanu Pakalpojuma nodrošināšanai.

43. Ja persona ir noslēgusi uztura līgumu par sava nekustamā īpašuma atsavināšanu, no kura izriet īpašuma ieguvēja pienākums nodrošināt personas aprūpi, par Pakalpojumu pilnā apmērā maksā persona un īpašuma ieguvējs.

44. Pakalpojumu atsaka piešķirt vai izbeidz:

44.1. personai, kurai ir medicīniskās kontrindikācijas Pakalpojuma saņemšanai;

44.2. personai, kurai nepieciešama diennakts aprūpe vai uzraudzība vai tāds Pakalpojuma apjoms, kas atbilst trešajam vai ceturtajam aprūpes līmenim un ar Pakalpojumu dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo sociālās aprūpes pakalpojuma apjomu, Sociālais dienests lemj par aprūpes institūcijā pakalpojuma piešķiršanu;

44.3. personai, kurai ir garīga rakstura traucējumi un saskaņā ar psihiatra atzinumu ir piemērots aprūpes pakalpojums institūcijā;

44.4. ja klients necienīgi, agresīvi izturas pret sociālā darba speciālistu vai aprūpētāju un apdraud Pakalpojuma sniedzēja drošību;

44.5. ja persona atgūst pašaprūpes spējas;

44.6. ja personas aprūpi spēj nodrošināt viņa apgādnieki vai ģimene;

44.7. ja persona tiek ievietota sociālās aprūpes vai rehabilitācijas institūcijā;

44.8. ja persona rakstiski atsakās no Pakalpojuma;

44.9. ja persona maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

44.10. ja persona sniegusi nepatiesas ziņas par savu veselības stāvokli vai apzināti maldinājusi Sociālo dienestu, un jaunatklātie apstākļi par personu liedz tiesības saņemt attiecīgo Pakalpojumu.

45. Sociālais dienests nodrošina aprūpes mājās pakalpojumu Pašvaldības servisa dzīvoklī, kura izīrēšanas kārtība noteikta Pašvaldības saistošajos noteikumos par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā.

46. Noteikumu 45. punktā minētā pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personai ar funkcionāliem traucējumiem neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi mājoklī, saglabājot pašaprūpes iespējas un funkcionēšanu sabiedrībā, nepieciešamības gadījumā nodrošinot aprūpes mājās pakalpojumu.

47. Aprūpes mājās pakalpojums Pašvaldības servisa dzīvoklī tiek sniegts Pašvaldības īpašumā esošā dzīvoklī vai dzīvojamā telpā, kas pielāgota, atbilstoši personas funkcionālā traucējuma pakāpei, un, kurai ar Pašvaldības domes lēmumu noteikts servisa dzīvokļu statuss.

48. Tiesības saņemt 45. punktā minēto pakalpojumu ir personai ar vidējiem un smagiem funkcionāliem traucējumiem, atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti vai pensijas vecuma personai, kurai nepieder dzīvošanai derīgs nekustamais īpašums, ja persona atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

48.1. funkcionālo traucējumu pakāpe pārsniedz iespēju personai patstāvīgi nodrošināt neatkarīgu dzīvi personas faktiskajā dzīvesvietā;

48.2. ir saņēmusi ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu aprūpes institūcijā, un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai ir uzlabojušās pašaprūpes spējas un pakalpojums institūcijā nav nepieciešams.

49. Izdevumus par aprūpes mājās pakalpojumu servisa dzīvoklī sedz no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

IX. Drošības pogas pakalpojums

50. Drošības pogas pakalpojums ir sociāls pakalpojums, kas nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

51. Pakalpojumu pieprasa un saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

52. Pakalpojuma saņemšanai trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām netiek piemērots līdzmaksājums.

X. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

53. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojuma mērķis ir nodrošināt pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju pilngadīgai personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

54. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un personām ar funkcionāliem traucējumiem, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu.

55. Pakalpojumu pieprasa un saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

56. Pakalpojumu apmaksā no Pašvaldības budžeta līdzekļiem līdz pilnam apmēram:

56.1. ja personas likumīgie apgādnieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīti par trūcīgiem vai maznodrošinātiem un ja apgādnieku mājsaimniecības ienākumi, kas pēc Pakalpojuma samaksas paliek ģimenes rīcībā, ir mazāki par attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēru, katram ģimenes loceklim. Šajā gadījumā apgādnieki tiek atbrīvoti no līdzmaksājuma par Pakalpojumu uz laiku līdz vienam gadam;

56.2. ja personai nav apgādnieka (-u) vai apgādnieks (-i) nav sasniedzams (-i);

56.3. personas apgādnieka mājsaimniecības ienākumu izvērtēšanas periodā, bet ne ilgāk par vienu mēnesi.

