Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) programmu 2021.—2027. gadam vadības likums

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) finansējuma saņēmējs — publisko vai privāto tiesību juridiskā persona, kā arī fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja vai plāno veikt saimniecisko darbību (turpmāk — fiziskā persona), vai šo personu apvienība, kurai piešķirts programmas finansējums projekta īstenošanai;

2) nacionālā apakškomiteja — Latvijas Republikā izveidota koleģiāla institūcija, kas nodrošina padomdevēja funkciju nacionālajai atbildīgajai iestādei attiecībā uz programmu vadību un kontroli;

3) nacionālā atbildīgā iestāde — programmas partnervalsts nacionālā iestāde, kas nodrošina programmas partnervalsts uzņemto saistību izpildi attiecībā uz programmas izstrādi, vadību un kontroli;

4) neatbilstība — pārkāpums atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk — Kopīgo noteikumu regula) 2. panta 31. punktam;

5) programma — saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulu (ES) 2021/1059 par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (turpmāk — Interreg regula) Latvijas Republikas un attiecīgās programmas partnervalsts izstrādāta un ar Eiropas Komisijas lēmumu apstiprināta stratēģija noteiktu mērķu sasniegšanai, kā arī tās ieviešanas un kontroles mehānismu apraksts, kas ir saistošs programmas vadības nodrošināšanā un projektu īstenošanā iesaistītajām institūcijām;

6) programmas partnervalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kuras reģioni programmā ir noteikti kā attiecināmā teritorija;

7) projekts — projekta iesniegumā ietvertais darbību un nosacījumu kopums, kas atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un ko programmas finansējuma saņemšanai apstiprinājusi vadošā iestāde;

8) projekta iesniegums — aizpildīta projekta veidlapa, tās pielikumi un citu dokumentu kopums, ko iesniedz saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un atbilstoši personas juridiskajai formai un tiesiskajam statusam Latvijas Republikā reģistrēts (turpmāk — Latvijas Republikā reģistrēts) potenciālais finansējuma saņēmējs vai ārpus Latvijas Republikas reģistrēts potenciālais finansējuma saņēmējs, lai pretendētu uz plānotajam projektam nepieciešamo finansējumu no attiecīgās programmas;

9) projekta lieta — projekta iesniegums, projekta iesnieguma vērtēšanas dokumenti, civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu un citi ar projektu saistītie dokumenti;

10) valsts budžeta līdzfinansējums — nacionālā finansējuma daļa, kas papildus programmas finansējumam tiek plānota no valsts budžeta kopējo attiecināmo izdevumu segšanai;

11) valsts budžeta līdzfinansējuma likme — valsts budžeta līdzfinansējums procentos pret projekta kopējiem attiecināmajiem izdevumiem;

12) virssaistības — papildu saistības veikt maksājumus no valsts budžeta to kopējo attiecināmo izdevumu segšanai, kuri pārsniedz programmas finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma daļu.

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) 2021.—2027. gada plānošanas periodam programmu efektīvu, caurskatāmu un pareizas finanšu vadības principiem atbilstošu programmu vadības nodrošināšanu Latvijas Republikā, ciktāl to nenosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

3. pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka šādu Interreg programmu (turpmāk visas kopā — programmas) vadību:

1) Igaunijas—Latvijas pārrobežu sadarbības programma;

2) Latvijas—Lietuvas pārrobežu sadarbības programma;

3) Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma;

4) INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma;

5) INTERREG EUROPE starpreģionu sadarbības programma;

6) URBACT IV starpreģionu sadarbības programma;

7) ESPON 2030 starpreģionu sadarbības programma;

8) INTERACT IV labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programma;

9) Latvijas—Krievijas pārrobežu sadarbības programma Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta ietvaros;

10) Latvijas—Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta ietvaros;

11) citas Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) programmas, kurās var piedalīties Latvijas Republikā reģistrēti finansējuma saņēmēji saskaņā ar attiecīgo programmu nosacījumiem.

(2) Likums attiecas uz 2021.—2027. gada plānošanas periodu.

