Par brīvu un netkarīgu Latvijas Republiku

Ieskats Latviešu nacionālā fonda

(Stokholmā) devumā

Andrejs Eglītis (pirmais no kreisās) un Amerikas latviešu apvienības padomes priekšsēdis E.Voitkūns Austrālijā un Jaunzēlandē Latviešu Nacionālajā fondā 1985. gada augustā

Baltiešu "Brīvības un miera" kuģa sagaidīšana Stokholmā 1985.gada 29.jūlijā

Foto no Misiņa bibliotēkas arhīva

Baltiešu demonstrācijas gājiena sākums krastmalā Stokholmā pie kuģa 1985.gada 29. jūlijā. Foto no Misiņa bibliotēkas arhīva

Izdevums "These Names Accuse" (Šie vārdi apsūdz) — aizvesto saraksti. Pirmais izdevums nāca klajā Stokholmā 1951. gadā, otrais, papildinātais — 1982. gadā, tajā, cik bijis iespējams apzināt, ievietoti arī ebreju tautības Latvijas pilsoņu vārdi. Pirmajā — vācu okupācijas laikā sastādītajā — sarakstā šādas informācijas nebija

Otrā pasaules kara beigās trimdā devās liela latviešu tautas daļa. Pirmās trimdas mītnes zemes bija Eiropas valstis. Vairākums trimdinieku atradās Vācijā un Zviedrijā. Viņu vidū bija simtiem latviešu gaišāko prātu — dzejnieki, rakstnieki, mākslinieki, mūziķi, daudzu nozaru zinātnieki, ārsti un skolotāji. Apbrīnojams bija šo cilvēku latvietības gars, pārvarot trūkumu, sadzīves un darba meklējumu grūtības. Vispirms viņi to centās saglabāt trimdā, izvēršot sabiedriskās aktivitātes, dibinot latviešu skolas, vērienīgi rīkojot kultūras pasākumus. Tajā pašā laikā sākās nerimtīga cīņa par brīvu Latviju. Lūk, kā to raksturo dzejnieks, kurš nupat pārcēlies uz dzīvi Latvijā, Andrejs Eglītis: "Aiz Baltijas jūras elpoja Maskavas apspiestā latviešu tauta. Gandrīz vai sirdspukstus varēja saklausīt. Mums bija jālauž ceļš uz Eiropas brīvo tautu un Amerikas deklarēto Baltijas valstu — krievu okupācijas neatzīšanu — iedzīvināšanu mūsu tautas brīvības atgūšanā."

Pagājušajā gadā, kārtojot darba lietas, izjutu Latviešu nacionālā fonda (LNF) darbinieku sirsnīgo gādību par tēvzemi un daudz uzzināju par šī fonda veikumu pusgadsimta garumā. Tagad, pēc vērienīgās izstādes Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, Misiņa bibliotēkas fondos atrodas arī daudzi fonda dokumenti, izdevumi, fotouzņēmumi. Tādēļ Eiropas lappuses ietvaros sniedzam plašāku ieskatu šī fonda daudzveidīgajā darbībā, izmantojot pierakstus un informāciju, kas lasāma LNF izdevumā 1997.gadā Stokholmā "LNF–50 — Latviešu Nacionālais Fonds. Dibināts 1947.gadā Stokholmā". Tajā LNF dibināšanas protokols datēts ar 1947.gada 14.decembri. Tā saīsinātajā izrakstā minēts, ka šāda fonda dibināšanu sabiedrībā atklātībā pieteicis izcilais dzejnieks Andrejs Eglītis. Uz sanāksmi uzaicināti 67 Latvijas pilsoņi. Visi gan — dažādu iemeslu dēļ — neieradās. Lasot šo sarakstu, te var atrast izcilu latviešu zinātnieku, mākslinieku, mūziķu, rakstnieku un dzejnieku, teologu, juristu (arī senatoru), diplomātu, publicistu un dažādu tautsaimniecības nozaru speciālistu vārdus. Ar šo dienu — 1947.gada 14.decembri — LNF sāk veidoties par globālu politiskās informācijas organizāciju.

Fonda mērķi bija cīņa par demokrātisku un neatkarīgu Latviju. Saglabāt tautas dzīvo spēku un nacionālo kultūru, starptautiski aizstāvēt latviešu tautas tiesības un intereses. Šie statūtos ietvertie mērķi ar nedaudziem papildinājumiem saglabājās arī turpmākā fonda pārveidojumā 1952.gadā, piemērojoties globālam politiskam informācijas darbam.