57. Ja Sociālā dienesta rīcībā ir informācija par izmaiņām personas materiālajā situācijā, Sociālajam dienestam ir tiesības to pārvērtēt un lemt par Pašvaldības līdzmaksājuma apmēru.

XI. Aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti

58. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts bērniem ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

59. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem no piecu līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu Valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene (turpmāk šajā nodaļā – Vecāki) nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Sociālais dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

60. Pakalpojuma pieprasīšanai bērna Vecāks iesniedz:

60.1. iesniegumu;

60.2. citus dokumentus, kas apliecina, ka bērna Vecāki nespēj nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā (darba devēja, izglītības iestādes, Nodarbinātības valsts aģentūras apliecinājumu vai pakalpojuma sniedzēja apliecinājumu, ja Vecāki saņem sociālo pakalpojumu) un citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai, ja tie nav valsts vai Pašvaldības iestāžu rīcībā.

61. Sociālais dienests, nosakot Pakalpojuma nepieciešamību, novērtē:

61.1. kopā ar bērnu dzīvojošo mājsaimniecības locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu bērnam;

61.2. bērna Vecāku apgrūtinājumus iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

61.3. bērna atrašanās laiku izglītības iestādē;

61.4. bērnam pieejamās aktivitātes, saņemtos sociālos un ārstniecības pakalpojumus;

61.5. citus apstākļus, faktus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

62. Sociālais dienests mēneša laikā pēc iesnieguma un visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu, tai skaitā sociālā darba speciālista veiktu novērtējumu par Pakalpojuma nepieciešamību izvērtēšanas, pieņem lēmumu par aprūpes pakalpojuma piešķiršanu uz laiku līdz vienam gadam, vai VDEĀVK noteiktā invaliditātes termiņa beigām, atkarībā no tā, kurš no termiņiem ir īsāks, nosakot Pakalpojuma apjomu (stundas mēnesī) vai pieņem lēmumu atteikt piešķirt Pakalpojumu.

63. Pakalpojums netiek piešķirts, ja:

63.1. bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā;

63.2. bērns jau saņem izvērtēto viņu vajadzībām atbilstošu citu aprūpes pakalpojumu pilnā apjomā vai aprūpes mājās pakalpojumu, kas tiek nodrošināts no valsts vai cita finansējuma, lai izslēgtu dubultā finansējuma risku;

63.3. nav sniegta informācija vai iesniegti dokumenti par objektīviem iemesliem, kas ierobežo bērna Vecāku iespējas nodrošināt bērna aprūpi vai Pakalpojumu;

63.4. arī, ja nav ievēroti citi šajā Noteikumu nodaļā vai citā ārējā normatīvā aktā noteiktie nosacījumi.

64. Pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta uz laiku, kamēr bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā aprūpes iestādē vai ieslodzījuma vietā.

65. Sociālais dienests Pakalpojuma sniegšanu izbeidz, ja:

65.1. bērna Vecāki iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā Pakalpojuma;

65.2. bērna deklarētā dzīvesvieta ir deklarēta citas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

65.3. mainījušies apstākļi, kas, atbilstoši Sociālā dienesta lēmumā noteiktajam, dod pamatu bērnam saņemt Pakalpojumu.

66. Pakalpojumu piešķir līdz 80 (astoņdesmit) stundām mēnesī, neizvērtējot bērna ģimenes vai audžuģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.

67. Atlīdzība par Pakalpojumu ir 4,50 euro stundā, iekļaujot visus nodokļus, kas saistīti ar Pakalpojuma sniegšanu.

68. Pakalpojumu ir tiesīga sniegt juridiska persona vai uz pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata fiziska persona, kurai ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērnu ar invaliditāti.

69. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests slēdz līgumu ar bērna likumisko pārstāvi vai audžuģimeni un Pakalpojuma sniedzēju, kuram ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar bērniem ar invaliditāti.