4. pants. Valsts budžeta līdzfinansējuma likme

(1) Valsts budžeta līdzfinansējuma likme programmu ietvaros apstiprināto projektu īstenošanai nav augstāka par attiecīgajā programmā noteikto Latvijas Republikai minimāli iespējamo likmi, ar kuru var nodrošināt Eiropas Komisijas lēmumā par programmas apstiprināšanu attiecīgajam programmas prioritārajam virzienam noteikto programmas finansējuma likmi, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Ministru kabinets ir tiesīgs lemt par valsts budžeta līdzfinansējuma likmes paaugstināšanu virs šā panta pirmajā daļā noteiktā limita tādiem projektiem, kuri netiek atlasīti konkursa kārtībā un par kuru īstenošanu ir vienojušās visas programmas partnervalstis, kā arī lielajiem infrastruktūras projektiem, ja attiecīgajā programmā pieejamais finansējums nav pietiekams projekta mērķa sasniegšanai.

5. pants. Virssaistības

(1) Ministru kabinets var pieņemt lēmumu, kurā paredz virssaistības, ja tas nepieciešams programmas finansējuma pilnīgai izmantošanai, nepārsniedzot piecus procentus no programmas finansējuma apmēra.

(2) Ministru kabinets var lemt par virssaistību palielināšanu virs šā panta pirmajā daļā noteiktā apmēra, ja tiek nodrošināta virssaistību neitrāla ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci programmas ietvaros. Virssaistības tiek kompensētas no programmas finansējuma līdz programmas beigām atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.

6. pants. Programmas vadības nodrošināšanas institucionālā struktūra

(1) Programmu vadību nodrošina šādas institūcijas:

1) nacionālā atbildīgā iestāde;

2) nacionālā apakškomiteja;

3) vadošā iestāde un kopīgais sekretariāts;

4) revīzijas iestāde;

5) uzraudzības komiteja;

6) finanšu kontroles institūcija.

(2) Nacionālās atbildīgās iestādes funkcijas visās programmās, finanšu kontroles institūcijas funkcijas visās programmās (izņemot ESPON 2030 starpreģionu sadarbības programmu un INTERACT IV labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programmu), kā arī vadošās iestādes un kopīgā sekretariāta, revīzijas iestādes un Interreg regulas 47. pantā minēto grāmatvedības funkciju attiecībā uz Latvijas—Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu, Latvijas—Krievijas pārrobežu sadarbības programmu un Latvijas—Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmu pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina, ka funkcijas, kuras tā pilda saskaņā ar šā panta otro daļu, ir nodalītas gan savstarpēji, gan arī no citām ministrijas funkcijām.

7. pants. Nacionālās atbildīgās iestādes tiesības un pienākumi

(1) Nacionālajai atbildīgajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) sadarbībā ar attiecīgās programmas partnervalstīm nodrošināt līdzdalību programmas izstrādē, vienojoties par tās valodu, programmas iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā, līdzdalību programmas grozījumu izdarīšanā, tās ieviešanā, uzraudzībā un izvērtēšanā, kā arī finanšu kontroles un revīzijas veikšanā;

2) attiecībā uz šā likuma 3. panta pirmās daļas 2., 9. un 10. punktā minētajām programmām papildus šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajam pienākumam nodrošināt arī programmu iesniegšanu apstiprināšanai Eiropas Komisijā un nodrošināt sarunu procesu ar Eiropas Komisiju un attiecīgās programmas partnervalstīm par programmas apstiprināšanu;

3) atbilstoši Interreg regulas 16. panta 5. punktā noteiktajam rakstveidā apstiprināt Latvijas Republikas piekrišanu katras programmas saturam;

4) nodrošināt vienošanās starp programmas partnervalstīm un vadošo iestādi par attiecīgās programmas īstenošanu parakstīšanu un izpildi, ja par to ir vienojušās programmas partnervalstis;

5) atbilstoši Interreg regulas 29. pantā noteiktajam apstiprināt Latvijas Republikas pārstāvjus dalībai programmas uzraudzības komitejā un piedalīties šīs komitejas darbā;

6) izveidot nacionālo apakškomiteju un nodrošināt tās darbību;

7) nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējuma plānošanu un maksājumu veikšanu programmas tehniskās palīdzības budžetam vai programmas īstenošanai;

8) nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējuma plānošanu, piešķiršanu un maksājumu veikšanu Latvijas Republikā reģistrētiem finansējuma saņēmējiem atbilstoši kārtībai, kāda noteikta saskaņā ar šā likuma 14. panta 3. punktu;

9) noteikt programmas nacionālā kontaktpunkta funkciju izpildītāju Latvijas Republikā, ja par to ir vienojušās visas attiecīgās programmas partnervalstis;

10) sniegt programmu vadības nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām informāciju, ja ir aizdomas par krāpšanu attiecīgās programmas ieviešanā, kā arī informēt Eiropas Komisiju par konstatētajām neatbilstībām programmu ieviešanā Latvijas Republikā;

