Beigusies fotogrāfa Vilhelma Mihailovska akcija "Manas 1999. gada 365 dienas". Sāksies jauna
Daļa no izstādes darbiem Sv.Pētera baznīcā | Izstādes autors ar savu mūžam radošo gaismu | Izstādes atklāšanā: Vilhelms Mihailovskis, Marianna Ozoliņa, Inguna Rībena un Andris Bērziņš |
Brīdī, kad līdz 2000. gada sākumam bija atlikušas vairs tikai deviņas stundas, Rīgā tika pielikts punkts fotogrāfa Vilhelma Mihailovska vērienīgajai akcijai "Manas 1999. gada 365 dienas". Tās ietvaros "Latvijas Vēstnesī" ir publicēts vairāk nekā 700 fotoattēlu, vairāk nekā 200 fotoattēlu parādīti Latvijas televīzijā, vairāk nekā 1000 fotoattēlu apskatāmi internetā. Fotogrāfa darbs gada garumā vainagojās ar 380 fotooriģinālu izstādi Sv. Pētera baznīcā Rīgā. Bija iecerēts, ka ikvienā dienā ieraudzīto autors parādīs tikai vienā fotoattēlā, tomēr izstādes iekārtošanas gaitā atradās vieta vēl dažiem būtiskiem uzņēmumiem.
Fotoizstādes atklāšanā runāja Sv. Pētera baznīcas muzeja vadītāja Marianna Ozoliņa, Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, aģentūras "Rīga 800" vadītāja Inguna Rībena un citi, sveicot autoru ar brīnišķīgās ieceres lielisko nobeigumu — no atsevišķiem mirkļiem radīts viengabalains un pārliecinošs dzīves dokuments, kas vienlaikus ir arī lielisks mākslas darbs.
Runātāji izteica cerību, ka 2000. gads nāks ar jaunu domāšanu un nesīs sev līdzi lielāku izpratni un interesi par līdzcilvēkiem, vairāk prieka, panākumu un mīlestības ikviena dzīvē. Bet fotoizstādē kā uz delnas atklājas aizvadītais gads savā daudzveidībā un krāsainībā — ar visām pretrunām, ēnas pusēm, rūgtumu un prieka gavilēm, arī rāmu apceri un ikdienas sadzīves samezglojumiem.
Foto: Vilhelms Mihailovskis (vecākais), Vilhelms Mihailovskis (jaunākais), Jaroslavs Mihailovskis
Autors pateicās Dievam, kas viņam pat visbezcerīgākajos brīžos ir devis ticību, teica paldies Svētajam Pēterim, kas ir pieņēmis šo ieceri un devis iespēju atklāt pasauli tās bezgalībā.
Inguna Rībena atzinās, ka no aģentūras "Rīga 800" puses uz izstādes atklāšanu ir uzaicināti 365 rīdzinieki, kas izraudzīti pēc nejaušības principa no adresēm telefonu grāmatā. Domājams, ka viņiem izstāde gāja pie sirds, to liecināja nemitīgā rakstītāju rinda pie izstādes atsauksmju galda.
Bet pirmo skatītāju rindās nebūt nebija tikai gadījuma rotaļā izraudzītie — izstādi vērtēja arī Saeimas deputāti, diplomāti, žurnālisti. Un gluži likumsakarīga bija arī sirmā rīdzinieka Pētera Karkovska klātbūtne. Viņš ir pēdējais, kam izdevies iezvanīt gadu miju vēl vecajā Sv. Pētera baznīcas tornī 1940. gadā. Tobrīd īstais zvaniķis bija apslimis, un pie zvanīšanas nācās ķerties zvanītāja radubērnam — 13 gadus jaunajam pusaudzim Pēterim. Viss noritēja un noskanēja gods godam. Bet pēc pusgada arī līdz Rīgai atvēlās Otrais pasaules karš, kam par upuri krita Rīgas augstākā dievnama tornis...
Izstādes atklāšanas ceremoniju noslēdza 365 svecīšu iedegšana pie Vilhelma Mihailovska fotodarbiem, to izdarīja paši skatītāji, vienlaikus katrs pakavējoties domās pie savām 2000. gada vēlmēm.
Tā uguns, ko ikviens no mums nes savā sirdī, nedziest, bet turpinās mūžībā. Arī jaunajā 2000. gadā.
Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors
Sv. Pētera baznīcas plašā telpa sevī apvieno dievnamu un izstāžu zāli, izrādās, ka gluži labi zem viena jumta sadzīvo gan garīgā, gan laicīgā pasaule | Izstādes atklāšanā muzicēja senās mūzikas ansamblis "Ludus" | Izstādi aplūkot ieradies arī dievnama kādreizējas zvaniķis Pētris Karkovskis |
Foto: Vilhelms Mihailovskis (vecākais), Vilhelms Mihailovskis (jaunākais), Jaroslavs Mihailovskis