|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2022. gada 15. februāra noteikumi Nr. 124 "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 17.02.2022., Nr. 34 https://www.vestnesis.lv/op/2022/34.11
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta noteikumi Nr. 125Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm" Vēl šajā numurā17.02.2022., Nr. 34 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 124 Pieņemts: 15.02.2022. OP numurs: 2022/34.11 |
Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 13 Pēdējās nedēļas laikā 36 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 124
Rīgā 2022. gada 15. februārī (prot. Nr. 8 28. §)
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
5. panta 3.1 un ceturto daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 29., 157., 198. nr.; 2016, 62., 246. nr.; 2017, 87., 189., 249. nr.; 2018, 68., 123. nr.; 2019, 114., 206. nr.; 2020, 74A., 242. nr.; 2021, 66. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 1.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"1.1. daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem, kooperatīvajām sabiedrībām, kurām piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, lauksaimniecības produktu pārstrādes komersantiem, kā arī zvejniecībā un zvejas produktu apstrādē;".
2. Izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
"3. Šajos noteikumos paredzētā atbalsta kopējais finansējums 2022. gadam ir 11 500 000 euro, un no tiem piešķir:
3.1. 6 800 000 euro – daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem:
3.1.1. 4 000 000 euro – investīciju aizdevumiem no Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam īstenošanas pārejas periodā 2021. un 2022. gadā apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās", izņemot aizdevumus dzīvnieku un zemes iegādei;
3.1.2. 2 800 000 euro – lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, lauksaimniecības dzīvnieku iegādei un īstermiņa aizdevumiem no budžeta apakšprogrammas 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" 2022. gadam;
3.2. 900 000 euro – daļējai kredītprocentu dzēšanai kooperatīvajām sabiedrībām, kurām piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē:
3.2.1. 500 000 euro – investīciju aizdevumiem no Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam īstenošanas pārejas periodā 2021. un 2022. gadā apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās";
3.2.2. 400 000 euro – īstermiņa aizdevumiem no budžeta apakšprogrammas 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" 2022. gadam;
3.3. 800 000 euro – daļējai kredītprocentu dzēšanai:
3.3.1. 500 000 euro – investīciju aizdevumiem no Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam īstenošanas pārejas periodā 2021. un 2022. gadā apakšpasākumā "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē";
3.3.2. 300 000 euro – īstermiņa aizdevumiem no budžeta apakšprogrammas 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" 2022. gadam;
3.3.2.1. pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kuru darbības veids atbilst šādiem saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem:
3.3.2.1.1. grupa 10.1 – gaļas un gaļas produktu ražošana, pārstrāde un konservēšana;
3.3.2.1.2. grupa 10.5 – piena produktu ražošana;
3.3.2.1.3. grupa 10.3 – augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana;
3.3.2.1.4. grupa 10.6 – graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošana;
3.3.2.1.5. grupa 10.7 – konditorejas un miltu izstrādājumu ražošana;
3.3.2.1.6. grupa 11.07 – bezalkohola dzērienu ražošana, izņemot minerālūdeņus un citus pudelēs iepildītus ūdeņus;
3.3.2.1.7. grupa 10.41 – eļļas un tauku ražošana;
3.3.2.2. pretendentiem, kas nodarbojas ar zvejniecību un zvejas produktu apstrādi no budžeta apakšprogrammas 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" 2022. gadam;
3.4. 3 000 000 euro – ar pētījumu un laboratorisko analīžu veikšanu saistītās materiālās bāzes pilnveidošanai no budžeta apakšprogrammas 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai" 2022. gadam."
3. Izteikt 7.2 punktu šādā redakcijā:
"7.2 Ja pārkāptas Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 1. jūlijs, Nr. L 193) (turpmāk – regula Nr. 702/2014), vai Eiropas Komisijas lēmumā par valsts atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu prasības, Lauku atbalsta dienests uzliek par pienākumu atbalsta saņēmējam atmaksāt Lauku atbalsta dienestam saņemto nelikumīgo valsts atbalstu. Ja pārkāptas Komisijas regulas Nr. 1407/2013, Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013) vai Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L190) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014) prasības, Lauku atbalsta dienests atbalsta saņēmējam uzliek par pienākumu atmaksāt Lauku atbalsta dienestam visu atbalsta pasākuma ietvaros saņemto valsts atbalstu. Atmaksu veic kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu."
4. Izteikt 8.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"8.3. atbalsta pretendentam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, vai ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru. Attiecīgo nosacījumu pārbauda, balstoties uz atbalsta pretendenta iesniegtu apliecinājumu;".
5. Papildināt ar 9.1 punktu šādā redakcijā:
"9.1 Lauku atbalsta dienests vērtē pretendenta atbilstību regulas Nr. 702/2014 1. panta 6. punkta "c" apakšpunkta un 2. panta 14. punkta nosacījumiem."
6. Izteikt 10.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"10.5. ja uz pretendentu attiecas Komisija regulas Nr. 702/2014 1. panta 5. punktā noteiktais Eiropas Komisijas līdzekļu atgūšanas rīkojums – šo noteikumu 13.1.6. un 43.4. apakšpunktā paredzēto atbalstu."