Rosīgs LNF valdes darbinieks — Latvijas vēstniecības Vašingtonā bijušais padomnieks Voldemārs Kreicbergs — 1994.gadā, atceroties fonda darbību, rakstīja: "(..) Latviešu nacionālā fonda dibināšanas laikā objektīva informācija par Staļina Krieviju Amerikā un arī Eiropā bija gandrīz retums. Par Maskavas agresiju pret Somiju, par Baltijas valstu varmācīgo okupāciju un citām Kremļa noziedzīgām izrīcībām rietumvalstu lielā prese nevēlējās rakstīt, pat ne tās pieminēt. Fonda savākto un publicēto informāciju nebija viegli iedabūt nopietnos laikrakstos.

Šai ziņā stāvoklis drīz vien, jau nākamajos gados, mainījās. Savienoto valstu prezidents Trumens saskatīja Kremļa ekspansīvos nolūkus un deklarēja, ka stāsies tiem pretim. Viņa nostāja ietekmēja rietumu valstis. No tā laika fonda informācijas darbs baudīja daudz lielāku interesi nekā līdz tam.

Kad fonds sāka savu darbību, Rietumvācijā nonākušo latviešu bēgļu izceļošana uz aizjūras zemēm vēl nebija īsti sākusies. Amerikā, Kanādā, Austrālijā latviešu organizāciju vēl nevarēja būt. Vācijā pašā tādas gan bija, bija arī latviešu laikraksti un svešvalodās, parasti angļu valodā, tika izdotas brošūras, skrejlapas un pastkartes.

Atstājot malā informācijas materiālus, ko izdeva sūtniecības Vašingtonā un Londonā, Latviešu nacionālais fonds četrdesmito gadu beigās un piecdesmito gadu sākumā bija vienīgais nopietnais ārējās informācijas materiālu izdevējs svešvalodās. Ko tas nozīmēja? Publicēšanai gatavotos manuskriptus tulkoja attiecīgās svešvalodas eksperti, kuri arī rediģēja svešvalodā rakstītos manuskriptus. Iespiešanai domātos materiālus turklāt, ja vien bija vajadzība un iespējams, izskatīja arī, lai noskaidrotu, vai attiecīgā informācija nelatviešus vispār var interesēt. (..)"

Latviešu nacionālā fonda darbība pusgadsimta garumā ir patiesi apbrīnas vērta. Tā novērtēta gandrīz visās valstīs, kas ir mītnes zemes latviešiem. Atzinības vārdus par LNF darbu izteikuši ne tikai latvieši, bet arī ārzemju valstsvīri. LNF 1950.gada pārskatā ir lasāms: "Pasaules uzskati piecu gadu laikā ir radikāli mainījušies. Izcili valstsvīri apliecinājuši, ka pie tā lieli nopelni ir okupēto zemju bēgļu darbībai (..)." Fonda darbība ir bijusi tik daudzveidīga, ka to varam tikai ieskicēt, izmantojot fragmentus no publicētā kopsavilkuma un īsajiem darba pārskatiem.

LNF publikācijas. Fonda pastāvēšanas gados izdoto publikāciju skaits sasniedz divus simtus.

Pirmā liela apjoma publikācija "These Names Accuse" (Šie vārdi apsūdz) iznāca 1951.gadā ar profesora Arveda Švābes ievadu. Kā zināms, tā satur 1940./41.gadā deportēto vārdus, dzimšanas datus un pēdējo dzīvesvietu Latvijā. Saraksts tika sastādīts 1942.gadā un nogādāts starptautiskajam Sarkanajam Krustam Ženēvā.

Vairākus grāmatas eksemplārus V.Kreicbergs nodeva saviem amerikāņu draugiem, kas strādāja ASV sūtniecībā Stokholmā. Pēc ieskatīšanās sarakstā viņi teikuši: "Kad lasām, ka hitlerieši un staļinisti noslepkavojuši, nomocījuši vai sūtījuši drošā nāvē simtiem tūkstošus, pat miljonus, tad, protams, tas mūs dziļi satrauc. Bet daudz skaudrāk šādas rīcības noziedzību un nevainīgu cilvēku traģēdiju izjūtam, kad mūsu priekšā ir nevis abstrakti cipari, vienalga cik lieli, bet upuru vārdi, it īpaši, ja tie pieder maziem bērniem, sievietēm un sirmgalvjiem."

Dažāda rakstura akcijas. Īpaši gribas atzīmēt protesta akcijas, kas tika izteiktas Latvijas okupācijas varai. Daži piemēri.

Latviešu nacionālā fonda Skandināvijā organizētā visas pasaules latviešu protesta akcija vēstuļu veidā Latvijas okupācijas 10.gadadienas protestam Rietumu valstsvīriem. Tajā piedalījās ap 35 000 latviešu.