11) pēc pieprasījuma sniegt programmu vadības nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām informāciju, kas nepieciešama programmu vadības nodrošināšanai, tostarp informāciju par Latvijas Republikā reģistrētu projektu iesniegumu iesniedzēju atbilstību dalībai projektā atbilstoši attiecīgajā programmā noteiktajiem projekta partnera atbilstības kritērijiem;

12) veicināt Latvijas Republikā reģistrētu potenciālo finansējuma saņēmēju dalību programmās, sniedzot informāciju par tām, kā arī publicēt informāciju par apstiprinātajiem projektiem, kuros piedalās Latvijas Republikā reģistrēti finansējuma saņēmēji, atbilstoši kārtībai, kāda noteikta saskaņā ar šā likuma 14. panta 2. punktu;

13) reģistrēt de minimis atbalsta uzskaites sistēmā de minimis atbalsta piešķīrumu Latvijas Republikā reģistrētiem finansējuma saņēmējiem, izņemot šā likuma 3. panta pirmās daļas 2., 9. un 10. punktā minētās programmas.

(2) Nacionālajai atbildīgajai iestādei ir šādas tiesības:

1) konsultēties ar nacionālo apakškomiteju par Latvijas Republikā reģistrētu projektu iesniegumu iesniedzēju programmas ietvaros iesniegto projektu iesniegumu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī projektu plānoto aktivitāšu pārklāšanās risku vai papildinātību ar citu finanšu instrumentu finansēto projektu aktivitātēm;

2) pieprasīt un saņemt informāciju no citām programmu vadības nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām un programmu finansējuma saņēmējiem, lai nodrošinātu ar programmu vadības nodrošināšanu un kontroli saistīto lēmumu pieņemšanu;

3) ierosināt programmas vadības nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām veikt projekta īstenošanas pārbaudes vai citus kontroles pasākumus;

4) pieprasīt un saņemt pieeju valsts informācijas sistēmu datiem tādā apjomā, kādu paredz attiecīgo sistēmu regulējošie normatīvie akti un kāds nepieciešams nacionālās atbildīgās iestādes pienākumu izpildei.

8. pants. Nacionālā apakškomiteja, tās tiesības un pienākumi

(1) Nacionālo apakškomiteju izveido un tās sastāvu apstiprina nacionālā atbildīgā iestāde. Nacionālās apakškomitejas sastāvā ir:

1) pa vienam pārstāvim no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra un Lauku atbalsta dienesta;

2) pa vienam pārstāvim no Kurzemes plānošanas reģiona, Zemgales plānošanas reģiona, Latgales plānošanas reģiona, Vidzemes plānošanas reģiona un Rīgas plānošanas reģiona.

(2) Nacionālajai apakškomitejai ir pienākums konsultēt nacionālo atbildīgo iestādi, sniedzot viedokli par Latvijas Republikā reģistrētu projektu iesniegumu iesniedzēju programmas ietvaros iesniegto projektu iesniegumu atbilstību nacionālajiem un reģionālajiem plānošanas dokumentiem un to prioritātēm, kā arī par projektu plānoto aktivitāšu pārklāšanās risku vai papildinātību ar citu finanšu instrumentu finansēto projektu aktivitātēm.

(3) Nacionālajai apakškomitejai ir tiesības, pamatojoties uz šā panta otrajā daļā minēto informāciju, ierosināt, ka nacionālā atbildīgā iestāde izvirza papildu nosacījumus attiecībā uz projekta iesniegumu.

9. pants. Vadošā iestāde un kopīgais sekretariāts, to tiesības un pienākumi

(1) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt efektīvu programmas vadību saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu atbilstoši Kopīgo noteikumu regulas 49. un 72. pantā un Interreg regulas 46., 47. un 52. pantā noteiktajam;

2) atbilstoši Interreg regulas 59. pantā noteiktajam nodrošināt Finansēšanas nolīguma saskaņošanas un parakstīšanas procesu Latvijas Republikas vārdā šā likuma 3. panta pirmās daļas 9. un 10. punktā minētajām programmām;

3) pamatojoties uz uzraudzības komitejas veikto projektu iesniegumu atlasi programmas finansējuma saņemšanai, pieņemt lēmumu par projekta apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai projekta iesnieguma noraidīšanu;

4) reģistrēt de minimis atbalsta uzskaites sistēmā de minimis atbalsta piešķīrumu Latvijas Republikā reģistrētiem finansējuma saņēmējiem šā likuma 3. panta pirmās daļas 2., 9. un 10. punktā minētajās programmās, ja par to ir vienojušās programmas partnervalstis, kā arī nodrošināt Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma izpildi;