7. Izteikt 11.9. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.9. datus par izmaksāto atbalstu glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts šajos noteikumos minētajiem atbalsta pasākumiem, ievērojot regulas Nr. 702/2014 13. panta, regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punkta, regulas Nr. 1408/2013 6. panta 4. punkta un regulas Nr. 717/2014 6. panta 4. punkta nosacījumus;".
8. Izteikt 11.13. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.13. informāciju par piešķirto atbalstu, kas minēts šo noteikumu 13.1.6. un 43.4. apakšpunktā un ko piešķir saskaņā ar regulu Nr. 702/2014, publicē saskaņā ar minētās regulas 9. panta 2. punkta "c" apakšpunktu un 4. punktu."
9. Svītrot 15.2. apakšpunktu.
10. Svītrot 15.4. apakšpunktu.
11. Papildināt ar 15.1 punktu šādā redakcijā:
"15.1 Šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstu piešķir:
15.11. aizdevumiem, ko izsniedzis aizdevējs, kas atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:
15.11.1. tam ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauja (licence) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;
15.11.2. tas ir iekļauts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tīmekļvietnē publicētajā tirgus dalībnieku kredītiestāžu sarakstā;
15.11.3. tas ir iekļauts Patērētāju tiesību aizsardzības centra tīmekļvietnē publicētajā parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju sarakstā;
15.11.4. tas uzskatāms par saistītu uzņēmumu ar šo noteikumu 15.11.1. un 15.11.2. apakšpunktā minētajiem aizdevējiem;
15.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem."
12. Izteikt 18.11. apakšpunktu šādā redakcijā:
"18.11. iespējamo uzņēmuma darbības aprakstu situācijā bez atbalsta saņemšanas (hipotētisks scenārijs – 1. pielikuma 3. daļa), iesniedzot dokumentārus pierādījumus, kas apliecina atbalsta stimulējošo ietekmi, ja pretendents neatbilst mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 702/2014 I pielikumā noteikto klasifikāciju. Šo informāciju nesniedz, pieprasot šo noteikumu 13.1.1., 13.1.2., 13.1.3., 13.1.4. un 13.1.5. apakšpunktā minēto atbalstu;".
13. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"III. Atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai kooperatīvajām sabiedrībām, kurām piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē".
14. Svītrot 22. punktu.
15. Izteikt 23. punktu šādā redakcijā:
"23. Atbalstu piešķir, lai veicinātu tādu kooperatīvo sabiedrību attīstību, kurām piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību lauksaimniecības nozarē (turpmāk – kooperatīvā sabiedrība) un mežsaimniecības nozarē, lai samazinātu ražošanas izmaksas un ieviestu modernas ražošanas tehnoloģijas:
23.1. kooperatīvajai sabiedrībai – jauna kravas autotransporta, tai skaitā piena autocisternas un lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanas autotransporta, tā piekabju un puspiekabju iegādei, jaunu iekrāvēju iegādei, jaunu vai pārbūvējamu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecībai, iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma (arī programmatūras) iegādei paredzēta ilgtermiņa aizdevuma (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) vai finanšu līzinga daļējai kredītprocentu dzēšanai;
23.2. kooperatīvajai sabiedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, – īstermiņa aizdevuma un faktoringa daļējai kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktu. Pēc atbalsta saņemšanas kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, ievēro Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktā noteiktās prasības."
16. Svītrot 25.2. apakšpunktu.
17. Svītrot 25.3. apakšpunktu.
18. Papildināt ar 25.1 punktu šādā redakcijā:
"25.1 Šo noteikumu 23. punktā minēto atbalstu piešķir:
25.11. aizdevumiem, ko izsniedzis aizdevējs, kas atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:
25.11.1. tam ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauja (licence) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;
25.11.2. tas ir iekļauts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tīmekļvietnē publicētajā tirgus dalībnieku kredītiestāžu sarakstā;
25.11.3. tas ir iekļauts Patērētāju tiesību aizsardzības centra tīmekļvietnē publicētajā parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju sarakstā;
25.11.4. tas uzskatāms par saistītu uzņēmumu ar šo noteikumu 25.11.1. un 25.11.2. apakšpunktā minētajiem aizdevējiem;
25.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem aizdevumiem."
19. Svītrot 28.9. apakšpunktu.
20. Izteikt 29. punktu šādā redakcijā:
"29. Lai saņemtu šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minēto atbalstu, kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, par laikposmu no iepriekšējā gada 1. septembra līdz kārtējā gada 31. augustam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada 1. septembra līdz 20. septembrim iesniedz:
29.1. iesniegumu (4. pielikums);
29.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;
29.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;
29.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja ir mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi;
29.5. kooperatīvās sabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, valdes izziņu par īstermiņa aizdevuma izmantošanas mērķi;
29.6. veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru."
21. Izteikt 34. punktu šādā redakcijā:
"34. Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai piešķir pretendentam, kas nodarbojas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.1, grupa 10.3, grupa 11.07, grupa 10.41, grupa 10.6 un grupa 10.51, izņemot šo noteikumu 34.1 punktā minēto produktu pārstrādi."
22. Izteikt 34.2 punktu šādā redakcijā:
"34.2 Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar regulu Nr. 1407/2013 piešķir pretendentam, kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos un neatbilst regulas Nr. 702/2014 I pielikumā noteiktajai mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma kategorijai atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.52 un grupa 10.51 –, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 04031051–04039099, 04052010–04052030, 3501 un 3502 un nodrošina regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktā minēto prasību izpildi."