XII. Transporta pakalpojums

70. Transporta pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personas nokļūšanu uz/no ārstniecības iestādi, valsts vai pašvaldības institūciju (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

71. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai ar kustību traucējumiem, tai skaitā, personai riteņkrēslā, kura objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt sev transportu un kura nespēj patstāvīgi izmantot sabiedrisko transportu, un:

71.1. atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam;

71.2. ir vientuļa persona bez apgādniekiem.

72. Pakalpojuma pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz:

72.1. iesniegumu;

72.2. ģimenes ārsta izrakstu par to, ka personai ir kustību traucējumi un ir nepieciešams Pakalpojums.

73. Personai ir tiesības izmantot Pakalpojumu līdz 10 (desmit) reizēm kalendārajā gadā, Pakalpojumu piesakot vismaz trīs darba dienas iepriekš.

74. Sociālais dienests Pakalpojumu nodrošina atbilstoši Sociālā dienesta noteiktai kārtībai.

75. Lēmumu piešķirt vai atteikt piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

76. Pakalpojumu nepieciešamības gadījumos var nodrošināt Sociālā dienesta klientiem sociālā darba ietvaros. Šajā gadījumā nepiemēro Noteikumu 71., 72. un 73. punktu.

XIII. Specializētā transporta pakalpojums

77. Specializētā transporta pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personai, kurai veselības stāvokļa dēļ nepieciešama pārvietošana guļus stāvoklī (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

78. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir Sociālā dienesta klientiem:

78.1. sociālās aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros, nogādājot uz/no ārstniecības iestādi;

78.2. ievietojot ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

79. Pakalpojumu pieprasīšanai, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz:

79.1. iesniegumu;

79.2. ģimenes vai ārstējoša ārsta izziņu vai izrakstu par to, ka personu nepieciešams pārvietot guļus stāvoklī.

80. Sociālais dienests piecu dienu laikā pēc iesnieguma un dokumentu saņemšanas, pieņem lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu, nosakot līdzmaksājumu par Pakalpojumu, piemēro Noteikumu 40. punktā minētos nosacījumus vai pieņem lēmumu atteikt piešķirt Pakalpojumu.

81. Pakalpojumu nodrošina pakalpojuma sniedzējs ar kuru Sociālajam dienestam ir noslēgts līgums.

82. Pakalpojumu ietvaros netiek nodrošināts medicīniskais aprīkojums.

XIV. Higiēnas pakalpojums

83. Higiēnas pakalpojuma mērķis ir nodrošināt pakalpojumu personai, kurai sociālo apstākļu vai sociālo prasmju trūkuma dēļ nav iespējams nodrošināt savu un savu ģimenes locekļu personisko higiēnu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums). Pakalpojums ietver mazgāšanos dušā, veļas mazgāšanu un veļas žāvēšanu.

84. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai, kura nevar veikt savu personisko aprūpi un/vai dzīvesvietā nav veļas mazgāšanas un mazgāšanās iespēju, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu un izsniegtu nosūtījumu.

85. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vai viņas likumiskais pārstāvis Pakalpojuma sniegšanas vietā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un sociālā darbinieka izsniegtu nosūtījumu.

86. Pakalpojums personai tiek nodrošināts līdz četrām reizēm mēnesī.

87. Pakalpojuma saņēmēju uzskaiti veic Pakalpojuma sniedzējs.

XV. Patversmes vai naktspatversmes pakalpojums

88. Patversmes un naktspatversmes pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālistu pakalpojumus institūcijā, kuras uzturas Ogres novada administratīvajā teritorijā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

89. Pakalpojuma saņemšanai persona vēršas pie Pakalpojuma sniedzēja vai Sociālajā dienestā.

90. Sociālais dienests pieņem lēmumu par Pakalpojuma apmaksu ar dienu, kad personai uzsākta Pakalpojuma sniegšana vai pieņem lēmumu atteikt piešķirt Pakalpojumu.