Baltiešu vēstulēm atbildēja: ASV prezidents H.S.Trumens, V.Čērčils, ASV politiķi D.Ečesons, Dž.F.Daless un citi, Austrālijas, Anglijas, Kanādas politiķi un sabiedriskie darbinieki. Protesta vēstules pārraidīja radiofoni — "Amerikas balss", BBC, un par šo baltiešu akciju ziņoja Vatikāna, Stokholmas, Oslo un citi raidītāji. Uzmanību veltīja arī ASV, Austrālijas, Skandināvijas, Kanādas un citu zemju prese.

Skandināvijas latviešu delegācija pie pāvesta. LNF sarīkoja Niklāva Strunkes gleznas "Via Dolorosa" pasniegšanu pāvestam Svētajā gadā — kā mazu pateicību par viņa labvēlību un sevišķu uzmanības parādīšanu Baltijas tautām un Vatikāna raidījumiem latviešu valodā "aiz dzelzs priekškara".

Dažādo akciju uzskaiti varētu turpināt. Ilustrācijai publicējam dažus 1985.gada baltiešu demonstrācijas uzņēmumus. Par to aizdošanu paldies Misiņa bibliotēkai.

Braucieni uz starptautiskiem kongresiem. Latvijas interešu aizstāvēšanai starptautiskos kongresos un informācijas braucienos atbalstītas daudzas personības. Tādēļ daži piemēri. Bīskaps J.Rancāns, R.Liepiņš, lietvedis Parīzē K.Bērends ieradās Apvienoto Nāciju Organizācijas sesijā Parīzē.

Liberāļu kluba delegāta M.Čakstes brauciens uz starptautisko liberāļu sanāksmi Doviļā.

Bijušā ārlietu ministra F.Cielēna brauciens uz Parīzi. Viņa uzdevums bija apmeklēt Francijas valstsvīrus un politiskos darbiniekus, lai iegūtu informāciju par Latvijas neatkarības jautājuma izvirzīšanu starptautiskā forumā.

Prāvests O.Sakārnis, fonda valdes vicepriekšsēdis, piedalījās pasaules ekumēniskās baznīcas kongresā Amsterdamā.

Docents H.Biezais, fonda padomes loceklis, piedalījās liberālās kristietības starptautiskajā kongresā Amsterdamā, profesors A.Spekke un dzejniece V.Strēlerte — starptautiskajā Penkluba kongresā Venēcijā.

Profesors A.Švābe piedalījās starptautiskajā Penkluba kongresā Edinburgā.

Kultūrradošās aktivitātes. Sakari ar dzimteni sekmēja plaša arhīva izveidi par Latviju. Fonda darbinieki nākuši un apkopojuši visus materiālus par Latviju un Baltiju, kas pēckara gados publicēti zviedru presē. Šis vākums nodots Misiņa bibliotēkai — ap 100 biezas mapes ar avīžu izgriezumiem, fotouzņēmumiem un citiem dokumentiem. LNF ir nodibinājis latviešu grāmatu krātuvi Upsalas universitātē Zviedrijā. Tās aizsākums ir Baltijas universitātes (Vācijā) latviešu arhīvs. Fonds sekmējis arī jauniešu studijas. Pēdējos gados Latviešu nacionālais fonds rūpējas par latviešu tautas "dzīvības ceļu" — par latviešu jaunatni, par nacionālās pašapziņas veidošanu tēvzemē — Latvijā. Par LNF aktivitātēm "LV" lasītājus informējis arī iepriekšējos gados.

1947.gadā Stokholmā dibinātais Latviešu nacionālais fonds (LNF) no pirmās pastāvēšanas dienas ir ieņēmis un ilgus gadus paturējis savu vienreizējo vietu kā nacionāli svarīgas politiskās informācijas paudējs.

Fonds tika dibināts kā Zviedrijas latviešu organizācija. Taču drīz vien tam radās atbalstītāji arī Dānijā un Norvēģijā, viņiem tika dotas tiesības piedalīties fonda padomes vēlēšanās. Tādējādi fondu var uzskatīt par Skandināvijas latviešu kopu. Un vēl pēc kāda laika fonds faktiski kļuva par globālu organizāciju, tagad tam ir pārstāvji arī ārpus Skandināvijas — Anglijā, ASV, Kanādā, Dienvidamerikā un Austrālijā. Līdz ar to visai jūtami mainījusies materiālā bāze. Pirmajos gados fonda ienākumus veidoja atbalstītāju gada maksas, tagad lielum lietā līdzekļu daļa ir tautiešu ziedojumi.

Sigizmunds Timšāns,

"LV" informācijas redaktors