23. Izteikt 34.4 punktu šādā redakcijā:
"34.4 Atbalstu īstermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai piešķir pretendentam, ja tas nodarbojas ar zvejniecību un akvakultūru un zvejas un akvakultūras produktu apstrādi atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – tikai grupa 03 vai grupa 03 un grupa 10.2 – saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014 un ja tas darbojas atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.2. vai 10.41 – saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 2. un 3. punktā vai Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktā minēto prasību izpildi."
24. Svītrot 35.2. apakšpunktu.
25. Papildināt ar 35.1 punktu šādā redakcijā:
"35.1 Šo noteikumu 33. punktā minēto atbalstu piešķir šādiem aizdevumiem:
35.11. aizdevumu izsniedzis tāds aizdevējs, kas atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:
35.11.1. tam ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauja (licence) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;
35.11.2. tas ir iekļauts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tīmekļvietnē publicētajā tirgus dalībnieku kredītiestāžu sarakstā;
35.11.3. tas ir iekļauts Patērētāju tiesību aizsardzības centra tīmekļvietnē publicētajā parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju sarakstā;
35.11.4. tas uzskatāms par saistītu uzņēmumu ar šo noteikumu 35.11.1. un 35.11.2. apakšpunktā minētajiem aizdevējiem;
35.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtajiem aizdevumiem."
26. Svītrot IV1. nodaļu.
27. Izteikt 43.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"43.1. ēku atjaunošanai, uzturēšanai (tostarp administratīvajiem izdevumiem) un pārbūvei, kā arī iekārtu, aprīkojuma (tai skaitā datortehnikas un programmatūras) un mērinstrumentu iegādei;".
28. Izteikt 44.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"44.1. lai turpinātu šo noteikumu 7. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18. punktā minētos pārejošos pētījumus;".
29. Izteikt 44.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"44.2. lai uzsāktu šo noteikumu 7. pielikuma 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26. punktā minētos pētījumus."
30. Papildināt ar 45.13. apakšpunktu šādā redakcijā:
"45.13. ir atvasinātas publiskas personas aģentūra, kas īsteno vidējās profesionālās izglītības programmu dārzkopības, lopkopības un augkopības tehniķa profesijas apguvei."
31. Izteikt 49. punktu šādā redakcijā:
"49. Lai saņemtu šo noteikumu 43. punktā minēto atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 15. martam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (8. vai 9. pielikums) un šo noteikumu 8. pielikumam pievieno izdevumu tāmi."
32. Svītrot 54. punktu.
33. Izteikt 3. pielikuma nosaukumu šādā redakcijā:
"Iesniegums atbalsta saņemšanai ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares kooperatīvajai sabiedrībai, kurai piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību"
34. Izteikt 4. pielikuma nosaukumu šādā redakcijā:
"Iesniegums atbalsta saņemšanai īstermiņa kredītprocentu dzēšanai lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares kooperatīvajai sabiedrībai, kurai piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību".
35. Izteikt 7. pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs ‒
ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
Pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 15. februāra
noteikumiem Nr. 124
"7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
|
Nr. |
Nosaukums |
Darba uzdevumi |
Finansējums (euro)* |
Izpildītājs |
Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments |
|
1. |
Graudaugu šķirņu izturības izvērtējums pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības | 1.1. Novērtēt lapu slimību attīstību
ziemāju (kviešu un rudzu) šķirnēm, audzējot konvencionāli un bioloģiski.
Novērtēšana paredzēta stiebrošanas sākumā, vārpošanas sākumā un
piengatavības laikā. 1.2. Novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju (kviešu, miežu un auzu) šķirnēm, audzējot konvencionāli un bioloģiski. Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un piengatavības laikā. 1.3. Novērtēt vārpu slimību attīstību ziemāju un vasarāju graudaugu šķirnēm, audzējot konvencionāli un bioloģiski. Citu slimību uzskaite, ja tās tiek konstatētas. 1.4. Izvērtēt ražas un tās kvalitātes rādītāju izmaiņas fungicīdu lietošanas rezultātā graudaugu šķirnēm, audzējot konvencionāli un bioloģiski |
17 000 |
Latvijas Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
2. |
Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam | 2.1. Latvijas lauksaimniecības
sektoranalīzes modeļa (LASAM modeļa) uzturēšana – aktualizācija un
uzlabojumi. 2.2. Modelī aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošos rādītājus. 2.3. Pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtējumu bloku atbilstoši metodoloģijas izmaiņām. 2.4. Aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes atbilstoši jaunākajiem datiem, informācijai un pieņēmumiem 2022. gadā. 2.5. Aktualizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas prognozēšanas bloku. 2.6. Pārrakstīt modeļa skriptu, paātrinot modeļa darbību. 2.7. Veikt galveno lauksaimniecību raksturojošo rādītāju telpisko analīzi pēdējo 10 gadu griezumā. 2.8. ES RefScen 2050 modeļa prognozēto lauksaimniecības un ZIZIMM sektora (aramzemes un zālāju) SEG emisiju datu analīze. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par RefScen 2050 datiem un sadarbība ar Eiropas Komisiju un tās zinātniskajām iestādēm saistībā ar šīm prognozēm. 2.9. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par Klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam pārskatīšanu, ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa virzību uz klimatneitralitāti 2050. gadā |