91. Pakalpojumu persona var saņemt līdz sešiem mēnešiem gadā.

XVI. Ģimenes atbalsta dienas centra pakalpojums

92. Ģimenes atbalsta dienas centra pakalpojuma mērķis ir organizēt sociālā riska ģimeņu bērnu un jauniešu vecumā no pieciem līdz 18 gadiem saturīga brīva laika pavadīšanu, risināt ģimeņu sociālās problēmas sadarbībā ar Sociālā dienesta speciālistiem un citām institūcijām, kā arī organizēt informatīvus pasākumus, seminārus, kursus un citus izglītojošus pasākumus, sociālā riska ģimeņu bērniem, jauniešiem un viņu vecākiem (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

93. Pakalpojuma ietvaros nodrošina:

93.1. drošu vidi;

93.2. praktiskās, izglītojošās un radošās nodarbības;

93.3. sociālo prasmju un iemaņu attīstīšanu;

93.4. saturīgu brīvā laika pavadīšanu;

93.5. atbalsta grupas, veicinot savstarpējo komunikāciju un saskarsmi;

93.6. profesionālu speciālistu konsultācijas, lekcijas, seminārus un nodarbības.

94. Pakalpojumu pieprasa un saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

XVII. Sociālā dienas aprūpes centra pakalpojums

95. Sociālā dienas aprūpes centra pakalpojuma mērķis ir organizēt un sniegt sociālos pakalpojumus, lai veicinātu sociālo iekļaušanos sabiedrībā, nodrošinātu produktīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

96. Pakalpojuma ietvaros nodrošina:

96.1. individuālas un grupu konsultācijas;

96.2. praktiskās, izglītojošās un radošās nodarbības;

96.3. sociālo rehabilitāciju, kas vērsta uz personu integrāciju sabiedrībā, fizisko, psiholoģisko un profesionālo spēju uzlabošanu;

96.4. saturīgu brīvā laika pavadīšanu, attīstot personas prasmes un iemaņas;

96.5. atbalsta grupas, veicinot savstarpējo komunikāciju un saskarsmi;

96.6. profesionālu speciālistu konsultācijas, lekcijas, seminārus un nodarbības.

97. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, pensijas vecuma personām, personām ar invaliditāti, bērniem, jauniešiem un citām iedzīvotāju grupām.

98. Pakalpojumu pieprasa un saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

XVIII. Dienas aprūpes centra pakalpojums "Saime" personām ar garīga rakstura traucējumiem un psihiskām saslimšanām

99. Dienas centra pakalpojuma mērķis ir sniegt sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumu personai ar intelektuālās attīstības traucējumiem un psihiskām saslimšanām, lai veicinātu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu un sekmētu fizisko, intelektuālo un psiholoģisko attīstību (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

100. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai ar garīga rakstura traucējumiem, intelektuālās attīstības traucējumiem vai psihisku saslimšanu, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa, un, ja tā nestrādā algotu darbu.

101. Pakalpojumu pieprasa un saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

102. Persona vai tās likumiskais pārstāvis noslēdz sadarbības līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju.

103. Ja piešķirto Pakalpojumu nevar nodrošināt brīvu vietu trūkuma dēļ, Sociālais dienests personu reģistrē Pakalpojumu saņēmēju rindā.

104. Pakalpojumu var nodrošināt arī citu pašvaldību teritorijā deklarētām personām atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim. Samaksa par Pakalpojumu un ēdināšanas izdevumiem netiek piemērota personām, kuru dzīvesvieta deklarēta Ogres novada administratīvajā teritorijā.

XIX. Specializētās darbnīcas pakalpojums

105. Specializēto darbnīcu pakalpojumu mērķis ir sniegt iespēju personai iegūt darba pieredzi un darba tirgum nepieciešamās prasmes un iemaņas, organizējot nodarbinātības pasākumus atbilstoši klientu fiziskajām un garīgajām spējām, interesēm un vecumam, nodrošinot sociālo integrāciju, veicinot prasmju un iemaņu apguvi, apmācot personas noteiktām amata prasmēm (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

106. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa, un, ja tā nestrādā algotu darbu.

107. Pakalpojumu pieprasa un saņem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

108. Persona vai tās likumiskais pārstāvis noslēdz sadarbības līgumu ar pakalpojumu sniedzēju.

109. Ja piešķirto Pakalpojumu nevar nodrošināt brīvu vietu trūkuma dēļ, Sociālais dienests personu reģistrē Pakalpojuma saņēmēju rindā.

110. Pakalpojumu var nodrošināt arī citu pašvaldību teritorijā deklarētām personām atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim. Samaksa par Pakalpojumu un ēdināšanas izdevumiem netiek piemērota personām, kuru dzīvesvieta deklarēta Ogres novada administratīvajā teritorijā.