5) atbilstoši Interreg regulas 46. panta 2. punktā noteiktajam izveidot attiecīgās programmas kopīgo sekretariātu;

6) atbilstoši Interreg regulas 54. panta 2. punktā noteiktajam izveidot kopīgo sekretariātu filiāles ārvalstīs šā likuma 3. panta pirmās daļas 9. un 10. punktā minētajās programmās, ja par to ir vienojušās attiecīgās programmas partnervalstis;

7) atbilstoši Interreg regulas 36. pantam noteikt programmas komunikācijas koordinatoru redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēm saistībā ar programmas atbalstu;

8) atbilstoši Interreg regulas 19. panta 1. punktā noteiktajam sagatavot un iesniegt Eiropas Komisijai programmas grozījumus, ja par to ir vienojušās programmas partnervalstis;

9) atbilstoši Interreg regulas 32. pantā noteiktajam iesniegt Eiropas Komisijai kumulatīvos datus par attiecīgo programmu;

10) atbilstoši Interreg regulas 33. pantā noteiktajam iesniegt Eiropas Komisijai attiecīgās programmas galīgo snieguma ziņojumu;

11) atbilstoši Interreg regulas 35. pantā noteiktajam veikt programmu izvērtēšanu;

12) veikt citus Kopīgo noteikumu regulā un Interreg regulā noteiktos pienākumus.

(2) Vadošajai iestādei un kopīgajam sekretariātam ir tiesības pieprasīt un saņemt no attiecīgās programmas vadības nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama šo iestāžu pienākumu izpildei.

10. pants. Revīzijas iestādes tiesības un pienākumi

(1) Revīzijas iestādes pienākums ir pildīt Interreg regulas 48. un 49. pantā noteiktās funkcijas.

(2) Revīzijas iestāde atbilstoši Interreg regulas 48. pantā noteiktajam vada revidentu grupu, kuras sastāvā ir pārstāvji no katras attiecīgās programmas partnervalsts. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija deleģē Latvijas Republikas pārstāvjus revidentu grupai, kas veic revidentu grupas funkcijas Latvijas Republikas teritorijā.

(3) Revīzijas iestādei un revidentu grupas pārstāvjiem ir tiesības pieprasīt un saņemt no attiecīgās programmas vadības nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām un finansējuma saņēmēja to rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama revīzijas iestādes pienākumu izpildei.

(4) Revīzijas iestādei un Latvijas Republikas pārstāvjiem revidentu grupā ir tiesības pieprasīt un saņemt pieeju valsts informācijas sistēmu datiem tādā apjomā, kādu paredz attiecīgo sistēmu regulējošie normatīvie akti un kāds nepieciešams revīzijas iestādes pienākumu izpildei.

11. pants. Uzraudzības komiteja

(1) Attiecīgās programmas uzraudzības komiteju izveido atbilstoši Interreg regulas 28. un 29. pantā noteiktajam.

(2) Uzraudzības komiteja pilda Interreg regulas 22. un 30. pantā noteiktās funkcijas, kā arī apstiprina programmas īstenošanas nolikumu, kas nosaka projektu iesniegumu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un nosacījumus, projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību un kritērijus, projektu iesniegumu atlases kārtību atbilstoši Interreg regulas 22. panta 2. punktā noteiktajam, projektu īstenošanas un kontroles kārtību, kā arī programmas izmaksu attiecināmību un kas ir saistošs attiecīgās programmas vadības nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām, projektu iesniegumu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem.

(3) Uzraudzības komitejas pieņemtie lēmumi ir saistoši programmas vadības nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām.

12. pants. Finanšu kontroles institūcijas tiesības un pienākumi

(1) Finanšu kontroles institūcijai ir šādi pienākumi:

1) pildīt Kopīgo noteikumu regulas 74. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteiktās funkcijas saskaņā ar Interreg regulas 46. pantā noteikto;

2) veikt Latvijas Republikā reģistrēta finansējuma saņēmēja projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu un izlietotā finansējuma izdevumu atbilstības pārbaudi programmas finansējuma saņemšanai saskaņā ar attiecīgās programmas nosacījumiem atbilstoši kārtībai, kāda noteikta saskaņā ar šā likuma 14. panta 5. punktu.