80 000 |
Latvijas Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
3. |
Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā | 3.1. Iegūt korektu informāciju par
lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi
virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā: 3.1.1. monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī; 3.1.2. monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu – gruntsūdeņu – sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas izpildes biežums – ne retāk kā reizi ceturksnī; 3.1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu izskalošanos (N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (lopkopības saimniecību apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs) – ne retāk kā reizi mēnesī. 3.2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas platībā. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā praksē lietotajiem FyrisNP (Zviedrija) vai HYPE (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeļiem. 3.3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju – augu barības elementu (N un P savienojumu) – transformācijas procesus hidrogrāfiskajā sistēmā, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem. 3.4. Veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī. 3.5. Veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē. 3.6. Uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām. 3.7. Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem |
51 000 |
Latvijas Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
4. |
Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana | 4.1. Raksturot pasējas auga izmantošanas
ietekmi uz SEG emisijām: 4.1.1. noteikt CO2, CH4 un N2O emisijas no lauksaimniecībā izmantotām zemēm atkarībā no sarkanā āboliņa kā pasējas auga izmantošanas un izvēlētajiem kultūraugiem (vismaz trīs kultūraugi ar un bez pasējas auga izmantošanas), izmantojot Picarro G2508 gāzu analizatoru; 4.1.2. raksturot pasējas auga izmantošanas un izvēlēto kultūraugu ietekmi uz SEG emisijām izpētes teritorijā, kuru apsaimnieko LLU APP "Agroresursu un ekonomikas institūts" Stendes pētniecības centrs, tostarp novērtēt augsnes īpašību, augsnes mitruma, gaisa temperatūras, nokrišņu, mēslojuma izkliedēšanas un saimniekošanas veida ietekmi uz SEG emisijām; 4.1.3. sagatavot ziņojumu un zinātnisku publikāciju par pētījuma rezultātiem (darba uzdevumu īsteno Latvijas Lauksaimniecības universitāte). 4.2. Izvērtēt pētījuma izpildes periodā aktuālos Eiropas Komisijas priekšlikumus oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas ieviešanai un pieejamo informāciju par Eiropas Savienības valstīs lietotajām oglekļa vienību sertifikācijas un verifikācijas sistēmām, piemēram, VERRA standartu, nodrošinot zinātnisku kompetenci Latvijas pozīcijas formulēšanā un aizstāvēšanā (darba uzdevumu īsteno LVMI "Silava"): 4.2.1. sagatavot priekšlikumus Eiropas Savienības oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas ieviešanai Latvijā (pārvaldība, attiecināmās jomas, oglekļa vienību uzskaites monitorings, ziņošanas un pārbaudes sistēma, darbību ietekmes identificēšana Nacionālajā SEG inventarizācijas sistēmā); 4.2.2. izvērtēt atbilstoši pašreizējam zināšanu līmenim un tehniskajām iespējām identificējamu ES oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas darbību (organisko augšņu apmežošana un aramzemes ar organisko augsni transformācija par zālāju) ieviešanas iespējas atbilstoši sagatavotajiem oglekļa apsaimniekošanas sistēmas ieviešanas priekšlikumiem. 4.3. Iegūt empīriskus datus par augsnes heterotrofās elpošanas radītajām CO2 emisijām no aluviālajām (palieņu) augsnēm, ko izmanto kā ganības vai ilggadīgos zālājus. Pētījums veicams 6 objektos, kas raksturo dažādas aluviālās augsnes – no aluviālajām normāli mitrajām augsnēm līdz aluviālajām purva augsnēm. Pētījumā nosakāmie parametri ir augsnes heterotrofās elpošanas radītās CO2 emisijas, augsnes temperatūra, mitruma saturs augsnes virskārtā, virszemes un pazemes biomasa un biomasas ieguve siena vai zaļbarības sagatavošanā. Augsnē 0–10, 10–20, 20–40 un 40–80 cm dziļumā nosakāms pH, kopējā N, C un slāpekļskābē ekstrahējamā K, Ca, Mg un P saturs, kā arī augsnes blīvums. Augsnes heterotrofās elpošanas parauglaukumos vismaz vienu mēnesi pirms mērījumu uzsākšanas novācama visa veģetācija un jāierobežo sakņu ieaugšana. Gāzu apmaiņa veicama veģetācijas sezonas laikā, vismaz 9 mēnešu ilgumā, atkārtoti veicot mērījumus reizi 3 nedēļās. Mērījumi veicami vismaz 9 pastāvīgos heterotrofās elpošanas laukumos katrā izmēģinājumu variantā. Mērījumu metodika harmonizējama ar LIFE OrgBalt projekta metodiku (darba uzdevumu īsteno Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrs un LVMI "Silava") |
70 261 |
Latvijas Valsts mežsaimniecības institūts "Silava" |
Lauksaimniecības departaments |
|
5. |
Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā | 5.1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību
izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LLU): 5.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisiju mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs; 5.1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisiju cēloņsakarības pētāmajās teritorijās. 5.2. Meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmas pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana Latvijas teritorijā (LLU un LVMI "Silava"): 5.2.1. virszemes meliorācijas sistēmu plānošanas rīks jaunu grāvju rakšanas un pilnīgi aizsērējušu grāvju atjaunošanas ietekmes uz virszemes noteci modelēšanai lauksaimniecības zemēs un privātajos mežos; 5.2.2. drenu kolektoru līnijveida objektu topoloģiskā savienošana, izmantojot meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmā esošos līnijveida objektus un 2021. gadā aprobēto valsts nozīmes ūdensnoteku un grāvju tīkla līnijveida objektu topoloģiskās savienošanas metodiku |
51 000 |
Latvijas Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
6. |
Ganību airenes pirmsselekcijas materiāla izvērtēšana | 6.1. Izvērtēt un atlasīt perspektīvākos
tetraploīdos agrīna un vēlīna tipa ganību airenes genotipus pēcnācēju
pārbaudes audzētavās (WP12) 4. lietošanas gadā. 6.2. Veikt nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu plašas izcelsmes populāciju hibridizācijas audzētavās, izvērtējot un atlasot noturīgākos tetraploīdos genotipus (WP13). 6.3. Izvērtēt ganību airenes šķirnes un gēnu bankas dažādības 4. lietošanas gadā, klonēt perspektīvākos genotipus. 6.4. Apkopot un veikt ievākto datu analīzi, iegūto informāciju iekļaut projekta kopējā datubāzē |
5 520 |
Latvijas Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
7. |
Pākšaugu aktuālo kaitēkļu efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru identificēšana | 7.1. Pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā
sliekšņa noteikšanas un monitoringa metodes pētījums. 7.2. Pret pupu sēklgrauzi neieņēmīgu šķirņu un kaitēkļa ierobežošanas stratēģiju pētījumi. 7.3. Dažādās agrocenozēs sastopamo bišu sugu sastāvu pētniecība dažādos Latvijas reģionos. 7.4. Bišu sezonālais monitorings lauksaimniecībā izmantotajās zemes platībās dažādos Latvijas reģionos. 7.5. Informācijas tehnoloģiju izmantošana medusbišu saimju pētījumos |
80 998 |
Latvijas Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
8. |
Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā | 8.1. Nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja,
ābolu tinēja, augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi,
izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi pieejamu
informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem interneta
vietnē. 8.2. Veikt ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ābolu tinēja un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti. 8.3. Turpināt izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot preparātus, kas atļauti bioloģiskajā audzēšanā |
20 000 |
Latvijas Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
9. |
Latvijā in situ audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana un izpēte | 9.1. Turpināt ikgadējās ekspedīcijas
atsevišķu sugu grupām (piem., zālājiem, dārzeņiem u. c.). 9.2. Turpināt Latvijas ģenētisko resursu paraugu aprakstīšanu pēc deskriptoriem. 9.3. Apkopot deskriptora datus par Latvijas ģenētiskajiem resursiem un uzsākt to ievadīšanu GeNBIS datubāzē. 9.4. Pārskatīt esošos deskriptorus un uz esošo deskriptoru bāzes izveidot vienkāršotākus deskriptorus, kuri ir piemēroti saglabājamo šķirņu reģistrācijai |
30 523 |
Latvijas Valsts mežsaimniecības institūts "Silava" |
Lauksaimniecības departaments |
|
10. |
Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte | 10.1. No Latvijas ciltslietu un mākslīgās
apsēklošanas stacijām iegādātā Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes
vaislas buļļu bioloģiskā materiāla izpēte (nosakot jaunāko buļļu
genotipus pēc piena proteīna un leptīna gēniem). 10.2. Ieteikumu sagatavošana vietējo apdraudēto šķirņu liellopu pāru atlasei, lai populācijās palielinātu vēlamo alēļu un genotipu biežumu pēc piena proteīna un leptīna gēniem. 10.3. Bioloģiskā materiāla iegūšana un nodošana gēnu bankai no vietējo apdraudēto sugu un šķirņu jaunajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, sadarbojoties ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām, kā arī informācijas ievade Eiropas Dzīvnieku ģenētisko resursu gēnu banku tīklā EUGENA |
17 000 |
Latvijas Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
11. |
Latvijas izcelsmes medus autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums | 11.1. Medus autentiskuma noteikšana, veicot
medus sastāvā esošo savienojumu analīzi ar gāzu hromatogrāfijas
(gaistošie savienojumi) un induktīvi saistītās plazmas
masspektrometrijas (mikro un makroelementi) metodēm. Pētījuma rezultātā
izveidotās datubāzes sastādīšana, izmantojot testēšanas algoritmu vismaz
20 ārzemju izcelsmes medus paraugu atšķiršanai no Latvijas medus
paraugiem. 11.2. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas, ūdens satura u. c.) noteikšana Latvijas izcelsmes paraugos. 11.3. Pesticīdu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS katram paraugam) vismaz 30 paraugos. 15 paraugiem veikt glifosāta noteikšanu ar AEŠH-MS/MS metodi |
30 000 |
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" |
Veterinārais un pārtikas departaments |
|
12. |
Āfrikas cūku mēra epidemioloģija, izplatības ierobežošanas un apkarošanas iespējas Latvijā | 12.1. Apkopot datus par ĀCM izplatību
mežacūku populācijā Latvijā, veikt to temporālo un spatiālo analīzi un
meklēt slimības iespējamās ierobežošanas un apkarošanas metodes