XX. Krīzes dzīvokļa pakalpojums

111. Krīzes dzīvokļa pakalpojuma sniegšanas mērķis ir nodrošināt īslaicīgu izmitināšanu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

112. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personām, kuras iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ ir nonākušas krīzes situācijā un nepieciešama īslaicīga izmitināšana:

112.1. vardarbībā cietušām personām;

112.2. nelaimes gadījumā cietušām personām;

112.3. citām personām krīzes situācijā.

113. Lai saņemtu Pakalpojumu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis iesniedz iesniegumu.

114. Sociālais dienests novērtē personas situāciju un atbilstību Pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un pieņem lēmumu piešķirt vai atteikt piešķirt Pakalpojumu.

115. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz vienam mēnesim, nepieciešamības gadījumā pagarinot līdz trīs mēnešiem.

116. Ar dzīvokļa lietošanu saistītos izdevumus sedz no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

XXI. Profilakses punkta pakalpojums

117. Profilakses punkta pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalsta pasākumus atkarīgām un līdzatkarīgām personām, mazināt HIV, hepatītu B un C, un seksuāli transmisīvo saslimšanu izplatību intravenozo narkomānu un citu atkarīgo vielu lietotāju vidū, sniedzot atbalstu personām, kuras saistītas ar atkarību problēmām (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

118. Pakalpojuma ietvaros nodrošina:

118.1. konsultācijas un sociālo rehabilitāciju;

118.2. informāciju par ārstēšanās un rehabilitācijas iespējām;

118.3. preventīvos, profilaktiskos un izglītojošos pasākumus;

118.4. atkarīgo un līdzatkarīgo grupu organizēšanu;

118.5. eksprestestu veikšanu;

118.6. izlietoto šļirču un adatu apmaiņu.

119. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai ar atkarības un/vai līdzatkarības problēmām.

120. Pakalpojuma pieprasīšanai persona vēršas pie Pakalpojuma sniedzēja vai Sociālajā dienestā.

XXII. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

121. Sociālā dienesta amatpersonas lēmumu par Pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt var apstrīdēt Sociālā dienesta vadītājam.

122. Sociālā dienesta vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

123. Pašvaldības domes lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

XXIII. Noslēguma jautājums

124. Atzīt par spēku zaudējušiem:

124.1. Ogres novada pašvaldības 2019. gada 18. jūlija saistošos noteikumus Nr. 11/2019 "Par sociālās aprūpes mājās un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā pakalpojumu saņemšanas kārtību Ogres novadā" ("Ogrēnietis", 2019, 17A (571A) nr.);

124.2. Ikšķiles novada pašvaldības 2020. gada 26. februāra saistošos noteikumus Nr. 2/2020 "Pašvaldības sociālie pakalpojumi Ikšķiles novada iedzīvotājiem" ("Ikšķiles Vēstis", 2020, 5 (310) nr.);

124.3. Ikšķiles novada pašvaldības 2018. gada 28. februāra saistošos noteikumus Nr. 8/2018 "Veselības veicināšanas centra pakalpojumu saņemšanas kārtība" ("Ikšķiles Vēstis", 2018, 4 (288) nr.);

124.4. Lielvārdes novada pašvaldības 2009. gada 28. oktobra saistošos noteikumus Nr. 29 "Par Lielvārde novada pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem" ("Lielvārdes Novada Ziņas; 2009, 11 (364) nr.; 2013, 2 (421) nr., 9 (428) nr., 15 (434) nr.; 2014, 12 (446) nr.; 2016, 5 (466) nr., 13 (474) nr.; 2017, 6 (481) nr.; 2018, 4 (492) nr.; 2021, 4 (529) nr.);

124.5. Ķeguma novada pašvaldības 2018. gada 14. februāra saistošo noteikumu Nr. KND1-6/18/4 "Ķeguma novada pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība" 6., 7. punktu, 8.1., 8.4. apakšpunktu, 9., 10. punktu, II, V, VI nodaļu, 1. pielikumu;

124.6. Ķeguma novada pašvaldības 2015. gada 4. februāra saistošos noteikumus Nr. 3/2015 "Par sociālā pakalpojuma sniegšanu Ķeguma novada pašvaldības servisa dzīvokļos" ("Ķeguma novada ziņas", 2015, 05/06 (487/488) nr.).

Ogres novada domes priekšsēdētājs E. Helmanis

Ogres novada pašvaldības saistošo noteikumu Nr. 1/2022 "Par sociālajiem pakalpojumiem"
paskaidrojuma raksts

Ogres novada domes priekšsēdētājs E. Helmanis