(2) Finanšu kontroles institūcijai ir šādas tiesības:

1) saņemt visu to nepieciešamo informāciju un ar projekta īstenošanu saistītos dokumentus no attiecīgā Latvijas Republikā reģistrētā finansējuma saņēmēja vai attiecīgās programmas vadības nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām, kuri nepieciešami finanšu kontroles institūcijas pienākumu izpildei;

2) pieprasīt un saņemt pieeju valsts informācijas sistēmu datiem tādā apjomā, kādu paredz attiecīgo sistēmu regulējošie normatīvie akti un kāds nepieciešams finanšu kontroles institūcijas pienākumu izpildei.

13. pants. Finansējuma saņēmēju tiesības un pienākumi

(1) Finansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt projekta īstenošanu, tostarp nodrošināt projekta rezultātu saglabāšanu un ilgtspēju saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, programmas īstenošanas nolikumu, noslēgto civiltiesisko līgumu (ja finansējuma saņēmējs ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība vai programmas partnervalsts publisko tiesību juridiskā persona) vai vienošanos (ja finansējuma saņēmējs ir Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde) ar vadošo iestādi par projekta īstenošanu;

2) nodrošināt, lai projektam piešķirtais programmas finansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus;

3) reģistrēt de minimis atbalsta uzskaites sistēmā de minimis atbalsta piešķīrumu projekta aktivitāšu dalībniekiem no Latvijas Republikas, ja to paredz noslēgtais civiltiesiskais līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu;

4) nodrošināt, lai projekta ietvaros veiktie izdevumi ir tieši saistīti ar projekta mērķu sasniegšanu un atbilst projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma izmantošanas nosacījumiem, kā arī lai izmaksas ir attiecināmas atbilstoši Interreg regulas nosacījumiem;

5) nodrošināt grāmatvedības uzskaiti katram programmas projektam atsevišķi;

6) nekavējoties informēt programmas kopīgo sekretariātu, vadošo iestādi un, ja nepieciešams, nacionālo atbildīgo iestādi par jebkurām izmaiņām un apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt projekta īstenošanu;

7) pēc pieprasījuma sniegt informāciju par projekta īstenošanu un nodrošināt programmas vadības nodrošināšanā iesaistīto institūciju pārstāvjiem piekļuvi visu ar attiecīgā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā projekta īstenošanas vietai.

(2) Finansējuma saņēmējam ir šādas tiesības:

1) pieprasīt valsts budžeta līdzfinansējumu programmas ietvaros apstiprināto projektu īstenošanai atbilstoši kārtībai, kāda noteikta saskaņā ar šā likuma 14. panta 3. punktu;

2) saņemt projekta īstenošanai nepieciešamo informāciju no programmas vadības nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām;

3) saņemt no programmas kopīgā sekretariāta informatīvo atbalstu projektu pasākumu īstenošanai.

14. pants. Ministru kabineta kompetence programmu vadības nodrošināšanā

Lai nodrošinātu programmu vadību, Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā tiek sniegts ziņojums par Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) programmu finansēto projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un atgūts programmas finansējums, kā arī sniedzamās informācijas apjomu;

2) kārtību, kādā tiek publiskota informācija par Eiropas Komisijas apstiprinātajām Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) programmām Latvijas Republikā un to ietvaros apstiprinātajiem projektiem, kuros piedalās Latvijas Republikā reģistrēti finansējuma saņēmēji, kā arī publiskojamās informācijas apjomu;

3) kārtību un kritērijus, kādā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi Latvijas Republikā reģistrētiem Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) programmu finansējuma saņēmējiem;

4) kārtību, kādā valsts budžetā tiek plānoti līdzekļi Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) programmu un projektu īstenošanai un veikti maksājumi;

5) kārtību, kādā tiek veikta Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) programmu finansēto projektu finanšu kontrole.

15. pants. Vadošās iestādes lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada pienākumu piešķirt programmas finansējumu projekta iesnieguma iesniedzējam projekta īstenošanai.

(2) Vadošā iestāde atbilstoši projekta iesnieguma iesniedzēja tiesiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.

(3) Ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība vai programmas partnervalsts publisko tiesību juridiskā persona, vadošās iestādes lēmums par projekta apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai projekta iesnieguma noraidīšanu ir administratīvais akts.

(4) Ja projekta iesnieguma iesniedzējs ir Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita valsts iestāde, vadošās iestādes lēmums par projekta apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai projekta iesnieguma noraidīšanu ir pārvaldes lēmums.