(turpinājums esošajam pētījumam). 12.2. Apkopot datus par ĀCM karantīnas zonās (aizsardzības un uzraudzības zona) noteiktajiem pasākumiem, analizēt iegūtos datus, lai izvērtētu ES normatīvajos aktos noteikto ĀCM apkarošanas pasākumu lietderību (efektivitāti) mājas cūkām (turpinājums esošajam pētījumam). 12.3. Ievākt, apkopot un analizēt informāciju par beigto mežacūku atrašanas vietām un rast iespējamos risinājumus ar ĀCM inficēto beigto mežacūku vieglākai atrašanai, tā samazinot ĀCM vīrusa izplatību vidē (turpinājums esošajam pētījumam). 12.4. Biodrošības pasākumu ieviešana mežacūku medību laikā un medījumu pirmapstrādes vietās: efektivitātes analīze (turpinājums esošajam pētījumam). 12.5. Apkopot informāciju par ĀCM inficētajās teritorijās esošo ĀCM neskarto mājas cūku novietņu dinamiku, analizēt ganāmpulku skaita un struktūras pārmaiņas apkārtnē esošā ĀCM riska ietekmē (turpinājums esošajam pētījumam). 12.6. Sagatavot zinātniskās publikācijas par pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem |
20 000 |
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" |
Veterinārais un pārtikas departaments |
|
13. |
Mycoplasma bovis autogēno vakcīnu lietošanas iespējas antimikrobiālās rezistences mazināšanai piena lopkopībā Latvijā | 13.1. Pilnveidot mikoplazmu paraugu
iegūšanas un apstrādes metodiku. 13.2. Noteikt izolēto mikoplazmu antigēnās īpašības. 13.3. Balstoties uz iegūtajiem datiem, identificēt autogēno vakcīnu izstrādāšanas iespējas Latvijas piena lopkopības sektoram. 13.4. Izstrādāt labas ražošanas prakses ieteikumus mikoplazmozes ierobežošanai piena lopkopībā Latvijā. 13.5. Sagatavot un publicēt zinātniskās un populārzinātniskās publikācijas par pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem |
50 000 |
Latvijas Lauksaimniecības universitāte |
Veterinārais un pārtikas departaments |
|
14. |
Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu | 14.1. Ievākt augu produktu, augsnes un
ūdens paraugus un noteikt tajos esošo AAL atliekvielu sastāvu un
daudzumu, analizēt iegūtos rezultātus saistībā ar smidzinājumiem paraugu
ievākšanas vietās.
14.2. Ievākt ziedputekšņu paraugus, noteikt tajos AAL atliekvielas un analizēt tās saistībā ar botānisko sastāvu |
60 000 |
Latvijas Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
15. |
Kāpostu cekulkodes Plutella xylostella un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu fenoloģijas pētījumi | 15.1. Kāpostu cekulkodes imago monitorings. 15.2. Kāpostu cekulkodes olu uzskaite uz augiem. 15.3. Kāpuru un to bojājumu novērtējums krustziežu dārzeņu stādījumos. 15.4. Citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu monitorings |
33 000 |
Latvijas Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
16. |
Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai | 16.1. Noskaidrot esošo augu barības
elementu nodrošinājumu (NPK) vismaz 10 modeļsaimniecībās Latvijā plašāk
audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm),
veicot augsnes analīzes un rēķinot NPK bilances vismaz četru gadu
periodā (2021–2024), šajās saimniecībās pārbaudīt izstrādāto mēslošanas
normatīvu efektivitāti (2022–2025). 16.2. Analizēt iegūtos NPK uzskaites datus kontekstā ar augu maiņu, mēslojuma lietojumu, saimniekošanas sistēmu un dārzeņu ražību, kas tiks izmantota mēslošanas normatīvu izstrādei (2021–2025). 16.3. Izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās saimniecībās ar dažādu barības vielu nodrošinājuma pārvaldību, kā arī lauka izmēģinājumos ar dažādu augu maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanu (2021–2025). 16.4. Noskaidrot augu barības elementu (NPK) iznesi ar ražu Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm) (2021–2022). 16.5. Ierīkot lauka izmēģinājumus DI, kur tiks pārbaudīta dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekme uz NPK bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko efektivitāti (2021–2024). 16.6. Izstrādāt optimālas mēslošanas normas plašāk audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju (2025). 16.7. Sagatavot zinātniskās un populārās publikācijas zināšanu pārnesei (2023–2025) |
50 000 |
Dārzkopības institūts |
Lauksaimniecības departaments |
|
17. |
Ilgtspējīga augu aizsardzības sistēma – pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi un nākotnes risinājumi | 17.1. Uzlabot, papildināt izstrādāto
metodiku riska indikatora aprēķināšanai plašāk audzētajiem kultūraugiem
Latvijā, veikt indikatora aprēķina korekcijas laikposmam no 2011. gada. 17.2. Veikt efektivitātes izmēģinājumus kviešu sējumos, lai salīdzinātu dažādas AAL lietojuma smidzinājuma shēmas un dažādas devas regulatoriem, fungicīdiem, herbicīdiem. 17.3. Novērtēt praktiskos izmēģinājumus, ņemot vērā vides, klimata, agronomiskos un sociālekonomiskos apsvērumus |
60 000 |
Latvijas Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības departaments |
|
18. |
ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz lauksaimniecības nozari | 18.1. ES regulējuma par ilgtspējīgu
ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu,
pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvs novērtējums
Taksonomijas regulējuma (Regula Nr. 2020/852 un uz tās pamata EK
pieņemtie deleģētie akti) kontekstā. 18.2. Finanšu tirgus iespējamās ietekmes kvalitatīvs novērtējums (Taksonomijas regulējuma kontekstā) uz lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm. 18.3. Rekomendāciju izstrāde Latvijas lauksaimniecības nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā |
26 000 |
Agroresursu un ekonomikas institūts |
Lauksaimniecības departaments |
|
19. |
Per- un polifluoralkil savienojumu (turpmāk – PFAS) analītiskās metodes izstrāde pārtikai un piesārņojuma līmeņu noteikšana Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktos, dārzeņos un augļos | 19.1. Izstrādāt un validēt analītisko
metodi PFAS grupas savienojumu noteikšanai pārtikā, nodrošinot
procedūras jutības atbilstību EK piedāvāto normu projektam.