(5) Vadošās iestādes administratīvo aktu vai pārvaldes lēmumu par projekta apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai projekta iesnieguma noraidīšanu var apstrīdēt tās tiešās pārvaldes iestādes vadītājam, kuras ietvaros izveidota vadošā iestāde, ja šī iestāde atrodas Latvijas Republikā.

(6) Tās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja lēmumu par apstrīdēto vadošās iestādes administratīvo aktu, kuras ietvaros izveidota vadošā iestāde, var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā. Tās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja lēmums par apstrīdēto vadošās iestādes pārvaldes lēmumu, kuras ietvaros izveidota vadošā iestāde, nav pārsūdzams.

(7) Šā panta otrajā daļā minēto vadošās iestādes lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(8) Ja attiecīgās programmas vadošā iestāde neatrodas Latvijas Republikā, lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana notiek atbilstoši kārtībai, kuru nosaka attiecīgā programma vai vienošanās par programmas īstenošanu, kas noslēgta starp vadošo iestādi un programmas partnervalstīm, vai programmas uzraudzības komitejā apstiprinātie dokumenti.

16. pants. Ar projekta īstenošanu saistīto strīdu risināšana

(1) Ja vadošā iestāde atrodas Latvijas Republikā, strīdus, kas attiecas uz civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu izpildi, tostarp piešķirtā programmas finansējuma izmaksāšanu, izmaksāšanas turpināšanu vai atgūšanu, risina:

1) civiltiesiskā kārtībā, ja finansējuma saņēmējs ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība vai programmas partnervalsts publisko tiesību juridiskā persona;

2) Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā apstrīdot vadošās iestādes lēmumu kā pārvaldes lēmumu tās tiešās pārvaldes iestādes vadītājam, kuras ietvaros izveidota vadošā iestāde, ja finansējuma saņēmējs ir Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita iestāde. Pārvaldes lēmums, kuru pieņēmis tās tiešās pārvaldes iestādes vadītājs, kuras ietvaros izveidota vadošā iestāde, nav pārsūdzams tiesā.

(2) Ja vadošā iestāde neatrodas Latvijas Republikā, strīdus, kas attiecas uz līguma par projekta īstenošanu izpildi, tostarp programmas finansējuma izmaksāšanu, izmaksāšanas turpināšanu vai atgūšanu, risina atbilstoši noslēgtajam līgumam par projekta īstenošanu.

(3) Finanšu kontroles procesa ietvaros sagatavotie dokumenti un pieņemtie lēmumi nav izskatāmi administratīvā procesa kārtībā.

17. pants. Programmas finansējuma par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem atgūšana

(1) Programmas finansējumu par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem atgūst atbilstoši kārtībai, kuru nosaka attiecīgā programma vai vienošanās par programmas īstenošanu, kas noslēgta starp vadošo iestādi un programmas partnervalstīm, vai programmas uzraudzības komitejā apstiprinātie dokumenti.

(2) Programmas finansējumu no fiziskās personas, privāto tiesību juridiskās personas vai šādu personu apvienības vai programmas partnervalsts publisko tiesību juridiskās personas atgūst civiltiesiskā kārtībā.

(3) Programmas finansējumu no Latvijas Republikā reģistrēta finansējuma saņēmēja, kas ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona vai cita iestāde, atgūst atbilstoši kārtībai, kāda noteikta saskaņā ar šā likuma 14. panta 1. punktu.

18. pants. Valsts nodeva, vēršoties tiesā

Nacionālā atbildīgā iestāde un vadošā iestāde, vēršoties vispārējās jurisdikcijas tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.

19. pants. Informācijas atklātība

(1) Fiziskās personas, privāto tiesību juridiskās personas vai šādu personu apvienības projekta lieta ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums par projekta apstiprināšanu vai projekta iesnieguma noraidīšanu. Pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās projekta lieta ir pieejama Informācijas atklātības likumā un Kopīgo noteikumu regulas 49. pantā noteiktajā apjomā un kārtībā.

(2) Tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas vai citas valsts iestādes projekta lieta ir vispārpieejama informācija, izņemot projekta budžeta kopsavilkumu, tostarp indikatīvo projekta izmaksu plānu. Informācija par minēto projektu ir pieejama Informācijas atklātības likumā un Kopīgo noteikumu regulas 49. pantā noteiktajā apjomā un kārtībā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.

Pārejas noteikumi

1. Programmu īstenošanu to vadības nodrošināšanā iesaistītās institūcijas uzsāk ar dienu, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par attiecīgās programmas apstiprināšanu.

2. Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. septembrim izdod šā likuma 14. pantā minētos noteikumus.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 10. februārī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 16. februārī