19.2. Veikt PFAS grupas savienojumu noteikšanu Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktos (Baltijas jūras zivīs, cūkgaļā, olās), graudu produktos (graudi, maize), dārzeņos un augļos (kopā vismaz 120 paraugi). 19.3. Apkopot iegūtos rezultātus un nosūtīt datus EFSA saskaņā ar EK rekomendāciju un pamatot Latvijas nacionālo pozīciju par plānotajām izmaiņām ES normatīvajos aktos par PFAS |
26 660 |
** |
Veterinārais un pārtikas departaments |
|
20. |
Biodrošības vadlīniju izstrāde un bezatkritumu tehnoloģijas ieviešanas izpēte dažādu mājputnu bioloģiskajās un konvencionālajās novietnēs Latvijā | 20.1. Izveidot vienotas biodrošības
vadlīnijas dažādu mājputnu novietnēs, kas izmanto dažādas turēšanas
tehnoloģijas. 20.2. Apkopot un pētīt bezatkritumu putnkopības tehnoloģiju ieviešanas iespējamību šajās saimniecībās Latvijā. 20.3. Sagatavot biodrošības vadlīnijas konvencionālajās un bioloģiskajās mājas vistu, tītaru, paipalu, fazānu, pīļu un zosu saimniecībās |
8 000 |
** |
Veterinārais un pārtikas departaments |
|
21. |
Lauku saimniecību ekonomiskā analīze | 21.1. Saimniecību ieņēmumu un ienākumu (jeb
NPV) struktūra un veidošanās dažāda lieluma un specializācijas
saimniecībās. 21.2. Saimniecību ienākumu veidošanās komponentes un ietekmes faktori, tostarp atbalsta pasākumu un tirgus ieņēmumu nozīme kopējo ieņēmumu veidošanā. 21.3. Saimniecību izmaksu struktūras un finanšu rādītāju, tostarp rentabilitātes, analīze. 21.4. Saimniecību darbaspēka ieguldījumu analīze. 21.5. Saimniecību resursu pieejamības un izlietojuma efektivitātes analīze. 21.6. Metodoloģija starppatēriņa sadalījumam starp lauksaimniecības nozarēm un starppatēriņa vērtības aprēķins pa lauksaimniecības nozarēm – graudaugi, rapši, lopbarības kultūras, dārzeņi, kartupeļi, pākšaugi, augļi un ogas, citi augu produkti, piens, liellopi, cūkas, mājputni, olas, citi dzīvnieku produkti |
62 000 |
** |
Tirgus un tiešā atbalsta departaments |
|
22. |
Augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu | 22.1. Uzturēt izmēģinājuma lauciņos
noteiktu augu seku, kur visos izmēģinājuma lauciņos vienā sezonā tiek
sēts viens kultūraugs (pirmajā izmēģinājuma gadā vasaras kvieši, pupas,
vasaras mieži, daudzgadīgo zālaugu mistrs, ietverot 50 % tauriņziežu,
otrajā izmēģinājuma gadā daudzgadīgo zālaugu mistrs, ietverot 50 %
tauriņziežu). 22.2. Nodrošināt izmēģinājuma lauciņos dažādus augsnes reakcijas (pH) apstākļus, izmantojot augsnes kaļķošanas atkārtojumus – nekaļķotu, kaļķotu ar pusi no nepieciešamās devas (2.60 t ha-1), kaļķotu ar nepieciešamo devu (5.60 t ha-1) un uzturošo kaļķošanas devu lauciņos, kuros augsnes reakcija ir tuva optimālai (2.50 t ha-1). 2021. gadā veikta izmēģinājuma lauciņu kaļķošana atbilstoši augsnes agroķīmisko rādītāju novērtēšanas rezultātiem. Sešpadsmit izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras dažādas kaļķošanas devas četros atkārtojumos. 22.3. Lietot izmēģinājuma lauciņos četras dažādas minerālā mēslojuma izkliedes devas – nemēslotus, mēslotus ar pusi no ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 45:30:45 kg ha-1), mēslotus ar ražas iznesi nodrošinošu devu (piemēram, NPK = 90:60:90 kg ha-1) un pārpalikumu nodrošinošu devu (piemēram, NPK = 135:90:135 kg ha-1). Minerālā mēslojuma izkliedes laiks un devas tiks pielāgotas attiecīgā kultūrauga prasībām. Sešpadsmit izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras minerālā mēslojuma izkliedes devas četros atkārtojumos. 22.4. Veikt hidroloģiskos mērījumus un ievākt ūdens paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās, noteikt ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas, t.sk. pH, kopējā slāpekļa, amonija–slāpekļa, nitrātu–slāpekļa, kopējā fosfora un ortofosfātu–fosfora koncentrācijas (mg l-1) un noplūdes (kg ha-1) atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām. 22.5. Novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (pH, organisko vielu saturs, NH4-N, NO3-N, P2O5, K2O, Ca, Mg). 22.6. Noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (sausna, kopproteīns, slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs). 22.7. Apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos |
12 000 |
** |
Lauksaimniecības departaments |
|
23. |
Pieejamo risinājumu izpēte augu aizsardzības līdzekļu noneses mazināšanai | 23.1. Apkopot literatūru par Eiropā un
pasaulē veiktajiem praktiskajiem un teorētiskajiem pētījumiem par augu
aizsardzības līdzekļu nonesi pēc smidzinājuma, lietojot dažādas augu
aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas, dažādas sprauslas un citas
nonesi mazinošas iekārtas dažādos agrotehniskajos apstākļos (dažādi
kultūraugi, izvēlētais smidzināšanas augstums, laikapstākļi). 23.2. Izvērtēt pieejamos risinājumus augu aizsardzības līdzekļu smidzinājuma iespējamās noneses mazināšanai un rezultātus apkopot rekomendāciju veidā. 23.3. Latvijā lietoto augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu analīze – sertificēto iekārtu raksturojums un tirgus izpēte par lietošanas iekārtām, sprauslām un citām smidzinājuma nonesi mazinošām iekārtām. 23.4. Izstrādāt metodiku iespējamās noneses mazināšanas demonstrēšanai lauka apstākļos |
20 343 |
** |
Lauksaimniecības departaments |
|
24. |
Lauksaimniecības dzīvnieku radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) un amonjaka emisiju novērtēšana un uzskaite konvencionālās un bioloģiskās saimniekošanas apstākļos | 24.1. Izveidot pētījuma metodiku uzraudzībā
iekļaujamo saimniecību izlasei, atsevišķi katrai dzīvnieku sugai ņemot
vērā: 24.1.1. šķirnes; 24.1.2. turēšanas apstākļus; 24.1.3. ēdināšanas tehnoloģijas. 24.2. Definēt un ievākt uzraudzības uzskaitei nepieciešamos parametrus: 24.2.1. dzīvnieku dzīvmasu un produktivitāti raksturojošās pazīmes; 24.2.2. barības līdzekļus un devas raksturojošos laboratoriski novērtētos ķīmisko analīžu rādītājus. 24.3. Izveidot pētījuma datu matricas projektu, saskaņot uzraudzībā iegūstamo parametru mērvienības ar SEG un amonjaka emisiju aprēķina modeļos izmantojamām mērvienībām |
25 000 |
** |
Lauksaimniecības departaments |
|
25. |
Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) samazinātās likmes 5 % apmērā ieviešana olām, svaigai gaļai, piena pamatproduktiem un svaigām zivīm un tās efektivitātes vērtējums | 25.1. Novērtēt PVN likmes samazināšanas
ietekmi dažādām pārtikas produktu grupām uz cenām, patēriņu, ražošanu un
ražotāju konkurētspēju, valsts budžetu, ēnu ekonomiku.
25.2. Novērtēt PVN likmes samazināšanas sociālo ietekmi dažādām pārtikas produktu grupām. 25.3. Veikt analīzi par iespēju mazināt PVN likmi pārtikas produktiem, nemazinot kopējos nodokļu ieņēmumus valstī |
100 000 |
** |
Lauku attīstības atbalsta departaments |
|
26. |
Eiropas Zaļā kursa realizācijas ietekme uz Latvijas lauksaimniecību | 26.1. Strukturētā Eiropas Zaļā kursa
analīze. Kādas politikas iniciatīvas ir apvienotas šajā kursā un
konceptuāli cik būtiski tās var ietekmēt Latvijas lauksaimniecības
sektoru gan tiešā, gan pastarpinātā veidā. 26.2. Eiropas Zaļā kursa 2030. gada lauksaimniecības mērķu sasniegšanas tiešā ietekme uz Latvijas lauksaimniecību. Paredz lauksaimniecības sektora modeļa simulācijas. 26.3. Eiropas Zaļā kursa 2030. gada svarīgāko citu (ne lauksaimniecības) sektoru mērķu sasniegšanas netiešā ietekme uz Latvijas lauksaimniecību. 26.4. Nākotnes scenāriji. Kā varētu izskatīties lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas sektors Eiropas Savienībā kopumā un kāda varētu būt Latvijas vieta tajā Eiropas Zaļā kursa ieviešanas rezultātā. 26.5. Secinājumi un rekomendācijas politikas veidotājiem |
30 000 |
** |
Tirgus un tiešā atbalsta departaments |
Ministru kabineta noteikumi Nr. 123
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 947 "Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā"
Ministru kabineta noteikumi Nr. 125
Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm"